Satiksmes ministrija ir sagatavojusi koncepcijas projektu un modeļus zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanai no 2014.gada, kad beidzas SIA „Lattelecom” tiesības nodrošināt ciparu televīzijas apraidi.

Optimālākais variants paredzētu, ka Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, kuram ir atbilstoša infrastruktūra, veiktu skatītājiem bez maksas pieejamo televīzijas programmu raidīšanu, savukārt nosacītas piekļuves pakalpojumu jeb maksas televīzijas programmu izplatīšanu nodrošinātu cits, konkursa kārtībā izvēlēts komersants.

Šādu scenāriju atbalstīja Ministru prezidenta Valda Dombrovska izveidotā darba grupa ciparu apraides uzlabošanai, kurā ietilpst pārstāvji no Ekonomikas, Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, kā arī no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas, Konkurences padomes, Sabiedrisko pakalpojumu un regulēšanas lietu komisijas, Latvijas raidorganizāciju asociācijas, Reģionālo televīziju asociācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, VAS „Elektronisko sakaru direkcija”, VAS „Privatizācijas aģentūra” un VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, informē Ilze Svikliņa, Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Kopā koncepcijā tika piedāvāti četri risinājumu varianti, no kuriem atbalstīts tika 2. variants.
1.variants – tiek saglabāts modelis līdzīgs esošajam, apsverot arī vairāku TV programmu apraides komersantu iespējamību.
Tiek saglabāts princips, ka zemes ciparu televīzijas vienā tīklā ir ietvertas nacionālās TV programmas (gan nacionālo sabiedrisko, gan nacionālo komerciālo televīziju programmas), kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas. Šajā tīklā būtu ietveramas arī reģionālās TV programmas.
Vienā tīklā minimālā iespējamā teritorijas daļa, kurā var pārraidīt atsevišķu TV programmu, ir viena vienfrekvences tīkla zona (single frequency network – SFN). Latvija ir sadalīta 8 šādās vienfrekvences zonās, kas pēc teritorijas ir aptuveni vienādas.
Jānodrošina, lai nacionālā statusa televīzijām (TV3 un LNT) būtu vēlme saglabāt nacionālo televīziju statusu. To iespējams veicināt, piemēram, tiesību aktos skaidri definējot nepieciešamību zemes ciparu TV komersantam precīzi un caurskatāmi atspoguļot nacionālo televīziju maksājumu veidošanās pieeju zemes ciparu TV komersantam, tādējādi nodrošinot veicamo maksājumu apmēra pamatotību.
Šobrīd Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likuma 72. panta piektajā daļā ir noteikts, ka par elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu izplatīšanu ciparformātā apstiprinātais komersants iekasē maksu, kuras aprēķināšanas metodiku un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets (likuma 72.panta piektā daļa piemērojama no 2014. gada 1. janvāra).
Līdz ar to iepriekš minētajiem maksas aprēķina un samaksas pamatotības un caurskatāmības principiem jābūt iestrādātiem attiecīgajā maksas aprēķināšanas metodikā un samaksas kārtībā:
– ciparu TV komersantu) atlases konkursa nolikumā precīzi definējot maksimālo iespējamo no televīzijām saņemamo maksājumu apmēru;
– nodrošinot iespēju ne tikai nacionālajām sabiedriskajam, bet arī nacionālajām komerciālajām televīzijām konkursa kārtībā pretendēt uz sabiedrisko pasūtījumu, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgas iespējas papildu finansējuma iegūšanai visām nacionālajām televīzijām. Katru gadu būtu jānosaka precīza summa, uz kuru var pretendēt nacionālās televīzijas, un tās apmēram pēc LVRTC viedokļa būtu jābūt ne mazākam kā 1 milj. latu.
Alternatīva šādam pasākumam būtu sabiedriskā EPL atteikšanās no dalības reklāmas tirgū, turpmāk saņemot finansējumu tikai no valsts budžeta. Šobrīd Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka reklāmai atvēlētais laiks raidstundā sabiedriskajam EPL ir divas reizes mazāks kā pārējiem EPL.
Ja TV programmu izplatīšanu no 2014. gada nodrošinātu viens komersants, tad galvenās tā darbības priekšrocības būtu iespēja piedāvāt plašāku TV programmu klāstu galalietotājiem
Ja TV programmu apraidi zemes ciparu TV nodrošinātu vairāki komersanti, tiktu veicināta savstarpējā konkurence platformas ietvaros, bet samazinātos TV programmu skaits, ko katrs no komersantiem var piedāvāt. Šis apstāklis mazinās zemes ciparu TV konkurētspēju ar kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju.
Iespējamie pretendentu atlases varianti ir:
– konkursa (ar vai bez iepriekšējas pretendentu atlases, t.i. kvalifikācijas kārtas) rīkošana;
– izsoles (ar vai bez iepriekšējas pretendentu atlases, t.i. kvalifikācijas kārtas) rīkošana.

