TIESĪBAS

Katrā dzīvokļa pārdošanas gadījumā pircējs ir ieinteresēts pasargāt sevi, izslēdzot maldināšanas iespēju, bet pārdevējs vēlās saņemt līgumā norunāto summu, lai nepaliktu uz ielas bez nekustamā īpašuma un naudas. Tāpēc svarīgi naudu uzticēt trešajai pusei, piemēram, notāram. Runa ir par glabājumu kontu pie zvērināta notāra, kuru pagājušajā gadā izmantoja 1480 darījumu slēdzēji, kamēr 2010.gadā - tikai 128, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome. "Naudas glabājumu pie notāra visbiežāk izmanto, slēdzot, nekustamā īpašuma pirkuma līgumus. Šajā gadījumā pircējs pirkuma maksu nodod notāram glabāšanā līdz brīdim, kamēr iestāsies nosacījumi, pie kuriem pārdevējs būs tiesīgs maksu saņemt. Kārtojot ar īpašumtiesībām saistītu darījumu, galvenais ir nodrošināt, lai pirkuma maksa patiešām tiktu veikta. Īpašuma pirkšana vai pārdošana nav tāds pats darījums kā tirgū vai veikalā, kad, samaksājot par preci, to saņemam pretī tai pašā brīdī. Tas ir darījums ar laika nobīdi, un šis starplaiks rada potenciālus riskus - piemēram, var atklāties, ka īpašums ir iesaistīts tiesvedībā. Notāra iesaiste, nododot...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 28.martā lietā par pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību nolēma apturēt tiesvedību un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Augstākās tiesas ieskatā, likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 12.3 un 12.5daļa, ciktāl tās ierobežo tiesības uz pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums. Augstākā tiesa lēmumā secinājusi, ka likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 12.3 un 12.5 daļa, ciktāl tās ierobežo tiesības uz pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, radītais Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajos trijos teikumos noteikto personas pamattiesību ierobežojums nav samērīgs. Augstākās tiesas ieskatā, sabiedrības ieguvums no konkrēta nodokļu maksātāja potenciālo nodokļu vai nodevu parādu segšanas pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas apmērā ir relatīvi mazs, ņemot arī vērā, ka gadījumā, ja pārmaksa sasniedz 8000 Ls, tad tā tomēr tiek atmaksāta uzreiz. Taču ekonomiskais slogs, ko nodokļa maksātājam uzliek likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta...

No 1.aprīļa Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācijai būs tiesības Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā izdarīt atzīmi par personas transportlīdzekļa vai kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu. Vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums varēs tikt piemērots tādā gadījumā, ja parādnieka vietā tiks izmaksāti uzturlīdzekļi no UGF un parādnieks nebūs veicis uzturlīdzekļu maksājumu trīs mēnešus pēc kārtas. Vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums netiks piemērots, ja: parādnieks veic uzturlīdzekļu maksājumus: zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā saskaņā ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai notariālo aktu; Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas kontā saskaņā ar noslēgto vienošanos, ja uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiek izmaksāti bez tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu vai ja nav izpildu lietas pie zvērināta tiesu izpildītāja sakarā ar to, ka parādniekam Latvijas Republikā nav deklarētās dzīvesvietas, mantas vai darbavietas vai parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process; parādnieks ir persona ar invaliditāti; parādnieks ir persona, kas pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk...

Ņemot vērā pašvaldību vēlēšanu tuvošanos, politisko partiju kampaņas un ar tām saistīto nepieciešamību pēc finansējuma, zvērinātu advokātu birojs Primus ir sagatavojis īsu ieskatu par būtiskākajiem Latvijas normatīvo aktu nosacījumiem, kas cilvēkiem būtu jāzina par partiju finansēšanu - to, kas ir atļauts, kas ir aizliegts un ar ko jābūt uzmanīgiem. 1. Juridiskām personām ir aizliegts finansēt partijas vai to priekšvēlēšanu kampaņas - tātad, partijas var finansēt tikai privātpersonas, Latvijas pilsoņi vai personas, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi. 2. Viena persona gada laikā partijai var sniegt finansējumu ziedojuma, biedra naudas vai iestāšanās naudas veidā 50 minimālo mēnešalgu apmērā - šobrīd tie ir 19 000 EUR gadā. 3. Partijas nedrīkst finansēt citu personu uzdevumā un nedrīkst veikt finansējuma starpniecību. 4. Aizliegts finansēt partijas no citu personu dāvinājumiem vai aizdevumiem. 5. Partijas drīkst finansēt tikai no saviem personīgajiem ienākumiem, turklāt tikai no ienākumiem, kas gūti tajā pašā gadā vai divus gadus pirms tam. 6. KNAB...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 21.martā apturēja tiesvedību lietā, kurā ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu noraidīts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu, uzliekot pieteicējai papildu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) saistības. Tiesvedība lietā apturēta līdz Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Saskaņā ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 311.panta 1.punkta 1.apakšpunktu „lietotas preces” ir materiāls kustams īpašums, kas ir derīgs turpmākai lietošanai vai nu bez pārveidojumiem, vai pēc remonta, un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas, un nav arī dārgmetāli vai dārgakmeņi, kā tos definējušas dalībvalstis. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai jautājumu - vai minētā direktīvas norma ir interpretējama tā, ka par lietotām mantām var tikt atzīti tirgotāja iegādāti lietoti dārgmetālu vai dārgakmeņus saturoši izstrādājumi (kā aplūkojamā lietā), kuri tiek pārdoti tālāk galvenokārt tajos esošā dārgmetāla vai dārgakmeņu ieguvei? Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, – vai īpašā režīma...

