TIESĪBAS

Lai nodrošinātu šķīrējtiesu reģistra ierakstu un šķīrējtiesas reģistrācijas lietai pievienojamo dokumentu atbilstību likumam “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā", šķīrējtiesu reģistrā esošajām šķīrējtiesām paredzēti divi pārejas posmi - līdz 2017.gada 1.martam un līdz 2017.gada 1.jūnijam. Grozījumi kopumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, izvirzot jaunas prasības patstāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, papildinot iesniedzamo ziņu apjomu, kā arī nosakot, ka Šķīrējtiesu likumā noteiktos gadījumos uzraudzību pār šķīrējtiesām īsteno Uzņēmumu reģistrs. Šī ir trešā Tieslietu ministrijas īstenotā šķīrējtiesu reforma ar mērķi sakārtot šķīrējtiesu darbības vidi. Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, uz 2017.gada 1.janvāri šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrētas 77 šķīrējtiesas. Pēc pirmās īstenotās reformas 2014.gadā no 213 šķīrējtiesām tika izslēgtas 88 šķīrējtiesas, otrā Šķīrējtiesu likuma reforma 2015.gadā no 125 šķīrējtiesām tika izslēgtas 42 šķīrējtiesas. 2016.gada 3.novembrī stājās spēkā likums “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā" ar nolūku celt pastāvīgo šķīrējtiesu darbības efektivitāti un kvalitāti, tajā skaitā izslēdzot no šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un kuru darbības...

Saeima ceturtdien, 2.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas paredz pilnveidot valsts nodevu un drošības naudas sistēmu, administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, ieviest pretpieteikuma institūtu, kā arī efektivizēt lietu izskatīšanu iestādē un administratīvajā tiesā. Likums paredz ieviest tiesības tiesai nopratināt ieradušos lieciniekus bez procesa dalībnieku klātbūtnes. Šāds regulējums jo īpaši nepieciešams nodokļu lietās, kurās nodrošināt liecinieku ierašanos uz tiesas sēdi bieži ir ļoti problemātiski. Lai uzlabotu administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, paredzēts no trim līdz pieciem gadiem pagarināt administratīvā akta noilgumu. Tas ir būtiski tādos gadījumos, kad administratīvie akti izdoti, piemēram, teritorijas plānošanas, dabas aizsardzības vai būvniecības jomā, mazinot iespējas izvairīties no administratīvā akta izpildes. Likuma grozījumi būtiski palielina procesuālā piespiedu līdzekļa – piespiedu naudas - maksimālo apmēru par administratīvā akta nepildīšanu. Fiziskai personai (amatpersonai) tas palielināts no 1425 eiro uz 5000 eiro, bet juridiskai personai – līdz 10 000 eiro. Tāpat noapaļoti pašreizējie valsts nodevu apmēri....

Ceturtdien, 2. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas paredz sniegt finansiālu atbalstu administratīvā procesa ietvaros sarežģītās lietās personām, kuras to nevar atļauties mantiskā stāvokļa dēļ, un Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs lietās, kas saistītas ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu. Efektīvāk nodrošinās Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzību ārvalstīs Jaunais regulējums izstrādāts ar mērķi nodrošināt efektīvāku Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību, lai būtiski samazinātu to gadījumu skaitu, kad vecākiem tiek nepamatoti pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, kā arī lai sekmētu bērnu tiesību ievērošanu iespējami labākā veidā. Turpmāk gadījumos, kad ārvalstīs tiks uzsākts vai jau būs uzsākts process par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu, un persona nevarēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību ārvalstīs vai tā tiks atteikta lietas neperspektīva iznākuma dēļ, persona varēs personiski vai pa pastu (tajā skaitā elektronisko pastu) vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā vai ārvalsts konsulārajā dienestā un lūgt finansiālo atbalstu, lai risinātu jautājumus,...

Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča sagatavojusi padomus, kas noder, izsniedzot juridiskas pilnvaras savu interešu pārstāvībai. Kā nekļūt par paša izsniegtas pilnvaras ķīlnieku? Pēdējā desmitgadē Latvijā vidēji tiek izsniegtas gandrīz 40 000 pilnvaras gadā - tā liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati. Pilnvaru izsniegšanas iemesli mēdz būt dažādi, piemēram, ja plānotā darījuma laikā cilvēks nav Latvijā vai ja viņam ir pārliecība, ka kāds cits konkrēto darījumu spēs izdarīt labāk, kļūstot par uzticības personu. Notāri pilnvaru izsniedz arī gadījumos, ja cilvēka interešu pārstāvība jāuztic profesionālim, piemēram, valsts iestādēs vai tiesas procesā. Kam uzticēt savus darījumus? Pieņemot lēmumu pilnvarot citu personu darboties savā vārdā, rūpīgi jāizvērtē, kam to uzticēt. Jāatceras, ka pēc pilnvaras izsniegšanas pilnvarotā persona pārzinās un varēs, piemēram, rīkoties ar pilnvaras izsniedzēja darījumiem vai bankas kontiem. Turklāt pilnvarnieka veiktās darbības būs jāatzīst un jāpieņem par pareizām. LZNP priekšsēdētaja Sandra Stīpniece vērš uzmanību: "Izsniedzot pilnvaru, ir svarīgi ņemt vērā, ka cilvēkam,...

Trešdien, 1. februārī, darbu sāk Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, apvienojot divu Rīgas tiesu - Zemgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona - tiesu darbības teritorijas. Minētās izmaiņas ir saistītas ar 2015. gadā uzsākto tiesu teritoriālo reformu ar mērķi efektivizēt tiesu darbu, tostarp samazināt tiesvedības termiņus. Arī turpmāk dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām - abu līdzšinējo tiesu adresēs (Baloža ielā 14 un Daugavgrīvas ielā 58). Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina: “Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tika izveidota ar mērķi samazināt noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem, tādejādi paredzot plašākas tiesnešu specializācijas iespējas. Turklāt minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām un tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu, tādejādi tiesas apvienojot tiks sekmēta tiesu pieejamība, lietu izskatīšanas nepārtrauktība un lietu sadales nejaušība tiesā.” Tiesu mājaslapā internetā www.tiesas.lv vai www.manastiesas.lv pieejama aktuāla informācija par Rīgas pilsētas Pārdaugavas...

Valsts sekretāru sanāksmē 26. janvārī izskatīts likumprojekts "Grozījums likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"", kas paredz likumu ar jaunu pantu par administratīvo atbildību par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu un kompetenci sodu piemērošanā. Likumprojektā ietvertā LAPK 190.15 panta pārkāpuma sastāva saglabāšana administratīvo pārkāpumu sistēmā ir izvērtēta, ņemot vērā nodarījuma bīstamību, sekas, aktualitāti un attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, kā arī sabiedrības kaitīgumu. Likumprojektā noteikts, ka "Par normatīvajos aktos noteiktās skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Savienības muitas teritorijā vai izved no tās, deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu piemēro naudas sodu piecu procentu apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt." Kā norādījusi Finanšu ministrija, izvērtējot līdzšinējo LAPK 190.15 pantā paredzēto sodu secināms, ka šajā gadījumā naudas sods ir vienīgais iespējamais un efektīvākais sods, jo skaidras naudas pārvadājuma atļaujas saņemšana vai licencēšana nav paredzēta, līdz ar ko, konstatētā pārkāpuma gadījumā nav iespējams piemērot naudas soda vietā citus Administratīvo pārkāpumu procesa...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk tekstā - Tiesa) 26.janvārī pasludināja spriedumu lietā "Dzirnis pret Latviju", vienbalsīgi atzīstot, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1. protokola 1. pantu (tiesības uz īpašumu) pārkāpums. Savā 2005. gada 10. martā Tiesā iesniegtajā pieteikumā Jānis Dzirnis (iesniedzējs) sūdzējās par to, ka nacionālo tiesu nolēmumu rezultātā viņam tika atņemtas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Jūrmalā, kuru viņš bija labticīgi ieguvis uz pirkuma līguma pamata. Vērtējot iesniedzēja sūdzību, Tiesa visupirms noraidīja valdības iebildumu par to, ka šī strīda izskatīšana neietilpst Tiesas kompetencē, jo Latvija bija iesniegusi Konvencijas atrunu par to, ka uz ar īpašumu denacionalizāciju saistītajiem strīdiem nav attiecināmas Konvencijas 1. protokola 1. punkta prasības. Tāpat Tiesa noraidīja valdības iebildumu par to, ka iesniedzējs nebija ievērojis sešu mēnešu termiņu sūdzības iesniegšanai Tiesā, kā arī iebildumu par nacionālo tiesību līdzekļu neizsmelšanu pirms bija vērsies Tiesā. Pievēršoties lietas būtībai, Tiesa norādīja, ka, lai izlemtu, vai valsts iejaukšanās...