Secinājums.
Nacionālajiem EPL būs jāmaksā abiem (vai vairākiem) komersantiem, lai galalietotājam, neatkarīgi no izvēlētā pakalpojuma sniedzēja, ir pieejamas nacionālo EPL televīzijas programmas,
Pastāv pārejas perioda risks, t.i., pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanas risks.
Šajā variantā atbalstāms modelis ar vienu komersantu televīzijas programmu izplatīšanai no 2014.gada 1.janvāra.

2.variants – VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” nodrošina bez maksas pieejamo programmu izplatīšanu, nosacītas piekļuves pakalpojumu nodrošina konkursa/izsoles rezultātā izvēlēts komersants.
Tiek saglabāts princips, ka zemes ciparu televīzijas vienā tīklā ir ietvertas nacionālās TV programmas (gan nacionālās sabiedriskās, gan nacionālās komerciālās televīzijas programmas), kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas. Šajā tīklā būtu ietveramas arī reģionālās TV programmas, kā arī jāparedz frekvenču spektra resurss sabiedriskā un citu nacionālo EPL programmu tehnoloģiskai attīstībai (HDTV – augstas izšķirtspējas, 3D – trīsdimensiju u.c.).
Tādējādi LVRTC pilnībā nodrošina sabiedrisko un citu bezmaksas programmu nepastarpinātu izplatīšanu. Varianta ietvaros tas būtībā uzskatāms par valsts deleģējumu, t.i., LVRTC pienākums ir veikt sabiedriskā un nacionālo komerciālo EPL programmu raidīšanu, tieši sadarbojoties ar EPL. Savukārt, valsts nodrošina finansējumu televīzijām (piem., nodrošinot iespēju ne tikai sabiedriskajai televīzijai, bet arī nacionālajām komerciālajām televīzijām konkursa kārtībā pretendēt uz sabiedrisko pasūtījumu), un tādējādi daļu no gūtajiem ieņēmumiem televīzijas var izmantot maksājumu veikšanai LVRTC par bezmaksas TV programmu raidīšanu izplatīšanas tīklā.
Tāpat kā 1.variantā jānodrošina, lai televīzijām būtu vēlme saglabāt nacionālā EPL statusu. TV programmu izplatīšanu nosacītas piekļuves pakalpojumiem paredzētajos tīklos nodrošina cits komersants, pretendenta atlases varianti identiski 1.variantā sniegtajam (konkurss vai izsole).

Secinājums.
LVRTC pilnībā uzņemas galalietotājiem bezmaksas pieejamo TV programmu pārraides nodrošināšanu, t.i., tiek saglabāts princips, ka zemes ciparu televīzijas vienā tīklā ir ietvertas nacionālās TV programmas (gan sabiedriskās, gan nacionālās komerciālās televīzijas programmas), kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas. LVRTC nodrošinātajā tīklā būtu ietveramas arī reģionālās TV programmas, kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas.
TV programmu izplatīšanu pārējos tīklos organizē, rūpīgi izvērtējot 1.varianta secinājumus.
Modelis ir piemērots zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanai no 2014.gada.

