Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

TIESĪBAS

Valsts iestāžu prettiesiski nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību noteiks jaunā likumā
Valsts iestāžu prettiesiski nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību noteiks jaunā likumā
Saeimas Juridiskā komisija 21.novembrī izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā atbalstīja likumprojektu "Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums" par vienotu kaitējuma atlīdzināšanas kārtību gadījumos, kad kaitējums personai nodarīts ar valsts iestāžu prettiesisku rīcību administratīvo pārkāpumu lietvedībā vai kriminālprocesā. Likumprojekts Saeimas komisijā tika iesniegts jau 2016. gada maijā. Gala lasījumā to paredzēts skatīt 30. novembra Saeimas plenārsēdē. Iestāde šī likuma izpratnē ir izmeklēšanas iestāde, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, kā arī valsts vai pašvaldības institūcija, kura uzsākusi vai izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu. Likums noteiks kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu, atlīdzinājuma veidus un apmēra noteikšanas nosacījumus, kā arī kārtību, kādā personām tiek nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu vai personisko kaitējumu. Pamats kaitējuma atlīdzināšanai administratīvo pārkāpumu lietvedībā, tāpat kā kriminālprocesā, turpmāk būs valsts institūciju prettiesiska un nepamatota rīcība, piemēram, nepamatoti vai prettiesiski ierobežojot personas brīvību. Turpmāk zaudējumu un personiskā kaitējuma atlīdzinājumu varēs saņemt plašāks subjektu loks, tajā skaitā privāto tiesību...
Tieslietu padome spriedīs par jaunu tiesnešu amata kandidātu atlases kārtību
Tieslietu padome spriedīs par jaunu tiesnešu amata kandidātu atlases kārtību
Pirmdien, 27.novembrī, Tieslietu padomes sēdē tiks uzklausīta Tieslietu ministrijas informācija par plānu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrācijai rajona (pilsētas) tiesā. Plānots, ka integrācija uzsākama 2019.gadā. Beidzot pastāvēt zemesgrāmatu nodaļām kā rajona (pilsētas) tiesas struktūrvienībai, tiks paplašināta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetence civillietu izskatīšanā saistībā ar liettiesiskajiem pierādījumiem. Tieslietu ministrija prezentēs arī jaunu tiesnešu amata kandidātu atlases kārtības projektu. Lai apzinātu iespējamos risinājumus pirmo reizi izvirzīta tiesneša amata kandidātu atlases procesa efektivizēšanai, ar tieslietu ministra rīkojumu izveidota darba grupa izvērtēja esošo kārtību un sagatavoja priekšlikumus principiāli atšķirīgai tiesnešu amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtībai. Tieslietu padome apspriedīs arī Valsts prezidenta iebildumus likuma “Par tiesu varu” grozījumiem, kuru dēļ prezidents pieprasa likuma otrreizēju caurlūkošanu. Saeimas Juridiskā komisija lūdz Tieslietu padomi paust viedokli par prezidenta iesniegtajiem priekšlikumiem.
Ceļošanai nederīgas kļūs Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pases, kas izdotas ar derīguma termiņu 50 gadi
Ceļošanai nederīgas kļūs Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pases, kas izdotas ar derīguma termiņu 50 gadi
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - PMLP) informē, ka no š.g. 20. novembra ceļošanai vairs nebūs derīgas Latvijas pilsoņu pases, kas izdotas laikaposmā no 2002. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 19. novembrim ar derīguma termiņu 50 gadi, un Latvijas nepilsoņu pases, kas izdotas laikposmā no 1997. gada 10. aprīļa līdz 2007. gada 19. novembrim ar derīguma termiņu 50 gadi. Līdz šim personām ar šāda veida pasēm bija iespēja ceļot uz Šengenas zonas valstīm, taču ar 20. novembri ceļojumu veikšanai turpmāk būs nepieciešams saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu. Pases ar 50 gadu termiņu joprojām varēs lietot personas identificēšanai Latvijas teritorijā. Visas pārējās Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pases ir derīgas gan ceļošanai, gan dzīvošanai Latvijā līdz to derīguma termiņa beigām. Atgādinām, ka pirms došanās ceļojumā, ir īpaši svarīgi savlaicīgi pārliecināties, vai Jūsu pase būs derīga visu ceļojuma laiku. Vērīgiem jābūt tiem iedzīvotājiem, kuru pases atlikušais derīguma termiņš tuvojas beigām, jo citas valstis...
