TIESĪBAS

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 7.aprīlī tikās ar sociālo mediju kompānijas "Facebook" direktoru Polijas un Baltijas valstu reģionā Jakubu Turovski (Jakub Turowski), lai apspriestu personas datu aizsardzību, nepatiesas informācijas un naida runas izplatīšanas ierobežošanu sociālajos tīklos, informē Tieslietu ministrija. Tikšanās laikā ministrs un Facebook pārstāvis pārrunāja personas datu apstrādes un aizsardzības jautājumus, kā arī jaunās ES prasības, kuras 2018.gadā jāievieš saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Runājot par personas datu aizsardzības līmeņa uzlabošanu, abas puses bija vienisprātis, ka nepieciešams plašāk informēt sabiedrību un veicināt tās izpratni, nodrošinot iedzīvotājiem lielāku kontroli par personīgiem datiem. Īpaša uzmanība tika veltīta vecāku pienākumiem un tiesībām attiecībā uz viņu bērnu darbībām internetā, tostarp sociālajos tīklos. Tieslietu ministrs aktualizēja arī jautājumu par naida runas un viltus ziņu izplatīšanas uzraudzību un tās ierobežošanu interneta vidē. Abas puses vienojās veidot ciešāku sadarbību datu aizsardzības jomā, iesaistot Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošo Datu valsts inspeksiju, kas Latvijā uzrauga personas datu apstrādi un aizsardzību....

Nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas identifikācijas karte, bet nav pilsoņa pases, plānots ieviest personalizētas vēlētāja apliecības. Par to trešdien, 5.aprīlī, vienojās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. "Lai to nodrošinātu, nolēmām izveidot darba grupu no visu iesaistīto institūciju pārstāvjiem, kurai dots uzdevums izstrādāt grozījumus vēlēšanu kārtības regulējumā. Vēlētāju apliecību ieviešana, tāpat ka tas bija iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, patlaban ir optimālākais risinājums, taču neatliekami ir jādomā kopumā par vēlēšanu kārtības uzlabojumiem," pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Īpašas personalizētas vēlētāju apliecības tika ieviestas 12.Saeimas vēlēšanās, lai nodrošinātu vēlēšanu tiesības tiem vēlētājiem, kuriem ir tikai personas identifikācijas karte, bet nav derīgas pilsoņa pases. Komisijā norisinājās diskusija arī par citiem vēlēšanu kārtības attīstības jautājumiem. Tika minēta nepieciešamība apsvērt parlamenta vēlēšanās ieviest vēlētāju reģistru un domāt par tehnoloģiskajiem risinājumiem, lai vēlēšanās varētu piedalīties ar personas ID karti. Tāpat tika rosināts domāt par balsošanas tiesību nodrošināšanu tiem vēlētājiem, kuri...

Satversmes tiesa 6.aprīlī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-10-01 "Par Maksātnespējas likuma 9. panta pirmās daļas otrā teikuma un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta pirmās daļas 26. punkta un pārejas noteikumu 22.2 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". Pieteikumu iesniedza vairāki maksātnespējas procesa administratori, kuri administratora amatu savieno ar darbu citās nozarēs, tostarp juridisko konsultāciju sniegšanu un zvērināta revidenta amata pienākumu pildīšanu. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka līdzīgi zvērinātiem advokātiem arī vairākos citos amatos strādājošiem kvalificētiem juristiem ir pienākums ievērot noteikta veida pienākumus un ierobežojumus, kas nav savienojami ar valsts amatpersonas statusu un nepieciešamību iesniegt amatpersonas deklarāciju. Vienlīdzības principam neatbilstot regulējums, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret administratoriem, kuri vienlaikus ir zvērināti advokāti, salīdzinājumā ar citām konkrētām administratoru grupām. Pēc pieteikuma iesniedzēju lūguma paplašināt prasījuma robežas Satversmes tiesa secināja, ka pastāv cieša saistība starp apstrīdētajām normām un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts...

