FINANSES

Starptautiski novērtētais biznesa un finanšu žurnāls Global Finance otro gadu pēc kārtas SEB bankai piešķir apbalvojumu - labākā banka Latvijā. Atzinums balstīts uz Global Finance veikto pētījumu "Labākās bankas strauji augošajos tirgos Centrālajā un Austrumeiropā 2013. gadā". SEB bankas prezidents Ainārs Ozols: "Otro gadu pēc kārtas saņemt tik augstu novērtējumu no viena no vadošajiem starptautiskā biznesa un finanšu žurnāliem pasaulē ir ne tikai apliecinājums tam, ka mūsu ilgtermiņa mērķi ir definēti pareizi, bet tas ir izaicinājums noturēt savas pozīcijas. Rūpējoties par klientu ērtību, strādājam pie arvien jaunu, inovatīvu produktu ieviešanas tirgū. 2012. gada sākumā esam ieviesuši jaunu kodu ģenerēšanas kalkulatoru Digipass Nano, atvieglojuši uzņēmēju darbības internetbankā, piedāvājot iespēju operēt ar vairāku uzņēmumu kontiem vienā internetbankā - Baltic online, turpinājuši atvērt filiāles tirdzniecības centros." Žurnāla redaktori sadarbībā ar nozares profesionāļiem, uzņēmumu vadītājiem, banku konsultantiem un analītiķiem noteica labāko banku reģionos un katrā no 22 valstīm Centrālajā un Austrumeiropas reģionā, balstoties uz iepriekš definētiem...

Otrdien, 2.jūlijā, valdība izskatīja Valsts kancelejas vadītās darba grupas izstrādāto instrukciju, kas paredz nodrošināt valsts interešu aizsardzību, slēdzot civiltiesiskos līgumus Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu vidē. Vienotu pamatnosacījumu trūkums līgumu izstrādes procesā valsts pārvaldes iestādēs līdz šim radījis vairāku desmitu miljonu lielus zaudējumus. Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītāja Solvita Gulbe uzsver, ka izstrādātās instrukcijas mērķis ir novērst valsts interesēm nelabvēlīgu civiltiesisku līgumu slēgšanu un neplānotu finanšu saistību uzlikšanu valsts budžetam, ja neatbilstoša civiltiesiska līguma rezultātā netiek piešķirts ES fondu vai cita ārvalstu finanšu instrumenta finansējums. Tāpat mērķis ir arī paaugstināt nodevumu kvalitāti un tās kontroli. S.Gulbe skaidro, ka iepriekš vienotu pamatnosacījumu trūkuma dēļ bieži nācies saskarties ar pakalpojuma vai preces zemo kvalitāti līgumu izpildes rezultātā. "Piemēram, līdz šim nav noteikti vienoti nosacījumi, lai nodrošinātu līgumu izpildes kvalitātes pārbaudi, kā arī taisnīgi un iedarbīgi kvalitātes nodrošinājuma piespiedu mehānismi, kas saistīti ar maksājumu kārtību, līgumsodiem un līguma uzteikumu....

Otrdien, 2.jūlijā, Ministru kabinetā tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas fondu 2014.-2020. gada perioda plānošanas dokumentu izstrādes progresu. Ziņojuma mērķis ir informēt par Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas dokumentu saturu pirms to neoficiālās iesniegšanas sākotnējai izvērtēšanai Eiropas Komisijā (EK). Tāpat ziņojumā ietverti turpmākie soļi un laika grafiks līdz oficiālai dokumentu iesniegšanai un apstiprināšanai EK. "2007.-2013. gada plānošanas periodā ES fondu investīciju projekti Latvijā veido līdz 70% no kopējām publiskajām investīcijām, un ES fondu ieguldījumi pozitīvi ietekmējuši iekšzemes kopprodukta rādītājus par vidēji 4% gadā. Izstrādātie 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas dokumentu projekti ir būtisks solis ceļā uz kvalitatīvām un rezultatīvām ES fondu investīcijām arī turpmāk, tādējādi nodrošinot Latvijai nepieciešamo izaugsmi, iedzīvotāju nodarbinātību un labklājību", norāda finanšu ministrs Andris Vilks. FM ar EK dienestiem ir vienojusies, ka plānošanas dokumentu projekti - Partnerības līgums, Darbības programma "Nodarbinātība un izaugsme" un Darbības programmas papildinājums - tiks iesniegti EK neformālai izskatīšanai līdz...

