FINANSES

Trešdien, 19. jūnijā, tika atklāta jauna un droša ieguldīšanas iespēja Latvijas iedzīvotājiem – krājobligācijas. To būtība ir nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam iegādāties valsts vērtspapīrus, tādējādi savu naudu uz laiku aizdodot valstij. „Salīdzinājumā ar citiem investīciju instrumentiem viena no galvenajām krājobligāciju priekšrocībām ir drošums, jo ieguldījums nebūs atkarīgs no citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī valsts šos ieguldījumus garantēs pilnā apjomā. Krājobligāciju iegādes process ir iecerēts tik vienkāršs kā bankas maksājums vai jebkurš cits pirkums internetā. Iegādājoties krājobligācijas, Latvijas iedzīvotāji atbalstīs savu valsti, taču vienlaikus saņems arī procentus jeb fiksētu ienākumu par savu ieguldījumu,” skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. Pirmajā posmā valsts parādzīmes ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs iegādāties interneta mājaslapā www.krajobligacijas.lv, autentificējoties caur kādu no internetbankām. Iegādājoties pirmās krājobligācijas, Latvijas Centrālajā depozitārijā, kas uzskaita, glabā un veic norēķinus par visiem Latvijā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem, tiks automātiski atvērts vērtspapīru konts. Paredzēts, ka iedzīvotāji varēs izvēlēties starp krājobligācijām ar 6 mēnešu, 12 mēnešu, 5...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - FKTK) padome 21. jūnijā pieņēma lēmumu izsniegt licenci jaundibinātajai Ķekavas novada kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai. Izvērtējot sabiedrības plānoto darbību, finansiālo prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem un sabiedrības iekšējās kontroles sistēmu, FKTK konstatēja, ka iesniegtie dokumenti dod skaidru priekšstatu par plānoto sabiedrības darbību un tai atbilstošo struktūru un organizāciju. Tāpat FKTK padome neiebilda, ka par Ķekavas novada kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju ir iecelts Ēriks Linters, valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pilda Ronalds Teivāns, valdes locekļa pienākumus Raitis Teivāns, savukārt Mārīte Foršū ir Iekšējā revīzijas dienesta vadītāja. Ķekavas novada kooperatīvās krājaizdevu sabiedrība tiek veidota pēc teritoriālā principa un tās dibinātāji ir 22 fiziskās personas, kuras dzīvo vienā administratīvajā teritorijā vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki. Šobrīd Latvijā FKTK licenci ir saņēmušas 34 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Pēc FKTK datiem, šī gada pirmajos trīs mēnešos krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu atlikums, kas ir galvenais sabiedrību piesaistīto līdzekļu...

Lauku atbalsta dienests vērš uzmanību, ka 2013. gada platību maksājumu sezonā rūpīgi tiks vērtēts vai persona, kas piesaka lauksaimniecības zemi ES platību maksājumiem, ir faktiskais zemes apsaimniekotājs. Pēdējā laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par ES un Latvijas līdzfinansēto platību maksājumu piešķiršanas juridisko pusi, ja platību maksājumu saņemšanai piesakās zemes īpašnieks, nevis faktiskais apsaimniekotājs. Bieži vien noslēgtajos nomas līgumos ir atruna par tiesībām platību maksājumus saņemt īpašniekam, kas ir pretrunā ar ES normatīvajiem aktiem. Lauku atbalsta dienests aicina zemes apsaimniekotājus šādos gadījumos izvērtēt iespēju pārslēgt noslēgtos zemes nomas līgumus, lai platību maksājumus saņemtu lauksaimnieks, kurš iegulda zemes apstrādē savu laiku, darbu un saražo lauksaimniecības produktus. Izvērtējot 2013.gada platību maksājumu iesniegumus, Lauku atbalsta dienests pastiprināti pievērsīs uzmanību dokumentiem, kuri apliecina, ka pretendents ir patiesais zemes apsaimniekotājs un lauksaimniecības produkcijas ražotājs. To varētu apliecināt kvītis par izdevumiem degvielas, sēklas un minerālmēslu iegādei, kā arī par saņemtiem lauksaimniecības pakalpojumiem. Gadījumos, ja tiks konstatēts, ka zemes īpašnieks...

