TIESĪBAS

Augstākās tiesas Civillietu departaments 17.janvārī rakstveida procesā izskatīs SIA "Lattelecom" kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2013.gada 19.septembra spriedumu, ar kuru SIA "Lattelecom" uzlikts par pienākumu pārtraukt un turpmāk aizliegt tās interneta TV platformā retranslēt SIA "TV3 LATVIA" programmu "TV3" bez spēkā esoša licences līguma. SIA "TV3 LATVIA" ar prasību tiesā vērsās, norādot, ka atbildētāja - SIA "Lattelecom" - nav ievērojusi Autortiesību likumā noteikto un nenoslēdzot licences līgumu, kā arī nesaņemot programmas izmantošanas licenci, paziņojusi par jauna pakalpojuma piedāvājumu - Interneta TV, kur tiešraidē jebkuram interneta lietotājam kā priekšapmaksas pakalpojums ir iespējams redzēt TV programmas, tostarp programmu "TV3". SIA "Lattelecom" turpretim uzskata, ka, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.panta sesto un septīto daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā prasības celšana brīdī), tai nebija pienākums saņemt SIA "TV3 LATVIA" atļauju (licenci) televīzijas programmas "TV3" retranslēšanai. Lietā izšķirams jautājums, vai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.panta sestās un septītās daļas izpratnē (likuma redakcijā, kas bija...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (turpmāk tekstā - Kontroles dienests) skaidro, ka 2016.gadā dažādām tiesību aizsardzības iestādēm jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu nosūtīts 231 materiāls, tajā skaitā 211 materiāli pēc Krimināllikuma 195. panta par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Pērn Kontroles dienests izdevis 252 rīkojumus un iesaldējis noziedzīgi iegūtus līdzekļus vairāk nekā 36 miljonu eiro apmērā. 2015. gadā tie bija 21 miljons eiro apmērā. Atzīmējams, ka 126 gadījumos šī uzdevuma izpilde bija sarežģīta, jo noziedzīgi iegūti līdzekļi bija sajaukti ar legāli iegūtajiem līdzekļiem. Finanšu policijas pārvaldei par ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas tika nosūtīti 55 materiāli, no kuriem, izvērtējot 44 materiālos esošo informāciju, izdevās atrast un iesaldēt finanšu līdzekļus, kuri tika izmantoti dažādās pievienotā vērtības nodokļa shēmās. Kontroles dienests atklājis arī sešus liela apmēra Eiropas Savienības fondu izkrāpšanas gadījumus, par kuriem apkopotā informācija nosūtīta izskatīšanai Valsts policijai.

Augstākās tiesas Civillietu departaments 12.janvārī atcēla Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība par prasības nodrošinājuma rezultātā radītu zaudējumu piedziņu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi - ja prāvnieks, izvēloties prasības nodrošinājuma līdzekli, iespējams labvēlīga sprieduma izpildes nodrošināšanai piesaka šādu lūgumu, viņam prasības noraidīšanas gadījumā jārēķinās ar pienākumu atlīdzināt pretējās puses mantiski novērtējamas nelabvēlīgās sekas, kas cēlušās piemērotā nodrošinājuma dēļ. SIA "Pure Food" (pēc nosaukuma maiņas - SIA "Puratos Latvia") Ogres rajona tiesā 2009.gada decembrī cēla prasību pret SIA "Gosupi" par 44 456,44 Ls parāda piedziņu. Ar Ogres rajona tiesas lēmumu lietā daļēji tika apmierināts SIA "Pure Food" pieteikums par prasības nodrošināšanu - apķīlāti maksājumi, kas SIA "Gosupi" pienācās no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, par summu, kas nepārsniedz 44 456,44 Ls. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu SIA "Pure Food" prasība tika noraidīta, atceļot prasības nodrošinājumu, kas piemērots ar Ogres rajona tiesas...