Līdz 31.decembrim UR biedrību un nodibinājumu reģistrā jāpiesaka arodbiedrību patstāvīgās vienības
Līdz 31.decembrim UR biedrību un nodibinājumu reģistrā jāpiesaka arodbiedrību patstāvīgās vienības
Uzņēmumu reģistrs (UR) atgādina, ka arodbiedrībām, kuru struktūrvienībām ir noteikts juridiskās personas statuss, līdz 2017.gada 31.decembrim UR biedrību un nodibinājumu reģistrā jāreģistrē attiecīgās struktūrvienības kā patstāvīgās vienības, jāpārveido tās par struktūrvienībām bez juridiskās personas statusa vai jālikvidē. Iepriekš norādītā prasība izriet no Arodbiedrību likuma, kas stājās spēkā 2014.gada 1.novembrī. Papildus UR informē, ka pašreizējais normatīvo aktu regulējums paredz visām arodbiedrībām līdz 2019.gada 1.novembrim Uzņēmumu reģistrā iesniegt aktuālajam Arodbiedrību likumam un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošus statūtus un informāciju par personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt arodbiedrību. Šai sakarā atgādinām Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) konsultanta darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspara Rācenāja un LBAS Eiropas tiesību un politikas dokumentu ekspertes Nataļjas Mickevičas rakstīto žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI ( 2014. gada aprīļa numurā, abonentiem lasāms arī e-versijā). Arodbiedrības tiek nosacīti dalītas divās kategorijās – arodbiedrības, kas izveidotas uzņēmumā, un ārpus uzņēmuma arodbiedrības. Ar uzņēmumu tiek saprasta Darba likuma 5. pantā lietotā definīcija - jebkura organizatoriska...
Pārbaudes laikā darba uzteikums par atteikšanās pieņemt algu "aploksnē" nav spēkā
Pārbaudes laikā darba uzteikums par atteikšanās pieņemt algu "aploksnē" nav spēkā
Augstākajā tiesā 14.novembrī kļuvis pieejams spriedums civillietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīta SIA "Newcon Hospitality Group" darbinieces kasācijas sūdzība par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 6.septembra spriedumu, ar kuru darbinieces prasība pret SIA "Newcon Hospitality Group" par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, neizmaksātās darba samaksas, neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu apmierināta daļēji. Ar pārsūdzēto spriedumu atzīts, ka darba devēja ir pārkāpusi Darba likuma 9.pantā noteikto aizliegumu radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības. Apelācijas instances tiesa atzina par pierādītu, ka darbiniece tika atlaista no darba pārbaudes laikā, jo viņa atteicās saņemt darba samaksu aploksnē, proti, bez nodokļu maksājumiem. Apelācijas instances tiesa nosprieda, ka no darba devējas par labu darbiniecei piedzenama morālā kaitējuma atlīdzība, taču noraidīja darbinieces prasību daļā par atšķirīgas attieksmes jeb diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu, par darba devējas uzteikuma atzīšanu...
Apvienotā Karaliste informē par ES pilsoņu jauno pastāvīgo statusu
Apvienotā Karaliste informē par ES pilsoņu jauno pastāvīgo statusu
Lielbritānijas valdība piedāvājusi jaunas garantijas Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, nākot klajā ar sīkāku informāciju par to, kā darbosies jaunā pastāvīgā statusa piešķiršanas process, informē Apvienotās Karalistes vēstniecība. Cilvēki, kuri pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības vēlēsies palikt Apvienotajā Karalistē, varēs to brīvi darīt, nebaidoties, ka viņu pieteikumi tiks noraidīti nenozīmīgu tehnisku iemeslu dēļ. Mēs domājam, ka vairumā gadījumu atļauja tiks piešķirta. Gadījumos, kad pieteikums tomēr tiks noraidīts, ES pilsoņiem būs likumīgas pārsūdzības tiesības, kas ir saskaņā ar viņu pašreizējām tiesībām, ko paredz brīvas pārvietošanās direktīva. Speciālā dokumentā, kas sarunu gaitā ir nosūtīts Eiropas Komisijai, Lielbritānijas valdība vēlreiz izskaidro, ka jaunā sistēma darbosies raiti, nebūs dārga un sarežģīta, turklāt tās izveidē ir ņemts vērā ES pilsoņu viedoklis. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meija paudusi skaidru nostāju, ka Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu un ES dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesību aizsardzība ir sarunu galvenā prioritāte. Viņa norādīja, ka atlikuši vien daži soļi,...
