FINANSES

Rīgas domes Budžeta komisija piektdien, 12. jūlijā, atbalstīja Finanšu departamenta priekšlikumu par 13 miljoniem latu palielināt šā gada pamatbudžeta ieņēmumus. Ieņēmumi no īpašuma nodokļa tiks palielināti par 4.1 miljonu latu, jo līdz 1. jūlijam par šādu summu iekasēti iepriekšējo gadu nodokļu parādi. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognoze tiks palielināta par 2,8 miljoniem latu, pamatojoties uz pirmā pusgada faktisko izpildi. Savukārt Eiropas Savienības fondu realizēto projektu atmaksātā summa veido 5,1 miljonu latu. Valsts budžeta transfertu maksājumi tiks palielināti par 0,68 miljoniem, bet budžeta iestāžu ieņēmumi - par 0,3 miljoniem latu. Budžeta ieņēmumi tiks novirzīti pašvaldības prioritāro programmu īstenošanai. Izglītības, kultūras un sporta departaments saņems papildus 2,03 miljonus latu. Tas ļaus iegādāties nepieciešamo inventāru jaunu pirmsskolas grupu atvēršanai Rīgas Ukraiņu vidusskolā (40 vietas), Rīgas 95.vidusskolā (60 vietas), Rīgas Ezerkrastu vidusskolā (80 vietas). Privāto izglītības iestāžu pirmsskolas izglītības programmu īstenošanai tiks papildus piešķirts 270 000 latu liels pašvaldības finansējums. Mācību grāmatu un mācību līdzekļu iegādei papildus...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS ir veikusi Latvijas iedzīvotāju aptauju par attieksmi pret finanšu uzkrājumu veikšanu. Iegūtie dati ļauj secināt, ka ir pietiekami liela daļa iedzīvotāju - vismaz 17%, kas uzskata, ka uzkrājumiem ir jābūt, tomēr nav atraduši pagaidām šim solim pietiekamu motivāciju. Kopumā daļu no saviem ienākumiem jau uzkrāj 31% respondentu. 32% atzīst, ka ienākumi nav pietiekami, lai to darītu, 26% aptaujāto pieļauj, ka varētu uzkrāt, taču tikai no daudz kā atsakoties, 6% aptaujas dalībnieku atzīst, ka viņu ienākumi ir pietiekami lieli un uzkrāt varētu, ja vien vēlētos, bet 4% ir grūti pateikt, vai viņi varētu uzkrāt. Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka gandrīz puse (48%) iedzīvotāju dzīvo ar pārliecību, ka "uzkrājumi vienmēr jāveido, cerot uz labāko, bet gatavojoties sliktākajam!". Tā kā 31% respondentu jau šobrīd veido uzkrājumus, var secināt, ka ir pietiekami liels segments Latvijas iedzīvotāju - aptuveni 17%, kuri visdrīzāk...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka no 2013.gada 1.jūlija ir pieejamas vairākas jaunas tarifu kvotas, kas ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm. Saskaņā ar Eiropas Padomes 2013.gada 27.jūnija Regulu (ES) Nr.627/2013 trešo valstu precēm ir atvērtas 10 jaunas nepreferenciālās tarifu kvotas. Kvotas ar 0 % piemērojamo muitas nodokļa likmi piemērojamas šādām precēm: kālija (E,E)-heksa-2,4-dienoāts, krāsviela C.I. Pigment Red 169, Poli (vinilbutirāls), preparāts, kura sastāvā ir 55 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 78 % dimetilglutarāta, 10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 28 % dimetiladipāta un ne vairāk kā 25 % dimetilsukcināta. Kvotu spēkā esamības periods ir no 1.jūlija līdz 31.decembrim. Kvotas precēm, kas paredzētas īpašai izlietošanai, ar 0 % piemērojamo muitas nodokļu likmi pieejamas precēm: malti sorgo graudi, ko paredzēts izlietot berama iepakojumā pildāma materiāla ražošanai, elektromehāniski sadales paneļi, ko paredzēts izmantot Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 8521 un...

