TIESĪBAS

Saeima 9. martā iesniegti un Juridiskajai komisijai izskatīšanai nodoti grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā. Likumprojekts izstrādāts, lai iekļautu Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā administratīvos sodus par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojuma sniegšanu bez speciālās atļaujas - licences vai par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanas turpināšanu pēc licences apturēšanas vai anulēšanas, kā arī lai noteiktu kompetento iestādi, kurai piekritīga sodu piemērošana. Likumprojekts papildina Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu ar jaunu nodaļu: “V nodaļa: “Administratīvā atbildība parādu ārpustiesas atgūšanas jomā un kompetence sodu piemērošanā” 15.pants. Administratīvā atbildība parāda ārpustiesas atgūšanas jomā Par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanu bez speciālās atļaujas (licences), kuras nepieciešamību nosaka šis likums, vai par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanas turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās piemēro naudas sodu – fiziskajām personām vai valdes loceklim no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem ieņemt...

Satversmes tiesa 8. martā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2016-07-01 “Par Kriminālprocesa likuma 356. panta otrās daļas un 360. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam, 92. un 105. pantam”. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja – AS DNB banka – 2011. gadā izsolē iegādājās nekustamo īpašumu (dzīvokli). 2015. gadā procesa virzītājs – izmeklētājs – pirmstiesas kriminālprocesa laikā pieņēma lēmumu atzīt minēto īpašumu par noziedzīgi iegūtu mantu un atdot to īpašniekam, kas nekustamo īpašumu bija zaudējis noziedzīga nodarījuma – krāpšanas – rezultātā. Kriminālprocesa gaitā tika noskaidrots, ka izkrāptais nekustamais īpašums vēlāk tika pārdots citai personai, kura savas īpašumtiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Pēc tam dzīvoklis nonācis Pieteikuma iesniedzējas īpašumā. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo tās tiesības uz īpašumu un esot pretrunā tiesiskās paļāvības principam. Valstij esot pienākums aizsargāt īpašuma tiesības, kas ir nostiprinātas zemesgrāmatā, tostarp labticīga ieguvēja īpašuma tiesības. Apstrīdētās normas neatbilstot vienlīdzības principam. Personas, kas savas tiesības...

Ministru kabinets 7.martā atbalstīja Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu - tiesisku regulējumu trauksmes celšanas stiprināšanai un veicināšanai sabiedrības interesēs. Pēc apstiprināšanas valdībā likumprojekts jāskata Saeimai. Trauksmes celšana (angļu val. - whistleblowing) ir pamatotas informācijas sniegšana par iespējamu pārkāpumu, kas apdraud vai var apdraudēt sabiedrības intereses un kuru trauksmes cēlējs novēro saistībā ar savu darba pienākumu pildīšanu (piemēram, korupcija, būvniecība, publiskie iepirkumi, vides drošība vai veselības apdraudējums). Savukārt trauksmes cēlējs likumprojekta izpratnē var būt jebkurš cilvēks, kurš godprātīgi ziņo par iespējamu pārkāpumu. Trauksmes cēlējs pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, novēro pildot darba pienākumus un sniedz par to pamatotu informāciju. Lai mainītu sabiedrības attieksmi par trauksmes celšanu kā sabiedrībai vērtīgu rīcību, būtiski nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību. Likumprojektā paredzēts nodrošināt trauksmes cēlēju anonimitāti, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ, tiesības trauksmes cēlējam vērsties tiesā. Pēdējos gados speciāli likumi trauksmes cēlēju aizsardzībai stājušies spēkā vairākās Eiropas valstīs, tā ir arī Eiropas Padomes, OECD un citu...

