TIESĪBAS

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) ziņo, ka 2.maijā aizturēta grāmatvede, kura tiek turēta aizdomās par aptuveni 35 000 eiro piesavināšanos no savas darba vietas. Sieviete konkrētajā uzņēmumā, kas nodarbojas ar tehnikas realizāciju, strādājusi desmit gadu. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess par naudas piesavināšanos lielā apmērā. Policisti noskaidroja, ka konkrētajam uzņēmumam vairākus gadus bijis tikai viens revidentu pakalpojumu sniedzējs. Nomainoties šī pakalpojuma sniedzējam, tika atklāta ap 35 000 eiro liela nesakritība jeb iztrūkums. Pašreizējā informācija liecina, ka sieviete, kura uzņēmumā grāmatveža pienākumus veikusi 10 gadu, ar nelikumīgajām darbībām nodarbojusies aptuveni četrus gadus. Mahinācijas darbiniece veikusi, ik mēnesi sev izmaksājot lielāku summu nekā bijusi viņas faktiskā alga. Saistībā ar notikušo Valsts policijas ENAP policisti aizturēja aizdomās turēto sievieti un veica kratīšanu sievietes radinieku mājoklī. Naudas summa, ko piesavinājusies grāmatvede, nav atgūta. Aizturētā persona iepriekš policijas redzeslokā nav nonākusi. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas - par piesavināšanos,...

Saeima galīgajā lasījumā 11. maijā pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās”, lai vienkāršotu un paātrinātu sadarbību ar Hāgas konvencijas dalībvalstu tiesām dokumentu izsniegšanā, kā arī samazinātu civillietu un komerclietu izskatīšanas laiku. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk Latvijas tiesas dokumentu nosūtīšanu, izsniegšanai ārvalstīs, veiks patstāvīgi, bez Tieslietu ministrijas starpniecības. Līdz ar to tiks nodrošināta procesuālā ekonomija, atsakoties no liekā starpposma, kas tika izmantots, lai tiesa nosūtītu Centrālajai iestādei (Tieslietu ministrijai) dokumentu izsniegšanas lūgumu, kuru attiecīgi Centrālā iestāde pārsūtītu tālāk uz ārzemēm. Neskatoties uz grozījumiem, Tieslietu ministrija saskaņā ar Hāgas konvenciju turpina būt Centrālā iestāde tiesiskās palīdzības lūgumu un citu dokumentu saņemšanā no citu valstu centrālajām iestādēm, lai nodrošinātu pareizu kompetentās lūguma izpildītājas tiesas izvēli Latvijas teritorijā. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā ar 2017. gada 1. jūliju. Latvijā Hāgas konvencija ir spēkā no 1995. gada 1. novembra. Hāgas konvencija ir viena no...

Arī nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība jeb identifikācijas karte (eID), bet nav derīgas pilsoņa pases, plānots ieviest personalizētas vēlētāja apliecības. To paredz grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā un Personu apliecinošu dokumentu likumā, ko Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 10.maijā nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā. Paredzēts, ka tāpat kā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās vēlētāja apliecība būs derīga kopā ar eID karti. Vēlētāja apliecību varēs saņemt tikai tie vēlētāji, kuriem nav pilsoņa pases. Apliecības izgatavos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), ņemot vērā Iedzīvotāju reģistra informāciju par Latvijas pilsoņiem, kuri pirms vēlēšanām būs sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem ir izsniegta tikai personas apliecība. Plānots, ka vēlētāja apliecību balsstiesīgie varēs saņemt PMLP nodaļās. Ierodoties vēlēšanu iecirknī, lai saņemtu vēlēšanu zīmes un aploksni, balsotājam vēlētāja apliecība būs jāuzrāda kopā ar identifikācijas karti. Grozījumi arī paredz, ka personai, kura saņēmusi vēlētāja apliecību, līdz vēlēšanām saņemot arī pilsoņa pasi, tajā tiks veikta atzīme, ka...

