TIESĪBAS

Augstākās tiesas Civillietu departaments 16.februārī rakstveida procesā izskatīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 20.jūlija lēmumu, ar kuru apmierināts SIA "PELTES ĪPAŠUMI" tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums pēc tās maksātnespējas procesa pasludināšanas. Virsprokurora ieskatā, konkrētajā lietā tiesiskās aizsardzības procesa mērķis - atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas - nevar tikt sasniegts, jo to nenodrošina izvēlētā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas metode, kā arī tiesiskās aizsardzības procesa plānā nav paredzēts, ka SIA "PELTES ĪPAŠUMI" gūs ienākumus, veicot saimniecisko darbību. Tāpat virsprokurors uzskatīja, ka pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas tiesai bija jāvērtē ziņas par Maksātnespējas administrācijas konstatētajiem pārkāpumiem administratora Māra Sprūda rīcībā SIA "PELTES ĪPAŠUMI" maksātnespējas procesā. Izvērtējot virsprokurora protestā norādītos argumentus, Augstākā tiesa norādīja, ka tiesiskās aizsardzības procesam ir divi mērķi - veicināt maksātnespējīgā subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt viņa kreditoru kopuma intereses. Turklāt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pamats ir vienošanās starp parādnieku (maksātnespējīgo...

Valdība 14. februārī apstiprināja ziņojumu "Par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izstrādi". Šāds novērtējums paredz pētījumu veikšanu tiesu darbības, maksātnespējas un komerctiesību jomās ar mērķi novērtēt esošo situāciju un iegūt rekomendācijas tieslietu sistēmas turpmākai attīstībai. Valdības akcepts nozīmē zaļo gaismu reāla darba uzsākšanai novērtējuma izstrādē, informē Tieslietu ministrija. Tieslietu sistēmas novērtējums tiks veikts projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros, kas tiek īstenots ar Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalstu. Pirmo reizi Latvijā tiks veikts tieslietu sistēmas novērtējums, tostarp, aplūkojot maksātnespējas un komerctiesību jomas. Novērtējumu veiks īpaši izraudzīti ārvalstu organizāciju pārstāvji: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Padomes Komisijas i eksperti. Izvēloties organizācijas pētījumu veikšanai, tika ņemta vērā to pieredze tiesu darbības, komercdarbības un maksātnespējas jomās, kā arī līdzšinējā sadarbība ar Latviju. Plānotās izmaksas novērtējuma izveidei ir 450 000 EUR. Novērtējuma rezultāts būs rekomendācijas Latvijas tieslietu sistēmas pilnveidei, kas būs pieejamas 2018. gada beigās. Novērtējuma izveides procesā tiks veiktas aptaujas, informācijas un...

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors nodevis tiesai krimināllietu, kurā divām personām - juridiskās personas valdes loceklim un kādai citai personai celta apsūdzība par savstarpēji saistītajām noziedzīgajām darbībām juridiskās personas interesēs, kas vērstas uz grāmatvedības dokumentu viltošanu un izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas, nodarot zaudējumus valstij 756 242,14 eiro apmērā. Apsūdzība vienai personai celta pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas, Krimināllikuma 218. panta otrās daļas. Otra persona saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas, Krimināllikuma 20. panta ceturtās daļas un Krimināllikuma 218.panta otrās daļas. Noziedzīgās darbības īstenotas no 2010.gada oktobra līdz 2011.gada otrai pusei. Minētās krimināllietas ietvaros tiesa lems arī par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa iespējamu piemērošanu juridiskajai personai. Lieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Atgādinām Krimināllikuma regulējumu attiecībā uz pārkāpumiem grāmatvedībā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas...