Uz pirmo sēdi martā sanāca darba grupa jauna mediju tiesiskā regulējuma izveidei; tās uzdevums - izstrādāt priekšlikumus jauniem, mediju vidi regulējošiem normatīvajiem aktiem, kas ar laiku aizstātu likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Priekšlikumus jaunam likumprojektam paredzēts izstrādāt līdz š.g. 1.novembrim. Darba grupa izveidota saskaņā ar Mediju politikas pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam atrunāto; darbs pie pamatnostādnēm aizsākās 2014.gada nogalē. Tas iezīmēja nepieciešamību veikt būtiskus uzlabojumus mediju darba tiesiskajā regulējumā, nostiprinot Latvijas mediju vides daudzveidību un drošumspēju. Strādājot pie tiesiskā regulējuma uzlabošanas, saskaņā ar Mediju politikas pamatnostādnēs panākto vienošanos, īpaša uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā mediju reģistrācijas process un mediju caurskatāmība, kā arī žurnālistu tiesiskās aizsardzības un žurnālistu avotu aizsardzības jautājumiem. Izstrādājot jauno mediju vides tiesisko regulējumu, ir jāņem vērā arī tādi aspekti kā jaunākās mediju vides izmaiņas, mediju darbība dažādās konverģentās platformās un mediju lietotāju un mediju redaktoru mijiedarbība satura veidošanā. Līdz 2018.gadam paredzēts izveidot vienotu...

Rīgas dzīvokļu īpašniekiem 1. janvārī spēkā stājušies grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz vairākus jaunievedumus. "Rīgas namu pārvaldnieks" stāsta, kas jāzina rīdziniekiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Nopērc dzīvokli - ziņo namu apsaimniekotājam Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums rakstveidā informēt mājas pārvaldnieku par īpašuma tiesību maiņu (piemēram, ja dzīvoklis tiek pārdots, dāvināts, mantots u.tml.) un jaunajam dzīvokļa īpašniekam pārvaldniekam ir jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošs dokuments. Tas nozīme, ka uzreiz pēc dzīvokļa iegādes, īpašniekam jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja un jānoslēdz apsaimniekošanas līgums. Ar šādu risinājumu plānots novērst gadījumus, kad jaunais dzīvokļa īpašnieks nereģistrē iegādāto dzīvokli zemesgrāmatā un visus maksājumus par dzīvokli ir spiests maksāt bijušais īpašnieks. Šādu gadījumu praksē ir daudz, kad pārvaldniekam/apsaimniekotājam netiek savlaicīgi paziņots par īpašuma atsavināšanu, tāpēc rēķini tiek izrakstīti un nosūtīti apmaksai pēdējam pārvaldniekam zināmajam dzīvokļa īpašniekam, kurš ierakstīts Zemesgrāmatā vai ar kuru noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums. Likumā nav paredzētās sankcijas, gadījumā, ja īpašnieks nepaziņo par atsavināšanas faktu vai par...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 22.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kurzemes Vārds”pieteikums par Datu valsts inspekcijas lēmuma atcelšanu. Ar lēmumu „Par personas datu dzēšanu internetamājas lapā www.kurzemes-vards.lv” SIA „Kurzemes Vārds” noteikts nodrošināt, lai informācija par privātpersonu, kura savulaik sniegusi interviju laikrakstam „Kurzemes Vārds”, vairs nebūtu pieejama pieteicējas mājaslapā. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar SIA „Kurzemes Vārds” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Privātpersona, kas bija piekritusi sniegt interviju laikrakstam „Kurzemes Vārds” un to publicēt papīra formātā, iebilda pret sniegtās intervijas pieejamību interneta vidē ilgstošā laika posmā. Datu valsts inspekcija laikrakstam „Kurzemes Vārds” uzdeva, lai tās mājaslapā vairs nebūtu pieejama informācija par trešo personu un viņas ģimenes locekļiem, tajā skaitā nebūtu pieejama arī izmantojot Google vai citas interneta meklētājprogrammas. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka apgabaltiesa nav veikusi pilnīgu pretējo interešu izvērtējumu. Augstākās tiesas ieskatā, apelācijas instances tiesa pamatoti ņēmusi...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Administratīvo lietu departamenta praksi muitas lietās un ar muitas lietām saistītos jautājumos. No 2016.gada 1.maija ir uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas Nr.952/2013 jeb tā saucamā jaunā Muitas kodeksa piemērošana. Ar jauno Muitas kodeksu ir izveidots jauns ietvars muitas tiesību regulējumam. Tomēr šis regulējums ir veidots uz iepriekšējā Muitas kodeksa pamatiem un tajā ir saglabāti būtiskākie iepriekšējā regulējuma elementi. Ievērojot minēto, līdz šim izveidotā Augstākās tiesas prakse būs lielā mērā noderīga arī jaunā Muitas kodeksa piemērošanai. Līdz ar to nolūkā atvieglot jaunā Muitas kodeksa piemērošanu ir apkopota līdzšinējā Augstākās tiesas prakse, kas veidota, piemērojot iepriekšējo Muitas kodeksu. Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Augstākās tiesas nolēmumi, kas sagatavoti muitas lietās laikā no 2010.gada līdz 2016.gadam. Apkopojumā iekļautas arī Administratīvās apgabaltiesas spriedumos paustās atziņas lietās, kurās Augstākā tiesa atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, pamatojoties uz to, ka tai nav radušās šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu...