Kopš 2015. gada 1. jūlija darbojas Tiesu administrācijas pārziņā esošā elektronisko izsoļu vietne (https://izsoles.ta.gov.lv), kurā izsoles organizē zvērināti tiesu izpildītāji un maksātnespējas procesa administratori. Pirmajos sešos vietnes darbības mēnešos tika organizētas 3134 izsoles, bet 2016.gadā vietnē organizētas 6570 izsoles. Vietnes apmeklējumu skaits audzis vairākas reizes, salīdzinot ar 2015.gadu (sk.tabulu): Elektronisko izsoļu vietne nemitīgi tiek uzlabota un papildināta, piemēram, šā gada ietvaros ir plānots vietnē nodrošināt arī kustamo mantu izsoļu organizēšanu. Papildus elektroniskajām izsolēm vietne reģistrētiem lietotājiem sadaļā “Citi pakalpojumi” piedāvā pakalpojumu “Manas izpildu lietas”. Pakalpojums piedāvā tiešsaistes režīmā saņemt informāciju no Izpildu lietu reģistra par izpildu lietām, kurās konkrētais lietotājs – fiziskā vai juridiskā persona – ir reģistrēta piedzinēja vai parādnieka statusā. Tāpat reģistrētiem vietnes lietotājiem ir iespējams iegādāties pakalpojumu “Informācijas saņemšana par izmaiņām izpildu lietās”. Pakalpojums nodrošina iespēju saņemt elektroniskus paziņojumus par izmaiņām izpildu lietās uz lietotāja norādīto e-pastu (informācijas monitorēšana).

Atbilstoši Tieslietu ministrijas izstrādātajam likumprojektam "Grozījums Civillikumā" un grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī, Latvijā ieviests jauns lietu tiesību institūts - apbūves tiesība. Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas nodrošina iespēju apbūves tiesību ieguvējam (apbūves tiesīgajam) būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai (zemes gabala īpašniekam) piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem un no tās izrietošā lietu tiesība ir nodibināta, un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā. Pamatojoties uz nepieciešamību turpmāk apbūves tiesību ierakstīt zemesgrāmatā, Tiesu administrācija ir veikusi apjomīgu valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmas pielāgošanu šim jaunajam tiesību institūtam, nodrošinot šo tiesību sekmīgu un efektīvu ierakstīšanu zemesgrāmatās. Savukārt, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti, izstrādāta jauna www.zemesgramata.lv tīmekļa vietne, piedāvājot iedzīvotājiem tādus jaunus e-pakalpojumus, kā izziņas pieprasīšana par piederošiem nekustamiem īpašumiem, zemesgrāmatu nodalījuma apmaksa...

