TIESĪBAS

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 1.novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums, nosakot pienākumu samaksāt budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no kapitāla pieauguma un nokavējuma naudu. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Pieteicējs atsavināja zemi ar ēku, kura bija patvaļīgi būvēta un nevarēja būt ierakstīta zemesgrāmatā. Tā kā pieteicējs bija šajā ēkā deklarējis dzīvesvietu, viņš uzskatīja, ka atbilst likumā noteiktajām prasībām atbrīvošanai no nodokļa. Valsts ieņēmumu dienests tomēr aprēķināja iedzīvotāju ienākuma nodokli. Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 33.punktam nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta. Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu, atzina, ka atbrīvojums pieteicējam nepienākas, jo no juridiskā viedokļa tika atsavināta neapbūvēta zeme. Augstākā tiesa par pareizu atzinusi Administratīvās apgabaltiesas secināto, ka no tiesiskā viedokļa, piemērojot nodokļus...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Apkopojums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/Tiesu prakses apkopojumi/ Civiltiesības. Apkopojumā sistematizētas Civillietu departamenta atziņas saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem, kas bijuši nozīmīgi tiesā izskatītajās lietās: procesuālo normu piemērošana strīdos, kur viena puse ir patērētājs; tiesas pienākums vērtēt ar patērētāju noslēgtā līguma noteikumus; tiesas pilnvaras, konstatējot netaisnīgu līguma noteikumu; līguma noteikumu novērtējums; netaisnīgu līguma noteikumu piemēri; piemēri līguma noteikumiem, kas nav atzīstami par netaisnīgiem; neapspriesti līguma noteikumi un līguma noteikuma saprotamība; līgumslēdzēju pušu tiesiskā līdzsvarotība; patērētāju tiesību aizsardzības normu piemērošana dažādiem strīdiem; patērētāja pienākumi; patērētāja atbildība par nodarītajiem zaudējumiem. Civillietu departamenta secinājumi papildināti ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecīgajos jautājumos. Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Reinis Markvarts. Savukārt citā Augstākās tiesas prakses apkopojumā strukturēti aktualizētas Augstākās tiesas atziņas un prakses piemēri publisko iepirkumu lietās. Tas dod iespēju vienuviet iepazīties ar...

Saeimas Juridiskā komisija 31.oktobrī trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas civillietu izskatīšanā, lai tiesvedības process būtu kvalitatīvāks, ātrāks un efektīvāks. Likuma grozījumi paredz plašākam personu lokam nodrošināt piekļuvi valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai, paaugstināt prasības summas slieksni lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā, kā arī ieviest izmaiņas spriedumu pasludināšanas kārtībā. Ar likuma izmaiņām plānots paplašināt to personu loku, kuras var saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Saskaņā ar likumprojektu valsts nodrošināta advokāta palīdzība pienāksies arī personām, kuru ienākumi nepārsniedz minimālās algas apmēru. Šai personu grupai juridiskā palīdzība būs pieejama, piedaloties ar 25 % līdzmaksājumu. Tāpat valsts juridisko palīdzību varēs saņemt personas, kuru ienākumi ir lielāki par minimālo algu, bet nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu valstī. Viņi advokāta palīdzību varēs saņemt, maksājot ne vairāk par normatīvajos aktos noteikto atlīdzības apmēru. Patlaban valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību maznodrošinātām un trūcīgām personām. Daļējam advokātu procesam būs pakļautas lietas, kas skar nepilngadīgas...

Latvijas Apdrošinātāju asociācija aicina pievērst uzmanību gaidāmajām izmaiņām nodokļu regulējumā, jo nodokļu reforma paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra minimālais uzkrājošās apdrošināšanas līguma periods iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksas saņemšanai tiek pagarināts no 5 uz 10 gadiem. Tas nozīmē, ka nodokļu atvieglojumus varēs iegūt tad, ja uzkrātie līdzekļi tiks izņemti ne ātrāk kā pēc 10 gadiem no līguma noslēgšanas brīža. Mainīsies arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, samazinoties uz 20%. "Būtiski, ka šobrīd spēkā esošajiem un līdz gada beigām noslēgtajiem līgumiem 2018.gadā tiks piemērots 2017.gada regulējums ar IIN atmaksu 23% apmērā no veiktajām iemaksām," uzsver Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. No nākamā gada 1.janvāra mainīsies arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas iemaksu apmēra ierobežojums IIN atvieglojumu piemērošanai. Iemaksas nevarēs būt lielākas par 10% no gada bruto algas, nepārsniedzot 4000 EUR uzkrājošajā apdrošināšanā un pensiju fondos kopā. "Šobrīd spēkā ir 10% limits no gada bruto algas bez faktiskā iemaksu apjoma ierobežojuma. Tas ļāvis izmantot lielus...

