TIESĪBAS

Rīgas rajona tiesa 19.oktobrī krimināllietā par autortiesību pārkāpšanu, ar kuru to subjektiem nodarīts zaudējums lielā apmērā - 91 256 eiro apmērā, apstiprinājusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora noslēgto vienošanos par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, nospriežot metālapstrādes uzņēmumam piespriest naudas piedziņu 22 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 8140 eiro apmērā. Tāpat tiesa apstiprinājusi vienošanās protokolu, saskaņā ar kuru apsūdzētā persona - uzņēmuma valdes loceklis, atzina savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 148. panta trešās daļas. Minētās personas apzinātas rīcības rezultātā šā gada 14. janvārī deviņās datorsistēmās elektroniskā veidā tika uzglabātas un izmantotas uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā sešpadsmit datorprogrammas bez autortiesību subjekta piekrišanas un licences. Tādā veidā ar minētās personas darbībām, pārkāpjot autortiesības un radot to subjektiem kopējo materiālo zaudējumu 91 256 eiro apmērā, nodarīts zaudējums lielā apmērā. deviņās datorsistēmās elektroniskā veidā tika uzglabātas un izmantotas uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā sešpadsmit datorprogrammas bez autortiesību subjekta piekrišanas un licences Minētās...

Saeima 20.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz noņemt šķēršļus Eiropas Savienības (ES) valstu sadarbībai krimināllietu izmeklēšanā, ieviešot vienotu instrumentu pierādījumu iegūšanai citās dalībvalstīs - Eiropas izmeklēšanas rīkojumu. Ar likuma grozījumiem plānots pārņemt attiecīgās ES direktīvas prasības. Jaunā kārtība paplašinās ES dalībvalstu iespējas iegūt pierādījumus citas dalībvalsts teritorijā. Lai iegūtu jaunus vai jau esošus pierādījumus, būs jāaizpilda viens vienotas formas dokuments - Eiropas izmeklēšanas rīkojums. Līdz šim atsevišķu pierādījumu iegūšana bija iespējama divpakāpju sistēmā - sākotnēji lūdzot pierādījumu iesaldēšanu, bet pēc tam atsevišķā tiesiskās palīdzības lūgumā lūdzot šo pierādījumu nodošanu. Jaunā kārtība arī paātrinās iesniegto lūgumu izpildi, jo paredzēts noteikt konkrētus termiņus Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanai un izpildei. Lai ieviestu jaunās procesuālās normas, Kriminālprocesa likumu plānots papildināt ar divām jaunām nodaļām - par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanas un izpildes kārtību, kā arī tā pieņemšanas un nodošanas izpildei kārtību. Pirmstiesas procesā kompetentās iestādes Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanai un izpildei būs Ģenerālprokuratūra...

Tiesu prakse ir papildināta ar būtisku spriedumu lietā Nr. SKC-102/2016, ko pieņēmis Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments jautājumā par taisnīgas atlīdzības noteikšanu tiem īpašumiem, kas tiek pārdoti piespiedu kārtā uz normatīvā akta pamata, informē zvērinātu advokātu birojs SORAINEN. Finanšu ministrija (FM) vēlējās atsavināt īpašumu Terehovas robežkontroles punkta vajadzībām. FM piedāvāja iegādāties attiecīgo īpašumu par pirkuma summu LVL 9 000 (12 805,85 EUR), kam pārdevējs nepiekrita, jo uzskatīja, ka īpašums ir vismaz LVL 59 000 ( 83 949,44 EUR) vērts. Abi vērtējumi tika pamatoti ar sertificētu vērtētāju izsniegtiem atzinumiem. Attiecīgi atrisinājums pušu attiecībām tika meklēts tiesā, kuras pieaicinātie vērtētāji sniedza būtiski mazāku (līdz pat 90 reizēm) vērtību pārdodamajam īpašumam. Gala rezultātā otrās instances tiesa noteica pārdošanas cenu LVL 5 500 ( 7 825,79 EUR) vērtībā, kam nepiekrita FM, iesniedzot kasācijas sūdzību, kas bija par pamatu sprieduma taisīšanai. Jāteic, ka minētā atlīdzība tika noteikta šajā apmērā tāpēc, ka tiesā to neapstrīdēja...