Lai stiprinātu robežu drošību un atvieglotu robežsargu darbu, gar vairākām austrumu pierobežas upēm turpmāk noteikta valsts robežas josla - to paredz Saeimā ceturtdien, 12.janvārī, galīgajā lasījumā pieņemtais grozījums Valsts robežas likumā. Izmaiņas attiecas uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pierobežas upēm, pa kurām noteikta valsts robeža, - Ludzu, Pernovku, Zilupi, Akticu, Asūnīcu un Sarjanku. Atsevišķos posmos šīs upes, īpaši vasarās, izžūst un nerada dabisku šķērsli nelikumīgai valsts robežas šķērsošanai. Tas neattieksies uz Daugavu, jo to nav iespējams pārlēkt vai pārbrist, un robežsargi laikus var fiksēt robežpārkāpējus. Ikvienam, kurš vēlēsies savām vajadzībām izmantot šīs upes, piemēram, peldēties, tas būs aizliegts, jo uz upēm attieksies valsts robežas joslas režīms. Uzturēšanās gar šīm upēm būs iespējama vienīgi, ja tā saistīta ar robežuzraudzību, sauszemes robežas un robežas joslas uzturēšanas un atjaunošanas, robežu šķērsojošo komunikāciju, autoceļu un dzelzceļu, ģeodēzijas un kartogrāfijas, kā arī katastrofu seku likvidācijas darbiem, kas saskaņoti ar robežsardzi. Līdz šim gar upēm nebija noteikta valsts robežas...

Saeimā ceturtdien, 12.janvārī, notiks pirmā parlamenta sēde šī gada ziemas sesijā. Sēdes darba kārtībā izskatīšanai galīgajā lasījumā ir grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tie paredz ieviest jaunu mehānismu pakalpojumu nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī jaunu rehabilitācijas veidu - psihosociālo rehabilitāciju. Deputāti arī lems par vairāku jaunu Saeimā iesniegto likumprojektu tālāko virzību. Izskatīšanai komisijās plānots nodot likuma projektu, kas paredz Daugavpils Latviešu biedrībai nodot atsevišķas daļas no nekustamā īpašuma Rīgas ielā 22a, Daugavpilī. Tāpat izskatīšanai komisijās plānots nodot grozījumus likumos, lai pilnveidotu tiesisko mehānismu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātu atlasei un priekšnieka darbības nodrošināšanai. Plānots noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz biroja vadītāja izdienas pensijas aprēķināšanu un piešķiršanu, kā arī atteikties no prasības par vismaz triju gadu pieredzes vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā personām, kuras kandidē uz KNAB priekšnieka amatu. Vēl deputāti lems, vai komisijās izskatīt grozījumus likumā, kas paredz, ka Zemessardzes atšķirības...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 10.janvārī, noslēdza darbu pie Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma, ar kuru tiks izveidots lidmašīnu pasažieru datu reģistrs (PDR). Likums trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimā. Plānots, ka likums stāsies spēkā 3.aprīlī. Aviokompānijām pasažieru dati būs jāsāk iesniegt PDR ne vēlāk kā līdz šī gada 1.septembrim. Likums nepieciešams, lai drošības iestādes varētu apstrādāt lidmašīnu pasažieru datus, veicot analīzi terorisma, smagu un sevišķi smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī valsts drošības apdraudējumu novēršanai. Līdz ar jauniem teroristu uzbrukumiem par šāda regulējuma nepieciešamību vienojušās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un tieši Latvijas prezidentūras laikā 2015.gada pirmajā pusē panākta vienošanās par šādas ES direktīvas ieviešanu. Lidmašīnas pasažieru datu saņemšana ļaus drošības iestādēm atklāt personas, kuras līdz šim nebija drošības iestāžu uzraudzības lokā, bet ir iesaistītas noziegumu izdarīšanā, teikts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz iekļaut pasažieru datus reģistrā, kuru pārraudzīs Drošības policija. Reģistrā tiks iekļauti dažādi dati par personu, galvenokārt...