Ministru kabinets 31. oktobrī skatīs likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas paredz veikt būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā turpmāk tiesa izskatīs strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Paredzams, ka likuma grozījumi nodrošinās efektīvāku kreditoru tiesību aizsardzību maksātnespējas procesā, konstatējot strīdu par tiesībām, vienlaikus samērojot maksātnespējas procesa ietekmi uz tautsaimniecību ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. Plānotie grozījumi ļautu ne vien ātrākā un efektīvākā procesā izskatīt strīdus par kreditoru tiesībām, tādējādi veicinot visa maksātnespējas procesa efektivitāti, bet arī stiprinātu tiesisko paļāvību uz efektīvu tiesas aizsardzību kreditora tiesību aizskāruma gadījumā, ko nodrošinātu jaunais normatīvais regulējums komerciālo strīdu risināšanā maksātnespējas procesā, vienlaikus līdzsvarojot visu kreditoru intereses. Likumprojekts nosaka likumu papildināt ar jaunu nodaļu, tādējādi paredzot strīdiem par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā atsevišķu regulējumu. Plānots, ka turpmāk tiesa lietas izskatīs prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot jaunajā nodaļā paredzētos izņēmumus, kas balstīti uz vienkāršotu, ātru procesu, kas samērots ar tiesībām uz taisnu tiesu. Likumprojekts paredz ieviest pagaidu...

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 27.oktobrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2017.gada 17.janvāra spriedumu, ar kuru apsūdzētais, krimināllietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, tika atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 200.panta otrās daļas, proti, par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai un, piemērojot Krimināllikuma 491.panta pirmās daļas 1.punktu, sodīts ar piespiedu darbu uz 60 stundām. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. Augstākā tiesa atzina, ka kasācijas sūdzībā norādītie motīvi tiesas nolēmuma atcelšanai nav guvuši apstiprinājumu. Augstākā tiesa lēmumā norāda, ka VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS), kā autorizētās datu apstrādes sistēmai, piekļuves tiesības attiecas uz autorizētiem lietotājiem, kuri ir noslēguši līgumu ar sistēmas pārzini - VID. Savukārt līgums satur lietotājiem saistošus piekļuves noteikumus. Ja persona apzināti apiet vai neitralizē piekļuves pārbaudes ciklu, tas norāda uz personas mērķi...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 25.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz mazināt izpildvaras un likumdevēja ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem. Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju amatā iecels, kā arī varēs no amata atbrīvot Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs, kā tas ir patlaban. Tādas pašas izmaiņas plānotas attiecībā uz apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanu un atbrīvošanu no amata. Arī Augstākās tiesas un rajona (pilsētas) tiesas, un apgabaltiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību turpmāk noteiks Tieslietu padome, nevis Ministru kabinets. Tas ir viens no soļiem, lai mazinātu izpildvaras ietekmi un tiesu varas darba organizāciju. Likumprojekts paredz, ka parlaments vairs nelems par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā. Šāds lēmums turpmāk būs Tieslietu padomes kompetencē. Tāpat Goda tiesneša nosaukumu turpmāk piešķirs Tieslietu padome, nevis Saeima. Lai grozījumi stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā vēl jāpieņem Saeimā.

