TIESĪBAS

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 27.oktobrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 17.janvāra spriedumu, ar kuru apsūdzētais, krimināllietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, tika atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 200.panta otrās daļas, proti, par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai un, piemērojot Krimināllikuma 491.panta pirmās daļas 1.punktu, sodīts ar piespiedu darbu uz 60 stundām. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Augstākā tiesa atzina, ka kasācijas sūdzībā norādītie motīvi tiesas nolēmuma atcelšanai nav guvuši apstiprinājumu. Augstākā tiesa lēmumā norāda, ka VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS), kā autorizētās datu apstrādes sistēmai, piekļuves tiesības attiecas uz autorizētiem lietotājiem, kuri ir noslēguši līgumu ar sistēmas pārzini - VID. Savukārt līgums satur lietotājiem saistošus piekļuves noteikumus. Ja persona apzināti apiet vai neitralizē piekļuves pārbaudes ciklu, tas norāda uz personas mērķi...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 25.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz mazināt izpildvaras un likumdevēja ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem. Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju amatā iecels, kā arī varēs no amata atbrīvot Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs, kā tas ir patlaban. Tādas pašas izmaiņas plānotas attiecībā uz apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanu un atbrīvošanu no amata. Arī Augstākās tiesas un rajona (pilsētas) tiesas, un apgabaltiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību turpmāk noteiks Tieslietu padome, nevis Ministru kabinets. Tas ir viens no soļiem, lai mazinātu izpildvaras ietekmi un tiesu varas darba organizāciju. Likumprojekts paredz, ka parlaments vairs nelems par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā. Šāds lēmums turpmāk būs Tieslietu padomes kompetencē. Tāpat Goda tiesneša nosaukumu turpmāk piešķirs Tieslietu padome, nevis Saeima. Lai grozījumi stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā vēl jāpieņem Saeimā.

Šā gada jūnijā tika pieņemts likums “Grozījumi Komerclikumā”. Lielākā daļa no likumā ietvertajiem grozījumiem stājās spēkā 2017.gada 13. jūlijā, bet atsevišķu grozījumu spēkā stāšanās ir atlikta uz 2018. gada 1. janvāri vai arī uz to laiku, kad tiks pieņemti un stāsies spēkā ar tiem saistītie grozījumi citos normatīvajos aktos. Tieslietu ministrija publicējusi informatīvu aprakstu par galvenajām izmaiņām. Starp tām ir arī būtiskākās, kas attiecas uz uzņēmuma valdes locekļu atbildību. Komerclikuma 169. pants regulē valdes un padomes locekļu civiltiesisko atbildību, tomēr nesatur tiesību normas par šīs atbildības noilgumu. Līdz ar to atbilstoši Civillikuma 1895. pantam valdes un padomes locekļu atbildībai ir piemērojams 10 gadu noilguma termiņš. Savukārt attiecībā uz citām līdzīgām tiesiskajām situācijām ir paredzēts īpašs noilguma periods civiltiesiskajai atbildībai – 5 gadi (piemēram, Komerclikuma 166. panta piektā daļa, 167. panta trešā daļa, 171. panta trešā daļa un 352. panta otrā daļa, Koncernu likuma 27. panta septītā daļa). Līdz ar to grozījumi paredz...

Turpmāk apķīlāto kustamo mantu tirgos izsolē elektroniskajā vidē. To paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, kas otrdien, 24.oktobrī, konceptuāli atbalstītas Saeimas Juridiskās komisijas sēdē. Likumprojekts paredz parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. 2015.gadā Civilprocesa likumā jau pieņemti grozījumi, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē, mainot to norises formu uz izsoli elektroniskā vidē. Šāda pāreja ir radījusi iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērsusi līdz tam sastopamās problēmas. Elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi – pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem, atzīmē likumprojekta autori. Tāpēc būtu lietderīgi arī parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. Ņemot vērā, ka iespējamas kustamās mantas sākumcenas atšķirības, likuma grozījumi noteiks atšķirīgu izsoles norises laiku atkarībā no mantas vērtības. Proti, ja pārdodamā priekšmeta novērtējums ir zem 10 000 eiro, nodrošinājuma samaksas un pieteikšanās termiņš būs 10 dienas, laiks personas...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šī gada pirmajos 9 mēnešos ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem. Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem - 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus. Patērētāji ir labāk informēti par savām tiesībām, un līdz ar avio pakalpojumu izmantošanas apjoma pieaugumu, palielinās arī sūdzību skaits. Kā vēl vienu spēcīgu iemeslu sūdzību skaita...

