FINANSES

Finanšu ministrija (FM) šonedēļ publiskoja 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu perioda plānošanas dokumentu projektu - Partnerības līgums Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam un Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība” - otrās versijas, par kurām tiks turpināta diskusija ar nozaru ministrijām un partneriem. Paralēli dokumentu projekti tika iesniegti neformālai izskatīšanai Eiropas Komisijā (EK). Jāatzīmē, ka Latvija ir pirmā ES dalībvalsts, kas neformāli iesniegusi EK nākamā perioda Darbības programmu, un EK ir uzteikusi iesniegtā Partnerības līguma projekta kvalitāti. "ES fondu 2014.-2020.gada perioda investīcijas būs nozīmīgs instruments nodarbinātības un izaugsmes veicināšanā Latvijā. Lai pilnībā izmantotu ES fondu sniegtās iespējas, nākamajā periodā īpaši svarīgi ir fokusēti un rezultatīvi ES fondu ieguldījumi, kā arī vienkārša un finansējuma saņēmējiem draudzīga ieviešanas sistēma. EK ir izteikusi atzinību par Latvijas speciālistu profesionalitāti un plānošanas dokumentu projektu kvalitāti, tādējādi esam sevi pierādījuši kā nopietnu partneri ar stratēģisku redzējumu nākamo septiņu gadu ES fondu investīciju plānošanā. Paldies kolēģiem, nozaru ministrijām...

Pārejot no latiem uz eiro, komersantiem radīsies nepieciešamība pēc jaunās valūtas lielākā apjomā. Bankas jau laikus informē par veicamajiem pasākumiem, lai sagatavotos pārejai uz eiro. Tā, piemēram, banka Citadele aicina tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs strādājošos uzņēmumus jau šobrīd apzināt nepieciešamo eiro apjomu, kāds būs vajadzīgs nākamā gada sākumā, un pieteikties eiro priekšpiegādei. "2014.gada sākumā no 1.janvāra līdz 14.janvārim valstī apgrozībā būs divas valūtas - gan lati, gan eiro. Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem tas nozīmē, ka šajā laikā klienti par preci vai pakalpojumu varēs maksāt gan latos, gan eiro, bet pārdevējam atlikums jāizsniedz tikai eiro. Līdz ar to īpaši šajā periodā apgrozībā būs daudz vairāk naudas līdzekļu nekā parasti, ko tirgotājam vai pakalpojumu sniedzējam būs nepieciešams pārskaitīt, pārbaudīt pret viltojumiem un rast vietu izvietošanai kases aparātā. Pārdevējiem darba gaitā būs nepieciešams pievērst papildu uzmanību tam, lai, saņemot par pirkumu latus, naudas atlikumu varētu izdot eiro valūtā," saka bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs....

Otrdien, 9.jūlijā, Ministru kabinets akceptējis Apsardzes darbības likuma projektu. Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par eiro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eirozonas dalībvalstīm (turpmāk - Regula) piemērošanu Latvijā. Regula paredz, ka dalībvalstij ir jānosaka institūcija, kas izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju, un jāizstrādā kārtība, kādā atbildīgā institūcija izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju. Tā kā Valsts policija ir tā institūcija, kas izsniedz speciālās atļaujas (licences), apsardzes darbības veikšanai, tad likumprojekts paredz, ka arī pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu, kas pēc būtības ir apsardzes darbība, atļaujas izsniegs Valsts policija. Likumprojektā paredzēts, ka par atļauju izsniegšanu, būs jāmaksā valsts nodeva. Atļaujas naudas pārvadājumiem varēs saņemt tikai tad, ja tiek izpildītas regulas prasības, turklāt likumprojekts paredz, ka Valsts policija veic skaidras naudas autopārvadājumu kontroli un nodrošina, ka tiek ievērotas Regulas noteikumi. Lai uzlabotu apsardzes pakalpojumu kvalitāti, likumprojekts paredz pastiprināt prasības apsardzes komersantiem. Paredzēts pilnveidot apsardzes darbības tiesisko regulējumu, lai efektīvāk...