Publiskas personas uz 30 gadiem varēs iznomāt ne tikai savu zemi, bet arī citu nekustamo īpašumu - ēkas un būves. To paredz otrdien, 10.janvārī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā konceptuāli atbalstītie grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Patlaban zemes nomas līgumu var slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem, savukārt publiskas personas apbūvēta zemesgabala nomas līgumu var slēgt uz laiku, uz kādu tiek slēgts uz tā esošo būvju nomas līgums - ne ilgāk par 12 gadiem. Likumprojekta autori atzīmē, ka grozījumi rosināti, lai, nosakot vienādu maksimālo līgumu slēgšanas termiņu, uzlabotu publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību. Ar grozījumiem arī plānots noteikt, ka, lai nodrošinātu aktuālajai tirgus situācijai atbilstošas nomas maksas efektīvu iekasēšanu, iznomātājam ir pienākums ne retāk kā reizi sešos gados pārskatīt nomas maksas apmēru. Šāds risinājums ierobežotu gadījumus, kad nomnieka konkurenti izsoles ļaunprātīgi mēdz izmantot negodīgai konkurencei, nosolot augstāko nomas maksu par objektu, kuru tas...

Pēc Augstākās tiesas pasūtījuma veikts tiesu prakses pētījums par problēmām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanā. Apkopojumu sagatavoja Saeimas Juridiskā biroja juridiskā padomniece Mg.iur Ilze Oša un Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļa politikas departamenta direktora vietnieks Mg.iur Mārtiņš Auders. Izpētot Augstākās tiesas Civillietu departamenta vairāk nekā 90 nolēmumus lietās par strīdiem, kas saistīti ar dzīvokļu īpašnieku tiesiskajām attiecībām un dzīvojamo māju pārvaldīšanu, kas izskatīti laikā no 2013.gada sākuma līdz 2016.gada vidum, atlasīti un apkopojumā ietverti vairāk par 40 nolēmumiem. Apkopojums sadalīts četrās tēmās. Nodaļu saturs sniedz priekšstatu par dzīvokļa īpašumu kā īpašu nekustamā īpašuma veidu, kura sastāvā ietilpst gan atsevišķais īpašums, gan kopīpašuma domājamā daļa. Tādēļ atsevišķi aprakstītas arī dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumi rīcībai ar šo īpašumu, kā arī atbildība par tā saglabāšanu. Ņemot vērā dzīvojamās mājas kopīpašuma kopīgās pārvaldīšanas īpatnības, apkopojumā apskatīta tiesu prakse gan dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumu pieņemšanā, gan to apstrīdēšanā. Atsevišķa nodaļa ir veltīta tiesu praksei par kopīpašumā esošas...

Piektdien, 2017.gada 6.janvārī, stājās spēkā Saeimas pieņemtie Maksātnespējas likuma grozījumi, kas nodrošinās stingru maksātnespējas procesa uzraudzību un administratoru profesijas reformas īstenošanu. Jaunais regulējums paredz palielināt kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošās personas izvēlē. Tas veicinās finanšu grūtībās nonākušo komersantu izvēli par labāko risinājumu izraudzīties uzņēmuma restrukturizāciju ar mērķi atgriezties ekonomiskajā apritē, domā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Īstenojot administratoru profesijas reformu, tiek palielināta valsts loma administratora amata pretendentu atlasē un viņu darbības uzraudzībā - administratoru kvalifikācijai ir noteiktas stingrākas prasības un to pārbaudes funkcija tiek nodota valstij. Ar likuma grozījumiem tiek ieviesta regulāra administratoru eksaminācija un disciplināratbildība. Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi, tiek paplašināta uzraugošās iestādes - Maksātnespējas administrācijas kompetence, tostarp, tai tiek piešķirtas tiesības piekļūt administratoru lietvedībai un veikt pārbaudes administratora prakses vietā un parādnieka atrašanās vietā. Tas ļaus savlaicīgi atklāt un novērst prettiesisku rīcību jau procesa gaitā. Vienlaikus tieslietu ministrs norāda, ka nepieciešama uzraugošo...