Lai sakarā ar minimālās algas paaugstināšanos spētu nodrošināt valsts garantētos uzturlīdzekļus visiem bērniem, kuriem tie saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu pienākas, Tieslietu miistrija rosinājusi samazināt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru 2018. gadā un 2019. gadā. Saeimā iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" paredz, ka tiks papildināts ar 8. un 9. punktu, nosakot, ka: 1) laika periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim uzturlīdzekļus no fonda līdzekļiem uzsāktajās uzturlīdzekļu izmaksas lietās un lietās, kas uzsāktas pēc 2018. gada 1. janvāra, izmaksā šādā apmērā: par katru bērnu no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 23 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, par katru bērnu no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecumam un par katru pilngadīgu personu no 18 līdz 21 gadu vecumam 27,5 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet ne vairāk par tiesas...

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” , ko 19. oktobrī skatīja Saeimas sēdē, izstrādāts ar mērķi atsaistīt tiesnešu mēnešalgas no valsts pārvaldes amatpersonu (darbinieku) mēnešalgām (12.mēnešalgu grupas mēnešalgas), kā arī nodrošināt tiesnešu un prokuroru mēnešalgu palielinājumu atbilstoši papildus piešķīrumam 2018. – 2020.gadam. Tā kā ir piešķirti papildus finanšu līdzekļi 2018.-2020.gadā tiesnešu un prokuroru mēnešalgu palielinājuma nodrošināšanai, bet spēkā esošā Atlīdzības likuma redakcija to nespēs nodrošināt, tad ir nepieciešams virzīt grozījumus attiecīgajās Atlīdzības likuma normās, lai ar 2018. gada 1. janvāra nodrošinātu tiesnešiem un prokuroriem mēnešalgu paaugstinājumu atbilstoši valsts budžeta līdzekļu piešķīrumam. Kā risinājumu Finanšu ministrija piedāvā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu 2018.gadam noteiks saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu. Lai nedublētos normas, likumprojekts paredz izslēgt Atlīdzības likuma 4.panta devīto daļu, kas arī nosaka tiesnešu un prokuroru mēnešalgu noteikšanas principus. Likumprojektā “Par valsts budžetu 2018.gadam” tiks...

2018. gada 25. maijā Eiropas Savienībā (ES) stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (General Data Protection Regulation - GDPR), kuras mērķis ir izskaust nepamatotu personas datu lietošanu un noplūdi, informē vadošais Latvijas informāciju tehnoloģiju uzņēmums “Squalio”. “Fizisku personu dati ir definēti ļoti plaši. Pamatā tie ir visi dati, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Ja uzņēmumam ir, piemēram, klientu datubāze, atsauksmju vai ieteikumu anketas, klientu lojalitātes programmu dati, e-pasti, bildes, novērošanas kameru video vaidarbinieku CV, tad uz uzņēmumu tiek attiecināta jaunā regula,” skaidro “Squalio” vadošā juriste Elīna Girne. Uzņēmumam ir jāapzinās savi riski un pieejamais fizisko datu apjoms. Būtiski ir ne tikai tos pareizi uzglabāt, bet arī nodefinēt kam tie ir pieejami. Zīmīgi, ka sods par Vispārīgās datu aizsardzības regulas neievērošanu ir ļoti bargs – līdz pat 20 miljoniem eiro vai 4% no apgrozījuma. Turklāt, ja uzņēmums ir starptautisks, tad sods attiecas uz visas grupas apgrozījumu. “Datu valsts inspekcija...