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi 17. oktobrī arī Jelgavas tiesā un Valmieras rajona tiesā uzsāks pilotprojektu ar mērķi veicināt mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās, kas jo īpaši lietderīgi ir ģimenes konfliktu risināšanā. Pilotprojekta ietvaros, tiesas ieteiktā sertificēta mediatora bezmaksas konsultācija būs pieejama Jelgavas tiesā (Dambju ielā 12, Jelgavā) un Valmieras rajona tiesā (Garā ielā 5, Valmierā). Sertificēta mediatora klātbūtne tiesās tiks nodrošināta vienu darba dienu nedēļā vai pēc iepriekšējas vienošanās. Ikvienam, kas nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, būs iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tiks iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi un noteikumiem, kā arī tiks izvērtēta iespēja konkrēto strīdu risināt mediācijas ceļā. Uzsākt mediāciju vai tiesāties, - tā ir pušu brīvprātīga izvēle. Gadījumā, ja puses izlems uzsākt mediācijas procesu, bet tiesas process jau būs uzsākts, likums noteic tiesas pienākumu atlikt lietas izskatīšanu līdz brīdim, kad tiesā būs saņemts...

Saeima 6.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem “Šķīrējtiesu likumā” ar mērķi veicināt pastāvīgo šķīrējtiesu darbības kvalitāti, stiprinot uzraudzības mehānismus, tajā skaitā izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un atstāj negatīvu iespaidu uz šķīrējtiesu institūtu kopumā. Grozījumi Šķīrējtiesu likumā paredz pienākumu pastāvīgajai šķīrējtiesai būt sasniedzamai tās atrašanās vietas adresē. Šī adrese arī izmantojama saziņai ar pastāvīgo šķīrējtiesu, tādējādi novēršot tos gadījumus, kad šķīrējtiesa nav sasniedzama un atrodama. Savukārt pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā arī nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana šķīrējtiesas atrašanās vietas adreses reģistrācijai, izņemot gadījumu, ja telpas pieder šķīrējtiesas dibinātājam. Gadījumā, ja pārreģistrācijas periodā netiks izpildītas likuma prasības vai šķīrējtiesa nebūs sasniedzama tās norādītajā atrašanās vietas adresē, tas būs pamats, lai Uzņēmumu reģistrs uzsāktu šķīrējtiesas izslēgšanas procedūru no šķīrējtiesu reģistra. Grozījumi nosaka, ka turpmāk pastāvīgās šķīrējtiesas mājaslapas adrese būs jānorāda reglamentā. Mājaslapā saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu ir norādama, piemēram, apmeklētāju...

Tiesai nodota krimināllieta pret kādu personu par reiderisma gadījumu, veicot parakstu viltošanu uz komercreģistra iestādei iesniedzamajiem dokumentiem, informē Ģenerālprokuratūra. Apsūdzētais un pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrota persona mantkārīgā nolūkā vienojās personu grupā ar mērķi, izmantojot uzticēšanos, ar viltu iegūt SIA “Neo” 100 % kapitāla daļas 711 435,91 eiro vērtībā, tādējādi iegūstot pilnu kontroli pār komersantu un minētā uzņēmuma bankas kontos esošajiem naudas līdzekļiem lielā apmērā. Abas minētās personas izgatavoja un izmantoja vairākus viltotus dokumentus, tostarp uzņēmuma kapitāldaļu pirkuma līgumu, dalībnieku lēmumu, dalībnieku reģistru, kā arī pieteikumu izmaiņām Uzņēmumu reģistram. Vēlāk Uzņēmumu reģistra valsts notāre konstatēja, ka iesniegtie dokumenti atbilst Komerclikuma un citu normatīvo aktu prasībām un pieņēma lēmumu, ar kuru noteikts, ka SIA “Neo” iecelts jaunais un vienīgais valdes loceklis - apsūdzētā persona, kuram tika piešķirtas tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi. Komercreģistrā tika izdarīts ieraksts, kas apliecināja tā publisku ticamību. Tāpat tika lemts par iepriekšējās uzņēmuma valdes atbrīvošanu. Ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu,...

