Latvijā Trauksmes celšanas likums pēc garām diskusijām pirmoreiz tika pieņemts 2018. gada 11. oktobrī un stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Taču 2019. gada 23. oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, līdz ar to vajadzēja direktīvas prasības ieviest nacionālajā regulējumā.

Grozījumu apjoms bija tik ievērojams, ka tika nolemts sagatavot likumu no jauna. Tāpēc no 2022. gada 4. februāra spēkā ir jauns Trauksmes celšanas likums, ko Saeima gala lasījumā pieņēma 20. janvārī. Pieņemot jauno regulējumu, Trauksmes celšanas likuma mērķis nav mainījies – tam ir jāaizsargā trauksmes cēlējs, kurš ziņo par iespējamiem pārkāpumiem, kas novēroti, pildot darba pienākumus, un kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm. Taču, pārņemot minēto direktīvu, likumā precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši ir jāceļ trauksme, tāpat precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski. Direktīvas 2019/1937 mērķis ir stiprināt Savienības tiesību aktu un politiku izpildi konkrētās jomās. Lai to varētu veikt, ir nepieciešams, lai personas netiktu atturētas, traucētas vai kā citādi ierobežotas iesniegt ziņojumu. Kā norādījusi sabiedriskā organizācija Delna, arī Latvijā praksē ir bijuši gadījumi, kad personas, kuras ir vērsušās valsts iestādēs, lai ziņotu par novērotiem pārkāpumiem, ir saņēmušas formālu atbildi uz iesniegumu, turklāt ar norādi par iespēju iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, lai gan sākotnējā iesniegumā jau ir bijusi ietverta informācija, kas iestādei ir nepieciešama, lai iesniegumu atzītu par trauksmes cēlēja ziņojumu un iesniedzēju par trauksmes cēlēju. Līdz ar to likumā precizēta kārtība, kādā ziņojumu, ko ir iesniedzis trauksmes cēlējs, bet kas nav atzīmēts kā trauksmes cēlēja ziņojums, kompetentā institūcija atzīst par tādu iesniegumu, kas ir trauksmes cēlēja ziņojums.

Jaunajā likumā tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums un tiek stiprināta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā atbilstoši iepriekš minētās direktīvas prasībām. Turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām negatīvām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī uz saistītām personām, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti, gan privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs.

Tāpat precizētas prasības attiecībā uz identitātes aizsardzību, kā arī uz trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanu un izskatīšanu publiskajā un privātajā sektorā, tai skaitā uz privāto sektoru ir attiecinātas vairākas prasības, kas līdz šim bija ietvertas tikai vadlīniju vai ieteikumu veidā. Atvieglotas prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski. Īpaši pievēršama uzmanība turpmāk aprakstītajām likuma regulējuma izmaiņām vai papildinājumiem.

Paplašināts personu loks, uz kurām attieksies aizsardzība

Likums papildināts ar jauniem terminu skaidrojumiem:

• atbildīgā persona - nodarbinātais, kurš veic kādu no šādiem pienākumiem: saņem un reģistrē personas iesniegumu, izvērtē tā pirmšķietamo atbilstību trauksmes cēlēja ziņojumam un pieņem attiecīgu lēmumu, pseidonimizē trauksmes cēlēja personas datus, izskata trauksmes cēlēja ziņojumu, nodrošina saziņu ar trauksmes cēlēju un citām institūcijām, veic kontaktpersonas pienākumus;
• kontaktpersona - nodarbinātais, kurš sniedz personai informāciju par trauksmes celšanas mehānismiem kompetentajā institūcijā, veic informācijas apmaiņu ar citu institūciju trauksmes celšanas kontaktpersonām un trauksmes cēlēju kontaktpunktu;
• saistītā persona - fiziskā persona, kura atbalsta vai palīdz trauksmes cēlējam trauksmes celšanā vai ir saistīta ar trauksmes cēlēju un varētu ciest no nelabvēlīgām sekām. Saistītā persona var būt arī komersants vai privāto tiesību juridiskā persona, kura pieder trauksmes cēlējam, kurā tas ir nodarbināts vai ar kuru tas citādi saistīts, veicot darba pienākumus.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, saskaņā ar Civillikuma 1407. pantu par juridiskām personām atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta juridiska personība.

Tādējādi aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām var attiekties ne tikai uz trauksmes cēlējam piederošiem uzņēmumiem, bet arī uz piederošām personu apvienībām un nodibinājumiem.

Likumā precizēts arī termina "pārkāpums" skaidrojums, nosakot, ka tas ir noziedzīgs nodarījums, administratīvs pārkāpums vai cits tiesību normu pārkāpums (darbība vai bezdarbība), tostarp rīcība, kas ir pretēja tiesību akta mērķim, kā arī saistošu ētikas vai profesionālo normu pārkāpums.

