Lai gan Eiropas Savienība decembrī piemēroja jau devīto sankciju paketi Krievijai un Baltkrievijai, un daudzi Latvijas uzņēmēji uzsver, ka jebkādu sadarbību ar šīm valstīm pārtraukuši, makroekonomikas dati rāda, ka Latvijas ārējās tirdzniecības apjomi ar Krieviju būtiski nemainās. Lai gan uzņēmumu skaits, kas veic tirdzniecību ar Krieviju, tiešām ir krietni samazinājies, tomēr naudas vērtības izteiksmē eksports un imports saglabājas apmēram tādā pašā līmenī kā pirms kara Ukrainā sākuma.
Neraugoties uz Eiropas Savienības ieviestajām sankcijām, Krievija 2022. gada novembrī aizvien bija Latvijas trešais lielākais eksporta partneris, kā arī sestais lielākais importa partneris (attiecīgi 6,1% un 3,6% no kopapjoma).
2022. gada novembrī eksports uz Krievijas Federāciju palielinājās par 8,4 milj. eiro jeb 7 %, to ietekmējis ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 6,8 milj. eiro jeb 77,3 %. Vienlaikus imports no Krievijas novembrī gan sarucis par 51,6 milj. eiro, pamatā uz minerālproduktu importa krituma rēķina.
CSP dati liecina, ka uz Krieviju eksportējošo Latvijas uzņēmumu skaits pagājušā gada laikā samazinājies apmēram divas reizes, savukārt no Krievijas importējošo uzņēmumu skaits – apmēram trīs reizes. 2022. gada novembrī preces uz Krievijas Federāciju eksportēja 207 uzņēmumi, uz Baltkrieviju – 89. Savukārt 2022. gada janvārī eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju attiecīgi bija 369 un 153. Preces no Krievijas Federācijas 2022. gada novembrī importēja 163 uzņēmumi, no Baltkrievijas – 100. Uzņēmumu skaits, kas importēja preces no šīm valstīm 2022. gada janvārī, bija attiecīgi 556 uzņēmumi no Krievijas Federācijas un 283 no Baltkrievijas.
Pateicoties importa kritumam novembra mēnesī, konkrētajā mēnesī tirdzniecības bilance ar Krieviju bijusi pozitīva (+48,9 miljoni eiro), taču vēl oktobrī tā bija negatīva.
Kā redzams importa diagrammā, imports no Krievijas turpina saglabāties apmēram tādā pašā līmenī kā 2022. gada sākumā. Tas aizvien ir krietni augstāks kā pirms 2021. gada pavasara, kad notika straujš importa vērtības lēciens. Ikmēneša dati ir mainīgi, importa apjomam lēkājot augšup un lejup, taču 6 mēnešu izlīdzinātie dati rāda, ka kopš kara sākuma (no 2022. gada februāra beigām) importa apjoms caurmērā gandrīz nav mainījies, vidēji saglabājoties ap 150 miljonu eiro apmērā ik mēnesi.
Līdzīgu ainu rāda arī eksporta dati. Šeit arī redzamas fluktuācijas, kuras gan piedzīvo mazliet ilgākus periodus (pāris mēnešu griezumā), taču dati rāda, ka, lai gan dažos nākamajos mēnešos pēc kara sākuma eksports piedzīvoja kritumu, pēc tam tas atkal pieaudzis, 2022. gada novembrī pat sasniedzot augstāko punktu un pārspējot iepriekšējos “pīķus” pirms kara (2020. gada augustā-septembrī un 2021. gada novembrī).
Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Tirdzniecība ar Krieviju būtiski nemainās» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022