Satversmes tiesa 28.septembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2016-01-01 "Par Civilprocesa likuma 363.20 panta piektās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim), ciktāl tā liedz parādniekam pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām parādsaistībām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā norma Apstrīdētā Civilprocesa likuma norma bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim un tā citstarp noteica, ka tiesas lēmums par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, neatbrīvojot fizisko personu no atlikušajām parādsaistībām, nav pārsūdzams. Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 92.panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Aivara Tropa konstitucionālās sūdzības, kurā norādīts, ka viņam ir pabeigta bankrota procedūra un izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, neatbrīvojot viņu no atlikušajām parādsaistībām. Maksātnespējas process sākts 2009.gadā, kad spēkā bija apstrīdētā norma. Apstrīdētā norma liedzot konstitucionālās sūdzības iesniedzējam pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru izbeigts maksātnespējas process, neatbrīvojot viņu no...

Izvērtējot Latvijas notāru individuālo veikumu, Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) jau desmito gadu piešķir titulu "Gada notārs" . Tas kalpo kā apliecinājums ne tikai notāra nevainojamai profesionālajai darbībai ikdienā, bet arī ieguldījumam visas notariāta sistēmas attīstībā un popularizēšanā. Par ieguldījumu notariāta sistēmas attīstībā, notariāta vērtību popularizēšanā un augstiem morāles kritērijiem, atjaunotā Latvijas notariāta 23.dzimšanas dienā "Gada notārs 2015/2016" apbalvojums piešķirts Ventspils notārei Gijai Zablovskai. Notariātā Gija Zablovska strādā kopš 2003.gada, no tiem deviņus gadus ievēlēta arī LZNP. Pirms darba notariātā strādājusi tiesā, bankās, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldē. Gija Zablovska ir LZNP Iekšējās kontroles komisijas locekle. Viņa pārstāvēja padomi tieslietu ministra veidotajā darba grupā, kuras uzdevums bija kopīgu ētikas vadlīniju izstrāde tiesu sistēmas darbiniekiem. Gija ir vadījusi ari LZNP izveidoto darba grupu "Laba notariālā prakse". Aktīvi līdzdarbojusies notāru civiltiesiskās apdrošināšanas procesa harmonizēšanā, aktīvi iesaistījusies klientu apkalpošanas standartu izstrādē un ieviešanā notariātā un līdzdarbojusies grāmatas "Latvijas notariāts 1944-2015" tapšanā. Īpaši novērtējams ir Gijas...

Tieslietu ministrija 15. septembrī sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā un Rīgas rajona tiesā uzsāka pilotprojektu ar mērķi veicināt mediācijas izmantošanu tiesvedībā esošajās civillietās, kas jo īpaši lietderīgi būs ģimenes konfliktu risināšanā. Turpmāk, pilotprojekta ietvaros, tiesas ieteiktā sertificēta mediatora bezmaksas konsultācija būs pieejama Rīgas rajona tiesas telpās (Lomonosova ielā 10, Rīgā). Sertificēta mediatora klātbūtne tiesā tiks nodrošināta katru darba dienu no pulksten 10.00 līdz 15.00. Konsultācijas tiks sniegtas atbilstoši grafikam, kas tiks veidots saskaņā ar Latgales priekšpilsētas tiesas un Rīgas rajona tiesas tiesnešu iesūtītajiem pieprasījumiem. Savukārt Rīgas rajona tiesā Siguldā (Šveices ielā 27, Siguldā) un Rīgas rajona tiesas tiesu namā Jūrmalā (Zigfrīda Meierovica prospektā 1A, Jūrmalā) sertificēta mediatora konsultācijas tiks nodrošinātas saskaņā ar tiesnešu pieprasījumu vai pēc iepriekšējas vienošanās. Proti, ikvienam, kas nonācis līdz civiltiesiska strīda risināšanai tiesā, būs iespēja saņemt sertificēta mediatora bezmaksas konsultāciju (līdz vienai stundai), kuras laikā personas tiks iepazīstinātas ar mediācijas procesa būtību, norisi...