Vakar, 2.jūlijā, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi 2009.gada 31.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.293 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.2.aktivitāti "Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai"". Grozījumi vieš izmaiņas t.s. Starta programmā, kuras ietvaros jaunie komersanti Latvijas Hipotēku un zemes bankā var saņemt valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā valsts atbalsts uzņēmējdarbības uzsācējiem kļūs vēl pieejamāks. Grozījumi Starta programmā paredz, ka kopā ar aizdevumu saimnieciskās darbības uzsācēji un personas, kas vēlas uzsākt saimniecisko darbību, varēs saņemt arī atvieglojumus procentu likmes maksājumiem. Personas, kas vēlas uzsākt saimniecisko darbību, Latvijas Hipotēku un zemes bankā (LHZB) varēs saņemt procentu likmes atvieglojumu 80% apmērā no aizdevuma procentu maksājumos paredzētā maksājuma. Savukārt saimnieciskās darbības uzsācējiem piedāvātais procentu likmes atvieglojums būs 70% apmērā no procentu maksājumos paredzētā apjoma. Svarīgi atzīmēt, ka procentu likmes atvieglojums var tikt piemērots arī tiem saimnieciskās darbības uzsācējiem, kuriem aizdevums LHZB tika piešķirts iepriekš, bet tiem...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka kaut arī Valsts fondēto pensiju likums un Ministru kabineta noteikumi Nr.272 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību" paredz valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) jeb pensiju 2.līmeņa dalībniekiem iespēju par savu uzkrāto VFPS kapitālu iegādāties mūža pensijas polisi, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šobrīd vēl nav noslēgusi līgumus ar apdrošināšanas sabiedrībām, kas piedāvātu VFPS dalībniekiem iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polises. Līdz ar to pagaidām uzkrāto VFPS kapitālu var izmantot tikai, pievienojot to vecuma pensijai. Vai arī, pieprasot valsts vecuma pensiju, var turpināt dalību VFPS, kamēr apdrošināšanas sabiedrības piedāvās mūža pensijas apdrošināšanas polises iegādi valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem. Kā zināms, tika plānots, ka no šī gada 1.jūlija būs pieejama mūža pensijas polise, kas ir jaunums Latvijā. Tā ļaus 2.pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus saņemt mantojumā, norādot labuma guvēju. Tādējādi darba mūžā uzkrātā summa personas nāves gadījumā vairs netiks automātiski ieskaitīta valsts budžetā. Pieteikties mūža polisei būs iespējams...

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis aizvadītās nedēļas nogalē, 27. - 28. jūnijā, piedalījās Eiropas Savienības (ES) Padomes sanāksmē Briselē, kur uzmanības centrā bija ar ekonomiskās izaugsmes veicināšanu saistītie jautājumi, tostarp Latvijas mērķis ieviest eiro 2014. gada 1. janvārī. Finanšu ministrs Andris Vilks paudis gandarījumu, ka līdz šim ieguldītais darbs ir novērtēts visas Eiropas līmenī. "Esmu ļoti gandarīts un pateicīgs, ka ES valstu un valdības līderi ir atbalstījuši Latvijas gatavību pievienoties eirozonai. Tas ir vēl viens garants, ka Latvija ieviesīs eiro jau 2014.gada janvārī. Tādējādi atkal un atkal varu atkārtoties, ka stabili ejam uz to, lai jau nākamgad daudz veiksmīgāk tiktu bruģēts ceļš uz lielāku labklājību, ekonomisko izaugsmi, starpvalstu sadarbību, kā arī stabilitāti", uzsver ministrs. Jāpiemin, ka šis ir priekšpēdējais solis, lai Latvija 2014.gada 1.janvārī kļūtu par 18.eirozonas dalībvalsti. Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas 5.jūnijā publicētie konverģences ziņojumi bija Latvijai pozitīvi. Aizvadītajā nedēļā Briselē Latvija saņēmusi ES augstākā politiskā līmeņa atbalstu eiro ieviešanai....