No pirmdienas, 16. janvāra, arī Rīgas apgabaltiesā pieejamas bezmaksas mediatoru konsultācijas. Sertificētu mediatoru dežūras tiesā paredzētas katru pirmdienu un trešdienu no plkst. 10.00 - 15.00. Tāpat plānots iesaistīt arī tiesas konsultantu - saņemot pieteikumu tiesā, puses tiks aicinātas uzreiz izmanot iespēju un doties uz mediācijas konsultāciju. Ikvienam, kas nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, būs iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tiks iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi un noteikumiem, kā arī tiks izvērtēta iespēja konkrēto strīdu risināt mediācijas ceļā. Sertificētu mediatoru bezmaksas konsultācijas jau ir pieejamas vairākās tiesās: Rīgas Latgales priekšpilsētas un Rīgas rajona tiesā Jūrmalā un Siguldā, Jelgavas rajona tiesā un Valmieras rajona tiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Aizkraukles rajona tiesā. Projekta gaitā klienti kopumā ir saņēmuši 57 bezmaksas konsultācijas, no kurām reģionu tiesu namos (Jelgavā, Valmierā, Jūrmalā, Siguldā un Aizkrauklē) sniegtas 22 konsultācijas, bet Rīgā – (Latgales priekšpilsētas un Rīgas...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 17.janvārī rakstveida procesā izskatīs SIA "Lattelecom" kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 19.septembra spriedumu, ar kuru SIA "Lattelecom" uzlikts par pienākumu pārtraukt un turpmāk aizliegt tās interneta TV platformā retranslēt SIA "TV3 LATVIA" programmu "TV3" bez spēkā esoša licences līguma. SIA "TV3 LATVIA" ar prasību tiesā vērsās, norādot, ka atbildētāja - SIA "Lattelecom" - nav ievērojusi Autortiesību likumā noteikto un nenoslēdzot licences līgumu, kā arī nesaņemot programmas izmantošanas licenci, paziņojusi par jauna pakalpojuma piedāvājumu - Interneta TV, kur tiešraidē jebkuram interneta lietotājam kā priekšapmaksas pakalpojums ir iespējams redzēt TV programmas, tostarp programmu "TV3". SIA "Lattelecom" turpretim uzskata, ka, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.panta sesto un septīto daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā prasības celšana brīdī), tai nebija pienākums saņemt SIA "TV3 LATVIA" atļauju (licenci) televīzijas programmas "TV3" retranslēšanai. Lietā izšķirams jautājums, vai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.panta sestās un septītās daļas izpratnē (likuma redakcijā, kas bija...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (turpmāk tekstā - Kontroles dienests) skaidro, ka 2016.gadā dažādām tiesību aizsardzības iestādēm jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu nosūtīts 231 materiāls, tajā skaitā 211 materiāli pēc Krimināllikuma 195. panta par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Pērn Kontroles dienests izdevis 252 rīkojumus un iesaldējis noziedzīgi iegūtus līdzekļus vairāk nekā 36 miljonu eiro apmērā. 2015. gadā tie bija 21 miljons eiro apmērā. Atzīmējams, ka 126 gadījumos šī uzdevuma izpilde bija sarežģīta, jo noziedzīgi iegūti līdzekļi bija sajaukti ar legāli iegūtajiem līdzekļiem. Finanšu policijas pārvaldei par ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas tika nosūtīti 55 materiāli, no kuriem, izvērtējot 44 materiālos esošo informāciju, izdevās atrast un iesaldēt finanšu līdzekļus, kuri tika izmantoti dažādās pievienotā vērtības nodokļa shēmās. Kontroles dienests atklājis arī sešus liela apmēra Eiropas Savienības fondu izkrāpšanas gadījumus, par kuriem apkopotā informācija nosūtīta izskatīšanai Valsts policijai.