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem “Šķīrējtiesu likumā” ar mērķi veicināt pastāvīgo šķīrējtiesu darbības kvalitāti, stiprinot uzraudzības mehānismus, tajā skaitā izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un atstāj negatīvu iespaidu uz šķīrējtiesu institūtu kopumā. Par šiem grozījumiem šodien Saeima lemj otrajā lasījumā. Šķīrējtiesu likumā paredzēts noteikt pienākumu pastāvīgajai šķīrējtiesai būt sasniedzamai tās atrašanās vietas adresē. Šī adrese arī izmantojama saziņai ar pastāvīgo šķīrējtiesu, tādējādi novēršot tos gadījumus, kad šķīrējtiesa nav sasniedzama un atrodama. Savukārt pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā arī nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana šķīrējtiesas atrašanās vietas adreses reģistrācijai, izņemot gadījumu, ja telpas pieder šķīrējtiesas dibinātājam. Gadījumā, ja pārreģistrācijas periodā netiks izpildītas likuma prasības vai šķīrējtiesa nebūs sasniedzama tās norādītajā atrašanās vietas adresē, tas būs pamats, lai Uzņēmumu reģistrs uzsāktu šķīrējtiesas izslēgšanas procedūru no šķīrējtiesu reģistra. Grozījumi paredz, ka turpmāk pastāvīgās šķīrējtiesas mājaslapas adrese būs jānorāda reglamentā. Mājaslapā saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu ir...

Ministru kabinets 13. septembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Civilprocesa likumā, Kriminālprocesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Grozījumi izstrādāti ar mērķi vienkāršot procesuālajos likumos paredzēto dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī samazināt nepieciešamos resursus saziņas nodrošināšanai ar procesa dalībniekiem. Grozījumi Civilprocesa likumā, Kriminālprocesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz atteikšanos no ierakstītajiem sūtījumiem ar paziņojumu par saņemšanu tiesas procesā, veicinot elektroniskā pasta vai Tiesu informatīvās sistēmas Datu izplatīšanas sistēmas lietošanu. Likumprojekti paredz, ka turpmāk zvērinātam notāram, zvērinātam tiesu izpildītājam, valsts un pašvaldību iestādei par tiesas sagatavotiem dokumentiem, kā arī par citiem elektroniski sagatavotiem dokumentiem tiks paziņots elektroniskā pasta sūtījumā. Zvērinātam advokātam par tiesas sagatavotiem dokumentiem, kā arī par citiem elektroniski sagatavotiem dokumentiem tiesa paziņos, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas datu izplatīšanas risinājumu. Arī saziņai ar citām personām tiesa izmantos šo risinājumu, ja minētās personas būs informējušas tiesu par savu reģistrēšanos šajā sistēmā. Sagaidāms, ka paplašinot elektroniskās vides izmantošanas iespējas, turpmākā...

Satversmes tiesa 2016.gada 12.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-23-01 "Par likuma “Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 12.punkta trešās daļas otrā teikuma, ciktāl tas noteic gadījumus, kad izdienas pensijas vietā piešķiramo vecuma pensiju var noteikt mazāku par izdienas pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109.pantam". Apstrīdētā norma Lietas ierosināšanas dienā likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 12.punkta trešā daļa noteica: "Personām, kurām izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām" un nolikumu "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)" un kuras šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu sasniegušas pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, izdienas pensijas vietā piešķirama vecuma pensija. Tā nedrīkst būt mazāka par izdienas pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim, izņemot gadījumus, kad tiesības uz vecuma pensiju tiek iegūtas tikai sakarā ar starptautisko līgumu sociālās drošības jomā vai regulas...