Saeima 9.februārī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Vēlētāju reģistra likumā. Izmaiņas paredz, ka vēlēšanu iecirkni, kurā vēlētājs ir reģistrēts, varēs mainīt ne vēlāk kā 18 dienas pirms pašvaldību vēlēšanām, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pārceļot beigu termiņu, kādā vēlētājs drīkst mainīt savu vēlēšanu iecirkni, tiek nodrošināta iespēja vēlēšanu iecirkņu maiņu pietuvināt pašām vēlēšanām, par likumprojekta virzību atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē iepriekš sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Līdz ar to termiņš iecirkņa maiņai ir par vienu nedēļu ilgāks un noslēdzas tuvāk vēlēšanām, kad vēlētājiem varētu būt lielāka skaidrība par ērtāko iecirkni, kurā balsot vēlēšanu dienā. Līdz šim par savu vēlmi mainīt vēlēšanu iecirkni likumā noteiktajos gadījumos vēlētājam jāpaziņo ne vēlāk kā 25 dienas pirms vēlēšanām, pašam personiski iesniedzot iesniegumu jebkurai pašvaldībai vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādei. Atbalstu Vēlētāju reģistra likuma grozījumiem komisijas sēdē iepriekš pauda arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta direktors Uldis...

Turpmāk ārvalstīs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgajiem būs iespēja veikt dzimšanas reģistra pārreģistrāciju Latvijas dzimtsarakstu iestādē, lai vēlāk varētu veikt attiecīgus papildinājumus bērna datos, paredz grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā. Tos ceturtdien, 9.februārī, Saeima pieņēma trešajā galīgajā lasījumā. Patlaban daudzi Latvijas valstspiederīgie bērnu dzimšanu reģistrē ārvalstīs, bet paternitātes atzīšanu, kā arī vārda un uzvārda maiņu veic Latvijā. Pēc tam personas vēlas šīs izmaiņas atspoguļot reģistrā un dzimšanas apliecībā, taču ir valstis, kur reģistri netiek papildināti un, piemēram, ziņas par tēvu netiek ierakstītas. Šādos gadījumos personas vēršas Latvijas iestādēs ar lūgumu papildināt reģistru vai pārreģistrēt dzimšanas faktu, taču spēkā esošais regulējums neparedz šādu iespēju. Latvijas iestādes nevar veikt papildinājumu reģistrā, kas atrodas citā valstī. Saskaņā ar jauno kārtību dzimtsarakstu nodaļa, saņemot iesniegumu, pārreģistrēs dzimšanas faktu un pēc tam, pamatojoties uz attiecīgu dokumentu (piemēram, paternitātes atzīšanas lēmumu) veiks papildinājumu dzimšanas reģistrā. Likuma grozījumi rosināti, lai ievērotu tiesības bērnam zināt savu izcelšanos un nodrošinātu tiesības...

Lai nodrošinātu šķīrējtiesu reģistra ierakstu un šķīrējtiesas reģistrācijas lietai pievienojamo dokumentu atbilstību likumam “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā", šķīrējtiesu reģistrā esošajām šķīrējtiesām paredzēti divi pārejas posmi - līdz 2017.gada 1.martam un līdz 2017.gada 1.jūnijam. Grozījumi kopumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, izvirzot jaunas prasības patstāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, papildinot iesniedzamo ziņu apjomu, kā arī nosakot, ka Šķīrējtiesu likumā noteiktos gadījumos uzraudzību pār šķīrējtiesām īsteno Uzņēmumu reģistrs. Šī ir trešā Tieslietu ministrijas īstenotā šķīrējtiesu reforma ar mērķi sakārtot šķīrējtiesu darbības vidi. Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, uz 2017.gada 1.janvāri šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrētas 77 šķīrējtiesas. Pēc pirmās īstenotās reformas 2014.gadā no 213 šķīrējtiesām tika izslēgtas 88 šķīrējtiesas, otrā Šķīrējtiesu likuma reforma 2015.gadā no 125 šķīrējtiesām tika izslēgtas 42 šķīrējtiesas. 2016.gada 3.novembrī stājās spēkā likums “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā" ar nolūku celt pastāvīgo šķīrējtiesu darbības efektivitāti un kvalitāti, tajā skaitā izslēdzot no šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un kuru darbības...

