FINANSES

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 18. jūlijā,pieteikts likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, kura mērķis ir pielāgot Komerclikumu eiro ieviešanai, aizstājot tajā tekstā minētos latus ar eiro un nosakot kārtību, kādā tiek veikti sabiedrības statūtu grozījumi un pamatkapitāla daļu denominācija. Kapitālsabiedrībai, kuras pamatkapitāls un pamatkapitāla daļu (akciju) nominālvērtība ir izteikta latos, būs jāveic pāreja uz eiro līdz 2016.gada 1.jūlijam, piesakot Uzņēmumu reģistram statūtu grozījumus, kas paredz pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības denomināciju no latiem uz euro. SIA papildus statūtu grozījumiem ir pienākums iesniegt arī dalībnieku reģistra pēdējo nodalījumu, kurā pamatkapitāla daļas nominālvērtība izteikta eiro. Ja kapitālsabiedrība līdz 2016.gada 1.jūlijam nebūs veikusi pāreju uz euro, kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti būs pretrunā ar likumu. Tas būs pamats iesniegt prasību tiesā par sabiedrības darbības izbeigšanu. Saskaņā ar Komerclikuma 314. panta otro un trešo daļu prasību tiesā var iesniegt komercreģistra iestāde, ievērojot triju mēnešu brīdināšanas kārtību. Pusgadu no eiro ieviešanas dienas (t.i., no 01.01.2014 līdz 01.07.2014) kapitālsabiedrība varēs pieteikt statūtu...

Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludināja Saeimā 20.jūnijā pieņemtos grozījumus Civillikumā, kas nosaka līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos un paredz, ka par parāda neatdošanu līgumā noteiktajā termiņā papildus varēs iekasēt līgumsodu ne vairāk kā 10%. Grozījumi stāsies spēkā 2014. gada 1.janvārī. Šīs izmaiņas var nozīmēt to, ka tuvākajā nākotnē samazināsies mikrokredītu pieejamība, uzskata Ferratum Latvia valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Horoņko. Viņš norāda: "Jaunās izmaiņas nerada entuziasmu, turklāt runa nav tikai par soda naudu apmēru. Augstās soda naudas motivēja lielāko daļu klientu maksāt savlaicīgi, tādā veidā tas arī samazināja kredīta devēju zaudējumu risku. Pēc likumdošanas izmaiņām situācija var kļūt saspringtāka visā nozarē, tas savukārt var samazināt mikrokredītu pieejamību. Tāpat klientiem, kuriem kredītvēsture noteiktu apstākļu dēļ ir sabojāta, var samazināties iespēja saņemt kredītu." D. Horoņko atgādina, ka ne visi cilvēki, kuriem ir melnie plankumi kredītvēsturē ir mērāmi pēc vienas mērauklas. Iespējams senā pagātnē cilvēkam ir bijušas problēmas ar kredīta atmaksu. Tomēr iespējams, ka situācija ir nostabilizējusies un...

Eiro ieviešana Latvijā 2014. gada 1.janvārī ir apjomīgs visas sabiedrības, ikkatra uzņēmēja un ikkatra iedzīvotāja projekts, tomēr nozīmīgākie partneri naudas nomaiņas procesā būs bankas un mazumtirdzniecības uzņēmumi. Latvijas bankas nopietni gatavojas eiro ieviešanai un 2014. gada 1.janvārī būs pilnīgi gatavas latu nomaiņai pret eiro, padarot naudas maiņas procesu saviem klientiem maksimāli ērtu, saprotamu un lētu. Banku klientiem - uzņēmumiem - būtiskākais ir nenokavēt eiro ieviešanas priekšdarbus, ņemot vērā, ka uzņēmējiem eiro ieviešana faktiski sākas jau 2013. gada 1.oktobrī līdz ar cenu paralēlo atspoguļošanu. Savukārt privātpersonām vienkāršākais un ērtākais naudas nomaiņas veids būs maksimāli lietot bezskaidro naudu. Mārtiņš Bičevskis, Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) prezidents, uzsver: "Bankām eiro ieviešana ir šā gada lielākais projekts, tas saistīts gan ar ievērojamām izmaksām, līdz par 30 miljoniem eiro, gan lielu darba apjomu. Tomēr bankas apzinās eiro sagaidāmo pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, tādēļ izdarīs maksimāli iespējamo, lai klientiem pāreja uz eiro būtu ērta, lēta un saprotama." "Vienlaikus...

Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka atbalsts, ko Latvija piešķīrusi Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pārveidei, atbilst Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. Konkrēti, LHZB komercaktīvu pārdošana un fakts, ka tā vairs nesniegs komercbankas pakalpojumus, mazinās valsts atbalsta radītos konkurences izkropļojumus. Kopš 2009. gada LHZB ir saņēmusi būtisku valsts atbalstu, tostarp ar rekapitalizācijas, likviditātes atbalsta un garantiju pasākumiem. Komisija pagaidu kārtībā bija apstiprinājusi minētos pasākumus finanšu stabilitātes dēļ un izskatījusi to saderību ar ES noteikumiem par valsts atbalstu bankām finanšu krīzes laikā. Komisijas izmeklēšanā tika konstatēts, ka LHZB komercdarbības pārtraukšana un pārveide par attīstības banku atbilst kritērijiem, kas noteikti Komisijas paziņojumā par banku pārstrukturēšanu finanšu krīzes laikā. Jo īpaši atbalsta radītos konkurences izkropļojumus kompensē ar LHZB komercdarbību pārdošanu vai pakāpenisku pārtraukšanu. Līdz ar to LHZB vairs nekonkurēs ar komercbankām. Turklāt LHZB pārveidei pieprasītais valsts atbalsts ir mazāks, nekā sākotnēji tika paredzēts, un LHZB piedalās izmaksu segšanā, izmantojot ieņēmumus no savu komercdarbību pārdošanas....

Dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 15% Latvijas iedzīvotāju krāj vai plāno uzkrāt vecumdienām. Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka populārākie naudas krāšanas mērķi ir atpūta, mājokļa remonts un pašu vai bērnu izglītība. Salīdzinoši liela daļa respondentu krāj vai plāno sākt krāt arī tādiem nolūkiem, kā mājokļa, mašīnas un sadzīves preču iegādei. Vismazākais respondentu īpatsvars krāj medicīnas pakalpojumiem. "Aptaujas rezultāti apliecina statistikas datu patiesumu - proti, ir ļoti neliels to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas veido uzkrājumus vecumdienām. Protams, itin bieži sabiedrībā izskan viedokļi, ka finanšu līdzekļu uzkrāšanai nepietiek, tomēr mazumtirdzniecības patēriņa un citi rādītāji liecina par pretējo," norāda "Compensa Life" Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons. Tāpat pētījuma rezultāti parāda, ka lielākās atšķirības attiecībā uz uzkrājumu veidošanas mērķiem, pastāv starp dažādām vecuma grupām. Piemēram, jaunieši salīdzinoši biežāk krāj atpūtai, mājokļa un mašīnas iegādei, savukārt gados vecākiem cilvēkiem ir daudz aktuālāks jautājums par uzkrājumiem vecumdienām - katrs piektais respondents...

Otrdien, 16.jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēžu darba kārtībā ieviesta jauna sadaļa "Ar pāreju uz euro saistītie projekti", kas iekļauj grozījumu apstiprināšanu normatīvajos aktos saistībā ar pāreju uz eiro. Vakar tika izskatīts rīkojuma projekts "Par tiesību aktu grozījumu virzību saistībā ar euro ieviešanu Latvijā" . Tādējādi, nedēļu pēc oficiālā uzaicinājuma Latvijai pievienoties eirozonai, tiks uzsākts intensīvs valsts pārvaldes darbs, lai grozījumi likumos un MK noteikumos saistībā ar eiro tiktu veikti laikus, nodrošinot iedzīvotājiem un uzņēmējiem ērtu, pārskatāmu un drošu normatīvo regulējumu. Grozījumi tiek veikti visos MK noteikumos un likumos, kuros minēts lats vai kurus citu apsvērumu dēļ tiesiskās noteiktības nodrošināšanai nepieciešams grozīt līdz eiro ieviešanas dienai. Darbs pie grozījumu izstrādes tika uzsākts jau 2011. gadā. Tika caurskatīti visi 1433 valstī spēkā esošie likumi un 3672 valstī spēkā esošie MK noteikumi. Grozījumi tiks veikti aptuveni 500 MK noteikumos un aptuveni 100 likumos, un tos izstrādāja visu ministriju speciālisti. "Jāuzsver - tā ir būtiskākā starpība...