ES Tiesai lūdz skaidrojumu, vai stāvvietā novietota auto saskrāpēšana ir uzskatāma par KASKO apdrošināšanas gadījumu
ES Tiesai lūdz skaidrojumu, vai stāvvietā novietota auto saskrāpēšana ir uzskatāma par KASKO apdrošināšanas gadījumu
Augstākā tiesa 2017.gada 13.novembrī apturēja tiesvedību civillietā Eiropas komercsabiedrības "Balcia Insurance" SE (agrākais nosaukums - Eiropas komercsabiedrība "BTA Insurance Company" SE) prasībā pret apdrošināšanas AS "Baltijas Apdrošināšanas Nams" par zaudējumu atlīdzības piedziņu regresa kārtībā un nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai (EST) jautājumus par direktīvas 72/166/EEK (par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību) 3.panta 1.punkta iztulkošanu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kas stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Lietā ir izšķirams jautājums, vai zaudējumi trešās personas mantai, kas radušies, pasažierim atverot stāvoša transportlīdzekļa durvis, ietilpst obligātās transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās apdrošināšanas regulējumā lietotā jēdziena "apdrošināšanas gadījums" tvērumā. Savukārt, lai pareizi iztulkotu minēto jēdzienu, jānoskaidro, vai stāvoša transportlīdzekļa pasažiera durvju atvēršana ir "transportlīdzekļa lietošana" direktīvas 72/166/EK izpratnē. Atsaucoties uz EST iepriekš sniegtajiem skaidrojumiem par jēdziena "transportlīdzekļa lietošana" plašo tvērumu, Augstākā tiesa lēmumā secina, ka...
Kādās situācijās aviosabiedrībai jāizmaksā kompensācija pasažierim?
Kādās situācijās aviosabiedrībai jāizmaksā kompensācija pasažierim?
Izvēloties ceļot ar aviotransportu, vienmēr pastāv iespēja, ka kādu iemeslu dēļ, ir iespējama aizķeršanās, visbiežāk, ja aizkavējies vai atcelts lidojums. Kā liecina Eurokonotrol dati, aptuveni puse no visiem lidojumiem savu galamērķi sasniedz ar kavēšanos. Šādas situācijas var radīt papildu izmaksas ne tikai pasažieriem, bet arī lidsabiedrībām. Eksperti uzsver, ka nepatīkamo situāciju rezultātā visbiežāk nākas maksāt pasažieriem, jo iegūt kompensāciju no lidsabiedrībām ir pārāk laikietilpīgi, sarežģīti un bieži vien pat neiespējami. "Tikai aptuveni 5% no visiem pasažieriem, kam nācies mainīt savus plānus lidsabiedrību dēļ, saņem atbilstošu, likumā paredzēto kompensāciju. Eiropas lidsabiedrībām, saskaņā ar likumdošanu, būtu jāizmaksā saviem pasažieriem vismaz 3,2 miljardus eiro - par atceltiem, aizkavētiem lidojumiem vai bagāžas nozaudēšanu, tomēr, vadoties pēc šobrīd aktuālās prakses, no šīs summas tiks izmaksāta, visticamāk, tikai maza daļa," skaidro "Skycop" vadītājs Marius Stonkus. Situācijas, par kurām klientam pienākas kompensācija ir šādas: ja lidojums ticis aizkavēts ilgāk par 3 stundām; ja lidojums atcelts mazāk nekā 14...
Valsts prezidents nodod otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus likumā "Par tiesu varu"
Valsts prezidents nodod otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus likumā "Par tiesu varu"
Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 10.novembrī, nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus likumā "Par tiesu varu". Valsts prezidents norāda, ka Saeimas pieņemtais lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību. "Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus," uzsver Raimonds Vējonis. Valsts prezidents uzskata, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tas ļautu pēc iespējas vairāk tiesnešiem apgūt jaunas profesionālās un vadības prasmes, kā arī mudinātu tiesnešus aktīvāk iesaistīties, risinot visai sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu. "Pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību," uzskata Valsts prezidents....