Kā atklāj Swedbank sadarbībā ar TNS Latvia šī gada jūnijā veiktais pētījums "Latvijas eiro gatavības indekss", sešus mēnešus pirms eiro ieviešanas Latvijā (2014.gada 1.janvāris) iedzīvotāju eiro gatavības indekss saglabājas salīdzinoši zems - 31 indeksa punkts, kas ir tikpat, cik šī gada martā. Savukārt uzņēmumu vadītāju gatavības līmenis pārejai uz eiro pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis par 4 indeksa punktiem, taču aizvien liecina par vidēja līmeņa gatavību - 50 indeksa punkti uzņēmumu vadītājiem no maksimāli 100 iespējamajiem. Tomēr tas ir nepietiekami, ņemot vērā, ka vairumam uzņēmumu jābūt gataviem eiro jau pēc nepilniem trim mēnešiem. Indeksu veido Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti par informētību, attieksmi un rīcību saistībā ar plānoto pāreju uz eiro. Kā liecina indeksa vidējais svērtais rādījums, no Latvijas iedzīvotājiem pārejai uz eiro visvairāk ir gatavi rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kā arī cilvēki ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Uzņēmumu vadītāju vidū pārejai uz eiro vislabāk ir sagatavojušies...

Finanšu ministrija (FM) šonedēļ publiskoja 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu perioda plānošanas dokumentu projektu - Partnerības līgums Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam un Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība” - otrās versijas, par kurām tiks turpināta diskusija ar nozaru ministrijām un partneriem. Paralēli dokumentu projekti tika iesniegti neformālai izskatīšanai Eiropas Komisijā (EK). Jāatzīmē, ka Latvija ir pirmā ES dalībvalsts, kas neformāli iesniegusi EK nākamā perioda Darbības programmu, un EK ir uzteikusi iesniegtā Partnerības līguma projekta kvalitāti. "ES fondu 2014.-2020.gada perioda investīcijas būs nozīmīgs instruments nodarbinātības un izaugsmes veicināšanā Latvijā. Lai pilnībā izmantotu ES fondu sniegtās iespējas, nākamajā periodā īpaši svarīgi ir fokusēti un rezultatīvi ES fondu ieguldījumi, kā arī vienkārša un finansējuma saņēmējiem draudzīga ieviešanas sistēma. EK ir izteikusi atzinību par Latvijas speciālistu profesionalitāti un plānošanas dokumentu projektu kvalitāti, tādējādi esam sevi pierādījuši kā nopietnu partneri ar stratēģisku redzējumu nākamo septiņu gadu ES fondu investīciju plānošanā. Paldies kolēģiem, nozaru ministrijām...

Pārejot no latiem uz eiro, komersantiem radīsies nepieciešamība pēc jaunās valūtas lielākā apjomā. Bankas jau laikus informē par veicamajiem pasākumiem, lai sagatavotos pārejai uz eiro. Tā, piemēram, banka Citadele aicina tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs strādājošos uzņēmumus jau šobrīd apzināt nepieciešamo eiro apjomu, kāds būs vajadzīgs nākamā gada sākumā, un pieteikties eiro priekšpiegādei. "2014.gada sākumā no 1.janvāra līdz 14.janvārim valstī apgrozībā būs divas valūtas - gan lati, gan eiro. Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem tas nozīmē, ka šajā laikā klienti par preci vai pakalpojumu varēs maksāt gan latos, gan eiro, bet pārdevējam atlikums jāizsniedz tikai eiro. Līdz ar to īpaši šajā periodā apgrozībā būs daudz vairāk naudas līdzekļu nekā parasti, ko tirgotājam vai pakalpojumu sniedzējam būs nepieciešams pārskaitīt, pārbaudīt pret viltojumiem un rast vietu izvietošanai kases aparātā. Pārdevējiem darba gaitā būs nepieciešams pievērst papildu uzmanību tam, lai, saņemot par pirkumu latus, naudas atlikumu varētu izdot eiro valūtā," saka bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs....

Otrdien, 9.jūlijā, Ministru kabinets akceptējis Apsardzes darbības likuma projektu. Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par eiro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eirozonas dalībvalstīm (turpmāk - Regula) piemērošanu Latvijā. Regula paredz, ka dalībvalstij ir jānosaka institūcija, kas izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju, un jāizstrādā kārtība, kādā atbildīgā institūcija izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju. Tā kā Valsts policija ir tā institūcija, kas izsniedz speciālās atļaujas (licences), apsardzes darbības veikšanai, tad likumprojekts paredz, ka arī pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu, kas pēc būtības ir apsardzes darbība, atļaujas izsniegs Valsts policija. Likumprojektā paredzēts, ka par atļauju izsniegšanu, būs jāmaksā valsts nodeva. Atļaujas naudas pārvadājumiem varēs saņemt tikai tad, ja tiek izpildītas regulas prasības, turklāt likumprojekts paredz, ka Valsts policija veic skaidras naudas autopārvadājumu kontroli un nodrošina, ka tiek ievērotas Regulas noteikumi. Lai uzlabotu apsardzes pakalpojumu kvalitāti, likumprojekts paredz pastiprināt prasības apsardzes komersantiem. Paredzēts pilnveidot apsardzes darbības tiesisko regulējumu, lai efektīvāk...

Nepilnu mēnesi kopš krājobligāciju piedāvājuma uzsākšanas šī gada 19.jūnijā kopējais pārdoto krājobligāciju apjoms ir sasniedzis 150 tūkstošus latu, informē Valsts kase. Iedzīvotāju interese par krājobligācijām un to iegādes iespējām ir liela un to iegādes apjomi jaunam finanšu instrumentam un vasaras sezonalitātei vērtējami pozitīvi. Lielāku interesi pircēji ir izrādījuši par garāko termiņu - 5 un 10 gadu krājobligācijām. No nākamās nedēļas, š.g. 15.jūlija, iedzīvotājiem tiks piedāvātas arī 6 mēnešu krājobligācijas. Kā jau minēts iepriekš, pirmajā posmā krājobligācijas ikviens Latvijas iedzīvotājs var iegādāties interneta vietnē www.krajobligacijas.lv, autentificējoties, izmantojot internetbanku. Iegādājoties pirmās krājobligācijas, Latvijas Centrālajā depozitārijā, kas uzskaita, glabā un veic norēķinus par visiem Latvijā apgrozībā esošajiem vērtspapīriem, automātiski tiek atvērts vērtspapīru konts. Procentu likmes nosaka atbilstoši jau apgrozībā esošo valsts vērtspapīru likmēm, kas raksturo tirgus situāciju. Vienas obligācijas nomināls ir viens lats un minimālais iegādes apjoms ir 30 lati. Savukārt maksimālais obligāciju iegādes apjoms ir 49 000 latu vienā iegādes pieteikumā, taču dienas laikā...

Eiropas Ekonomikas un finanšu lietu padome (ECOFIN) 2013. gada 9. jūlijā pieņēmusi galīgo lēmumu par Latvijas pilntiesīgu dalību Ekonomikas un monetārajā savienībā no 2014. gada 1. janvāra, atceļot līdz šim spēkā bijušo "atliktās dalības" statusu. Vienlaikus Latvijas Bankas vēl 2005. gadā fiksētais lata kurss attiecībā pret eiro – 0.702804 – apstiprināts kā neatsaucami fiksēts pārejas kurss uz eiro. Tātad, kā Latvijas Banka informējusi jau iepriekš, pāreja uz eiro no nākamā gada 1. janvāra notiks pēc līdzšinējā Latvijas Bankas noteiktā lata piesaistes kursa eiro, par katru latu saņemot 1.42 eiro. Lata piesaistes kurss – 0.702804 – ir labi zināms finanšu tirgiem un plašam naudas lietotāju lokam. Ceram, ka lata pārejas kursa neatgriezeniska fiksēšana šajā līmenī turpmākajos mēnešos palielinās atbalstu pārejai uz eiro Latvijā (tas jau pašlaik ir tuvu 40%), augot apziņai plašākā sabiedrībā, ka tā būs vienkārša un caurspīdīga latu apmaiņa pret eiro pēc 2013. gada 9. jūlijā neatsaucami apstiprinātā kursa.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) apsveic Latvijas valdību ar mērķtiecīgi paveikto darbu un Latvijas sabiedrību ar jaunām attīstības perspektīvām, ko paver vakar, 9. jūlijā, Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru sanāksmē izteiktais oficiālais uzaicinājums Latvijai pievienoties eiro zonai un jau nākamā gada 1.janvārī savstarpējos norēķinos ieviest vienoto eiro (euro) valūtu. Tiesa gan, LDDK arī norāda - pretstatā izskanējušajam gandarījumam, ka esam sasnieguši gara ceļa galapunktu, patiesībā eiro uztverams kā vēl viens stūrakmens un instruments Latvijas konkurētspējas tālākai attīstīšanai. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Šis ir vēsturisks solis Latvijas tālākā un pilnvērtīgākā integrācijā ES vienotajā tirgū un arī globālajā tirgū, kur daudzviet norēķinos tiek izmantota eiro valūta. Tai pašā laikā jaunās valūtas ieviešana ir nevis galamērķis un sasniegums pats par sevi, bet nozīmīgs solis Latvijas tautsaimniecības un iedzīvotāju labklājības izaugsmē*. Eiro ieviešanu mums jāspēj izmantot, lai piesaistītu lielāku investīciju plūsmu, tādējādi ļaujot veidot jaunas darba vietas, nodrošināt iedzīvotāju labklājības pieaugumu un nostiprināt ticību, ka šeit...

Cilvēki, kuri izceļo vai pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, turpmāk varēs iesniegt pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu vai atjaunošanu arī elektroniski. Tādējādi iedzīvotājiem samazināsies administratīvais slogs un pakalpojumi kļūs ērtāki. To paredz Labklājības ministrijas (LM) rosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, ko otrdien, 9.jūlijā, atbalstīja valdība. Pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu vai atjaunošanu cilvēki joprojām varēs iesniegt gan personīgi, gan pa pastu, gan ar pilnvarotās personas starpniecību. Tāpat pieteikties pensijas saņemšanai cilvēki, kas uzturas ārpus Latvijas, varēs elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Tādējādi cilvēkiem pašiem būs iespēja izvēlēties viņiem ērtāko pieprasījuma veidu. Šobrīd, lai turpinātu vai atjaunotu pensijas izmaksu, cilvēks, kurš izbrauc vai ir izbraucis uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā, ierodoties personīgi, var pieteikties pensijas saņemšanai vai pensijas izmaksas turpināšanai, ja uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz iesniegumu, kā arī norāda Latvijas Republikas...

Tirgotājus satrauc jauna tendence - vadošās bankas pirms eiro ieviešanas sāk likvidēt bankomātus lauku apvidos, piemēram, Valkas un Strenču novadā ir vairs tikai viena bankas filiāle, ziņo Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāve Arta Baumane Valkā atrodas neliels veikals "Oļupe", kas vairākkārt saskāries ar sarežģījumiem naudas darījumu veikšanā ar bankas starpniecību. "Tad, kad banku krīzes rezultātā Valkā tika slēgtas banku filiāles - gan Hipotēku banka, gan Krājbanka, DnB banka u.c., palika tikai viena SEB bankas filiāle. Cilvēku rindas tajā bija neiedomājami lielas - lai izmantotu bankas pakalpojumus nācās vairākas stundas stāvēt rindā. Tātad arī jebkuram uzņēmējam un mums, kā tirgotājiem, lai iemaksātu kontā ietirgoto naudu, nācās tērēt vairākas stundas laika. Pie tam tirgotājiem ir svarīgi ar piegādātājiem norēķināties pēc iespējas ātrāk un ar bankas pārskaitījumu. Vēlāk tika atvērta Swedbankas filiāle, bet pieņemšana notika tikai divas dienas nedēļā, pie tam naudas darījumi netika veikti, bija iespējams slēgt līgumus, atvērt kontus un tikties ar bankas darbiniekiem....

Kā informē Finanšu ministrija (FM), gada inflācija šī gada jūnijā atkal atgriezās pozitīvā vērtībā (0,2%) pēc iepriekšējos divos mēnešos novērotās deflācijas. Ļoti zema inflācija tomēr ir neraksturīga šī brīža ekonomiskajai situācijai, ņemot vērā, ka Latvija vēl arvien ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā (ES). Deflācijai var minēt vairākus iemeslus - pēdējā gada laikā bija novērojamas plašas naftas cenu svārstības, piemēram, degvielas cenas šobrīd, salīdzinot ar augstāko punktu pagājušajā gadā, ir par vairāk kā 9% lētākas. Samērā lielu ietekmi cenu pazeminošā virzienā radīja spraigā telekomunikāciju uzņēmumu konkurence, kur pakalpojumu cenas gada laikā ir kritušas par vairāk kā 6%. Jāņem vērā arī kopējais ekonomikas noskaņojums ES - lēnā izaugsme reģionā rada zemas inflācijas vidi. Kā jau raksturīgi jūnijā, veikalu plauktos nonākot jaunajai šī gada dārzeņu ražai, patēriņa cenas nedaudz paaugstinājās - par 0,2% salīdzinājumā ar maiju. Kartupeļu un dārzeņu cenas pieauga par 8,7%, un augļu cenas pieauga par 1,6%. Dažiem produktiem cenas...

No vakardienas, 8.jūlija, Hipotēku bankas īstenotajā Starta programmā ir ieviests jauns valsts atbalsta mehānisms biznesa uzsācējiem - aizdevuma procentu subsīdija, kas palīdzēs aizdevuma procentu maksājumu segšanā. Tādējādi biznesa uzsācējiem atkarībā no uzņēmuma darbības ilguma tiks segti 70% vai 80% no kopējās aizdevuma procentu maksājumu summas. Šīs izmaiņas paredz 2.jūlijā Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumos Nr.293 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.2.aktivitāti "Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai"". 80% no visiem aizdevuma procentu maksājumiem tiks segti, ja uzņēmums darbojas laika posmu līdz vienam gadam, un 70% - ja uzņēmums ir 1 līdz 3 gadus vecs. Subsīdijas summa būs atkarīga no aizdevuma summas, termiņa, uz kādu tas ņemts, kā arī aizdevuma procentu likmes. Subsīdija tiks aprēķināta un piešķirta kopā ar aizdevumu. Jēkabs Krieviņš, Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks: "Procentu subsīdija ļaus samazināt klienta izmaksas projekta īstenošanas laikā. Piemēram, ja biznesa uzsācējs Starta programmā aizņemas 25 tūkstošus latu uz...

Rīt, 9.jūlijā, Briselē notiks Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme. Tā būs nozīmīga sanāksme Latvijai, jo plānots oficiāli pieņemt lēmumu par euro ieviešanu Latvijā ar 2014.gada 1.janvāri. Šis ECOFIN jau notiks Lietuvas prezidentūras vadībā, kas savu prezidentūru uzsāka ar š.g. 1.jūliju. ECOFIN laikā plānotas prezentācijas, kā arī ministru diskusijas un viedokļu apmaiņa par attiecīgajiem jautājumiem. Kā norādīts informatīvajā ziņojumā “Par Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem”, sanāksmes laikā plānots oficiāli pieņemt lēmumu par euro ieviešanu Latvijā ar 2014.gada 1.janvāri, kā arī plānota regulas grozījumu pieņemšana attiecībā uz Latvijas valūtas kursa fiksēšanu pret euro. Eiropas Komisija savā Konverģences ziņojumā par Latviju ir konstatējusi, ka Latvija vairāk nekā 8 gadus veiksmīgi ir bijusi VKM II (Valūtas kursa mehānisms II) dalībniece un pildījusi savu vienpusējo apņemšanos noturēt lata kursu pret euro noteiktā svārstību koridora robežās (+/- 1% pret centrālo kursu), gan globālās finanšu un ekonomiskās krīzes...