Kā informē Latvijas Komercbanku asociācija, bezskaidrā nauda, tas ir, nauda bankas kontā, būs ērtākais, lētākais un vienkāršākais eiro ieviešanas veids visiem Latvijas iedzīvotājiem - bankas automātiski un bez maksas eiro ieviešanas brīdī pārvērtīs kontos esošos latus par eiro pēc oficiālā kursa. Tēlaini izsakoties, tiem cilvēkiem, kuru nauda būs banku kontos, nevis skaidrā naudā mājās, eiro ieviešana nozīmēs šampanieša glāzes pacelšanu par godu jaunā, 2014. gada. atnākšanai. Latus skaidrā naudā pret eiro pēc oficiālā kursa un bez komisijas maksas bankās varēs apmainīt 6 mēnešus pēc eiro ieviešanas, tas ir, no 2014. gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam. Pēc tam latus skaidrā naudā pret eiro bez termiņa ierobežojuma varēs mainīt Latvijas Bankā. Trīs mēnešus pēc eiro ieviešanas skaidro naudu bez maksas varēs mainīt arī atsevišķās Latvijas Pasta atsevišķās nodaļās. Nelielus latu skaidrās naudas atlikumus varēs iztērēt arī veikalos, kas divas nedēļas pēc eiro ieviešanas dienas vēl pieņems arī latus, atlikumu jau izdodot eiro. Bankas aicina visus...

Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputāti vienojās atbalstīt Krišjāna Kariņa ierosinājumu, ka valstīm ir jāzin, kas ir "ofšoru" patiesie īpašnieki. Komiteja ir nominējusi Krišjāni Kariņu par direktīvas, kura vērsta pret finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, izstrādātāju Parlamentā. "Šobrīd Eiropas Savienībā (ES) naudas "atmazgāšana" un nodokļu nemaksāšana izkropļo tirgu, tas kavē investīcijas un jaunu darbavietu rašanos," uzsver K.Kariņš. K.Kariņa izstrādātie ieteikumi direktīvai paredz, ka dalībvalstu reģistros būs jāiekļauj informācija par uzņēmumu un trastu īstajiem īpašniekiem. Tāpat K.Kariņš ierosina, ka reģistriem jābūt savstarpēji savienotiem un tajos iekļautajai informācijai aktuālai. Savukārt, pielaide informācijai būtu tikai valsts iestādēm un atbildīgajām personām. EP komitejas sēdē K.Kariņš kolēģiem atgādināja, ka naudas "atmazgāšana" ir globāla problēma un tās apjomi sastāda aptuveni 5% no pasaules kopējā IKP. "Lai to risinātu, nepieciešama starpvalstu sadarbība un uzlabojumi valstu uzņēmumu reģistros, lai atklātu "ofšoru" īpašniekus," norāda deputāts. Darbs pie direktīvas izstrādes EP Ekonomikas un monetāro...

Swedbank saviem klientiem - uzņēmumiem piedāvā iespēju jau no 15. jūlija sākt pieteikties eiro skaidras naudas priekšpiegādei. Pēc eiro ieviešanas no 2014. gada 1.janvāra uzņēmumiem vajadzēs apkalpot klientus uzreiz divās valūtās, bet naudas atlikumu izdot tikai eirovalūtā. Tas nozīmē, ka eiro uzņēmumu kasēs jābūt uzreiz no 1. janvāra. Pieteikties Swedbank eiro priekšpiegādei uzņēmumi var no 15.jūlija līdz 21.oktobrim. Savukārt pats priekšpiegādes process notiks no 10.decembra līdz 31.decembrim. Eiro priekšpiegādei uzņēmumi aicināti pieteikties ļoti savlaicīgi - jo ātrāk notiks pieteikšanās, jo vēlāk, tas ir, tuvāk gadumijai, pieteiktais eiro naudas apjoms tiks nogādāts uzņēmumam. Tas ir būtiski, ņemot vērā, ka šo naudu uzņēmums nedrīkst laist apgrozībā līdz 1.janvārim un tā ir rūpīgi jāuzglabā. Proti, jo vēlāk šī nauda tiek piegādāta uzņēmumam, jo īsāku laiku jānodrošina tās glabāšana un jo vēlāk attiecīgā naudas summa tiek ierezervēta uzņēmuma bankas kontā. Swedbank sadarbībā ar Latvijas inkasācijas firmām saviem klientiem nodrošinās priekšpiegādes eiro piegādi uz līgumā norādīto adresi....