Satversmes tiesa ierosina lietu par Rīgas domes saistošo noteikumu normu par nekustamā īpašuma nodokļa likmi
Satversmes tiesa ierosina lietu par Rīgas domes saistošo noteikumu normu par nekustamā īpašuma nodokļa likmi
Satversmes tiesas 3.kolēģija 2017.gada 8.novembrī ierosināja lietu "Par Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" 3.1 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. panta pirmajai daļai un 21. panta pirmajai daļai". Apstrīdētā norma Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 148) 3.1 punkts: "Ja nekustamā īpašuma objektā deklarēta citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai personas, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, dzīvesvieta, saistošo noteikumu 3.punkta ievaddaļā noteiktās nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanai iepriekšminētās personas dzīvesvietai jābūt bijušai deklarētai Latvijā uz tā gada, kas ir bijis 7 gadus pirms attiecīgā taksācijas gada, 1.janvāri. Ja personai vienreiz konstatēta atbilstība šim kritērijam, nākamajos taksācijas gados to atkārtoti neizvērtē un uzskata par izpildītu." Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 91.pants: "Visi cilvēki Latvijā...
KNAB izstrādājis noteikumus par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām
KNAB izstrādājis noteikumus par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām
Nolūkā panākt vienotu izpratni par pamatprasībām iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai, radīts vienots ārējais normatīvais akts publiskas personas institūcijām (t.sk. pašvaldības, publiskas personas kapitālsabiedrības). 2017. gada 27. oktobrī stājās spēkā “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" (Ministru kabineta noteikumi Nr.630). Pieņemtie noteikumi ir secīgs solis iepriekšējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbam pretkorupcijas jomā, kad jau izstrādājot Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam, kā viena no korupcijas un krāpšanas novēršanas un apkarošanas politikas prioritātēm tika noteikta pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas politikas pārorientācija no ārējās kontroles uz resora un institūcijas iekšējo kontroli. Iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana pretkorupcijas jomā ir viens no efektīgākajiem veidiem, kā mazināt korupcijas un interešu konflikta riskus publiskas personas institūcijās. Tomēr nereti ir sastopami gadījumi, kad institūciju pārstāvji norāda uz iekšējās kontroles sistēmas esamību, bet nākas secināt, ka ir ieviesti tikai atsevišķi tās pamatelementi. Lai...
Augstākā tiesa nolemj uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai par Eiropas Savienības tiesību normu iztulkošanu
Augstākā tiesa nolemj uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai par Eiropas Savienības tiesību normu iztulkošanu
Augstākās tiesas Civillietu departaments 2017.gada 8.novembrī apturēja tiesvedību lietā SIA "Ķipars AI" prasībā pret likvidējamo AS "Latvijas Krājbanka" par maksājuma rīkojuma izpildi un nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normu iztulkošanu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Eiropas Savienības Tiesas praksē līdz šim nav sniegta interpretācija par Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija Direktīvas 98/26/EK normām attiecībā uz pārveduma rīkojuma ievadīšanas sistēmā brīdi un maksātnespējas procedūras ietekmi uz pārveduma rīkojumu. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Augstākā tiesa lietu izskata sakarā ar likvidējamās AS "Latvijas Krājbanka" maksātnespējas procesa administratora "KPMG Baltics" SIA pārstāvju kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 22.aprīļa spriedumu SIA "Ķipars AI" prasībā pret likvidējamo AS "Latvijas Krājbanka" par maksājuma rīkojuma izpildi. Lietā ir izšķirams jautājums, vai privātpersonas kredītiestādei dots maksājuma rīkojums, kāds ir izskatāmajā lietā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 19.maija Direktīvas 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un...