Uzņēmumu reģistra klienti, kā arī valsts iestāžu un pašvaldību pārstāvji nereti vēlas saņemt informāciju, vai persona ir tiesīga pārstāvēt kādu konkrētu Uzņēmumu reģistrā reģistrētu tiesību subjektu (SIA, AS, biedrību u.tml.). Domājot par klientu ērtībām, Uzņēmumu reģistrs piedāvā iespēju bez maksas iestādes mājaslapas meklētājā to noskaidrot. Meklētājs tiesību subjektu reģistros pēc ievadītajiem personas datiem pārbauda vai persona ir valdes loceklis, maksātnespējas administrators, likvidators, pārstāvēttiesīgais biedrs, pārstāvēttiesīgais īpašnieks, pārvaldnieks, aizbildnis, persona, kas ir pilnvarota pārstāvēt komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, kā arī vai personai ir cits amats, kas ir pielīdzināms iepriekš minētajiem un sniedz vai var sniegt tiesības personai pārstāvēt tiesību subjektu. Noskaidrot pārstāvēttiesīgo amatpersonu var jebkurš interesents (bez autorizācijas) Uzņēmumu reģistra mājas lapas (www.ur.gov.lv) meklētājā, ja ir zināms tiesību subjekta reģistrācijas numurs (vai nosaukums) un pārstāvēttiesīgās personas personas kods vai ārvalstniekam – dzimšanas datums. Lai pārbaudītu pārstāvēttiesīgo amatpersonu statusu, nepieciešams Uzņēmumu reģistra mājaslapas logā "Meklēt" ierakstīt tā subjekta reģistrācijas numuru vai nosaukumu,...

Saeimas Ārlietu komisija 18.oktobrī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Konsulārā reglamenta likuma projektu, kas nodrošinās tiesisko regulējumu konsulāro funkciju veikšanai atbilstoši aktuālajām prasībām. Jaunā likuma mērķis ir ārvalstīs nodrošināt personām valsts garantētu konsulāro aizsardzību, kā arī noteiktu publisko pakalpojumu un no Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām izrietošo pakalpojumu pieejamību. Patlaban šo jomu regulē Konsulārais likums, kas ir spēkā no 1994.gada. Kopš tā laika ir būtiski mainījies Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs, apdraudējuma raksturs un valstspiederīgo prasības pēc valsts nodrošinātas konsulārās palīdzības un pakalpojumiem. Jaunais regulējums izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu. Jaunajā likumā konsulārās funkcijas plānots iedalīt konsulārajos pakalpojumos un konsulārajā palīdzībā. Konsulārie pakalpojumi tiek sniegti, lai nodrošinātu Latvijas Republikas iestāžu atsevišķu publisko pakalpojumu pieejamību personām pārstāvniecībās un no Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām izrietošo pakalpojumu pieejamību ārvalstīs un Latvijā, ja tas ir noteikts normatīvajos aktos. Savukārt konsulārā palīdzība ir diplomātiskā un konsulārā dienesta kompetence. Tā tiek sniegta personai, kurai ir Latvijas pase un kurai...

Satversmes tiesa 17.oktobrī tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos turpināja skatīt lietu "Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5. un 6.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam". Satversmes tiesa turpināja uzklausīt pieaicināto personu viedokļus lietā. Tiesas sēdē savu viedokli pauda biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija" Sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns un Dr. oec. Kārlis Ketners. Satversmes tiesa noklausījās tiesas debates, lietas dalībnieku replikas un pabeidza lietas izskatīšanu. Satversmes tiesa spriedumu lietā pasludinās 16.novembrī plkst.10:00 tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Iepriekšējās tiesas sēdē jau tika iztautātas vairākas pieaicinātās personas, tostarp Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietniece nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos konsultante Daina Robežniece. Tiesas sēdes laikā Satversmes tiesa uzklausīja un iztaujāja arī vairākas citas pieaicinātas personas: finanšu ministri Danu Reiznieci - Ozolu, bijušo finanšu ministru Jāni Reiru, bijušo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētaju Kārli Šadurski, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci...