Valsts robežsardze no 7. aprīļa uzsāks visu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņu pastiprinātas robežpārbaudes uz Šengenas zonas ārējās robežas. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk Silenes, Pāternieku, Terehovas, Grebņevas un Vientuļu, Pededzes robežkontroles punktos, Kārsavas un Zilupes dzelzceļa robežkontroles punktos robežsargi veiks datorizētu pārbaudi visām ieceļojošām un izceļojošām personām, tostarp arī Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Šveices Konfederācijas (CH) pilsoņiem un mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Arī Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās, kā arī starptautiskajā lidostā “Rīga” tiks veikta datorizēta pārbaude visiem ES, EEZ un CH pilsoņiem, kuri šķērsos Šengenas zonas ārējo robežu. Līdz šim datorizētā robežpārbaude attiecās tikai uz trešo valstu pilsoņiem. ES, EEZ un CH pilsoņiem, šķērsojot Šengenas zonas ārējo robežu, tika veikta vien ceļošanas dokumentu pārbaude, taču turpmāk tiks veikta datorizēta robežpārbaude, pārbaudot uzrādītos dokumentus SIS (Šengenas informācijas sistēma), Interpola un nacionālajās informācijas sistēmās. Tāpat jārēķinās, ka jaunā kārtība paildzinās katras ārējo robežu šķērsojošās personas robežpārbaudes...

Satversmes tiesa 28. martā ierosināja lietu “Par likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta pirmās daļas 3. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta pirmās daļas 3. punktā (redakcijā, kas bija spēkā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim) bija noteikts, ka vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par...

Katrā dzīvokļa pārdošanas gadījumā pircējs ir ieinteresēts pasargāt sevi, izslēdzot maldināšanas iespēju, bet pārdevējs vēlās saņemt līgumā norunāto summu, lai nepaliktu uz ielas bez nekustamā īpašuma un naudas. Tāpēc svarīgi naudu uzticēt trešajai pusei, piemēram, notāram. Runa ir par glabājumu kontu pie zvērināta notāra, kuru pagājušajā gadā izmantoja 1480 darījumu slēdzēji, kamēr 2010.gadā - tikai 128, informē Latvijas Zvērinātu notāru padome. "Naudas glabājumu pie notāra visbiežāk izmanto, slēdzot, nekustamā īpašuma pirkuma līgumus. Šajā gadījumā pircējs pirkuma maksu nodod notāram glabāšanā līdz brīdim, kamēr iestāsies nosacījumi, pie kuriem pārdevējs būs tiesīgs maksu saņemt. Kārtojot ar īpašumtiesībām saistītu darījumu, galvenais ir nodrošināt, lai pirkuma maksa patiešām tiktu veikta. Īpašuma pirkšana vai pārdošana nav tāds pats darījums kā tirgū vai veikalā, kad, samaksājot par preci, to saņemam pretī tai pašā brīdī. Tas ir darījums ar laika nobīdi, un šis starplaiks rada potenciālus riskus - piemēram, var atklāties, ka īpašums ir iesaistīts tiesvedībā. Notāra iesaiste, nododot...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 28.martā lietā par pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību nolēma apturēt tiesvedību un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Augstākās tiesas ieskatā, likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 12.3 un 12.5daļa, ciktāl tās ierobežo tiesības uz pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas nolēmums. Augstākā tiesa lēmumā secinājusi, ka likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 12.3 un 12.5 daļa, ciktāl tās ierobežo tiesības uz pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, radītais Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajos trijos teikumos noteikto personas pamattiesību ierobežojums nav samērīgs. Augstākās tiesas ieskatā, sabiedrības ieguvums no konkrēta nodokļu maksātāja potenciālo nodokļu vai nodevu parādu segšanas pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas apmērā ir relatīvi mazs, ņemot arī vērā, ka gadījumā, ja pārmaksa sasniedz 8000 Ls, tad tā tomēr tiek atmaksāta uzreiz. Taču ekonomiskais slogs, ko nodokļa maksātājam uzliek likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta...

No 1.aprīļa Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācijai būs tiesības Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā izdarīt atzīmi par personas transportlīdzekļa vai kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu. Vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums varēs tikt piemērots tādā gadījumā, ja parādnieka vietā tiks izmaksāti uzturlīdzekļi no UGF un parādnieks nebūs veicis uzturlīdzekļu maksājumu trīs mēnešus pēc kārtas. Vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums netiks piemērots, ja: parādnieks veic uzturlīdzekļu maksājumus: zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā saskaņā ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai notariālo aktu; Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas kontā saskaņā ar noslēgto vienošanos, ja uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiek izmaksāti bez tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu vai ja nav izpildu lietas pie zvērināta tiesu izpildītāja sakarā ar to, ka parādniekam Latvijas Republikā nav deklarētās dzīvesvietas, mantas vai darbavietas vai parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process; parādnieks ir persona ar invaliditāti; parādnieks ir persona, kas pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk...

