Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 30.oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta SKA-405/2019; 420259216), ar kuru pieteicējam atteikts piemērot samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi, jo nekustamā īpašuma adresi fiziskā persona ir deklarējusi vienīgi kā papildu adresi. Senāts spriedumā norāda, ka nepamatots ir pieteicēja uzskats, ka deklarētā dzīvesvieta, kas minēta Rīgas domes saistošajos noteikumos, un papildu adrese, ir viens un tas pats jēdziens.

Senāts atzīst par pamatotu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka Rīgas dome tiesiski un pamatoti pieteicējam aprēķinājusi nekustamā īpašuma nodokli 1,5 procentu apmērā, jo dzīvokļa īpašumā bija deklarēta tikai pieteicēja papildu adrese, taču šis apstāklis nedod tiesisku pamatu piemērot Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” (turpmāk – saistošie noteikumi) 3.1.1.apakšpunktā paredzēto samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi, jo likumdevējs ir nodalījis deklarēto dzīvesvietu no deklarētās papildu adreses.

Senāts spriedumā skaidro, ka no saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta izriet, ka samazinātās nodokļa likmes noteikšana Rīgā deklarētajām fiziskajām personām ir saistīta gan ar atbildīgas budžeta plānošanas principu, gan ar teritorijas attīstības un sakārtošanas principu (likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.¹panta pirmās daļas 3.punkts un otrās daļas 2.punkts). Pašvaldība saņem iedzīvotāju ienākuma nodokli no tām personām, kuras ir deklarējušas savu dzīvesvietu Rīgā, tāpēc šīm personām tika noteikta samazināta nekustamā īpašuma nodokļa likme. Tās personas, kuru dzīvesvieta ir deklarēta citā pašvaldībā, maksā tikai nekustamā īpašuma nodokli, bet vienlaikus saņem pašvaldības pakalpojumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu. Tādēļ arī šīm personām ir saglabāta valsts noteiktā maksimālā nekustamā īpašuma nodokļa likme.