Līdz ar Latvijas tiesu sistēmas reformu ar 1.janvāri mainījusies Augstākās tiesas struktūra. Darbību beigusi apelācijas instance – Civillietu tiesu palāta, un turpmāk Augstākā tiesa būs tikai kasācijas instance, kurā lietas kasācijas kārtībā izskatīs trīs departamenti – Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments. Apgabaltiesu tiesneses Mairita Šķendere, Sandra Krūmiņa, Gunta Freimane, Inese Grauda un Marianna Terjuhana, kas Augstākās tiesas tiesnešu pienākumus Civillietu tiesu palātā pildīja uz laiku, atgriezušās Rīgas apgabaltiesā un Zemgales apgabaltiesā. Bijušajiem Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnešiem Inetai Ozolai, Mārai Katlapai, Dacei Jansonei un Arnim Dunduram, kas nav apstiprināti par Augstākās tiesas departamentu tiesnešiem, uzdots ar 1.janvāri pildīt tiesneša pienākumus Rīgas apgabaltiesā. Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” viņi saglabā Augstākās tiesas tiesneša statusu. Līdz ar Civillietu tiesu palātas darbības izbeigšanu likvidēts arī Kancelejas Civillietu tiesu palātas sekretariāts. Turpmāk tiesā būs viena Kanceleja. Saskaņā ar Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 88.punktu, beidzot pastāvēt Civillietu tiesu palātai, 21 lieta, par...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments decembrī apturēja tiesvedību lietā par maternitātes pabalsta aprēķinu, ja persona visu apdrošināšanas periodu nav strādājusi Latvijā, bet gan Eiropas Savienības institūcijās. Konkrētajā lietā pieteicēja ir izmantojusi pārvietošanās brīvību un strādājusi Eiropas Savienības institūcijā. Taču, tā kā pieteicējai drīz pēc atgriešanās Latvijā iestājās maternitātes apdrošināšanas gadījums, minētās nodarbinātības ārpus Latvijas 11 mēneši iekļaujas tajā periodā, kas atbilstoši Latvijas tiesību normām ir ņemams vērā, nosakot pieteicējai izmaksājamā maternitātes pabalsta apmēru. Atzīstot, ka šajos 11 mēnešos pieteicēja nav bijusi darba ņēmēja un sociālo iemaksu veicēja Latvijā, un līdz ar to pieņemot par viņas iemaksu algu valstī noteikto vidējo iemaksu algu, kas konkrētajā gadījumā ir bijusi ievērojami mazāka nekā pieteicējas iemaksu alga pēc atgriešanās Latvijā (aprēķina perioda divpadsmitajā mēnesī), pieteicējai aprēķinātā pabalsta apmērs arī ir ievērojami mazāks, nekā tas būtu, ja viņa visus 12 mēnešus būtu strādājusi Latvijā. Konkrētajā gadījumā brīvas pārvietošanās tiesību izmantošana pieteicējai ir radījusi nelabvēlīgus apstākļus attiecībā...

Saeima ceturtdien, 22.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz noteikt stingrāku maksātnespējas administratoru darba uzraudzību, kā arī ieviest brīvā tirgus principu tiesiskās aizsardzības procesā. Šī ir daļa no plašākās maksātnespējas procesa reformas, ko sadarbībā ar Tieslietu ministriju un citām iesaistītajām pusēm gatavo Saeimas Juridiskā komisija, norāda tās priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka šajos likuma grozījumos iekļauti ar maksātnespējas administratoru uzraudzību saistīti jautājumi, kas saskaņoti Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē un atbalstu tiem pauduši arī darba devēju konfederācijas, komercbanku asociācijas un ārvalstu investoru padomes pārstāvji. “Komisija turpinās darbu pie citiem jautājumiem, kas gan prasīs plašākas diskusijas, ņemot vērā, ka iesaistītajām pusēm ir diametrāli pretēji viedokļi, piemēram, saistībā ar valdes locekļu atbildību par maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu,” pauž G.Bērziņš. Juridiskās komisijas virzītie likuma grozījumi paredz maksātnespējas administratoru uzraudzības modeļa maiņu. Administratoru kvalifikācijas pārbaudes funkcija tiek nodota valstij, vienlaikus paredzot stingrākas prasības administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, kā arī ieviešot regulāru...