No 13.marta līdz 17.martam vairāk nekā 150 zvērināti advokāti Advokatūras dienās iedzīvotājiem sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā, šogad īpaši veltot uzmanību bērnu interešu aizstāvībai. Latvijas Zvērinātu advokātu padome mājaslapā www.advokatura.lv ir publiskojusi sarakstu ar Advokatūras dienu konsultāciju sniedzējiem un aicina iedzīvotājus pieteikties jau tagad. "Septiņu gadu laikā bezmaksas konsultācijas cilvēki visvairāk ir izmantojuši ģimenes problēmu risināšanai. Īpaši sasāpējuši ir ar bērnu aprūpi saistītie jautājumi, kas kļūst arvien sarežģītāki. Nereti aizbildnības, uzturlīdzekļu jeb alimentu un saskarsmes tiesību jautājumi vecākiem jārisina starptautiskā līmenī, piemēram, nepilngadīga bērna aizvešana uz dzīvi ārvalstīs vai bērna aizgādības tiesības šķiroties ar citas valsts pilsoni. Tāpēc šī gada konsultāciju vadmotīvs ir "Bērnu tiesības", lai iedrošinātu vecākus būt informētiem un vēl aktīvāk gādāt par savu bērnu interesēm," piedalīties aicina zvērināta advokāte Tatjana Rancāne. "Advokatūras dienu mērķis ir iedrošināt cilvēkus spert pirmo soli sāpīgu jautājumu risināšanā, jo nereti pat vienkāršas lietas iedzīvotāji ar atrunām "nav steidzami" un "pašlaik nav naudas" mēdz...

Turpmāk arī ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentā patērētāji varēs vērsties pie ombuda, kas strīdus ar nozares uzņēmumiem izskatīs ārpustiesas, tādējādi padarot procesu daudz ātrāku un efektīvāku nekā, ja tas tiktu darīts tiesvedības ceļā. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas Ombuda funkciju veiks zvērināts advokāts Gvido Bajārs. Ombuds izskatīs patērētāju sūdzības par asociācijas biedru sniegtajiem pakalpojumiem, tai skaitā par nebanku kreditēšanu, savstarpējo aizdevumu platformu darbību, kā arī maksājumu iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. “Ombuda institūcijai visā Eiropā ir būtiska nozīme patērētāju tiesību aizsardzībā, jo strīdu izskatīšana tajā ir ātrāka un efektīvāka. Līdz ar Ombuda izveidi, kas ir neatkarīga un objektīva ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcija, būtiski stiprināsies patērētāju tiesību aizsardzība ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentā,” uzskata Gvido Bajārs, aicinot patērētājus strīdus situācijās izmantot bezmaksas Ombuda pakalpojumu. Lai uzsāktu strīdu izskatīšanu ārpustiesas kārtībā, patērētājam ir jāiesniedz pieteikums, kas pieejams Ombuda mājas lapā. Pēc pieteikuma izskatīšanas Ombuds lemj par lietas ierosināšanu. Uzsākot lietas izskatīšanu, Ombuds iesaista abas puses, lai...