Eiropas Padome savā novērtējumā, tostarp analizējot Latvijas tiesu sistēmas efektivitāti un kvalitāti, neizvirzīja Latvijai jaunas rekomendācijas 2016.-2017. gadam attiecībā uz tiesu sistēmu (salīdzinot, kā tas ir bijis iepriekšējos gados). Tas nozīmē, ka 2015. gadā paveiktie darbi tiesu sistēmā, kas mērojami gan ar tiesu darba rādītājiem, gan izstrādātajiem tiesību aktu projektiem, gan arī organizētajiem pasākumiem un īstenotajām iniciatīvām, ir nesuši rezultātus. Tāpat arī jaunākie statistikas dati par 2016. gada pirmo pusgadu apliecina tendenci samazināties civillietu (tajā skaitā komerclietu) izskatīšanas termiņiem pirmās instances un apelācijas instances tiesās. Vairāk nekā 50% civillietu izskatīšana pirmajā instancē tiek pabeigta 6 mēnešu laikā, bet apelācijas instancē vairāk nekā 60% civillietu izskatīšana tiek pabeigta 3 mēnešu laikā. Neskatoties uz jau paveiktajiem un atzinīgi vērtētajiem pasākumiem, tiesu sistēmā joprojām tiek īstenotas aktivitātes ar mērķi pilnveidot tiesu darba kvalitāti un efektivitāti. Viena no būtiskākajām reformām, kas šobrīd tiek īstenota, ir tiesu teritoriju pārskatīšana, pakāpeniski apvienojot mazās tiesas un...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā 7.septembrī konceptuāli atbalstīti grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz iespēju daļēji vai pilnīgi apturēt biedrību un nodibinājumu publisko darbību , ja to darbība rada potenciālus draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai drošībai un kārtībai. Valsts drošības apdraudējuma riska gadījumā sabiedriskās organizācijas darbību varēs apturēt uz laiku līdz diviem mēnešiem. Par to lems tiesa pēc prokurora pieteikuma, un šādas lietas izskatīs Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, kas ir specializēta, lai izskatītu ar valsts noslēpumu saistītus jautājumus. Prokurors tiesā varēs vērsties pēc savas iniciatīvas vai arī pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu. Savukārt, ja biedrības darbība apdraud valsts drošību vai sabiedrisko drošību un kārtību, kā arī tā neievēro tiesas lēmumu par publiskās darbības apturēšanu un nepilda uzliktos papildu pienākumus, tās darbību varēs izbeigt. Lietu par biedrības vai nodibinājuma darbības apturēšanu varēs rosināt, ja tās darbība izraisa kāda noteiktā aizlieguma pārkāpumu, un šos aizliegumus plānots noteikt likumā. Likumprojekts...

Kredītņēmēju galvotāji pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas netiks atsvabināti no tālākām galvotāju saistībām. Ja ar tiesas lēmumu tiek izbeigta galvenā parādnieka, kas ir fiziska persona, saistību dzēšanas procedūra un maksātnespējas process, dzēšot šīs personas saistību dzēšanas plānā norādītās neizpildītās saistības, galvojums netiks izbeigts. Vienīgais veids kā galvotajam atbrīvoties no savām saistībām ir uzsākt savu maksātnespējas procesu, situāciju skaidro Kredītņēmēju konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš. Atsaucoties uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta spriedumu (20111.gada 27.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC –86/2011), uz galvotājiem neattieksies Civillikuma 1710.pants (Galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku) un 1712.pants (Galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku). Galvenā parādnieka maksātnespēja un viņa atbrīvošana no neizpildītajām saistībām neizbeidz galvojumu, jo atbilstoši Civillikuma 1692.pantam galvojuma mērķis ir atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. Galvotāja pienākums atbildēt kreditoram izriet no galvojuma līguma, proti, galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka...