FINANSES

Saeima turpina ierobežot nebanku kreditētāju sfēru - turpmāk ar stingrāku kontroli un bargākiem naudas sodiem varētu būt jārēķinās arī lombardiem, kas bez licences izsniedz kredītus pret kustamas mantas ķīlu. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas trešdien, 6.februārī, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK). Par kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu sods juridiskajām personām paredzēts no 150 līdz 1000 latiem. Savukārt, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, soda apmērs būs no 250 līdz 3000 latiem. Likumprojekta autori norāda, ka patlaban vairāku komersantu darbībā saskatāmas slēptas lombardu darbības pazīmes. Ņemot vērā salīdzinoši augstās nebanku kreditēšanas licences izmaksas, daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanu. Piemēram, tiek slēgti preču glabājuma vai remonta līgumi, kas paredz drošības naudas izmaksu klientam, nododot lietu glabāšanā vai remontā. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saņēmuši 48 nebanku kreditori, 16 no tiem kā patērētājiem sniedzamo pakalpojumu norādījušas kreditēšanu pret kustamas lietas ķīlu. Regulējuma trūkuma...

Pērnā gada nogalē, apstiprinot divas donorvalstu programmas, pabeigta Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada plānošanas periodā programmu apstiprināšana Latvijai, ziņo Finanšu ministrija. Viena no šīm ir "Stipendijas un Latvijas–Norvēģijas Pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma”, ko ieviesīs Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru, Norvēģijas centru starptautiskajai sadarbībai izglītībā un Norvēģijas Pētniecības padomi. Savukārt programmu „Nacionālā klimata politika” ieviesīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Norvēģijas Klimata un piesārņojuma aģentūru un Norvēģijas Civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju plānošanas direktorātu. Programmas „Stipendijas un Latvijas–Norvēģijas Pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma” mērķis ir uzlabot uz izglītību un pētniecību balstītu zināšanu attīstību, veicinot studentu un augstāko izglītības iestāžu darbinieku mobilitāti un veicinot divpusējo pētniecības sadarbību un partnerattiecības starp Latviju un donorvalstīm. Mērķa īstenošanai programmā paredzēts finansējums 4,3 miljonu latu apmērā. Programmas ietvaros tiks izsludināti trīs atklātie projektu konkursi – divi no tiem stipendijām, bet...

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas biedri ir vienojušies, ka, sākot ar pirmdienu, 11. februāri, neizsniegs aizdevumus 18 un 19 gadus veciem jauniešiem. Šāds ierobežojums būs spēkā līdz brīdim, kamēr valsts izveidos vienotu kredītreģistru, kā arī nodrošinās iespēju pārbaudīt personu ienākumu līmeni. "Kopējais īpatsvars starp kredītņēmējiem, kas ir 18 un 19 gadus veci, ir neliels. Tie veido tikai 5% no kopējā skaita, turklāt arī atmaksas radītāji ir labi. Tomēr ņemot vērā, ka atsevišķi precedenti var radīt negatīvu ietekmi uz sabiedrību kopumā un šī ir sociāli jūtīga grupa, asociācijas biedri lēma par aizdevuma ierobežojuma noteikšanu līdz brīdim, kamēr valsts izveidos kredītreģistru, dodot nebanku kredītdevējiem likumiskas tiesības pārbaudīt jauniešu maksātspēju," norāda Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane. Lai atpazītu tos aizdevējus, kas vienojušies īstenot atbildīgu biznesa praksi, tai skaitā neizsniegs kredītus 18 un 19 gadus veciem jauniešiem, asociācija ir izveidojusi atpazīstamības zīmi "Atbildīgs aizdevējs". Tā ļaus ikvienam patērētājam pārliecināties, ka konkrētais uzņēmums ir pievienojies asociācijas...

Līgumsodi turpmāk, iespējams, nevarēs būt nesamērīgi lieli, jo Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 5.februārī, konceptuāli atbalstīja Civillikuma grozījumus, kas paredz līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos. Viena no jomām, uz ko attiektos jaunais regulējums, būtu tā dēvēto ātro kredītu izsniegšana, kur nereti tiek pieprasītas nesamērīgi lielas atmaksas summas. Piedāvātā Civillikuma grozījumu redakcija līgumsodu definē kā konkrēti noteiktu naudas summu vai citu mantisku vērtību, ko kāda persona uzņemas maksāt sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsodu nedrīkstēs noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai procentuāli pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Šādai praksei neatbilstoši un nesamērīgi procenti uzskatāmi par prettiesiskiem, paredz komisijas atbalstītie Civillikuma grozījumi. Likumprojekta autori norāda, ka līgumsoda apmēram jābūt fiksētam, un tas nevar būt pastāvīgi pieaugošs nenoteikts lielums. Pēc civiltiesisko attiecību būtības līgumsodam jābūt tādam, kam parādnieks piekrīt apzināti, un tam jābūt samērīgam no preču - naudas attiecību viedokļa. Kā komisijas sēdē...