Ņemot vērā pašvaldību vēlēšanu tuvošanos, politisko partiju kampaņas un ar tām saistīto nepieciešamību pēc finansējuma, zvērinātu advokātu birojs Primus ir sagatavojis īsu ieskatu par būtiskākajiem Latvijas normatīvo aktu nosacījumiem, kas cilvēkiem būtu jāzina par partiju finansēšanu - to, kas ir atļauts, kas ir aizliegts un ar ko jābūt uzmanīgiem. 1. Juridiskām personām ir aizliegts finansēt partijas vai to priekšvēlēšanu kampaņas - tātad, partijas var finansēt tikai privātpersonas, Latvijas pilsoņi vai personas, kurām ir tiesības uz nepilsoņa pasi. 2. Viena persona gada laikā partijai var sniegt finansējumu ziedojuma, biedra naudas vai iestāšanās naudas veidā 50 minimālo mēnešalgu apmērā - šobrīd tie ir 19 000 EUR gadā. 3. Partijas nedrīkst finansēt citu personu uzdevumā un nedrīkst veikt finansējuma starpniecību. 4. Aizliegts finansēt partijas no citu personu dāvinājumiem vai aizdevumiem. 5. Partijas drīkst finansēt tikai no saviem personīgajiem ienākumiem, turklāt tikai no ienākumiem, kas gūti tajā pašā gadā vai divus gadus pirms tam. 6. KNAB...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 21.martā apturēja tiesvedību lietā, kurā ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu noraidīts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu, uzliekot pieteicējai papildu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) saistības. Tiesvedība lietā apturēta līdz Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Saskaņā ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 311.panta 1.punkta 1.apakšpunktu „lietotas preces” ir materiāls kustams īpašums, kas ir derīgs turpmākai lietošanai vai nu bez pārveidojumiem, vai pēc remonta, un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas, un nav arī dārgmetāli vai dārgakmeņi, kā tos definējušas dalībvalstis. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai jautājumu - vai minētā direktīvas norma ir interpretējama tā, ka par lietotām mantām var tikt atzīti tirgotāja iegādāti lietoti dārgmetālu vai dārgakmeņus saturoši izstrādājumi (kā aplūkojamā lietā), kuri tiek pārdoti tālāk galvenokārt tajos esošā dārgmetāla vai dārgakmeņu ieguvei? Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, – vai īpašā režīma...

Administratīvā atbildība par pārkāpumiem parāda ārpustiesas atgūšanas jomā būs noteikta speciālajā likumā, atsakoties no šī normatīvā regulējuma Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šādas izmaiņas paredz grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, kas otrdien, 21.martā, pirmajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā. Par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanu bez speciālās atļaujas (licences) paredzēts naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt naudas soda vienībām. Kompetentā iestāde sodu piemērošanā par pārkāpumiem parāda ārpustiesas atgūšanā būs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. "Šis likumprojekts ir daļa no plašākas reformas administratīvo pārkāpumu jomā. Saeimā tuvākajā laikā skatīsim virkni līdzīgu likumprojektu, lai konkrētus administratīvo pārkāpumu sastāvus un sodu apmērus iekļautu nozares speciālajos likumos. Līdz ar to sodi būs iekļauti tajā pašā likumā, kurā noteikti...