Lai ierobežotu nesamērīgu līgumsodu prasījumus, Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, 3. galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā. Ar Civillikuma grozījumiem tiek precizēta līgumsoda jēdziena redakcija, nosakot trīs līgumsoda veidus. Noteikts, ka līgumsods par neizpildi ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Savukārt līgumsodu par neizpildīšanu vispār varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību. Civillikuma papildinājumi Saistību tiesību daļā nosaka, ka līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Tāpat noteikts, ka tiesai būs pienākums samazināt pieprasīto...

Kā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) , Saeima vakar, 20.jūnijā, pieņēma grozījumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, paredzot, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārņems uzraudzību pār visu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, elektroniskās naudas iestāžu un maksājumu sistēmu darbības atbilstību šī likuma, kā arī Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām. FKTK jau no 2010. gada veic maksājumu pakalpojumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu uzraudzību, saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu. Pieņemot grozījumus, tiek nodrošināta nacionālā regulējuma atbilstība Eiropas Savienības Regulai (ES) 260/2012, kas nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro. Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā piešķir FKTK plašākas pilnvaras un uzraudzību pār visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un elektroniskās naudas iestādēm. Savukārt grozījumi tirgus dalībnieku darbību neietekmēs, jo jau šobrīd tiem jāievēro visas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā paredzētās prasības.

Ar mērķi noteikt riskus un šķēršļus pārrobežu apdrošināšanas jomā Eiropas Komisija (Komisija) ir uzsākusi sabiedrisko apspriedi, aicinot uzņēmumus, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, un citas ieinteresētās puses informēt par prasībām, ar kurām tie saskārušies, mēģinot apdrošināt savu darbību citās dalībvalstīs. Īpaši aicināti izteikt savu viedokli mazie un vidējie uzņēmumi, kas snieguši īslaicīgus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Ekonomikas ministrija aicina Latvijas uzņēmējus un citas iesaistītās puses aktīvi iesaistīties šajā apspriešanās procesā un paust savu viedokli, aizpildot tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/yourvoice/ipm/forms/dispatch?form=tempinsurance&lang=lv pieejamo anketu līdz 2013.gada 16.augustam (anketa ir īsa un tās aizpildīšana aizņems līdz 3 minūtēm). Latvijas uzņēmumiem ir nodrošināta iespēja brīvi veikt uzņēmējdarbību citās ES dalībvalstīs, tāpat arī sniegt pārrobežu pakalpojumus īslaicīgi, nereģistrējot uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Bieži uzņēmumiem, sniedzot pakalpojumus citās dalībvalstīs, ir jāapdrošina sava darbība pēc dalībvalstu pieprasījuma. Dažas no šīm prasībām pārklājas ar tām, ko paredz valsts, kurā attiecīgais uzņēmums veic uzņēmējdarbību, un tādējādi pieaug uzņēmējdarbības izmaksas. Dažkārt var izrādīties sarežģīti atrast pārrobežu...

Otrdien, 18.jūnijā, norisinājās Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) darba grupas kārtējā tikšanās, kuras ietvaros tika apspriests jautājums par biežajām izmaiņām normatīvajos aktos un to ietekmi uz grāmatvežu darbu, tostarp arī uz VID noslodzi. LDDK tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone: „Jautājums kļūst aktuāls ik reizi, kad normatīvie akti stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu vai ir bijis nepietiekams sagatavošanās periods – no vienas dienas līdz divām nedēļām.” Tā kā Finanšu ministrijā (FM) izveidojusies prakse uzņēmējiem nav pieņemama, darba grupa rosina pārskatīt esošo situāciju un noteikt normatīvo aktu grozījumu stāšanos spēkā ne biežāk kā divas reizes gadā. LDDK kā būtiskāko tuvākajā nākotnē risināmo jautājumu identificēja tiesību aktu pieņemšanas savlaicīgumu saistībā ar eiro ieviešanu. Pieņemot tiesību aktus pēdējā brīdī, uzņēmējiem nebūs iespēju laikus izstrādāt tehnisko bāzi, lai nodrošinātu uzņēmuma grāmatvedības sistēmas darbību un nodokļu nomaksas precizitāti. Problēmu jo aktuālāku padara fakts, ka LR Saeimas deputāti dosies...