Nepilnu mēnesi kopš krājobligāciju piedāvājuma uzsākšanas šī gada 19.jūnijā kopējais pārdoto krājobligāciju apjoms ir sasniedzis 150 tūkstošus latu, informē Valsts kase. Iedzīvotāju interese par krājobligācijām un to iegādes iespējām ir liela un to iegādes apjomi jaunam finanšu instrumentam un vasaras sezonalitātei vērtējami pozitīvi. Lielāku interesi pircēji ir izrādījuši par garāko termiņu - 5 un 10 gadu krājobligācijām. No nākamās nedēļas, š.g. 15.jūlija, iedzīvotājiem tiks piedāvātas arī 6 mēnešu krājobligācijas. Kā jau minēts iepriekš, pirmajā posmā krājobligācijas ikviens Latvijas iedzīvotājs var iegādāties interneta vietnē www.krajobligacijas.lv, autentificējoties, izmantojot internetbanku. Iegādājoties pirmās krājobligācijas, Latvijas Centrālajā depozitārijā, kas uzskaita, glabā un veic norēķinus par visiem Latvijā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem, automātiski tiek atvērts vērtspapīru konts. Procentu likmes nosaka atbilstoši jau apgrozībā esošo valsts vērtspapīru likmēm, kas raksturo tirgus situāciju. Vienas obligācijas nomināls ir viens lats un minimālais iegādes apjoms ir 30 lati. Savukārt maksimālais obligāciju iegādes apjoms ir 49 000 latu vienā iegādes pieteikumā, taču dienas laikā...

Eiropas Ekonomikas un finanšu lietu padome (ECOFIN) 2013. gada 9. jūlijā pieņēmusi galīgo lēmumu par Latvijas pilntiesīgu dalību Ekonomikas un monetārajā savienībā no 2014. gada 1. janvāra, atceļot līdz šim spēkā bijušo "atliktās dalības" statusu. Vienlaikus Latvijas Bankas vēl 2005. gadā fiksētais lata kurss attiecībā pret eiro – 0.702804 – apstiprināts kā neatsaucami fiksēts pārejas kurss uz eiro. Tātad, kā Latvijas Banka informējusi jau iepriekš, pāreja uz eiro no nākamā gada 1. janvāra notiks pēc līdzšinējā Latvijas Bankas noteiktā lata piesaistes kursa eiro, par katru latu saņemot 1.42 eiro. Lata piesaistes kurss – 0.702804 – ir labi zināms finanšu tirgiem un plašam naudas lietotāju lokam. Ceram, ka lata pārejas kursa neatgriezeniska fiksēšana šajā līmenī turpmākajos mēnešos palielinās atbalstu pārejai uz eiro Latvijā (tas jau pašlaik ir tuvu 40%), augot apziņai plašākā sabiedrībā, ka tā būs vienkārša un caurspīdīga latu apmaiņa pret eiro pēc 2013. gada 9. jūlijā neatsaucami apstiprinātā kursa.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) apsveic Latvijas valdību ar mērķtiecīgi paveikto darbu un Latvijas sabiedrību ar jaunām attīstības perspektīvām, ko paver vakar, 9. jūlijā, Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru sanāksmē izteiktais oficiālais uzaicinājums Latvijai pievienoties eiro zonai un jau nākamā gada 1.janvārī savstarpējos norēķinos ieviest vienoto eiro (euro) valūtu. Tiesa gan, LDDK arī norāda - pretstatā izskanējušajam gandarījumam, ka esam sasnieguši gara ceļa galapunktu, patiesībā eiro uztverams kā vēl viens stūrakmens un instruments Latvijas konkurētspējas tālākai attīstīšanai. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Šis ir vēsturisks solis Latvijas tālākā un pilnvērtīgākā integrācijā ES vienotajā tirgū un arī globālajā tirgū, kur daudzviet norēķinos tiek izmantota eiro valūta. Tai pašā laikā jaunās valūtas ieviešana ir nevis galamērķis un sasniegums pats par sevi, bet nozīmīgs solis Latvijas tautsaimniecības un iedzīvotāju labklājības izaugsmē*. Eiro ieviešanu mums jāspēj izmantot, lai piesaistītu lielāku investīciju plūsmu, tādējādi ļaujot veidot jaunas darba vietas, nodrošināt iedzīvotāju labklājības pieaugumu un nostiprināt ticību, ka šeit...