Līdz 30.maijam iedzīvotāji var pieteikties novērot 3.jūnija pašvaldību vēlēšanas, iesaistoties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) projektā “Brīvprātīgie novērotāji”. Dalībai projektā var pieteikties Latvijas iedzīvotāji no 16 gadu vecuma. Lai saņemtu novērotāja pilnvaru, pretendentiem CVK mājaslapā jāiepazīstas ar tiešsaistes mācību kursu „Pašvaldību vēlēšanas 2017” un jāaizpilda novērotāja pieteikums, izvēloties iecirkni, kurā novērot vēlēšanas. Pēc tam novērotājs e-pastā saņems pilnvaru, kas vēlēšanu iecirknī jāuzrāda kopā ar personu apliecinošu dokumentu - pasi vai personas apliecību. Iedzīvotājiem, kuri pieteiksies dalībai projektā, vēlēšanu iecirknī būs iespēja novērot gan balsošanas norisi, gan balsu skaitīšanu. Tiesības pilnvarot novērotājus pašvaldību vēlēšanās ir arī partijām, partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, kuras attiecīgajā pašvaldībā iesniegušas kandidātu sarakstus. Vēlēšanu novērotājus drīkst pilnvarot pašvaldību vēlēšanu komisijas, un tiesības novērot vēlēšanas ir arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Vienlaikus jāievēro, ka vēlēšanu novērotāji nedrīkst būt attiecīgās domes vēlēšanu deputātu kandidāti. Projektu “Brīvprātīgie novērotāji” CVK īsteno kopš 2010.gada Saeimas vēlēšanām, un projekta mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par vēlēšanām...

Ministru kabinets 3. maijā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos Maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu disciplinārlietu noteikumus, kas paredz kārtību, kādā ierosina un izskata disciplinārlietu pret maksātnespējas procesa administratoru vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kā arī regulē disciplinārlietu komisijas darbību, tostarp lēmumu pieņemšanas kārtību. Disciplināratbildības ieviešana ir daļa no virzītajām reformām maksātnespējas jomas uzraudzības stiprināšanai, ko pagājušā gada nogalē atbalstīja Saeima, pieņemot Maksātnespējas likuma grozījumus. Disciplināratbildības ieviešana veicinās administratoru un uzraugošo personu apzinīgumu un atbildību to amata pienākumu izpildē, tādējādi nodrošinot efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesu norisi un mērķu sasniegšanu. Ministru kabineta noteikumi nosaka Maksātnespējas administrācijas direktora darbības loku pirms lēmuma pieņemšanas par disciplinārlietas ierosināšanu, pieprasot administratoram vai uzraugošajai personai sniegt rakstveida paskaidrojumus. Pēc paskaidrojumu saņemšanas un izvērtēšanas Maksātnespējas administrācijas direktoram jāpieņem lēmums par discpilinārlietas ierosināšanu vai atteikumu to ierosināt. Komisija, izskatot lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, izvērtē saņemtos...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 2017.gada 4.maijā pasludināja spriedumu lietā Osipkovs un citi pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka nav noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1.protokola 1.panta (tiesības uz īpašumu) pārkāpums. Savā 2007.gada 13.jūlija pieteikumā Tiesā, atsaucoties uz Konvencijas 1.protokola 1.pantu, iesniedzēji (četras privātpersonas un divas juridiskās personas) sūdzējās, ka viņiem atņemts nekustamais īpašums, proti, 30 ha mežu Jūrmalas pilsētas teritorijā, nepiešķirot kompensāciju. Viens no iesniedzējiem daļu no strīdus īpašumiem bija ieguvis pēc tam, kad 1999.gadā Rīgas apgabaltiesa bija taisījusi spriedumu par īpašuma tiesību atzīšanu iesniedzējam un vēl divām personām, savukārt pārējie iesniedzēji īpašumus bija ieguvuši uz pirkuma līguma pamata. Iesniedzēji īpašuma tiesības zaudēja pēc tam, kad Augstākā tiesa pēc Senāta priekšsēdētāja protesta atcēla Rīgas apgabaltiesas 1999. gada spriedumu, jo konstatēja, ka nebija īpašuma tiesību apstiprinošu dokumentu uz augšminētajiem 30 ha Jūrmalā. Vērtējot Aleksandra Osipkova un Mārtiņa Ādmiņa sūdzības pēc būtības, Tiesa konstatēja, ka abu iesniedzēju īpašumtiesības bija ierakstītas Zemesgrāmatā,...