Trešdien, 19.jūnijā, valdības darba grupa par ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumiem vienojās, ka gatavojoties Kohēzijas politikas fondu 2014.–2020.gada finanšu perspektīvai, Latvija kā prioritāti virzīs pieprasījumu infrastruktūrai, kā arī atbalstam uzņēmējdarbības veicināšanai un darba vietu radīšanai, nodarbinātībai un sociālai jomai. Eiropas Komisijas komentāru izsvēršanas un diskusiju rezultātā darba grupas sēdē pieņemts lēmums novirzīt papildus finansējumu bērnu nabadzības ierobežošanas pasākumiem. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Armands Eberhards norāda, ka līdz šim neformālo sarunu ar Eiropas Komisiju (EK) laikā saņemtas rekomendācijas par veicamajām korekcijām. Viens no būtiskākajiem aicinājumiem ir izvērtēt finansējuma daļu infrastruktūras projektiem, un palielināt daļu sociālajam fondam. „Šobrīd ir svarīgi definēt virzienus, kas jāpilnveido, lai mūsu priekšlikumi, kas balstīti uz NAP, bez būtiskām korekcijām tiktu saskaņoti ar EK iezīmētajām prioritātēm, lai iespējams panākt vienošanos par Latvijas situācijai atbilstošākajiem līdzekļiem mērķu sasniegšanai. Latvijas gadījumā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 19.jūnijā, atbalstīja valsts budžetā noteikto apropriācijas pārdali, lai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem varētu kompensēt šī gada pavasara plūdu un palu radītos zaudējumus, un nolēma sagatavot attiecīgu Saeimas lēmuma projektu. Budžeta programmai „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” no valsts parāda vadības apakšprogrammas plānots novirzīt sešus miljonus latu. Tāpat Budžeta komisija atbalstīja apropriācijas pārdali starp Finanšu ministriju un Veselības ministriju kopumā par septiņiem miljoniem latu. Vairāk nekā četri miljoni latu nepieciešami rindu mazināšanai, ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, vienreizējiem maksājumiem ārstniecības iestādēm infrastruktūras uzturēšanas izdevumu deficīta segšanai, kā arī primārās, sekundārās un stacionārās veselības aprūpei. 1,6 miljonus latus Veselības ministrijai paredzēts novirzīt, lai daļēji segtu izdevumus par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo medikamentu un materiālu iegādi. Turpat 80 tūkstošus latu paredzēts novirzīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, lai segtu siltumenerģijas, elektroenerģijas un degvielas iegādes izdevumu pieauguma izmaksas, remonta izdevumus un neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nomas maksu. Finansējums 43 tūkstošu latu...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 18.jūnijā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu „Kredītbiroju likums” izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Jaunā likuma mērķis ir mazināt kredītrisku, veicināt atbildīgu un godprātīgu saistību uzņemšanos, kā arī nodrošināt efektīvāku kredītinformācijas pieejamību un uzlabot kredītriska pārvaldību. Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norādīja, ka jaunais likums ļautu palīdzēt personām organizēt savas finanses. „Šāds kredītbirojs ir nepieciešams, lai būtu redzams kopējais saistību apmērs. Kredītburbulis un cilvēku parādu slogs veidojās, jo nebija kopējas informācijas, tāpēc šāds reģistrs ir vajadzīgs,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs, informējot, ka par šo likumprojektu saņemts atbalsts arī no līdzatbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. Komisijas sekretārs Jānis Tutins atbildīgajai ministrijai jautāja par kredītbiroju klientiem un personu kredītinformācijas nodošanu. Savukārt deputāts Klāvs Olšteins interesējās, kā notiks datu apmaiņa un vai pašlaik šāda informācijas apmaiņa, piemēram, starp valsts iestādēm ir pilnīga. Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Intars Eglītis deputātus informēja, ka...