Piektdien, 12.jūlijā, iniciatīvas "Godīgs eiro ieviesējs" parakstīja Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Līzingu devēju asociācija, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Tirgotāju asociācija, apliecinot savu biedru atbalstu godprātīgas uzņēmējdarbības principiem. Memorandam jpievienojās arī vairāk nekā 40 dažādu nozaru uzņēmēji, apņemoties īstenot godprātīgas uzņēmējdarbības praksi eiro ieviešanas laikā un būt par palīgiem iedzīvotājiem aprast ar jauno valūtu. Valdības vārdā memorandu parakstīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un finanšu ministrs Andris Vilks. Šonedēļ visi interesenti, kas gatavi ievērot memoranda principus, tam varēs ērti pievienoties elektroniskā formātā mājaslapā www.godigseiroieviesejs.lv. Uzņēmēju iniciatīvas "Godīgs eiro ieviesējs" mērķis ir veicināt godprātīgu un caurskatāmu eiro ieviešanu Latvijā, kas aicina uzņēmējus un individuālā darba veicējus veikt pareizu un precīzu cenu pārrēķinu un norādīšanu pirms un pēc eiro ieviešanas Latvijā. Šīs iniciatīvas ietvaros starp valdību, uzņēmumiem un tos pārstāvošajām organizācijām noslēgts sadarbības memorands, kuram aicināts...

Vairākās Eiropas valstīs notiek aktīva diskusija par banku nodokļa ieviešanu, kas palīdzētu atgūt savulaik finanšu sektora glābšanai piešķirtos līdzekļus, izveidotu nodrošinājumu iespējamajām nākotnes krīzēm un ļautu iegūt papildus finansējuma avotu budžeta deficīta samazināšanai, norāda jurists Ilmārs Muižnieks. Viena no valstīm, kas šo plānu jau realizējusi, ir Ungārija, palielinot nodokli par skaidras naudas izņemšanu no 0,3 procentiem uz 0,6 procentiem, un par elektroniskajiem darījumiem (pārskaitījumiem) no 0,2 procentiem uz 0,3 procentiem. Skatoties uz mūsu valsts ekonomisko situāciju, šādu Ungārijas pieredzi varētu ņemt vērā arī Latvijā. Ungārijas Ekonomikas ministrija ziņo, ka izmaiņas nodokļos bijušas nepieciešamas, lai kompensētu budžeta deficītu, kas radies dēļ inflācijas, kas būtiski apcirpusi valsts ieņēmumus. "Viens no galvenajiem iemesliem nodokļa ieviešanai ir Ungārijas vēlēšanās izkļūt no pārmērīgā budžeta deficīta un novērst draudus, ka valsts ar budžeta deficītu varētu saskarties pavisam īsā laika posmā atkārtoti. Nodokļa ieviešanas mērķis ir palīdzēt samazināt Ungārijas budžeta deficītu zem 3 % no IKP. Arī Ungārijas komercbankas...