Saeima ceturtdien, 2.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvā procesa likumā, kas paredz pilnveidot valsts nodevu un drošības naudas sistēmu, administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, ieviest pretpieteikuma institūtu, kā arī efektivizēt lietu izskatīšanu iestādē un administratīvajā tiesā. Likums paredz ieviest tiesības tiesai nopratināt ieradušos lieciniekus bez procesa dalībnieku klātbūtnes. Šāds regulējums jo īpaši nepieciešams nodokļu lietās, kurās nodrošināt liecinieku ierašanos uz tiesas sēdi bieži ir ļoti problemātiski. Lai uzlabotu administratīvā akta un tiesas nolēmuma izpildi, paredzēts no trim līdz pieciem gadiem pagarināt administratīvā akta noilgumu. Tas ir būtiski tādos gadījumos, kad administratīvie akti izdoti, piemēram, teritorijas plānošanas, dabas aizsardzības vai būvniecības jomā, mazinot iespējas izvairīties no administratīvā akta izpildes. Likuma grozījumi būtiski palielina procesuālā piespiedu līdzekļa – piespiedu naudas - maksimālo apmēru par administratīvā akta nepildīšanu. Fiziskai personai (amatpersonai) tas palielināts no 1425 eiro uz 5000 eiro, bet juridiskai personai – līdz 10 000 eiro. Tāpat noapaļoti pašreizējie valsts nodevu apmēri....

Ceturtdien, 2. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas paredz sniegt finansiālu atbalstu administratīvā procesa ietvaros sarežģītās lietās personām, kuras to nevar atļauties mantiskā stāvokļa dēļ, un Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs lietās, kas saistītas ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu. Efektīvāk nodrošinās Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzību ārvalstīs Jaunais regulējums izstrādāts ar mērķi nodrošināt efektīvāku Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzību, lai būtiski samazinātu to gadījumu skaitu, kad vecākiem tiek nepamatoti pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, kā arī lai sekmētu bērnu tiesību ievērošanu iespējami labākā veidā. Turpmāk gadījumos, kad ārvalstīs tiks uzsākts vai jau būs uzsākts process par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu, un persona nevarēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību ārvalstīs vai tā tiks atteikta lietas neperspektīva iznākuma dēļ, persona varēs personiski vai pa pastu (tajā skaitā elektronisko pastu) vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā vai ārvalsts konsulārajā dienestā un lūgt finansiālo atbalstu, lai risinātu jautājumus,...

Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča sagatavojusi padomus, kas noder, izsniedzot juridiskas pilnvaras savu interešu pārstāvībai. Kā nekļūt par paša izsniegtas pilnvaras ķīlnieku? Pēdējā desmitgadē Latvijā vidēji tiek izsniegtas gandrīz 40 000 pilnvaras gadā - tā liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati. Pilnvaru izsniegšanas iemesli mēdz būt dažādi, piemēram, ja plānotā darījuma laikā cilvēks nav Latvijā vai ja viņam ir pārliecība, ka kāds cits konkrēto darījumu spēs izdarīt labāk, kļūstot par uzticības personu. Notāri pilnvaru izsniedz arī gadījumos, ja cilvēka interešu pārstāvība jāuztic profesionālim, piemēram, valsts iestādēs vai tiesas procesā. Kam uzticēt savus darījumus? Pieņemot lēmumu pilnvarot citu personu darboties savā vārdā, rūpīgi jāizvērtē, kam to uzticēt. Jāatceras, ka pēc pilnvaras izsniegšanas pilnvarotā persona pārzinās un varēs, piemēram, rīkoties ar pilnvaras izsniedzēja darījumiem vai bankas kontiem. Turklāt pilnvarnieka veiktās darbības būs jāatzīst un jāpieņem par pareizām. LZNP priekšsēdētaja Sandra Stīpniece vērš uzmanību: "Izsniedzot pilnvaru, ir svarīgi ņemt vērā, ka cilvēkam,...