Tāpat precizēts termins "trauksmes cēlējs" - fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Direktīvā 2019/1937 uzsvērts, ka aizsardzība jāattiecina uz iespējami plašu personu loku, ietverot arī personas, kas nav darba ņēmēji, piemēram, pašnodarbinātas personas, ārštata darba ņēmējus, akcionārus, personas vadības struktūrās u.tml. Tāpēc ar terminu "darba pienākumu veikšana" jāsaprot, ka tas ir noteikta darba, tostarp brīvprātīgā darba, profesionālo vai amata (dienesta) pienākumu veikšana vai pakalpojumu sniegšana, neatkarīgi no tā, kur tiek veikti darba, profesionālie vai amata (dienesta) pienākumi.

Termina skaidrojumā ir minēta "fiziskā persona" (nevis darbinieks), kas informāciju guvusi, veicot darba pienākumus, līdz ar to šī persona var būt gan pašreizējais darbinieks, gan bijušais darbinieks, kurš informāciju ieguvis tajā laikā, kad veica darba pienākumus.

Likumā arī uzskaitītie pārkāpumi, par kuriem būtu īpaši jāziņo, turklāt saglabāts formulējums, ka uzskaitītie pārkāpumi nav izsmeļoši, tas ir, trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi par jebkuru pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm.

Likumā precizēti arī gadījumi, kas nav uzskatāmi par trauksmes celšanu:

• zvērināta advokāta un klienta, ārsta un pacienta saziņas konfidencialitātes izpaušana;
• tiesnešu apspriedes noslēpuma un neizpaužamo ziņu, kas iegūtas slēgtajās tiesas sēdēs, izpaušana;
• informācijas par speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu, kā arī tās rezultātā iegūto ziņu izpaušana;
• informācijas par konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem vai arodbiedrībām, kā arī darba koplīguma pusēm, ciktāl tas skar darba koplīguma noslēgšanai vai grozīšanai nepieciešamo informāciju, izpaušana.

Jaunais likums paredz, ka celt trauksmi publiski var arī tad, ja:

• divu mēnešu laikā trauksmes cēlēju neinformē par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu;
• personai ir pamats uzskatīt, ka, pārkāpums var būt nenovēršams vai nepārprotams sabiedrības interešu apdraudējums (piemēram, gadījumos, kad pastāv ārkārtas situācija vai nenovēršama kaitējuma risks);
• personai ir pamats uzskatīt, ka, vēršoties kompetentajā institūcijā, tiks radītas nelabvēlīgas sekas, pārkāpums tiks slēpts vai netiks novērsts.

Izmaiņas attiecībā uz prasību veidot iekšējās trauksmes celšanas sistēmu

Likumā precizēts, ka publiskas personas institūcijas neatkarīgi no nodarbināto skaita, kā arī privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, izveido iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, nodrošinot nodarbinātajiem iespēju droši ziņot par pārkāpumiem un garantēt viņiem aizsardzību. Turklāt regulējumā uzsvērts, ka privāto tiesību juridiskai personai iekšējo trauksmes celšanas sistēmas darbību var nodrošināt trešā persona. Šādas trešās personas varētu būt ārēju ziņošanas platformu nodrošinātāji, ārēji konsultanti, revidenti, arodbiedrību vai darba ņēmēju pārstāvji. Tāpat tās var būt arī biedrības, juristi u.tml.

Likumā paredzēts, ka noteikto prasību par vismaz 50 nodarbināto esamību var nepiemērot privāto tiesību juridiskām personām, kuras darbojas finanšu un kapitāla tirgus sektorā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un juridiskām personām, kuru darbību regulē Eiropas Savienības tiesību akti, kas norādīti likuma 2. panta otrajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos.

Tāpat nolemts mazināt administratīvo slogu publiskās personas institūcijām, kurās ir mazāk nekā 50 nodarbināto, un privāto tiesību juridiskām personām, kurās ir 50 līdz 249 nodarbināto, turpmāk tām būs iespēja veidot kopīgus iekšējos trauksmes celšanas mehānismus, piemēram, mazās pašvaldību iestādes varēs izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu kopīgi pašvaldībā.

Ziņojumu var iesniegt tiešsaistē

Lai trauksmes cēlēja ziņojumam būtu juridisks spēks, tam saskaņā ar Iesniegumu likumu un Dokumentu juridiskā spēka likumu jābūt parakstītam. Likumā noteikts, trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt elektroniski bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv, ja ziņojumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas portālā un tīmekļvietnē.

Savukārt paziņošana par trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanu var būt kā automātisks paziņojums par elektroniskā dokumenta saņemšanu. Likumā arī tiek noteikts, ka apstiprinājumu un lēmumu institūcija var nesūtīt, ja trauksmes cēlējs to lūdzis vai pastāv aizdomas, ka trauksmes cēlēja identitāte tiks atklāta, piemēram, ja trauksmes cēlējs ir norādījis tikai savu darba pasta adresi.