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja grozījumu Elektronisko sakaru likumā. Izmaiņas paredz noteikt, ka Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai (CERT.LV) vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestam (MIDD) varēs pieprasīt atslēgt konkrētas mājaslapas uz laiku. Tas attieksies uz gadījumiem, ja mājaslapa ar domēna vārdu ".lv" apdraudēs informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmu vai interneta lietotāju drošību. Piemēram, ļaundabīgas programmatūras izvietošanas vai pikšķerēšanas lapas gadījumos, kad mājaslapas uzturētājs būs ļaunprātīgo aktivitāšu organizētājs un labuma guvējs. Šādas mājaslapas būs jāatslēdz 24 stundu laikā. Patlaban domēna piespiedu slēgšana ir ilgstoša, teikts likumprojekta anotācijā. Iespēja atslēgt šādi izmantotus domēnus preventīvi novērstu apdraudējumu pirms kaitīgā nodarījuma izdarīšanas vai vismaz mazinātu tā ietekmi. Tautsaimniecības komisija šodien arī atbalstīja ar likumu saistītos grozījumus Informācijas tehnoloģiju drošības likumā. Grozījumi likumos trīs lasījumos vēl jāatbalsta Saeimai.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) sniedzis skaidrojumu par situāciju, kad SIA “Vienotais norēķinu centrs” un AS “Pilsētas zemes dienests” (turpmāk – Sabiedrības) pieprasa no iedzīvotājiem zemes nomas parādus par periodu no 2008.gada, savukārt SIA “Vienotais norēķinu centrs” papildus pieprasa segt parāda atgūšanas izdevumus. PTAC aicina patērētājus: izvērtēt, vai konkrētajā periodā, par kuru ir aprēķināts zemes nomas maksas parāds, patērētājs bija norādītā dzīvokļa īpašuma īpašnieks (zemesgabala īpašnieks zemes nomas maksu var prasīt tikai no tām personām, kuras bija dzīvokļa īpašuma dzīvojamā mājā īpašnieks, turklāt tikai tad, ja nav iestājies noilgums); aprēķināt, kāds termiņš ir pagājis no parāda rašanās dienas (piemēram, ja nomas maksa tiek pieprasīta par laika posmu no 2008.gada 1.janvāra – 2008.gada 1.septembrim, tad no parāda rašanās brīža ir pagājuši vairāk kā 8 gadi); neapmaksāt Sabiedrību paziņojumā par parāda atgūšanas procesa uzsākšanu norādīto summu par zemes nomas maksas parādu, ja zemes īpašnieks darbojas saimnieciskās darbības ietvaros, un no parāda rašanās...

Saeima ceturtdien, 16.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Satversmes tiesas likumā, nosakot izņēmumu no vispārējās kārtības, kādā izbeidzas Satversmes tiesas (ST) tiesneša pilnvaras, gadījumā, kad ST pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai (EST) un aptur tiesvedību. Grozītais likums paredz, ka tiesnesim, kuram pilnvaras izbeigušās likumā noteiktajā kārtībā, prejudiciāla lēmuma pieņemšanas gadījumā, kad ST lēmusi tiesvedību apturēt, lai uzdotu jautājumu EST, pilnvaras izbeidzas 2017.gada 31.martā. Patlaban likums noteic, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kura pilnvaras izbeidzas saistībā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai vecuma sasniegšanu, turpina pildīt savus pienākumus līdz sprieduma pasludināšanai ST lietās, kuru izskatīšana tiesas sēdē uzsākta ar viņa piedalīšanos. Likums grozīts, jo nepieciešams regulējums situācijām, kad ST tiesnesis pēc likumā noteiktā pilnvaru termiņa beigām turpina veikt savus pienākumus arī tad, ja konstitucionālā tiesa lēmusi attiecīgo lietu apturēt un uzdot jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai. Sprieduma pasludināšana iespējama tikai pēc EST nolēmuma pieņemšanas, ko nav iespējams prognozēt, līdz ar to...

Jau otro gadu iezīmējas pozitīva tendence būtiski samazināties lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā – ja 2015.gada sākumā neizskatītas bija 3949 lietas, tad 2017.gada sākumā – 1849, tas ir, 2,1 reizes mazāk, informē Augstākā tiesa. Saņemto lietu skaits nemazinās. 2016.gadā Augstākajā tiesā saņemtas 3562 lietas – par 46 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Samazinājums saistīts ar Civillietu palātas darbības izbeigšanos, Augstākās tiesas departamentos saņemto lietu skaits palielinājies par 101 lietu. Palielinājies izskatīto lietu skaits. Ja 2015.gadā Augstākā tiesa izskatīja 60% no tās tiesvedībā esošajām lietām, tad pērn – 71%. Kasācijas instancē izskatītas 1027 lietas – par 451 vairāk nekā 2015.gadā. Samazinājies lietu atlikums. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lietu atlikums samazinājies par 37%. 2016.gada sākumā Augstākajā tiesā neizskatītas bija 2955 lietas, gada beigās – 1849. Civillietu departaments izskatījis par 465 lietām jeb 25% vairāk nekā 2015.gadā un lietu uzkrājumu samazinājis par 42%. Kaut arī saņemto lietu skaits 2016.gadā ir palielinājies par 219 lietām, departaments spējis izskatīt...