Šā gada jūnijā tika pieņemts likums “Grozījumi Komerclikumā”. Lielākā daļa no likumā ietvertajiem grozījumiem stājās spēkā 2017.gada 13. jūlijā, bet atsevišķu grozījumu spēkā stāšanās ir atlikta uz 2018. gada 1. janvāri vai arī uz to laiku, kad tiks pieņemti un stāsies spēkā ar tiem saistītie grozījumi citos normatīvajos aktos. Tieslietu ministrija publicējusi informatīvu aprakstu par galvenajām izmaiņām. Starp tām ir arī būtiskākās, kas attiecas uz uzņēmuma valdes locekļu atbildību. Komerclikuma 169. pants regulē valdes un padomes locekļu civiltiesisko atbildību, tomēr nesatur tiesību normas par šīs atbildības noilgumu. Līdz ar to atbilstoši Civillikuma 1895. pantam valdes un padomes locekļu atbildībai ir piemērojams 10 gadu noilguma termiņš. Savukārt attiecībā uz citām līdzīgām tiesiskajām situācijām ir paredzēts īpašs noilguma periods civiltiesiskajai atbildībai – 5 gadi (piemēram, Komerclikuma 166. panta piektā daļa, 167. panta trešā daļa, 171. panta trešā daļa un 352. panta otrā daļa, Koncernu likuma 27. panta septītā daļa). Līdz ar to grozījumi paredz...

Turpmāk apķīlāto kustamo mantu tirgos izsolē elektroniskajā vidē. To paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, kas otrdien, 24.oktobrī, konceptuāli atbalstītas Saeimas Juridiskās komisijas sēdē. Likumprojekts paredz parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. 2015.gadā Civilprocesa likumā jau pieņemti grozījumi, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē, mainot to norises formu uz izsoli elektroniskā vidē. Šāda pāreja ir radījusi iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērsusi līdz tam sastopamās problēmas. Elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi – pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem, atzīmē likumprojekta autori. Tāpēc būtu lietderīgi arī parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. Ņemot vērā, ka iespējamas kustamās mantas sākumcenas atšķirības, likuma grozījumi noteiks atšķirīgu izsoles norises laiku atkarībā no mantas vērtības. Proti, ja pārdodamā priekšmeta novērtējums ir zem 10 000 eiro, nodrošinājuma samaksas un pieteikšanās termiņš būs 10 dienas, laiks personas...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šī gada pirmajos 9 mēnešos ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem. Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem - 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus. Patērētāji ir labāk informēti par savām tiesībām, un līdz ar avio pakalpojumu izmantošanas apjoma pieaugumu, palielinās arī sūdzību skaits. Kā vēl vienu spēcīgu iemeslu sūdzību skaita...

Lai sakarā ar minimālās algas paaugstināšanos spētu nodrošināt valsts garantētos uzturlīdzekļus visiem bērniem, kuriem tie saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu pienākas, Tieslietu miistrija rosinājusi samazināt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru 2018. gadā un 2019. gadā. Saeimā iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" paredz, ka tiks papildināts ar 8. un 9. punktu, nosakot, ka: 1) laika periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim uzturlīdzekļus no fonda līdzekļiem uzsāktajās uzturlīdzekļu izmaksas lietās un lietās, kas uzsāktas pēc 2018. gada 1. janvāra, izmaksā šādā apmērā: par katru bērnu no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 23 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, par katru bērnu no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecumam un par katru pilngadīgu personu no 18 līdz 21 gadu vecumam 27,5 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet ne vairāk par tiesas...

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” , ko 19. oktobrī skatīja Saeimas sēdē, izstrādāts ar mērķi atsaistīt tiesnešu mēnešalgas no valsts pārvaldes amatpersonu (darbinieku) mēnešalgām (12.mēnešalgu grupas mēnešalgas), kā arī nodrošināt tiesnešu un prokuroru mēnešalgu palielinājumu atbilstoši papildus piešķīrumam 2018. – 2020.gadam. Tā kā ir piešķirti papildus finanšu līdzekļi 2018.-2020.gadā tiesnešu un prokuroru mēnešalgu palielinājuma nodrošināšanai, bet spēkā esošā Atlīdzības likuma redakcija to nespēs nodrošināt, tad ir nepieciešams virzīt grozījumus attiecīgajās Atlīdzības likuma normās, lai ar 2018. gada 1. janvāra nodrošinātu tiesnešiem un prokuroriem mēnešalgu paaugstinājumu atbilstoši valsts budžeta līdzekļu piešķīrumam. Kā risinājumu Finanšu ministrija piedāvā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu 2018.gadam noteiks saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu. Lai nedublētos normas, likumprojekts paredz izslēgt Atlīdzības likuma 4.panta devīto daļu, kas arī nosaka tiesnešu un prokuroru mēnešalgu noteikšanas principus. Likumprojektā “Par valsts budžetu 2018.gadam” tiks...