Latvijas Republikas Satversmes tiesā 8.maijā notika tiesas priekšsēdētāja pārvēlēšana. Satversmes tiesas tiesnese Ineta Ziemele atbilstoši Satversmes tiesas likumā noteiktajai kārtībai uz trim gadiem ievēlēta par Satversmes tiesas priekšsēdētāju. Ineta Ziemele ir Satversmes tiesas tiesnese kopš 2015.gada 8.janvāra. Viņa ir tiesību zinātņu doktore un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore. Ievērojamu profesionālo pieredzi ieguvusi Eiropas organizācijās, tostarp veicot tiesneses pienākumus Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Bijusi ECT palātas prezidente un ECT tiesnešu statusa komisijas vadītāja. Ineta Ziemele ir daudzu starptautisku projektu eksperte. Viņas profesionālās un zinātniskās darbības sasniegumi saistīti ar starptautisko tiesību, konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību nozarēm. Šogad apstiprināta par Latvijas Republikas pārstāvji Pastāvīgā Arbitrāžas Tiesā. Ineta Ziemele saņēmusi Ministru kabineta Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā un zinātniskiem sasniegumiem tieslietu nozarē. 2014.gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Līdz šim Satversmes tiesas priekšsēdētājs bija Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš, kurš šajā amatā bijis trīs gadus atbilstoši Satversmes...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2017. gada 25. aprīlī ierosināja lietu “Par likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) 12. panta 12.3 un 12.5 daļas, ciktāl tās ierobežo tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās normas Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12. panta 12.3 daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim): “Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta nodokļa deklarācija par taksācijas periodu, pārceļ apstiprināto pārmaksāto nodokļa summu uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļa summu. (..)” Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12. panta 12.5 daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim): “Ja apliekamajai personai pēc šā...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 12.aprīlī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu strīdā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) zemei, kas atrodas pie daudzdzīvokļu mājas. Lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pieteicējs privatizēja dzīvokli daudzdzīvokļu mājā Rīgā. Zeme zem tās pieder citai personai. Vēlāk pēc privatizācijas pašvaldība vēl kādu zemes gabalu atzina par tādu, kas ir funkcionāli šai mājai nepieciešams. Šo papildu zemi pašvaldība ierakstīja zemesgrāmatā kā funkcionāli saistītu ar dzīvojamo māju un piedāvāja dzīvokļu īpašniekiem iegūt īpašumā bez atlīdzības atbilstoši savām kopīpašuma daļām dzīvojamā mājā. Pieteicējs šo zemi nevēlējās iegūt īpašumā. Rīgas dome noteica pieteicējam pienākumu maksāt NĪN par 2014.gadu. Lēmumā norādīts, ka pieteicējam piederošais dzīvoklis ir funkcionāli saistīts ar zemes vienību tādēļ pieteicējam ir jāmaksā nodoklis arī par domājamām daļām no šīs zemes vienības. Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka zeme pieteicējam lietošanā nav nodota, un viņš to nelieto, tādēļ nodoklis nav jāmaksā. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi...