Augstākās tiesas Civillietu departaments 12.janvārī atcēla Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība par prasības nodrošinājuma rezultātā radītu zaudējumu piedziņu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi - ja prāvnieks, izvēloties prasības nodrošinājuma līdzekli, iespējams labvēlīga sprieduma izpildes nodrošināšanai piesaka šādu lūgumu, viņam prasības noraidīšanas gadījumā jārēķinās ar pienākumu atlīdzināt pretējās puses mantiski novērtējamas nelabvēlīgās sekas, kas cēlušās piemērotā nodrošinājuma dēļ. SIA "Pure Food" (pēc nosaukuma maiņas - SIA "Puratos Latvia") Ogres rajona tiesā 2009.gada decembrī cēla prasību pret SIA "Gosupi" par 44 456,44 Ls parāda piedziņu. Ar Ogres rajona tiesas lēmumu lietā daļēji tika apmierināts SIA "Pure Food" pieteikums par prasības nodrošināšanu - apķīlāti maksājumi, kas SIA "Gosupi" pienācās no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, par summu, kas nepārsniedz 44 456,44 Ls. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu SIA "Pure Food" prasība tika noraidīta, atceļot prasības nodrošinājumu, kas piemērots ar Ogres rajona tiesas...

Lai stiprinātu robežu drošību un atvieglotu robežsargu darbu, gar vairākām austrumu pierobežas upēm turpmāk noteikta valsts robežas josla - to paredz Saeimā ceturtdien, 12.janvārī, galīgajā lasījumā pieņemtais grozījums Valsts robežas likumā. Izmaiņas attiecas uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pierobežas upēm, pa kurām noteikta valsts robeža, - Ludzu, Pernovku, Zilupi, Akticu, Asūnīcu un Sarjanku. Atsevišķos posmos šīs upes, īpaši vasarās, izžūst un nerada dabisku šķērsli nelikumīgai valsts robežas šķērsošanai. Tas neattieksies uz Daugavu, jo to nav iespējams pārlēkt vai pārbrist, un robežsargi laikus var fiksēt robežpārkāpējus. Ikvienam, kurš vēlēsies savām vajadzībām izmantot šīs upes, piemēram, peldēties, tas būs aizliegts, jo uz upēm attieksies valsts robežas joslas režīms. Uzturēšanās gar šīm upēm būs iespējama vienīgi, ja tā saistīta ar robežuzraudzību, sauszemes robežas un robežas joslas uzturēšanas un atjaunošanas, robežu šķērsojošo komunikāciju, autoceļu un dzelzceļu, ģeodēzijas un kartogrāfijas, kā arī katastrofu seku likvidācijas darbiem, kas saskaņoti ar robežsardzi. Līdz šim gar upēm nebija noteikta valsts robežas...

Saeimā ceturtdien, 12.janvārī, notiks pirmā parlamenta sēde šī gada ziemas sesijā. Sēdes darba kārtībā izskatīšanai galīgajā lasījumā ir grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tie paredz ieviest jaunu mehānismu pakalpojumu nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī jaunu rehabilitācijas veidu - psihosociālo rehabilitāciju. Deputāti arī lems par vairāku jaunu Saeimā iesniegto likumprojektu tālāko virzību. Izskatīšanai komisijās plānots nodot likuma projektu, kas paredz Daugavpils Latviešu biedrībai nodot atsevišķas daļas no nekustamā īpašuma Rīgas ielā 22a, Daugavpilī. Tāpat izskatīšanai komisijās plānots nodot grozījumus likumos, lai pilnveidotu tiesisko mehānismu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātu atlasei un priekšnieka darbības nodrošināšanai. Plānots noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz biroja vadītāja izdienas pensijas aprēķināšanu un piešķiršanu, kā arī atteikties no prasības par vismaz triju gadu pieredzes vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā personām, kuras kandidē uz KNAB priekšnieka amatu. Vēl deputāti lems, vai komisijās izskatīt grozījumus likumā, kas paredz, ka Zemessardzes atšķirības...