Trešdien, 1. februārī, darbu sāk Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, apvienojot divu Rīgas tiesu - Zemgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona - tiesu darbības teritorijas. Minētās izmaiņas ir saistītas ar 2015. gadā uzsākto tiesu teritoriālo reformu ar mērķi efektivizēt tiesu darbu, tostarp samazināt tiesvedības termiņus. Arī turpmāk dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām - abu līdzšinējo tiesu adresēs (Baloža ielā 14 un Daugavgrīvas ielā 58). Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina: “Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tika izveidota ar mērķi samazināt noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem, tādejādi paredzot plašākas tiesnešu specializācijas iespējas. Turklāt minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām un tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu, tādejādi tiesas apvienojot tiks sekmēta tiesu pieejamība, lietu izskatīšanas nepārtrauktība un lietu sadales nejaušība tiesā.” Tiesu mājaslapā internetā www.tiesas.lv vai www.manastiesas.lv pieejama aktuāla informācija par Rīgas pilsētas Pārdaugavas...

Valsts sekretāru sanāksmē 26. janvārī izskatīts likumprojekts "Grozījums likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"", kas paredz likumu ar jaunu pantu par administratīvo atbildību par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu un kompetenci sodu piemērošanā. Likumprojektā ietvertā LAPK 190.15 panta pārkāpuma sastāva saglabāšana administratīvo pārkāpumu sistēmā ir izvērtēta, ņemot vērā nodarījuma bīstamību, sekas, aktualitāti un attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, kā arī sabiedrības kaitīgumu. Likumprojektā noteikts, ka "Par normatīvajos aktos noteiktās skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Savienības muitas teritorijā vai izved no tās, deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu piemēro naudas sodu piecu procentu apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt." Kā norādījusi Finanšu ministrija, izvērtējot līdzšinējo LAPK 190.15 pantā paredzēto sodu secināms, ka šajā gadījumā naudas sods ir vienīgais iespējamais un efektīvākais sods, jo skaidras naudas pārvadājuma atļaujas saņemšana vai licencēšana nav paredzēta, līdz ar ko, konstatētā pārkāpuma gadījumā nav iespējams piemērot naudas soda vietā citus Administratīvo pārkāpumu procesa...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk tekstā - Tiesa) 26.janvārī pasludināja spriedumu lietā "Dzirnis pret Latviju", vienbalsīgi atzīstot, ka ir pieļauts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1. protokola 1. pantu (tiesības uz īpašumu) pārkāpums. Savā 2005. gada 10. martā Tiesā iesniegtajā pieteikumā Jānis Dzirnis (iesniedzējs) sūdzējās par to, ka nacionālo tiesu nolēmumu rezultātā viņam tika atņemtas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Jūrmalā, kuru viņš bija labticīgi ieguvis uz pirkuma līguma pamata. Vērtējot iesniedzēja sūdzību, Tiesa visupirms noraidīja valdības iebildumu par to, ka šī strīda izskatīšana neietilpst Tiesas kompetencē, jo Latvija bija iesniegusi Konvencijas atrunu par to, ka uz ar īpašumu denacionalizāciju saistītajiem strīdiem nav attiecināmas Konvencijas 1. protokola 1. punkta prasības. Tāpat Tiesa noraidīja valdības iebildumu par to, ka iesniedzējs nebija ievērojis sešu mēnešu termiņu sūdzības iesniegšanai Tiesā, kā arī iebildumu par nacionālo tiesību līdzekļu neizsmelšanu pirms bija vērsies Tiesā. Pievēršoties lietas būtībai, Tiesa norādīja, ka, lai izlemtu, vai valsts iejaukšanās...