Jaunais regulējums arī paredz, ka biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, var bez īpaša pilnvarojuma vērsties iestādē (institūcijā) vai tiesā tāda trauksmes cēlēja vārdā, kas ir tās biedrs vai persona, kuras intereses tie pārstāv saskaņā ar statūtiem, un aizstāvēt trauksmes cēlēja tiesības un likumiskās intereses. Pēc būtības tas nozīmē, ka biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, bez īpaša pilnvarojuma (piemēram, notariāli apliecinātas pilnvaras) varēs pārstāvēt trauksmes cēlēju, bet nenozīmē, ka biedrībai un nodibinājumam, tostarp arodbiedrībai un to apvienībām, būs tiesības celt trauksmi pašas personas vietā.

Likums neparedz, ka ir iespējams celt trauksmi anonīmi. Taču trauksmes cēlēja pseidonimizēšanu var neveikt, ja trauksmes cēlējs iepriekš līdzīgā lietā kompetentajai institūcijai atklājis savu identitāti, trauksme celta publiski vai persona publiski atklājusi savu identitāti. Šāds regulējums nemaina to, ka visiem trauksmes cēlēja personas datiem, ziņojumam un tam pievienotajiem rakstveida vai lietiskajiem pierādījumiem, kā arī trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss un ka ikvienai personai (institūcijai), kas saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu vai veic jebkādas darbības ar to, ir pienākums nodrošināt trauksmes cēlēja personas datu pienācīgu aizsardzību, kā arī to, ka ir aizliegts izpaust informāciju, kas atklāj tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, par kuru ziņojis trauksmes cēlējs.

Trauksmes cēlēja personas datus var nodot tikai personām (institūcijām), kurām tie nepieciešami trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai vai trauksmes cēlēja, viņa radinieku vai saistītās personas aizsardzībai. Par identitātes izpaušanu informē trauksmes cēlēju, izņemot, ja informēšana kaitētu trauksmes cēlēja ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai.

Administratīvi sodīs par trauksmes celšanas traucēšanu

Likuma regulējuma papildinājums paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par nelabvēlīgu seku radīšanu turpmāk veiks arī Valsts policija, kas skatīts lietas par cita veida radītām nelabvēlīgām sekām, kas nav darba tiesiskajās attiecībās vai civildienestā.

Par trauksmes cēlēja identitātes vai citas ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu ir paredzēta kriminālatbildība (Krimināllikuma 200., 329. vai 330. pants). Līdz ar to administratīvā atbildība par šādiem pārkāpumiem nav piemērojama. Savukārt attiecībā uz sankcijām par maldinošu (kaitējošu) tiesvedību pret trauksmes cēlēju, viņa radiniekiem un saistītām personām ir piemērojams Krimināllikuma 298. pants, kas paredz sodu par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu vai Civilprocesa likuma 73.¹ panta trešā daļa, kas paredz sodu par apzināti nepatiesa pieteikuma, prasības pieteikuma vai sūdzības, iesniegšanu nolūkā sasniegt prettiesisku mērķi vai kavēt tiesību vai likumisko interešu aizsardzību.

Likums papildināts ar jaunu administratīvo pārkāpumu "Administratīvā atbildība par trauksmes celšanas traucēšanu", kas paredz, ka par traucēšanu vai mēģinājumu traucēt trauksmes celšanu, tostarp trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanas vai izskatīšanas traucēšanu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no trim līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, amatpersonai - no četrām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no septiņām līdz tūkstotis četrsimt naudas soda vienībām. Soda apmēru nosaka uz pusi mazāku nekā par nelabvēlīgu seku radīšanu, jo ir vairāki trauksmes celšanas mehānismi. Līdz ar to, ja tiek traucēts iesniegt caur vienu mehānismu, pastāv iespēja iesniegt caur citu mehānismu. Administratīvā pārkāpuma procesu par trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanas traucēšanu veiks Valsts policija.

Jaunajā likumā ir pārņemts regulējums, ko paredzēja iepriekšējā likuma 2020. gada 1. jūlija grozījumi, kas ieviesa administratīvo atbildību trauksmes celšanas jomā. Likumā ir paredzēta administratīvā atbildība par diviem pārkāpumiem: nelabvēlīgu seku radīšana trauksmes cēlējam un tā radiniekiem (šo atbildību piemēro Valsts darba inspekcija) un apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu vai sniedzot informāciju publiski (šo atbildību piemēro Valsts policija).

Vēršam arī uzmanību, ka pieņemti Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumi Nr. 96 “Noteikumi par Eiropas Savienības tiesību aktiem, par kuru pārkāpumiem ceļama trauksme vai kuros ir paredzēta cita ziņošanas kārtība“, kas stājās spēkā 11. februārī. Noteikumu 1. pielikumā noteikti ES tiesību akti, par kuru pārkāpumiem ceļama trauksme, tas ir, norādīti visi ES tiesību akti, kas ietverti direktīvas 2019/1937 pielikuma I daļā. Savukārt noteikumu 2. pielikumā minēti tie ES tiesību akti, kuros ir paredzēta cita ziņošanas kārtība, tas ir, norādīti visi ES tiesību akti, kas ietverti direktīvas 2019/1937 pielikuma II daļā.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada marta numurā.