Lai nodrošinātu kredītu pieejamību neliela biznesa uzsākšanai vai attīstībai ar komersantiem izdevīgiem nosacījumiem, Ministru kabineta sēdē otrdien, 18.jūnijā, tika atbalstīts likumprojekts „Noteikumi par mikro aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai”, kas paredz jaunu mikro aizdevumu atbalsta programmu, kas komersantiem nodrošinās plašāku mikro aizdevumu pieejamību. Kredīti tiks izsniegti sadarbībā ar vairākām finanšu institūcijām - bankām, krājaizdevu sabiedrībām un citām mikro finansēšanas institūcijām. Finanšu institūcijas Latvijas Garantiju aģentūra izvēlēsies atklātā konkursā, ko plānots organizēt šā gada jūlijā. Programma papildinās spēkā esošo Latvijas Hipotēku un zemes bankas ieviesto „Mikrokreditēšanas programmu”, turpinot nodrošināt mikro aizdevumus, kad LHZB programma vairs nedarbosies aktīvā režīmā (pēc 2013.gada 31.decembra). Atšķirībā no esošās programmas, jaunajā mikro kreditēšanas programmā būs iespēja saņemt lielāku aizdevuma summu uz ilgāku laika periodu, kā arī būs iespēja saņemt mikro aizdevumus no dažādām finanšu institūcijām. LGA mikro aizdevumus būs iespēja saņemt arī tiem komersantiem, kuri sadarbojas ar citām bankām un nevēlas...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi vairākus video skaidrojumus saistībā ar eiro valūtas ieviešanu. Piedāvājam iepazīties ar šiem skaidrojumiem. Kas palīdzēs patērētājam pierast pie jaunās eiro valūtas? Kā izmantot cenu monitoringa datus? Kas ir godīgs eiro ieviesējs?

Otrdien, 18. jūnijā, valdības sēdē lems par plāniem piešķirt daļēji valsts finansētus aizdevumus mazajam biznesam, izskatot noteikumu projektu "Noteikumi par mikro aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai". Noteikumu projekts izstrādāts, lai regulētu mikro kredītu piešķiršanu mikro, mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai. Noteikumi noteiks šī atbalsta piešķiršanas kārtību un nosacījumus, neatbalstāmās nozares un darbības, atbalstāmos finanšu pakalpojumus, subsīdijas ekvivalenta apjomu, kumulācijas un atbalsta uzskaites nosacījumus. Noteikumu projekts paredz, ka aizdevumu līgumus varēs slēgt līdz šī gada beigām. Aizdevuma maksimālā summa varēs būt 25 000 euro (vai ekvivalents latos) un tā maksimālais termiņš - 10 gadi. Kopumā aizdevumu fondā būs pieejami 5 miljoni eiro. Lai saņemtu aizdevumu, saimnieciskās darbības veicējam būs jāiesniedz finanšu starpniekam aizdevuma pieteikumu un uzņēmējdarbības projekta aprakstu, kā arī informāciju par jebkādu atbalstu, kas saņemts atbilstoši Komisijas Regulai Nr.1998/2006. Aizdevumi tiks izsniegti ar finanšu starpnieku līdzdalību, kurus atklātā konkursā izvēlēsies Latvijas Garantiju Aģentūra. Ieguldījumu fonda ieviesējs un finanšu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt visas apdrošināšanas akciju sabiedrības (AAS) „Balva” licences, lai nodrošinātu apdrošināto personu aizsardzību. Saskaņā ar likumu AAS „Balva” jāuzsāk likvidācijas process, pašiem ieceļot likvidatoru un saskaņojot parādu segšanas kārtību ar FKTK, vai jāpārveidojas par juridisku personu, kas neveic apdrošināšanu. AAS „Balva” ir pienākums turpināt pildīt visus iepriekš noslēgtos līgumus ar saviem klientiem. Šī gada 16. aprīlī FKTK apturēja AAS „Balva” darbību, aizliedzot slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus, jo uzrauga rīcībā nebija pietiekama informācija par tās darbību Lielbritānijā. AAS „Balva” tika pieprasīts nodrošināt FKTK ar prasīto informāciju un novērst identificētos likuma pārkāpumus. Tomēr pēc iepazīšanās ar situāciju, FKTK secināja, ka šajā laika posmā līdz licenču anulēšanai nav veikti nepieciešamie uzlabojumi, un apdrošināšanas sabiedrība nespēj nodrošināt regulējošo prasību izpildi, t.i., biznesa apjomiem atbilstošas tehniskās rezerves un kapitāla līmeni. Ko tas nozīmē AAS „Balva” klientiem?

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir vairāk kā 100 lati, taču nepārsniedz 500 latus (ieskaitot), deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi līdz 2013.gada 17.jūnijam VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2013.gada maijā gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 500 latus. Savukārt par 2013.gada otrajā ceturksnī (no...