Valsts sekretāru sanāksmē 27. jūnijā Finanšu ministrija izsludināja vairāku tiesību aktu projektus, kas saistīti ar tiesību aktu pielāgošanu plānotajai euro ieviešanai Latvijā no 2014. gada 1. janvāra. Šobrīd likumu tekstos visas summas ir noteiktas latos vai satur atsauci uz latiem. Likumprojekti paredz veikt tehniskos precizējumus, lai nodrošinātu, ka tie nesatur atsauci uz latiem, kā arī, ņemot vērā oficiālo maiņas kursu, izteikt euro tās summas, kas šobrīd ir noteiktas latos. Izmaiņas skars likumprojektus: "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"; Grozījumi likumā "Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli"" Grozījums Kredītu reģistra likumā; Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā;Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā; Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā; Grozījums likumā "Par Biržām"; Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"; Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā; Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā. Līdzīgas izmaiņas veikt nepieciešams arī vairākos Ministru kabineta noteikumos, kuri arī tika pagājušonedēļ izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. To vidū ir:...

Trešdien, 26. jūnijā, notikušajā ārkārtas Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Briselē tika panākta gala vienošanās starp dalībvalstīm un apstiprināta Padomes vienotā pieeja par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumu, ar ko paredzēts izveidot kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu. „Turpmāk par banku problēmām atbildība būs jāuzņemas pašam finanšu sektoram, pirmkārt, jau akcionāriem, investoriem, kā arī lielajiem noguldītājiem virs 100 000 eiro, lai maksimāli samazinātu nepieciešamību banku krīzēs izmantot nodokļu maksātāju resursus. Vienošanās par šo priekšlikumu ir nozīmīgs solis Banku savienības izveides virzienā, kuras mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības finanšu sistēmu,” pauž finanšu ministrs Andris Vilks. Direktīvas priekšlikums paredz noteikt dalībvalstu kompetentajām iestādēm kopīgus un efektīvus instrumentus un pilnvaras, lai savlaicīgi risinātu ar banku krīzēm saistītās problēmas, aizsargājot finanšu stabilitāti un iespējami samazinot zaudējumus nodokļu maksātājiem. ECOFIN sanāksmes laikā tika panākta vienošanās un piešķirts mandāts Prezidentūrai uzsākt sarunas ar Eiropas Parlamentu par gala vienošanās panākšanu.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina valdību atbrīvot no uzņēmumu ienākuma nodokļa valsts noteiktos izdevumus, kas saistīti ar videonovērošanas ierīču ieviešanu tirdzniecības uzņēmumos, datu apstrādes sistēmu un kases aparātu modernizēšanu pārejot uz eiro. Tirgotāji pauž satraukumu par strauju dažādo administratīvo izmaksu pieaugumu tuvākā pusgada laikā, ko uzņēmumiem uzspiedusi valsts pārvalde, lai gan valdība publiskajā telpā paudusi savu apņemšanos eiro ieviešanas laikā nerosināt pasākumus, kas prasa no uzņēmējiem papildus finanšu ieguldījumus. Tirgotāji un citi uzņēmēji uzskata par nepieciešamu Saeimas deputātiem un Finanšu ministrijai lemt par uzņēmumu nodokļa samazināšanu investīcijām, kas veiktas sakarā ar eiro ieviešanas un alkohola aprites likuma prasību ievērošanu. Atlaides varētu būt noteiktas uz diviem gadiem – 2013. un 2014.gadu. Vienlaikus tirgotāji atkārtoti aicina samazināt no 6 uz 3 mēnešiem cenu paralēlās atspoguļošanas periodu PĒC eiro ieviešanas ātrās aprites precēm. Tas mazinātu izmaksas saistītas ar pāreju uz eiro – paralēla cenu norādīšana tirdzniecības nozarei izmaksā vismaz 60 tūkstošus latu dienā. 2014.gada jūnijā...