Kopš 2015. gada 1. jūlija darbojas Tiesu administrācijas pārziņā esošā elektronisko izsoļu vietne (https://izsoles.ta.gov.lv), kurā izsoles organizē zvērināti tiesu izpildītāji un maksātnespējas procesa administratori. Pirmajos sešos vietnes darbības mēnešos tika organizētas 3134 izsoles, bet 2016.gadā vietnē organizētas 6570 izsoles. Vietnes apmeklējumu skaits audzis vairākas reizes, salīdzinot ar 2015.gadu (sk.tabulu): Elektronisko izsoļu vietne nemitīgi tiek uzlabota un papildināta, piemēram, šā gada ietvaros ir plānots vietnē nodrošināt arī kustamo mantu izsoļu organizēšanu. Papildus elektroniskajām izsolēm vietne reģistrētiem lietotājiem sadaļā “Citi pakalpojumi” piedāvā pakalpojumu “Manas izpildu lietas”. Pakalpojums piedāvā tiešsaistes režīmā saņemt informāciju no Izpildu lietu reģistra par izpildu lietām, kurās konkrētais lietotājs – fiziskā vai juridiskā persona – ir reģistrēta piedzinēja vai parādnieka statusā. Tāpat reģistrētiem vietnes lietotājiem ir iespējams iegādāties pakalpojumu “Informācijas saņemšana par izmaiņām izpildu lietās”. Pakalpojums nodrošina iespēju saņemt elektroniskus paziņojumus par izmaiņām izpildu lietās uz lietotāja norādīto e-pastu (informācijas monitorēšana).

Atbilstoši Tieslietu ministrijas izstrādātajam likumprojektam "Grozījums Civillikumā" un grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī, Latvijā ieviests jauns lietu tiesību institūts - apbūves tiesība. Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas nodrošina iespēju apbūves tiesību ieguvējam (apbūves tiesīgajam) būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai (zemes gabala īpašniekam) piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem un no tās izrietošā lietu tiesība ir nodibināta, un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā. Pamatojoties uz nepieciešamību turpmāk apbūves tiesību ierakstīt zemesgrāmatā, Tiesu administrācija ir veikusi apjomīgu valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmas pielāgošanu šim jaunajam tiesību institūtam, nodrošinot šo tiesību sekmīgu un efektīvu ierakstīšanu zemesgrāmatās. Savukārt, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti, izstrādāta jauna www.zemesgramata.lv tīmekļa vietne, piedāvājot iedzīvotājiem tādus jaunus e-pakalpojumus, kā izziņas pieprasīšana par piederošiem nekustamiem īpašumiem, zemesgrāmatu nodalījuma apmaksa...

No pirmdienas, 16. janvāra, arī Rīgas apgabaltiesā pieejamas bezmaksas mediatoru konsultācijas. Sertificētu mediatoru dežūras tiesā paredzētas katru pirmdienu un trešdienu no plkst. 10.00 - 15.00. Tāpat plānots iesaistīt arī tiesas konsultantu - saņemot pieteikumu tiesā, puses tiks aicinātas uzreiz izmanot iespēju un doties uz mediācijas konsultāciju. Ikvienam, kas nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, būs iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tiks iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi un noteikumiem, kā arī tiks izvērtēta iespēja konkrēto strīdu risināt mediācijas ceļā. Sertificētu mediatoru bezmaksas konsultācijas jau ir pieejamas vairākās tiesās: Rīgas Latgales priekšpilsētas un Rīgas rajona tiesā Jūrmalā un Siguldā, Jelgavas rajona tiesā un Valmieras rajona tiesā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Aizkraukles rajona tiesā. Projekta gaitā klienti kopumā ir saņēmuši 57 bezmaksas konsultācijas, no kurām reģionu tiesu namos (Jelgavā, Valmierā, Jūrmalā, Siguldā un Aizkrauklē) sniegtas 22 konsultācijas, bet Rīgā – (Latgales priekšpilsētas un Rīgas...