Starptautiskais Valūtas Fonds sniegs ieteikumus maksātnespējas jomas sakārtošanai
Starptautiskais Valūtas Fonds sniegs ieteikumus maksātnespējas jomas sakārtošanai
Ceturtā daļa Latvijas kredītņēmēju jeb 149,2 tūkstoši iedzīvotāju vairāk nekā 60 dienas kavējuši bankās izsniegto kredītu maksājumus. Vēl ir apmēram 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas vairāk nekā divus mēnešus kavējuši maksājumus nebanku sektora kreditētājiem - visbiežāk tā saucamo ātro kredītu izsniedzējiem. Oktobrī Latvijas kredītņēmēju asociācija ar situāciju valstī iepazīstināja Starptautiskā Valūtas Fonda pārstāvjus, kas pēc dzirdētā izskatījušies šokēti. Oktobrī Tiesu administrācijas projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros Latvijā risinājās Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) novērtēšanas vizīte. Tiekoties ar Latvijas Tieslietu ministrijas, tiesu, advokātu, komercbanku, darba devēju un kredītņēmēju pārstāvjiem, SVF mērķis bija izzināt esošo situāciju Latvijas maksātnespējas jomā, uzklausīt ekspertu priekšlikumus par nepieciešamiem uzlabojumiem maksātnespējas tiesiskajā regulējumā un noskaidrotu viedokli, kā SVF var palīdzēt atbalstīt Latvijas finanšu stabilitāti un ekonomisko izaugsmi. Pēc tikšanās Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi neslēpj - sarunas laikā radies iespaids, ka SVF pārstāvji tikai tagad apjautuši Latvijas iedzīvotāju patiesās finanšu situācijas dramatiskumu. "Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, šobrīd 721, 3...
Maksātnespējas administrāciju rosina pārdēvēt par Maksātnespējas kontroles dienestu
Maksātnespējas administrāciju rosina pārdēvēt par Maksātnespējas kontroles dienestu
Ministru kabinets 31. oktobra sēdē izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegtos kārtējos grozījumus Civilprocesa likumā, kas saistīti ar maksātnespējas procesa uzlabojumiem. Tajos, cita starpā, rosināts Maksātnespējas administrāciju pārdēvēt par Maksātnespējas kontroles dienestu, jo Maksātnespējas administrācijas galvenais darbības mērķis ir nodrošināt administratoru rīcības un maksātnespējas procesa norises likumības kontroli un uzraudzību. Likumprojekts paredz arī būtiskas izmaiņas attiecībā uz kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Svarīgākās izmaiņas saistītas ar strīdu par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīšanu paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā un pagaidu aizsardzības līdzekļu ieviešanu, ko tiesa varēs noteikt, ja konstatēs pamatu ieinteresētās personas iespējamam tiesību aizskārumam. Likumu rosināts papildināt ar jaunu 30.6 nodaļu "Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās un pagaidu aizsardzība prasībām maksātnespējas procesa lietās". Tajā būs noteikts - ja tiesa lietu lems skatīt rakstveida procesā, tad skatīšana jāuzsāk 30 dienu laikā no paskaidrojumu saņemšanas brīža, savukārt tiesas sēde lietas iztiesāšanai nozīmējama ne vēlāk 30 dienas...
Ar Civilprocesa likuma grozījumiem elektroniskās izsoles ieviesīs arī kustamai mantai
Ar Civilprocesa likuma grozījumiem elektroniskās izsoles ieviesīs arī kustamai mantai
Saeima 2.novembrī pieņēma 1.lasījumā Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas paredz būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis - piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, piedziņas vēršana uz apbūves tiesību, kā arī grozījumus saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi. Likumprojekta grozījumi veikti ar mērķi attīstīt izpildu procesu, veidojot to mūsdienīgu, efektīvu un atbilstošu esošajai sociālekonomiskajai situācijai. Izmaiņas paredzētas attiecībā uz parādniekam piederošas kustamas mantas izsoļu organizēšanu elektroniskajā vidē. Elektroniskas formas izsoļu plašāka ieviešana spriedumu izpildē, tās attiecinot arī uz kustamas mantas izsolēm, veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Kustamas mantas izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē: https://izsoles.ta.gov.lv. Ar likumprojektu vienlaikus iecerēts atteikties no kustamas mantas pārdošanas otrajā izsolē ar lejupejošu soli, aizstājot to ar otro izsoli ar augšupejošu soli, bet sākot solīšanu no 75% no pirmās izsoles sākumcenas. Tādējādi samazinot iespēju personām apzināti veicināt mantas pārdošanu...