Cilvēki, kuri izceļo vai pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, turpmāk varēs iesniegt pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu vai atjaunošanu arī elektroniski. Tādējādi iedzīvotājiem samazināsies administratīvais slogs un pakalpojumi kļūs ērtāki. To paredz Labklājības ministrijas (LM) rosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, ko otrdien, 9.jūlijā, atbalstīja valdība. Pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu vai atjaunošanu cilvēki joprojām varēs iesniegt gan personīgi, gan pa pastu, gan ar pilnvarotās personas starpniecību. Tāpat pieteikties pensijas saņemšanai cilvēki, kas uzturas ārpus Latvijas, varēs elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Tādējādi cilvēkiem pašiem būs iespēja izvēlēties viņiem ērtāko pieprasījuma veidu. Šobrīd, lai turpinātu vai atjaunotu pensijas izmaksu, cilvēks, kurš izbrauc vai ir izbraucis uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā, ierodoties personīgi, var pieteikties pensijas saņemšanai vai pensijas izmaksas turpināšanai, ja uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz iesniegumu, kā arī norāda Latvijas Republikas...

Tirgotājus satrauc jauna tendence - vadošās bankas pirms eiro ieviešanas sāk likvidēt bankomātus lauku apvidos, piemēram, Valkas un Strenču novadā ir vairs tikai viena bankas filiāle, ziņo Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāve Arta Baumane Valkā atrodas neliels veikals "Oļupe", kas vairākkārt saskāries ar sarežģījumiem naudas darījumu veikšanā ar bankas starpniecību. "Tad, kad banku krīzes rezultātā Valkā tika slēgtas banku filiāles - gan Hipotēku banka, gan Krājbanka, DnB banka u.c., palika tikai viena SEB bankas filiāle. Cilvēku rindas tajā bija neiedomājami lielas - lai izmantotu bankas pakalpojumus nācās vairākas stundas stāvēt rindā. Tātad arī jebkuram uzņēmējam un mums, kā tirgotājiem, lai iemaksātu kontā ietirgoto naudu, nācās tērēt vairākas stundas laika. Pie tam tirgotājiem ir svarīgi ar piegādātājiem norēķināties pēc iespējas ātrāk un ar bankas pārskaitījumu. Vēlāk tika atvērta Swedbankas filiāle, bet pieņemšana notika tikai divas dienas nedēļā, pie tam naudas darījumi netika veikti, bija iespējams slēgt līgumus, atvērt kontus un tikties ar bankas darbiniekiem....

Kā informē Finanšu ministrija (FM), gada inflācija šī gada jūnijā atkal atgriezās pozitīvā vērtībā (0,2%) pēc iepriekšējos divos mēnešos novērotās deflācijas. Ļoti zema inflācija tomēr ir neraksturīga šī brīža ekonomiskajai situācijai, ņemot vērā, ka Latvija vēl arvien ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā (ES). Deflācijai var minēt vairākus iemeslus - pēdējā gada laikā bija novērojamas plašas naftas cenu svārstības, piemēram, degvielas cenas šobrīd, salīdzinot ar augstāko punktu pagājušajā gadā, ir par vairāk kā 9% lētākas. Samērā lielu ietekmi cenu pazeminošā virzienā radīja spraigā telekomunikāciju uzņēmumu konkurence, kur pakalpojumu cenas gada laikā ir kritušas par vairāk kā 6%. Jāņem vērā arī kopējais ekonomikas noskaņojums ES - lēnā izaugsme reģionā rada zemas inflācijas vidi. Kā jau raksturīgi jūnijā, veikalu plauktos nonākot jaunajai šī gada dārzeņu ražai, patēriņa cenas nedaudz paaugstinājās - par 0,2% salīdzinājumā ar maiju. Kartupeļu un dārzeņu cenas pieauga par 8,7%, un augļu cenas pieauga par 1,6%. Dažiem produktiem cenas...