Kopš 6. oktobra spēkā stājušies jaunie Ministru kabineta 2017. gada 3. oktobra noteikumi Nr.601 „Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas noteikumi”. Tie bija nepieciešami, jo ar 2017.gada 22.jūnija likumu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” Personu apliecinošu dokumentu likuma 8.panta trešā daļa izteikta jaunā redakcijā, kā rezultātā ar 2017.gada 1.septembri nebija spēkā Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumi Nr.369 “Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas noteikumi”. Iekšlietu ministrijas izstrādātie jaunie „Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas noteikumi” pārņēmuši tās normas, kuras bija spēkā līdz 2017.gada 1.septembrim, kā arī papildus paredz noteikt kārtību sistēmā iekļautās informācijas glabāšanas termiņa noteikšanai un informācijas dzēšanai atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam, ka personas datu glabāšana ir atļauta tik ilgi, cik tas ir nepieciešams personas datu apstrādes mērķa sasniegšanai, ievērojot samērīgumu starp sasniedzamo mērķi un tādējādi radīto datu subjektu tiesību ierobežojumu. Pamatinformāciju par personu apliecinoša dokumenta sagatavi, personas iesniegumu personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai, jaunu vai papildinātu personu...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 11.oktobrī apturēja tiesvedību lietā un iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu par Civilprocesa likumā noteikto prasību prasības pieteikumā norādīt atbildētāja dzīvesvietu, neparedzot citas alternatīvas iespējas prasības pieteikuma iesniegšanai. Tiesvedība lietā apturēta līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Izskatāmajā lietā pieteicēja – biedrība „Zemes reformas komiteja” – ir pieprasījusi ziņas par vairāku Ministru kabineta locekļu dzīvesvietu. Šo ziņu saņemšanas nepieciešamību pieteicēja pamatojusi ar to, ka vēlas pret šīm personām vērsties tiesā ar civilprasību, proti, prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzību, jo pieteicēja uzskata, ka konkrētās fiziskās personas (Ministru kabineta bijušie un esošie locekļi) ar savu rīcību, balsojot par konkrētu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, ir rīkojušās prettiesiski un nodarījušas pieteicējai zaudējumus. Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu informāciju atteikts izsniegt. Līdz ar to administratīvajā tiesā izšķirams jautājums, vai ir pamats pieteicējai pieprasītās ziņas izsniegt. Atbilstoši Latvijas Civilprocesa likuma regulējumam no personas, kura vēršas ar prasības pieteikumu tiesā, tiek sagaidīts, ka...

Otrdien, 10. oktobrī, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā, lai sekmētu tiesu sistēmas caurskatāmību, tai piederīgo personu darbības atklātumu un sabiedrības uzticību tiesu sistēmai kopumā. Tieslietu ministrija aicināja publicēt zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietās pieņemtos lēmumus. Lēmumi tiktu publicēti pēc to spēkā stāšanās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļa vietnēs. Publicējot lēmumu, tiktu aizklāti trešo personu dati, bet netiktu aizklāts pie atbildības sauktās amatpersonas vārds un uzvārds. Līdzīgs regulējums ar 2017. gada 22. jūnija grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā jau ir ieviests attiecībā uz tiesnešu disciplinārlietās pieņemto lēmumu publiskošanu. Papildus tika rosināts noteikt ierobežojumu uzņemt zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru skaitā tādu pretendentu, kurš ieguvis uzturlīdzekļu parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu. Norādāms, ka analogs ierobežojums iekļauts arī likumprojektā "Grozījumu likumā "Par tiesu varu"" attiecībā uz tiesneša amata pretendentiem. Šie...

Otrdien, 10. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis – piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, piedziņas vēršana uz apbūves tiesību, kā arī grozījumus saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi. Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai. Izmaiņas paredzētas attiecībā uz parādniekam piederošas kustamas mantas izsoļu organizēšanu elektroniskajā vidē. Elektroniskas formas izsoļu plašāka ieviešana spriedumu izpildē, tās attiecinot arī uz kustamas mantas izsolēm, veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Kustamas mantas izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē: https://izsoles.ta.gov.lv. Ar likumprojektu vienlaikus iecerēts atteikties no kustamas mantas pārdošanas otrajā izsolē ar lejupejošu soli, aizstājot to ar otro izsoli ar augšupejošu soli, bet sākot solīšanu no 75% no pirmās izsoles sākumcenas. Tādējādi samazinot iespēju personām apzināti veicināt mantas pārdošanu par pazeminātu cenu. Izņēmuma gadījumos tiks ieviesta mantas...