Kultūras ministre Dace Melbārde un biedrības "LATREPRO" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka parakstījušas vienošanos, lai izmaksātu atlīdzību par 2016., 2017. un 2018.gadā iedzīvotāju veikto autordarbu kopēšanu skolās un bibliotēkās. Samaksa tiks veikta no Kultūras ministrijas (KM) budžeta, ik gadu autoriem un izdevējiem izmaksājot gandrīz 100 000 eiro. "Noslēgtā vienošanās ir vēl viens solis, lai aizsargātu mūsu autoru tiesības un viņu radošo darbu, kā arī izglītotu sabiedrību par autortiesībām kopumā," apliecina kultūras ministre Dace Melbārde. Atlīdzības lielums noteikts, balstoties uz sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" KM uzdevumā veikto pētījumu "Ar autortiesībām aizsargāto darbu reprogrāfiskās reproducēšanas apjomi valsts un pašvaldību izglītības iestādēs un bibliotēkās". Pētījuma mērķis bija aptaujāt visas valsts un pašvaldību izglītības iestādes (kopā 911) un bibliotēkas (kopā 809), lai apzinātu autoru darbu kopēšanas apjomus šajās iestādēs. Pētījumā tika noskaidrots, ka kopējais kopēšanas apjoms 2015.gadā bijis 6 658 521 lappuses. "Priecājamies, ka autoru un izdevēju darbs ir novērtēts valsts pārvaldē, kas noteikti motivē tālākam...

Tiesībsargs Juris Jansons kā pieaicināto persona sniedzis viedokli Satversmes tiesas tiesnesei Inetai Ziemelei. lietā Nr. 2016-14-01 “Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam” (turpmāk – lieta Nr. 2016-14-01) Pieteikumu iesniedzēji ir darba ņēmēji, kuru ienākumi pārsniedz saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru. Tādējādi saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma 5. pantu pieteikumu iesniedzēji ir solidaritātes nodokļa maksātāji. Ņemot vērā to, ka pieteikumu iesniedzēji lietā Nr. 2016-14-01 ir darba ņēmēji, līdz ar to, vērtējot Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta (turpmāk – apstrīdētās normas) atbilstību Satversmes 91. un 109. pantam, tiesībsargs izvērtēja pieteikuma iesniedzēju kā darba ņēmēju Satversmē noteikto tiesību iespējamo aizskārumu. Solidaritātes nodokļa likuma 3. pants noteic: “Nodokļa objekts ir ienākums, kas noteikts likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. un 20.2 pantā un pārsniedz attiecīgajam kalendāra gadam...

Notāru dienās 1. un 2. martā šogad notāri dosies mājas vizītēs pie cilvēkiem, kuriem visvairāk nepieciešama, bet vismazāk pieejama juridiskā palīdzība. Notāri sniegs atbildes uz jautājumiem un palīdzēs sakārtot lietas gan mantojuma tiesībās, gan nekustamo īpašumu, gan citās cilvēka dzīvē svarīgās jomās, kurās, lai viss būtu korekti un droši, nepieciešamas juridiskas zināšanas un izpratne par normatīvajos aktos paredzētajām tiesībām un pienākumiem. “Notariāta pamatbūtība un darbības svarīgākā jēga ir tas, ka notārs ir cilvēkam vistuvākais un pieejamākais jurists. Arī Notāru dienas katru gadu norit ar šo vadmotīvu – bezmaksas konsultācijas notāru birojos, konsultācijas kādā publiski plaši pieejamā vietā, kā tirdzniecības parks “Alfa” iepriekšējos gados u.tml. Šogad Notāru dienās būsim vēl tuvāk – paši ejot pie cilvēkiem nevis otrādi,” stāsta Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja. Ir virkne cilvēku, kuri dažādu iemeslu dēļ nenokārto pat visvienkāršākās juridiskās lietas savā dzīvē un šīs neizdarības dēļ attopas vien tad, kad ir jau par vēlu....