Ceļotāji no Latvijas šī gada Ziemassvētkus un gadumiju plāno pavadīt Tenerifē (Kanāriju salās Spānijā), Hurgadā (Ēģiptē), Taizemē, Vjetnamā, Malaizijā, Singapūrā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Omānā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Šrilankā, Maldīvu salās, Maurīcijā, Izraēlas Valstī, Amerikas Savienotajās Valstīs, Argentīnā, Čīlē, Kubā, Dominikānā (Karību salās), kā arī Eiropas valstu kalnu slēpošanas kūrortos un NVS valstīs. Tā Ārlietu ministriju informē Latvijas Tūrisma aģentu asociācija. Tuvojoties svētku brīvdienām, Ārlietu ministrija vēlas ceļotājiem atgādināt svarīgāko, kas jāatceras, lai tuvi un tāli ceļojumi izdotos bez raizēm! Pirms pieņem lēmumu par ceļojuma galamērķi, Ārlietu ministrijas mājaslapā noskaidro, vai uz konkrēto valsti ceļot ir droši, vai ir nepieciešama vīza, kā arī, kur to var noformēt. Iepazīsties ar valstu sarakstu, kuras apmeklējot jāievēro piesardzība vai arī jāņem vērā specifiski ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi. Seko līdzi aktuālajai informācijai par drošības situāciju izvēlētajā ceļojuma galamērķī un ievēro vietējo drošības iestāžu norādījumus, sevišķi apmeklējot vietas, kur pulcējas liels cilvēku skaits (piemēram, populāri tūrisma apskates objekti,...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 12.decembrī noraidīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas pieteikums un VID uzlikts pienākums atmaksāt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli pieteicējai. Augstākās tiesa spriedumā atzinusi, ka Administratīvā apgabaltiesa pareizi noteikusi pieteicējas pastāvīgo dzīvesvietu Kosovā, jo ievērojusi gan pieteicējas darbību, deklarējot dzīvesvietu Kosovā, gan pārējos apstākļus – nodarbinātību, ģimenes izveidi u.c. AT spriedumā arī norādījusi, ka apstāklis, ka Kosovā pieteicējas gūtie ienākumi, iespējams, nebija apliekami ar nodokli, ir attiecīgās valsts kompetencē. Pat, ja tie būtu apliekami ar nodokli, tie kopumā neatrisinātu lietu pēc būtības tā, kā to vēlas VID, jo Kosovas Republikas jurisdikcija un nodokļu administrēšana tajā, ņemot vērā to, ka pieteicēja atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem nebija Latvijas nodokļu rezidente, tomēr nepakļaujas Latvijas nodokļu jomu regulējošiem tiesību aktiem. Tādējādi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta otrā daļa nebūs tiesiskais pamats, lai apliktu nerezidenta ienākumu ar nodokli, kas gūts ārvalstīs,...

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 7.decembrī, konceptuāli atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma efektīvai veikšanai. „Jaunais likums palīdz veidot pārskatāmāku regulējumu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai. Līdz ar to mērķis ir uzlabot šo organizāciju darbību, kā arī rosināt pieejamāku informāciju par autortiesību jautājumiem. Tomēr pie šī likumprojekta turpināsim aktīvu darbu, lai novērstu sēdē izskanējušās bažas par pārlieku tehnisku detalizāciju esošajā redakcijā, ko būtu iespējams regulēt citā veidā, piemēram, ar Ministru kabineta noteikumiem,” pēc sēdes uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele. Likumprojekts palīdzēs regulēt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbu, sacīja I.Viņķele. Ar jauno likumu tiks pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo lincencēšanu iekšējā tirgū. Likumprojekts ietver vispārīgos noteikumus un mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma pamatnoteikumus....