Administratīvā atbildība par pārkāpumiem parāda ārpustiesas atgūšanas jomā būs noteikta speciālajā likumā, atsakoties no šī normatīvā regulējuma Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šādas izmaiņas paredz grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, kas otrdien, 21.martā, pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā. Par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanu bez speciālās atļaujas (licences) paredzēts naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt naudas soda vienībām. Kompetentā iestāde sodu piemērošanā par pārkāpumiem parāda ārpustiesas atgūšanā būs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. "Šis likumprojekts ir daļa no plašākas reformas administratīvo pārkāpumu jomā. Saeimā tuvākajā laikā skatīsim virkni līdzīgu likumprojektu, lai konkrētus administratīvo pārkāpumu sastāvus un sodu apmērus iekļautu nozares speciālajos likumos. Līdz ar to sodi būs iekļauti tajā pašā likumā, kurā noteikti...

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja grozījumu Elektronisko sakaru likumā. Izmaiņas paredz noteikt, ka Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai (CERT.LV) vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestam (MIDD) varēs pieprasīt atslēgt konkrētas mājaslapas uz laiku. Tas attieksies uz gadījumiem, ja mājaslapa ar domēna vārdu ".lv" apdraudēs informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmu vai interneta lietotāju drošību. Piemēram, ļaundabīgas programmatūras izvietošanas vai pikšķerēšanas lapas gadījumos, kad mājaslapas uzturētājs būs ļaunprātīgo aktivitāšu organizētājs un labuma guvējs. Šādas mājaslapas būs jāatslēdz 24 stundu laikā. Patlaban domēna piespiedu slēgšana ir ilgstoša, teikts likumprojekta anotācijā. Iespēja atslēgt šādi izmantotus domēnus preventīvi novērstu apdraudējumu pirms kaitīgā nodarījuma izdarīšanas vai vismaz mazinātu tā ietekmi. Tautsaimniecības komisija šodien arī atbalstīja ar likumu saistītos grozījumus Informācijas tehnoloģiju drošības likumā. Grozījumi likumos trīs lasījumos vēl jāatbalsta Saeimai.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) sniedzis skaidrojumu par situāciju, kad SIA “Vienotais norēķinu centrs” un AS “Pilsētas zemes dienests” (turpmāk – Sabiedrības) pieprasa no iedzīvotājiem zemes nomas parādus par periodu no 2008.gada, savukārt SIA “Vienotais norēķinu centrs” papildus pieprasa segt parāda atgūšanas izdevumus. PTAC aicina patērētājus: izvērtēt, vai konkrētajā periodā, par kuru ir aprēķināts zemes nomas maksas parāds, patērētājs bija norādītā dzīvokļa īpašuma īpašnieks (zemesgabala īpašnieks zemes nomas maksu var prasīt tikai no tām personām, kuras bija dzīvokļa īpašuma dzīvojamā mājā īpašnieks, turklāt tikai tad, ja nav iestājies noilgums); aprēķināt, kāds termiņš ir pagājis no parāda rašanās dienas (piemēram, ja nomas maksa tiek pieprasīta par laika posmu no 2008.gada 1.janvāra – 2008.gada 1.septembrim, tad no parāda rašanās brīža ir pagājuši vairāk kā 8 gadi); neapmaksāt Sabiedrību paziņojumā par parāda atgūšanas procesa uzsākšanu norādīto summu par zemes nomas maksas parādu, ja zemes īpašnieks darbojas saimnieciskās darbības ietvaros, un no parāda rašanās...