Ceturtdien, 27. jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Konkurences likumā, kas paredz pielāgot Konkurences likumu euro ieviešanai, aizstājot tajā latus ar euro. Likumā ierakstītās skaitliskās vērtības noapaļojot no latiem uz eiro, noapaļošana veikta gan uz augšu, gan uz leju līdz veseliem desmitiem un simtiem euro. Apaļojot sankcijas, kurās paredzēts naudas sods 250 un 500 lati, ievērots princips par labu privātpersonai. Savukārt, sankcijā, kas paredz 1000 latu naudas sodu, ievērots noapaļošanas princips uz augšu attiecīgi līdz tuvākajam simtam euro. Paredzēts, ka likumprojektā noteiktās normas par lata aizstāšanu ar euro stājas spēkā euro ieviešanas dienā, t.i., 2014.gada 1.janvārī. Plz.lv

2013. gada maijā turpinājās sekmīga budžeta izpilde, kuras rezultātā konsolidētā kopbudžeta uzkrātais pārpalikums mēneša beigās pieauga līdz 187,1 miljonam latu, ziņo Finanšu ministrija. Pārpalikuma pieaugumu pamatā nodrošināja būtisks kopējo uzturēšanas izdevumu samazinājums šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli. Apskatot budžeta izpildi sadalījumā pa līmeņiem, var secināt, ka gan valsts konsolidētajā budžetā, gan pašvaldību konsolidētajā budžetā bija pārpalikums un pārpalikumu valsts konsolidētajā budžetā noteica pozitīva bilance valsts pamatbudžetā (139,8 miljoni latu), bet valsts speciālajā budžetā bija deficīts (20,4 miljoni latu). Kopumā uzlabojums konsolidētā kopbudžeta finansiālajā bilancē, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-maiju, bija par 155,4 miljoniem latu. Saskaņā ar Valsts kases mēneša pārskatu par konsolidētā kopbudžeta izpildi, šā gada janvārī-maijā konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, palielinājās par 130,7 miljoniem latu jeb 7,4% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu. Būtiskāko pieaugumu nodrošināja ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, par 48 miljoniem latu jeb 8,7%), iedzīvotāju...

Ekonomikas ministrija kopā ar nozares komersantiem un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) kopš gada sākuma ir diskutējusi par dažādiem priekšlikumiem nebanku kreditēšanas nozares darbības pilnveidošanai un efektīvākai patērētāju tiesību aizsardzībai. Darba grupa strādājusi pie vairāku normatīvo aktu pilnveides saistībā ar kreditēšanas pakalpojumu reklāmas noteikumiem, maksimālo gada procentu likmju, līgumsodu un nokavējuma procentu regulēšanu, maksātspējas izvērtēšanas pienākumu, un uzraudzības iestādēm iesniedzamo datu apjomu. Turpinot darbu pie priekšlikumu īstenošanas, Ministru kabineta sēdē otrdien, 25.jūnijā, tika apstiprināti grozījumi divos Ministru kabineta noteikumos (grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumos Nr.245 „Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasībām kapitālsabiedrībai speciālās atļaujas (licences) saņemšanai” un grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumos Nr.1219 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu"), kas paredz stingrāku nebanku kreditēšanas komersantu kontroli, paredzot PTAC tiesības pieprasīt plašāku informāciju...