No vakardienas, 8.jūlija, Hipotēku bankas īstenotajā Starta programmā ir ieviests jauns valsts atbalsta mehānisms biznesa uzsācējiem - aizdevuma procentu subsīdija, kas palīdzēs aizdevuma procentu maksājumu segšanā. Tādējādi biznesa uzsācējiem atkarībā no uzņēmuma darbības ilguma tiks segti 70% vai 80% no kopējās aizdevuma procentu maksājumu summas. Šīs izmaiņas paredz 2.jūlijā Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumos Nr.293 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.2.aktivitāti "Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai"". 80% no visiem aizdevuma procentu maksājumiem tiks segti, ja uzņēmums darbojas laika posmu līdz vienam gadam, un 70% - ja uzņēmums ir 1 līdz 3 gadus vecs. Subsīdijas summa būs atkarīga no aizdevuma summas, termiņa, uz kādu tas ņemts, kā arī aizdevuma procentu likmes. Subsīdija tiks aprēķināta un piešķirta kopā ar aizdevumu. Jēkabs Krieviņš, Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks: "Procentu subsīdija ļaus samazināt klienta izmaksas projekta īstenošanas laikā. Piemēram, ja biznesa uzsācējs Starta programmā aizņemas 25 tūkstošus latu uz...

Rīt, 9.jūlijā, Briselē notiks Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme. Tā būs nozīmīga sanāksme Latvijai, jo plānots oficiāli pieņemt lēmumu par euro ieviešanu Latvijā ar 2014.gada 1.janvāri. Šis ECOFIN jau notiks Lietuvas prezidentūras vadībā, kas savu prezidentūru uzsāka ar š.g. 1.jūliju. ECOFIN laikā plānotas prezentācijas, kā arī ministru diskusijas un viedokļu apmaiņa par attiecīgajiem jautājumiem. Kā norādīts informatīvajā ziņojumā “Par Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem”, sanāksmes laikā plānots oficiāli pieņemt lēmumu par euro ieviešanu Latvijā ar 2014.gada 1.janvāri, kā arī plānota regulas grozījumu pieņemšana attiecībā uz Latvijas valūtas kursa fiksēšanu pret euro. Eiropas Komisija savā Konverģences ziņojumā par Latviju ir konstatējusi, ka Latvija vairāk nekā 8 gadus veiksmīgi ir bijusi VKM II (Valūtas kursa mehānisms II) dalībniece un pildījusi savu vienpusējo apņemšanos noturēt lata kursu pret euro noteiktā svārstību koridora robežās (+/- 1% pret centrālo kursu), gan globālās finanšu un ekonomiskās krīzes...

Latvija neatbalsta finanšu darījuma nodokļa ieviešanu Latvijā, ja tas netiek ieviests visā Eiropas Savienībā (ES) vienlaikus. To lēma Saeimas Eiropas lietu komisija, piektdien, 5.jūlijā, apstiprinot Latvijas nacionālo pozīciju "Par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko īsteno ciešāku sadarbību finanšu darījumu nodokļa jomā". "Komisija šodienas sēdē arī lēma, ka Latvija pagaidām neiesaistīsies ciešākas sadarbības darba grupā, taču vienlaikus aktīvi sekos līdzi diskusijai par potenciālām izmaiņām ES nodokļu politikā, lai nodrošinātu maksimālu mūsu valsts interešu pārstāvību," raksturojot lēmumu, uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Komisijas priekšsēdētāja arī akcentē, ka komisija iepriekš šo jautājumu skatīja šī gada 18.janvārī un, to skatot atkārtoti, lēmums pieņemts, ņemot vērā gan nevalstisko organizāciju, gan finanšu un citu jomu ekspertu viedokli. Ciešākas sadarbības mehānisms ļauj grupai, kurā ir vismaz deviņas ES dalībvalstis, izstrādāt un virzīt iniciatīvu, ja visas ES dalībvalstis nevar panākt vienošanos. Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt kopēju Eiropas līmeņa pieeju jautājumam par finanšu sektora aplikšanu ar nodokļiem...