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi vienādās situācijās un garantētu valsts valodas lietotāju lingvistiskās tiesības, arī biedrību valdes locekļiem, ja viņu darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses vai viņi veic noteiktas publiskas funkcijas, būs jālieto valsts valoda augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1), norāda Sarmīte Pāvulēna, Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja. To paredz Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" grozījumu projekts. Līdzšinējais tiesiskais regulējums ir bijis nepilnīgs, jo paredzēja nepamatoti atšķirīgu pieeju starp valdes locekļiem, kas darbojas sabiedrībā, kuras mērķis ir peļņas gūšana, un valdes locekļiem, kas darbojas biedrībā, kuras mērķis nav peļņas gūšana. Peļņas gūšana (kapitālsabiedrības) vai peļņas negūšana (NVO, nodibinājumi utt.) nedrīkst būt kritērijs valsts valodas lietošanai vai nelietošanai....

Valsts sekretāru sanāksmē 16. februārī izsludināti ar apdrošināšanas jomu saistīti likumprojekti: jauns "Apdrošināšanas līguma likums" un "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" . Likumprojekti izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, pamatojoties uz nepieciešamību pilnveidot un modernizēt spēkā esošo likumu „Par apdrošināšanas līgumu”, kā arī likumprojektā iekļautas tiesību normas no Eiropas apdrošināšanas līgumu tiesību principiem (The Principles of European Insurance Contract Law), tādejādi harmonizējot Eiropas un Latvijas apdrošināšanas tiesību praksi. Likumprojekts pārņem arī atsevišķas normas no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra Direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), kas šobrīd ir iekļautas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, tomēr attiecas uz apdrošināšanas līgumattiecību regulējumu, tādēļ iekļaujamas Apdrošināšanas līguma likumā. Tāpat papildus iekļautas atsevišķas normas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu, norādīts tiesību aktu anotācijā. Likumā „Par apdrošināšanas līgumu” veikti apjomīgi labojumi un papildinājumi, kā arī strukturāli labojumi, kas pārsniedz pusi no spēkā esošā likuma...

Saeima 16. februārī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu „Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu”, kas paredz izveidot kopīgu un centralizētu patentu tiesu, kas ļaus vienuviet risināt strīdus saistībā ar Eiropas patentiem, vienota spēka Eiropas patentiem un papildu aizsardzības sertifikātiem, nevis kā līdz šim - katrā attiecīgajā dalībvalstī atsevišķi. Uzņēmēju ieguvums attiecīgi būs tiesvedību izmaksu ietaupījums, jo tiesvedības procesi vairs netiks dublēti dažādās iesaistīto dalībvalstu tiesās, kā arī līdz ar vienotas tiesas izveidi tiks novērsts risks, kad tiek pieņemti atšķirīgi lēmumi paralēli noritošos tiesas procesos. Līdz ar likumprojekta „Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā Saeima izteica arī atbalstu ar to saistītajam likumprojektam „Par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu - Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveides nolīgumu”. Šis likumprojekts paredz iespēju gadījumos, kad kāda no strīdā par tiesībām uz Eiropas patentu, vienota spēka Eiropas patentu vai papildu aizsardzības sertifikātu iesaistītajām pusēm būs fiziska vai juridiska persona no Latvijas, tiesvedības process varētu norisināties arī Latvijā,...