Saeima ceturtdien, 16.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Satversmes tiesas likumā, nosakot izņēmumu no vispārējās kārtības, kādā izbeidzas Satversmes tiesas (ST) tiesneša pilnvaras, gadījumā, kad ST pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai (EST) un aptur tiesvedību. Grozītais likums paredz, ka tiesnesim, kuram pilnvaras izbeigušās likumā noteiktajā kārtībā, prejudiciāla lēmuma pieņemšanas gadījumā, kad ST lēmusi tiesvedību apturēt, lai uzdotu jautājumu EST, pilnvaras izbeidzas 2017.gada 31.martā. Patlaban likums noteic, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kura pilnvaras izbeidzas saistībā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai vecuma sasniegšanu, turpina pildīt savus pienākumus līdz sprieduma pasludināšanai ST lietās, kuru izskatīšana tiesas sēdē uzsākta ar viņa piedalīšanos. Likums grozīts, jo nepieciešams regulējums situācijām, kad ST tiesnesis pēc likumā noteiktā pilnvaru termiņa beigām turpina veikt savus pienākumus arī tad, ja konstitucionālā tiesa lēmusi attiecīgo lietu apturēt un uzdot jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Sprieduma pasludināšana iespējama tikai pēc EST nolēmuma pieņemšanas, ko nav iespējams prognozēt, līdz ar to...

Jau otro gadu iezīmējas pozitīva tendence būtiski samazināties lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā – ja 2015.gada sākumā neizskatītas bija 3949 lietas, tad 2017.gada sākumā – 1849, tas ir, 2,1 reizes mazāk, informē Augstākā tiesa. Saņemto lietu skaits nemazinās. 2016.gadā Augstākajā tiesā saņemtas 3562 lietas – par 46 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Samazinājums saistīts ar Civillietu palātas darbības izbeigšanos, Augstākās tiesas departamentos saņemto lietu skaits palielinājies par 101 lietu. Palielinājies izskatīto lietu skaits. Ja 2015.gadā Augstākā tiesa izskatīja 60% no tās tiesvedībā esošajām lietām, tad pērn – 71%. Kasācijas instancē izskatītas 1027 lietas – par 451 vairāk nekā 2015.gadā. Samazinājies lietu atlikums. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lietu atlikums samazinājies par 37%. 2016.gada sākumā Augstākajā tiesā neizskatītas bija 2955 lietas, gada beigās – 1849. Civillietu departaments izskatījis par 465 lietām jeb 25% vairāk nekā 2015.gadā un lietu uzkrājumu samazinājis par 42%. Kaut arī saņemto lietu skaits 2016.gadā ir palielinājies par 219 lietām, departaments spējis izskatīt...

Saeima 9. martā iesniegti un Juridiskajai komisijai izskatīšanai nodoti grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā. Likumprojekts izstrādāts, lai iekļautu Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā administratīvos sodus par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojuma sniegšanu bez speciālās atļaujas - licences vai par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanas turpināšanu pēc licences apturēšanas vai anulēšanas, kā arī lai noteiktu kompetento iestādi, kurai piekritīga sodu piemērošana. Likumprojekts papildina Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu ar jaunu nodaļu: “V nodaļa: “Administratīvā atbildība parādu ārpustiesas atgūšanas jomā un kompetence sodu piemērošanā” 15.pants. Administratīvā atbildība parāda ārpustiesas atgūšanas jomā Par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanu bez speciālās atļaujas (licences), kuras nepieciešamību nosaka šis likums, vai par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanas turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās piemēro naudas sodu – fiziskajām personām vai valdes loceklim no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem ieņemt...

Satversmes tiesa 8. martā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2016-07-01 “Par Kriminālprocesa likuma 356. panta otrās daļas un 360. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam, 92. un 105. pantam”. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja – AS DNB banka – 2011. gadā izsolē iegādājās nekustamo īpašumu (dzīvokli). 2015. gadā procesa virzītājs – izmeklētājs – pirmstiesas kriminālprocesa laikā pieņēma lēmumu atzīt minēto īpašumu par noziedzīgi iegūtu mantu un atdot to īpašniekam, kas nekustamo īpašumu bija zaudējis noziedzīga nodarījuma – krāpšanas – rezultātā. Kriminālprocesa gaitā tika noskaidrots, ka izkrāptais nekustamais īpašums vēlāk tika pārdots citai personai, kura savas īpašumtiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Pēc tam dzīvoklis nonācis Pieteikuma iesniedzējas īpašumā. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo tās tiesības uz īpašumu un esot pretrunā tiesiskās paļāvības principam. Valstij esot pienākums aizsargāt īpašuma tiesības, kas ir nostiprinātas zemesgrāmatā, tostarp labticīga ieguvēja īpašuma tiesības. Apstrīdētās normas neatbilstot vienlīdzības principam. Personas, kas savas tiesības...