Rīgas domes Budžeta komisija piektdien, 12. jūlijā, atbalstīja Finanšu departamenta priekšlikumu par 13 miljoniem latu palielināt šā gada pamatbudžeta ieņēmumus. Ieņēmumi no īpašuma nodokļa tiks palielināti par 4.1 miljonu latu, jo līdz 1. jūlijam par šādu summu iekasēti iepriekšējo gadu nodokļu parādi. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognoze tiks palielināta par 2,8 miljoniem latu, pamatojoties uz pirmā pusgada faktisko izpildi. Savukārt Eiropas Savienības fondu realizēto projektu atmaksātā summa veido 5,1 miljonu latu. Valsts budžeta transfertu maksājumi tiks palielināti par 0,68 miljoniem, bet budžeta iestāžu ieņēmumi - par 0,3 miljoniem latu. Budžeta ieņēmumi tiks novirzīti pašvaldības prioritāro programmu īstenošanai. Izglītības, kultūras un sporta departaments saņems papildus 2,03 miljonus latu. Tas ļaus iegādāties nepieciešamo inventāru jaunu pirmsskolas grupu atvēršanai Rīgas Ukraiņu vidusskolā (40 vietas), Rīgas 95.vidusskolā (60 vietas), Rīgas Ezerkrastu vidusskolā (80 vietas). Privāto izglītības iestāžu pirmsskolas izglītības programmu īstenošanai tiks papildus piešķirts 270 000 latu liels pašvaldības finansējums. Mācību grāmatu un mācību līdzekļu iegādei papildus...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS ir veikusi Latvijas iedzīvotāju aptauju par attieksmi pret finanšu uzkrājumu veikšanu. Iegūtie dati ļauj secināt, ka ir pietiekami liela daļa iedzīvotāju - vismaz 17%, kas uzskata, ka uzkrājumiem ir jābūt, tomēr nav atraduši pagaidām šim solim pietiekamu motivāciju. Kopumā daļu no saviem ienākumiem jau uzkrāj 31% respondentu. 32% atzīst, ka ienākumi nav pietiekami, lai to darītu, 26% aptaujāto pieļauj, ka varētu uzkrāt, taču tikai no daudz kā atsakoties, 6% aptaujas dalībnieku atzīst, ka viņu ienākumi ir pietiekami lieli un uzkrāt varētu, ja vien vēlētos, bet 4% ir grūti pateikt, vai viņi varētu uzkrāt. Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka gandrīz puse (48%) iedzīvotāju dzīvo ar pārliecību, ka "uzkrājumi vienmēr jāveido, cerot uz labāko, bet gatavojoties sliktākajam!". Tā kā 31% respondentu jau šobrīd veido uzkrājumus, var secināt, ka ir pietiekami liels segments Latvijas iedzīvotāju - aptuveni 17%, kuri visdrīzāk...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka no 2013.gada 1.jūlija ir pieejamas vairākas jaunas tarifu kvotas, kas ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm. Saskaņā ar Eiropas Padomes 2013.gada 27.jūnija Regulu (ES) Nr.627/2013 trešo valstu precēm ir atvērtas 10 jaunas nepreferenciālās tarifu kvotas. Kvotas ar 0 % piemērojamo muitas nodokļa likmi piemērojamas šādām precēm: kālija (E,E)-heksa-2,4-dienoāts, krāsviela C.I. Pigment Red 169, Poli (vinilbutirāls), preparāts, kura sastāvā ir 55 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 78 % dimetilglutarāta, 10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 28 % dimetiladipāta un ne vairāk kā 25 % dimetilsukcināta. Kvotu spēkā esamības periods ir no 1.jūlija līdz 31.decembrim. Kvotas precēm, kas paredzētas īpašai izlietošanai, ar 0 % piemērojamo muitas nodokļu likmi pieejamas precēm: malti sorgo graudi, ko paredzēts izlietot berama iepakojumā pildāma materiāla ražošanai, elektromehāniski sadales paneļi, ko paredzēts izmantot Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 8521 un...

Kā atklāj Swedbank sadarbībā ar TNS Latvia šī gada jūnijā veiktais pētījums "Latvijas eiro gatavības indekss", sešus mēnešus pirms eiro ieviešanas Latvijā (2014.gada 1.janvāris) iedzīvotāju eiro gatavības indekss saglabājas salīdzinoši zems - 31 indeksa punkts, kas ir tikpat, cik šī gada martā. Savukārt uzņēmumu vadītāju gatavības līmenis pārejai uz eiro pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis par 4 indeksa punktiem, taču aizvien liecina par vidēja līmeņa gatavību - 50 indeksa punkti uzņēmumu vadītājiem no maksimāli 100 iespējamajiem. Tomēr tas ir nepietiekami, ņemot vērā, ka vairumam uzņēmumu jābūt gataviem eiro jau pēc nepilniem trim mēnešiem. Indeksu veido Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti par informētību, attieksmi un rīcību saistībā ar plānoto pāreju uz eiro. Kā liecina indeksa vidējais svērtais rādījums, no Latvijas iedzīvotājiem pārejai uz eiro visvairāk ir gatavi rīdzinieki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kā arī cilvēki ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Uzņēmumu vadītāju vidū pārejai uz eiro vislabāk ir sagatavojušies...