Otrdien, 25. jūnijā, Ministru kabineta sēdē Finanšu ministrija Eiro projekta darba grupu vārdā sniedza informatīvo ziņojumu "Par laika periodā no 2013. gada 1. marta līdz 2013. gada 31. maijam paveiktajiem un nākamajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā". Aizvadītais periods zīmīgs ar aktīvu sabiedrības informēšanu un izglītošanu, kā arī virkni praktiskajiem darbiem, lai pāreja uz eiro iedzīvotājiem būtu vienkārša un ērta. Darbu sekmīgai pārejai uz eiro valsts pārvaldē plāno un īsteno piecas darba grupas, kas aptver visas valsts pārvaldes jomas un līmeņus. Patlaban darbi norit saskaņā ar iepriekš apstiprināto grafiku. Maijā un jūnijā četrpadsmit Latvijas pilsētās – Liepājā, Limbažos, Salacgrīvā, Jēkabpilī, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Smiltenē, Olainē, Nīcā, Valmierā, Jelgavā, Madonā un Rīgā, pulcēti vairāki simti interesentu uz dokumentālās filmas „Dzīvot labāk” seansu un diskusiju ar Finanšu ministrijas ekspertiem, kas atbildēja uz sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. Līdztekus visā Latvijā organizēti arī semināri...

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pieprasījuma valdība otrdien, 25.jūnijā, nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem desmit novadu pašvaldībām piešķirt 49 916 latus šī pavasara plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem izmaksāto pabalstu kompensācijai. Kopumā novadu pašvaldības pabalstos plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem mājokļu (deklarētās dzīvesvietas) daļējai atjaunošanai izmaksāja 99 831 latu, no kuriem valdība segs pusi. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Daugavpils pilsētas pašvaldībai tiks piešķirti 10 172 lati, Rēzeknes pilsētas pašvaldībai – 775 lati, Daugavpils novada pašvaldībai – 4 058 lati, Jēkabpils novada pašvaldībai – 2 300 latu, Krustpils novada pašvaldībai – 600 latu, Līvānu novada pašvaldībai – 1 801 lats, Lubānas novada pašvaldībai – 545 lati, Ogres novada pašvaldībai – 22 751 lats, Ozolnieku novada pašvaldībai – 70 latu, bet Pļaviņu novada pašvaldībai – 6 844 lati. Iedzīvotājiem palīdzību ir sniegusi arī Carnikavas novada pašvaldība, taču tā kā tur plūdi notika vēlāk nekā citviet Latvijā, novada dome ir lūgusi dot...

Trešdien, 26. jūnijā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis dodas uz Briseli, lai piedalītos 27. - 28. jūnija Eiropadomes sanāksmē, kur uzmanības centrā būs ar ekonomiskās izaugsmes veicināšanu saistītie jautājumi, tostarp Latvijas mērķis ieviest eiro 2014. gada 1. janvārī. Vizītes ietvaros premjers apmeklēs arī Eiropas Parlamentu, kur svinīgajā ceremonijā viens no ēkas gaiteņiem tiks nodēvēts par Baltijas ceļa aleju. Tāpat premjeram plānotas tikšanās ar Eiropas Komisijas viceprezidentu, konkurences komisāru Hoakinu Almunju (Joaquín Almunia) un Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāju Džozefu Daulu (Joseph Daul). Valstu un valdību vadītāji pārrunās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu panākumus virzībā uz ES ekonomiskās un monetārās savienības pabeigšanu, kā arī apspriedīs Latvijas pieteikumu par pievienošanos eirozonai. Tāpat Eiropadomē izvērtēs pasākumus, kas sekmē konkurētspēju, nodarbinātību un izaugsmi, tostarp uzmanība tiks veltīta jaunatnes nodarbinātības uzlabošanai. Dalībnieki pievērsīsies arī tēmām, kas saistītas ar šī gada Eiropas semestra noslēgšanu un apspriedīs konkrētām valstīm adresētus ieteikumus. Pēc Eiropadomes sanāksmes V.Dombrovskis sniegs interviju Lielbritānijas telekanāla BBC raidījumam...