2018. gada 25. maijā Eiropas Savienībā (ES) stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (General Data Protection Regulation - GDPR), kuras mērķis ir izskaust nepamatotu personas datu lietošanu un noplūdi, informē vadošais Latvijas informāciju tehnoloģiju uzņēmums “Squalio”. “Fizisku personu dati ir definēti ļoti plaši. Pamatā tie ir visi dati, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Ja uzņēmumam ir, piemēram, klientu datubāze, atsauksmju vai ieteikumu anketas, klientu lojalitātes programmu dati, e-pasti, bildes, novērošanas kameru video vaidarbinieku CV, tad uz uzņēmumu tiek attiecināta jaunā regula,” skaidro “Squalio” vadošā juriste Elīna Girne. Uzņēmumam ir jāapzinās savi riski un pieejamais fizisko datu apjoms. Būtiski ir ne tikai tos pareizi uzglabāt, bet arī nodefinēt kam tie ir pieejami. Zīmīgi, ka sods par Vispārīgās datu aizsardzības regulas neievērošanu ir ļoti bargs – līdz pat 20 miljoniem eiro vai 4% no apgrozījuma. Turklāt, ja uzņēmums ir starptautisks, tad sods attiecas uz visas grupas apgrozījumu. “Datu valsts inspekcija...

Uzņēmumu reģistra klienti, kā arī valsts iestāžu un pašvaldību pārstāvji nereti vēlas saņemt informāciju, vai persona ir tiesīga pārstāvēt kādu konkrētu Uzņēmumu reģistrā reģistrētu tiesību subjektu (SIA, AS, biedrību u.tml.). Domājot par klientu ērtībām, Uzņēmumu reģistrs piedāvā iespēju bez maksas iestādes mājaslapas meklētājā to noskaidrot. Meklētājs tiesību subjektu reģistros pēc ievadītajiem personas datiem pārbauda vai persona ir valdes loceklis, maksātnespējas administrators, likvidators, pārstāvēttiesīgais biedrs, pārstāvēttiesīgais īpašnieks, pārvaldnieks, aizbildnis, persona, kas ir pilnvarota pārstāvēt komersantu darbībās, kas saistītas ar filiāli, kā arī vai personai ir cits amats, kas ir pielīdzināms iepriekš minētajiem un sniedz vai var sniegt tiesības personai pārstāvēt tiesību subjektu. Noskaidrot pārstāvēttiesīgo amatpersonu var jebkurš interesents (bez autorizācijas) Uzņēmumu reģistra mājas lapas (www.ur.gov.lv) meklētājā, ja ir zināms tiesību subjekta reģistrācijas numurs (vai nosaukums) un pārstāvēttiesīgās personas personas kods vai ārvalstniekam – dzimšanas datums. Lai pārbaudītu pārstāvēttiesīgo amatpersonu statusu, nepieciešams Uzņēmumu reģistra mājaslapas logā "Meklēt" ierakstīt tā subjekta reģistrācijas numuru vai nosaukumu,...

Saeimas Ārlietu komisija 18.oktobrī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Konsulārā reglamenta likuma projektu, kas nodrošinās tiesisko regulējumu konsulāro funkciju veikšanai atbilstoši aktuālajām prasībām. Jaunā likuma mērķis ir ārvalstīs nodrošināt personām valsts garantētu konsulāro aizsardzību, kā arī noteiktu publisko pakalpojumu un no Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām izrietošo pakalpojumu pieejamību. Patlaban šo jomu regulē Konsulārais likums, kas ir spēkā no 1994.gada. Kopš tā laika ir būtiski mainījies Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs, apdraudējuma raksturs un valstspiederīgo prasības pēc valsts nodrošinātas konsulārās palīdzības un pakalpojumiem. Jaunais regulējums izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu. Jaunajā likumā konsulārās funkcijas plānots iedalīt konsulārajos pakalpojumos un konsulārajā palīdzībā. Konsulārie pakalpojumi tiek sniegti, lai nodrošinātu Latvijas Republikas iestāžu atsevišķu publisko pakalpojumu pieejamību personām pārstāvniecībās un no Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām izrietošo pakalpojumu pieejamību ārvalstīs un Latvijā, ja tas ir noteikts normatīvajos aktos. Savukārt konsulārā palīdzība ir diplomātiskā un konsulārā dienesta kompetence. Tā tiek sniegta personai, kurai ir Latvijas pase un kurai...