No 25. līdz 28. aprīlim Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi pirmo reizi Latvijā rīko Mediācijas dienas, kuru ietvaros sertificēti mediatori iedzīvotājus informēs par ārpustiesas strīdu risināšanas iespējām, kā arī lielākajās Latvijas pilsētās nodrošinās mediatoru bezmaksas konsultācijas. Īpašs uzsvars tiks likts uz sabiedrības informēšanu reģionos. Mediācijas dienu ietvaros sertificētu mediatoru komanda viesosies sešās Latvijas pilsētās - 25. aprīlī Madonā un Cēsīs, 26. aprīlī Jēkabpilī, 27. aprīlī Talsos, kā arī 28. aprīlī Bauskā ar noslēguma pasākumu 28. aprīlī no plkst. 15. līdz 18 Rīgā, Vērmanes dārzā. Paužot atzinību mediatoru izrādītajai iniciatīvai veicināt mediācijas pakalpojumu atpazīstamību Latvijā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: "Mediācijas pakalpojumu izmantošana paplašina strīdā iesaistītajām pusēm meklēt abpusēji izdevīgu risinājumu pirms prasības celšanas tiesā. Salīdzinot ar konfliktu risināšanu tiesā, strīda izšķiršanai mediācijas procesā ir vairāki ieguvumi - tiek ietaupīti līdzekļi un laiks". Daudzos gadījumos mediācijas procesam var būt izšķiroša nozīme: vēl pirms prasības iesniegšanas tiesā ar...

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 21. aprīlī reģistrēja parakstu vākšanai partijas "No sirds Latvijai" iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" Likumprojekts paredz, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek vienu Latvijas fiziskās personas īpašumā esošo nekustamo īpašumu, kurā tā ir deklarējusi dzīvesvietu un dzīvo, kā arī šim nekustamajam īpašumam piekritīgo zemes platību pilsētās un ciemos līdz 1500 m2, bet viensētās - līdz 2 ha. Atbilstoši likumam "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" vākt parakstus likumprojekta iesniegšanai Saeimā iniciatīvas grupa varēs 12 mēnešus - līdz 2018.gada 21.aprīlim. Kā norāda šīs iniciatīvas veicēji, kaut arī Latvijas Saeima gan 2016.gadā, gan 2017.gadā ir saņēmusi vairāk kā 10 000 vēlētāju parakstītu iniciatīvu ar aicinājumu risināt nekustamā īpašuma nodokļa jautājumu un neaplikt ar nodokli vienīgo mājokli, tomēr nedz Saeima, nedz Ministru kabinets neveic konkrētus soļus, lai steidzami risinātu jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa sloga samazināšanos. Parakstīties par likumprojekta iesniegšanu Saeimā vēlētājiem būs iespējams elektroniski,...

Saeima ceturtdien, 20.aprīlī, sanāks uz pirmo sēdi šī gada pavasara sesijā, un tās darba kārtībā izskatīšanai galīgajā lasījumā ir grozījumi Patvēruma likumā, kas paredz mainīt pabalsta izmaksas kārtību bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušajām personām. Galīgajā lasījumā Saeima skatīs arī grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Tie noteic, ka karavīriem piemaksa par pedagoģisko darbu militārajā izglītības iestādē kopā ar citām piemaksām turpmāk nedrīkstēs pārsniegt viņam noteikto mēnešalgu. Tāpat galīgajā lasījumā deputātiem rīt jāvērtē grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Izmaiņas paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem, lai viņus motivētu turpināt profesionālo dienestu maksimāli ilgi, kā arī mudinātu atgriezties profesionālajā dienestā pēc atvaļināšanās. Vēl trešajā lasījumā deputātiem rīt jāskata grozījumi Augstskolu likumā, kas rosināti, lai varētu uzsākt jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanu. Savukārt otrajā lasījumā darba kārtībā iekļauti Bāriņtiesu likuma grozījumi, kas paredz izveidot elektronisku Aizgādnības informācijas sistēmu, un grozījumi Komerclikumā, kas cita starp vienkāršoto likvidāciju...