3.variants – VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” nodrošina ciparu televīzijas programmu izplatīšanu un nosacītas piekļuves pakalpojuma sniegšanu.
3.variants paredz, ka LVRTC pēc 2013. gada 31. decembra veic ne tikai elektronisko tīklu nodrošināšanu, bet sniedz arī televīzijas nosacītas piekļuves pakalpojumu, t.i.,
– 6 tīklu apkalpošanu (ņemot vērā, septītā izplatīšanas tīkla aptveršanas zonas ierobežojumu līdz 2015. gada 17. jūnijam un paredzamo ciparu dividendes atvēlēšanu mobilajiem sakariem 2014. gadā);
– programmu izplatīšanu.
Apkalpojamajos tīklos ietilpst gan bezmaksas, gan maksas TV programmu nodrošināšana.
Tieša citu tirgus dalībnieku iesaiste tirgū nav paredzama.
Līdzīgi kā iepriekšējos variantos tiek saglabāts princips, ka zemes ciparu televīzijas vienā tīklā ir ietvertas nacionālās TV programmas (gan nacionālās sabiedriskās, gan nacionālās komerciālās televīzijas programmas), kas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bez maksas. Tīklā būtu ietveramas arī reģionālās TV programmas.
LVRTC ir izveidoti funkcionējoši TV programmu raidīšanas ciparformātā raidošie tīkli, taču LVRTC rīcībā pagaidām nav pārējo nepieciešamo elementu un struktūru klientu apkalpošanai un pakalpojumu nodrošināšanai. Lai patstāvīgi nodrošinātu pakalpojumu piegādi galalietotājiem visā Latvijā un līdz ar to, lai tiktu realizēts LVRTC pilnīgas ekskluzivitātes modelis ir nepietiekami tehniskie līdzekļi, tāpēc jāveic lielas investīcijas un pastāv personāla kapacitātes trūkums. Ņemot vērā iepriekšminēto iespējamie ārpakalpojumi (galalietotāju servisa nodrošināšanai), kuri var sadārdzināt maksas pakalpojuma cenas.

Secinājums.
Modelis nav piemērots televīzijas programmu zemes ciparu apraides organizēšanai pēc 2014.gada 1.janvāra, jo LVRTC ir jāveic lielas investīcijas un būtu izskatāms gadījumos, ja nav iespējama 1. vai 2. varianta īstenošana.

4.variants – esošā komersanta tiesību saglabāšana.
4.variants ir līdzīgs 1.variantam un arī šis modelis paredz, ka pēc 2013. gada 31. decembra LVRTC turpina elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu un neuzņemas citu funkciju veikšanu saistībā ar zemes ciparu TV izplatīšanu un programmu izplatīšanu nodrošina viens, jau esošais komersants.
Esošais komersants, kas līdz 2013.gada 31.decembrim nodrošina izplatīšanas pakalpojumu, izmantojot LVRTC elektronisko sakaru tīklu, ir Lattelecom. Jautājums par Lattelecom pilnvaru termiņa pagarināšanu (līdz 2018.gada 31.decembrim) ir jau vairākkārtīgi izskatīts, taču nav guvis atbalstu tiesisku apsvērumu dēļ.
Esošā komersanta tiesību saglabāšanu kā iespējamo turpmākās darbības variantu var pamatot ar to, ka komersants ir veicis nozīmīgas investīcijas pakalpojuma nodrošināšanai. Arī citu valstu pieredze rāda, ka šādas tiesības komersantiem tieši lielo kapitālieguldījumu dēļ tiek piešķirtas vismaz uz 10 gadiem. Lai nodrošinātu minētās rīcības iespējamību, būtu nepieciešams pārskatīt esošo normatīvo regulējumu, ne tikai attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas termiņu, bet arī uz citiem pasākumiem, kas veicinātu maksas par apraidi samazināšanos.

Secinājums.
Termiņa pagarināšanas gadījumā tiktu nodrošināts nepārtraukts un kvalitatīvs apraides pakalpojums, taču pastāv risks, ka pagarinot tiesības bez konkursa, to varētu uzskatīt par konkursa nosacījumu maiņu un līdz ar to ierosināts tiesvedības process par konkursa rezultātu. Saglabājot esošās tiesības komersantam bez konkursa rīkošanas, nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas saskaņojumu valsts atbalsta pasākumam, kas ir laikietilpīgs process un pastāv augstākas maksas par programmu izplatīšanu risks, jo no bezmaksas programmu izplatīšanas ķēdes netiek izslēgts posms, kuram nav pievienotās vērtības.
Modelis nav piemērotākais televīzijas programmu zemes ciparu apraides organizēšanai pēc 2014.gada 1.janvāra un būtu izskatāms gadījumos, ja nav iespējama iepriekšējo variantu īstenošana, vienlaicīgi veicot pasākumus, kas samazinātu maksu par programmu izplatīšanu jau pirms 2014.gada sākuma.

Koncepcijas projekts “Par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada” tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2011. gada 8. decembrī. Sanāksmē tika nolemts, ka Satiksmes ministrijai koncepcijas projekts jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un  saskaņotais projektus jāiesniedz Valsts kancelejā.
Kā plz.lv paskaidroja Satiksmes ministrijā, projekts esot iesniegts Valsts kancelejā.

Vairāk par topošo zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanas koncepciju Jūs varat uzzināt Ministru kabineta mājas lapā, šeit.