Ministru kabinets 7.martā atbalstīja Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu - tiesisku regulējumu trauksmes celšanas stiprināšanai un veicināšanai sabiedrības interesēs. Pēc apstiprināšanas valdībā likumprojekts jāskata Saeimai. Trauksmes celšana (angļu val. - whistleblowing) ir pamatotas informācijas sniegšana par iespējamu pārkāpumu, kas apdraud vai var apdraudēt sabiedrības intereses un kuru trauksmes cēlējs novēro saistībā ar savu darba pienākumu pildīšanu (piemēram, korupcija, būvniecība, publiskie iepirkumi, vides drošība vai veselības apdraudējums). Savukārt trauksmes cēlējs likumprojekta izpratnē var būt jebkurš cilvēks, kurš godprātīgi ziņo par iespējamu pārkāpumu. Trauksmes cēlējs pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, novēro pildot darba pienākumus un sniedz par to pamatotu informāciju. Lai mainītu sabiedrības attieksmi par trauksmes celšanu kā sabiedrībai vērtīgu rīcību, būtiski nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību. Likumprojektā paredzēts nodrošināt trauksmes cēlēju anonimitāti, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ, tiesības trauksmes cēlējam vērsties tiesā. Pēdējos gados speciāli likumi trauksmes cēlēju aizsardzībai stājušies spēkā vairākās Eiropas valstīs, tā ir arī Eiropas Padomes, OECD un citu...

Uz pirmo sēdi martā sanāca darba grupa jauna mediju tiesiskā regulējuma izveidei; tās uzdevums - izstrādāt priekšlikumus jauniem, mediju vidi regulējošiem normatīvajiem aktiem, kas ar laiku aizstātu likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Priekšlikumus jaunam likumprojektam paredzēts izstrādāt līdz š.g. 1.novembrim. Darba grupa izveidota saskaņā ar Mediju politikas pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam atrunāto; darbs pie pamatnostādnēm aizsākās 2014.gada nogalē. Tas iezīmēja nepieciešamību veikt būtiskus uzlabojumus mediju darba tiesiskajā regulējumā, nostiprinot Latvijas mediju vides daudzveidību un drošumspēju. Strādājot pie tiesiskā regulējuma uzlabošanas, saskaņā ar Mediju politikas pamatnostādnēs panākto vienošanos, īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā mediju reģistrācijas process un mediju caurskatāmība, kā arī žurnālistu tiesiskās aizsardzības un žurnālistu avotu aizsardzības jautājumiem. Izstrādājot jauno mediju vides tiesisko regulējumu, ir jāņem vērā arī tādi aspekti kā jaunākās mediju vides izmaiņas, mediju darbība dažādās konverģentās platformās un mediju lietotāju un mediju redaktoru mijiedarbība satura veidošanā. Līdz 2018.gadam paredzēts izveidot vienotu...

Rīgas dzīvokļu īpašniekiem 1. janvārī spēkā stājušies grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz vairākus jaunievedumus. "Rīgas namu pārvaldnieks" stāsta, kas jāzina rīdziniekiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Nopērc dzīvokli - ziņo namu apsaimniekotājam Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums rakstveidā informēt mājas pārvaldnieku par īpašuma tiesību maiņu (piemēram, ja dzīvoklis tiek pārdots, dāvināts, mantots u.tml.) un jaunajam dzīvokļa īpašniekam pārvaldniekam ir jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošs dokuments. Tas nozīme, ka uzreiz pēc dzīvokļa iegādes, īpašniekam jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja un jānoslēdz apsaimniekošanas līgums. Ar šādu risinājumu plānots novērst gadījumus, kad jaunais dzīvokļa īpašnieks nereģistrē iegādāto dzīvokli zemesgrāmatā un visus maksājumus par dzīvokli ir spiests maksāt bijušais īpašnieks. Šādu gadījumu praksē ir daudz, kad pārvaldniekam/apsaimniekotājam netiek savlaicīgi paziņots par īpašuma atsavināšanu, tāpēc rēķini tiek izrakstīti un nosūtīti apmaksai pēdējam pārvaldniekam zināmajam dzīvokļa īpašniekam, kurš ierakstīts Zemesgrāmatā vai ar kuru noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums. Likumā nav paredzētās sankcijas, gadījumā, ja īpašnieks nepaziņo par atsavināšanas faktu vai par...