Trešdien, 19.aprīlī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nosūtīja vēstuli Eiropas Parlamentam, ES Padomei un Eiropas Komisijai ar paziņojumu par Latvijas gatavību piedalīties ciešākā sadarbībā Eiropas Prokuratūras izveidē. Latvijas nacionālo pozīciju atbalstījusi arī Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē, kurā piedalījās tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Savukārt Ministru kabinets apstiprināja nacionālo pozīciju 18.aprīlī. Tajā ir pausts atbalsts Padomes Regulai par Eiropas Prokuratūru un Latvijas gatavībai sākt ES dalībvalstu ciešāku sadarbību ar mērķi izveidot Eiropas Prokuratūru. Tieslietu ministrs uzsver, ka Latvija vēlas būt to ES dalībvalstu vidū, kas veidos ciešāku sadarbību, lai Latvija varētu pilntiesīgi darboties Regulas teksta apspriešanā un Eiropas Prokuratūras izveidē. Latvija bija to 17 ES dalībvalstu vidū, kas parakstīja vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam ar lūgumu iekļaut jautājumu par Regulas projektu 2017.gada 9.marta Eiropadomes darba kārtībā, lai nodrošinātu tālāku virzību darbā pie Eiropas Prokuratūras izveides. Ņemot vērā, ka Eiropadome konstatēja, ka nav panākta vienošanās par Regulas projektu un visas ES dalībvalstis tomēr...

Lai arī pēdējo gadu laikā aktīvo maksātnespējas procesu skaits valstī nav būtiski mainījies (6500 - 7200 procesu robežās), administratoru darbību uzraugošajā Maksātnespējas administrācijā iesniegto sūdzību skaits par administratoru rīcību maksātnespējas procesos ir ievērojami samazinājies. Proti, 2015.gadā Maksātnespējas administrācijā saņemtas 319, 2016.gadā - 213, 2017.gada 1.ceturksnī - vien 42 sūdzības. Savukārt sūdzību izskatīšanas rezultātā atzīto pārkāpumu skaita īpatsvars divos gados ir būtiski palielinājies - attiecīgi 18% un 42%. Kopš 2016.gada Maksātnespējas administrācija ir paaugstinājusi savu darbības efektivitāti, kas veicinājusi sūdzību skaita samazināšanos. Piemēram, 2016. gadā Maksātnespējas administrācija, pārbaudot pēc savas iniciatīvas uzraudzības kārtībā administratoru rīcību dažādos maksātnespējas procesos, 37 gadījumos ir konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus, kas trīs reizes pārsniedz 2015.gada rezultātus. Būtiska nozīme efektīvas administratoru uzraudzības nodrošināšanā ir Maksātnespējas administrācijas izveidotajai Elektroniskās maksātnespējas uzraudzības sistēmai (EMUS), kurā kopš 2016.gada 30.aprīļa ir iesniegti 5819 administratoru darbības pārskati, kas ļauj ievērojami efektīvāk kontrolēt pārskatu iesniegšanu, kā arī izvērtēt tajos norādīto informāciju. Kopš 2015.gada MNA...

Saeima šodien, 10. aprīlī, devusies pavasara brīvdienās. Apkopoti dati par ziemas sesijas laikā deputātu paveikto. Saeimas deputāti šī gada ziemas sesijā, kas aizsākās 9.janvārī, sanāca uz 13 kārtējām un vienu ārkārtas sēdi. Šajā laikā deputāti pieņēmuši 56 likumus - 11 jaunus un grozījumus 45 likumos. Vienu likumu Valsts prezidents Saeimai atgriezis otrreizējai caurlūkošanai. Ziemas sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 64 likumprojekti, no kuriem 52 iesniedzis Ministru kabinets, 11 - Saeimas komisijas, bet vienu - deputāti. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem - skatot tos otrajā un trešajā lasījumā - Saeimā vērtēti kopumā 1482 priekšlikumi. Kopš ziemas sesijas sākuma Saeimas sēdēs visvairāk debatējuši deputāti Ivars Zariņš (SASKAŅA) - 18 reizes un Jānis Ādamsons (SASKAŅA) - 17 reizes. Katrs pa 15 reizēm runājuši deputāti Artuss Kaimiņš un Jūlija Stepaņenko (SASKAŅA), pa 11 reizēm - Mārtiņš Bondars (LRA) un Mārtiņš Šics (LRA), bet pa 10 reizēm katrs runājuši - Inga Bite (LRA), Valdis Kalnozols (ZZS) un Juris Viļums...