Ja neesat tikuši pie Dziesmu svētku koncertu ieejas biļetēm, piedāvājam apmeklēt vēl kādu muzikālu ar koru dziedāšanu un finanšu jomu saistītu pasākumu. Latvijas Universitātes Lielajā aulā un Sv. Pētera baznīcā 6. un 7.jūlijā notiks EuroChoir jeb starptautiskais Eiropas centrālo banku kora festivāls FORTE FOTO FEST. Festivāls tiek rīkots, lai atzīmētu 2013.gadu - Eiropas iedzīvotāju gadu (European year of citizens) - un gatavotos 2014.gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Festivāla dalībnieki, kas apvienojušies EuroChoir, ir piecu Eiropas Centrālo banku sistēmas amatierkoru dziedātāji, kopskaitā ap 170 dalībnieku, kas pārstāv Eiropas Centrālās bankas kori, Igaunijas Bankas kamerkori, Itālijas Bankas kori CASC, Latvijas Bankas kori un Vācijas centrālās bankas kori BUBA-Singers. Festivāla īpašais viesis būs Krievijas Bankas Akadēmiskais koris. Koncerti Rīgā būs pirmais festivāla notikums, ko atšifrē pirmais vārds festivāla nosaukumā - Forte. 6.jūlijā plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēs Lielais koncerts, bet 7.jūlijā plkst.14.00 Sv. Pētera baznīcā koncertēs festivāla viesi. Repertuārā - Eiropas...

"Eiropas Parlaments atbalsta eiro ieviešanu Latvijā 2014. gada 1.janvārī", trešdien pieņemtajā rezolūcijā pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, tādējādi pievienojoties Eiropas Komisijas pozitīvajam novērtējumam un arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāju politiskajam lēmumam, ko pieņēma pēdējā Eiropadomes sanāksmē. "Latvija ieguldījusi ievērojamas pūles krīzes pārvarēšanā un esmu gandarīts apsveikt to ar pievienošanos eirozonai 2014. gada 1.janvārī", teica par ieteikuma sagatavošanu atbildīgais EP deputāts Burkhards Balcs (EPP, Vācija), kura uzrunu pavadīja plaši deputātu aplausi. Eiropas Parlaments ieteikumu apstiprināja ar 613 balsīm par, 67 pret un 29 atturoties. Deputāti ziņojumā atzinīgi vērtē "Latvijas tautas ārkārtējās pūles, lai pārvarētu finanšu krīzi" un to, ka Latvija "ir atgriezusies uz konkurētspējas un izaugsmes ceļa". Tomēr, atsaucoties uz Eiropas Centrālās Bankas paustajām bažām, deputāti aicina Latviju turpināt īstenot uzsāktās reformas, stiprināt ekonomiskās pārvaldības struktūras un mazināt ēnu ekonomikas ietekmi. Deputāti aicina Latvijas valdību novērst strukturālos trūkumus darba tirgū, kā arī novērst augsto nabadzības līmeni un aizvien pieaugošo ienākumu nevienlīdzību. Īpaši...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ( FKTK) statistika liecina, ka 2013.gada maijā banku sektorā no jauna tika izsniegti kredīti 194 miljonu latu apmērā, t.sk. 83 miljoni latu Latvijas uzņēmumu attīstībai, 26.5 miljoni latu Latvijas finanšu institūcijām, 18 miljoni latu rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 66 miljoni latu nerezidentiem. Banku sektora kopējais kredītportfelis maijā, salīdzinot ar aprīli, samazinājās par 0.4% jeb 49 miljoniem latu, t.sk. rezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums saruka par 0.7%, bet rezidentu korporatīvajiem klientiem izsniegto kredītu atlikums pieauga par 0.7%, tādējādi rezidentiem izsniegto kredītu apmērs būtiski nav mainījies (+0.1%). Savukārt nerezidentiem izsniegto kredītu atlikums mēneša laikā saruka par 3.8%. Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu apmērs ir stabilizējies, to īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī maija beigās bija 10.6% (rezidentu mājsaimniecību kredītportfelī - 14.5%, bet rezidentu korporatīvo klientu kredītportfelī - 8.7%). Kopējais kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kredītportfelī maija beigās bija 17.5% (aprīļa beigās - 17.8%). Maijā banku sektora likviditāte un kapitalizācijas līmenis...