Elektronisko dokumentu iespējas drīzumā varētu ienākt arī vekseļu darījumos - otrdien, 5.februārī, valdība akceptējusi likumprojektu "Grozījumi Vekseļu likumā", kuri paredz, ka vekseļa devējs turpmāk varēs izdot ne tikai papīra formas vekseli, bet arī elektronisku vekseli. Ieviešot elektronisku vekseli, tiks ietaupīti gan laika, gan finanšu resursi, jo elektronisku dokumentu aprite ir ātrāka un papildus netiks izlietoti naudas līdzekļi kancelejas preču un pasta izdevumu segšanai. Elektroniskais vekselis likumprojektā definēts kā vērtspapīrs, kas dod tā turētājam tiesības prasīt no vekseļa devēja vai akceptētāja samaksāt noteiktu naudas summu konkrētā termiņā un vietā. Tāpat grozījumi nosaka, ka elektroniskajam vekselim ir jābūt noformētam atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Grozījumi paredz elektroniskā vekseļa noformēšanas, aprites, glabāšanas un noprotestēšanas kārtību un tā spēkā esamības nosacījumus. Elektroniskajam vekselim nebūs juridiska spēka, ja tam netiks norādītas likumā noteiktās sastāvdaļas un pievienots apstiprinājums par valsts nodevas samaksu. Apstiprinājumu par valsts nodevas samaksu elektroniskam vekselim varēs...

Līdz 2013. gada 31. janvārim lauksaimniekiem zemes iegādei VAS „Lauku attīstības fonds” (LAF) zemes kreditēšanas programmas ietvaros izsniedzis kredītos jau 2,38 miljonus latu, ziņo Zemkopības ministrija. Par apstiprināto aizdevumu summu kopumā plānots iegādāties 1859 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamās zemes platības vidējā tirgus vērtība ir 1274 latu par hektāru. Aizdevumu termiņš ir laika robežās no 5 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevuma termiņš – 15 gadi. Aizņēmēji pamatā ir no Zemgales (26), Kurzemes (17) un Vidzemes (11), kā arī 4 no Latgales reģiona un 4 no Rīgas reģiona. Apstiprināto aizdevumu summa ir no 2000 līdz 100 000 latu (par maksimālo summu ir apstiprināti 2 aizdevumi). No 62 apstiprinātajiem aizdevumiem 40 piešķirto aizdevumu summa ir līdz 40 000 latu, pieprasītākā aizdevuma summa ir no 20 000 līdz 35 000 latu. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. LAF Izsniegto aizdevumu summas pēc to lieluma iedalās šādi: no 2000...

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2012. gadā, pērn iezīmējās vairākas pozitīvas tendences un varēja novērot galveno darbības rādītāju stabilizāciju - banku sektors kopumā darbojies ar peļņu, samazinājies kredītportfeļa sarukuma temps un pakāpeniski palielinājies noguldījumu apjoms. Lai arī finanšu sektorā joprojām saglabājas riski (galvenokārt saistīti ar ārējiem ekonomiskiem faktoriem), 2013. gadā prognozējama piesardzīga sektora attīstība, un bankāmvarētu būt grūtāk nodrošināt peļņas pieaugumu. Raksturojot 2012. gadu banku sektorā FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis uzsver: "Gads kopumā aizvadīts stabilizācijas zīmē - bankas ir atbilstoši kapitalizētas un likviditāte ir augstā līmenī. Galvenās aktualitātes šogad, līdzīgi kā pērn, būs turpināt darbu pie kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanas un nodrošināt aktīvāku ilgtspējīgu projektu kreditēšanu atbilstoši ekonomikas attīstības tempam. Lai arī ekonomikas rādītāji uzlabojas, iedzīvotāji pozitīvās pārmaiņas izjūt vēlāk nekā uzņēmumi, tāpēc 2012. gadā mājsaimniecību kredītu kvalitāte nav būtiski mainījusies, un arī šogad nav izslēgta jaunu uzkrājumu nedrošiem kredītiem veidošanas nepieciešamība....

Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Centrālā banka 2004. gadā izvirzīja prasību aizstāt nacionālajos tiesību aktos Eiropas Savienības vienotās valūtas kodu EUR ar šīs valūtas vienības nosaukuma oriģinālformu „euro” jeb euro, nepieļaujot atšķirīgu tā rakstību atbilstoši gramatikas likumiem nevienā valodā, kas lieto latīņu alfabētu. Ja šī prasība netiktu ievērota, tad Eiropas Centrālā Banka vienpusēji varētu lemt par dalībvalsts, tostarp Latvijas, izslēgšanu no maksājumu sistēmas TARGET2, kas nodrošina tiešu un ātru norēķinu veikšanu eiro valūtā starp Eiropas Savienības finanšu tirgus dalībniekiem. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijas sabiedrība ikdienā kā Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukumu jau gandrīz 15 gadus plaši lieto vārdu „eiro”, kas pilnībā atbilst latviešu valodas likumiem, Latvija izmantoja iespēju noteikt sev izņēmuma stāvokli. Proti, balstoties uz Lietuvas un citu Eiropas Savienības jauno dalībvalstu pieredzi, tehniska rakstura tekstos (tiesību aktos, finanšu dokumentos) vienotās valūtas nosaukums tiek atveidots kā euro (to rakstot slīprakstā un uzskatot par tehnisku terminu svešvalodā). Savukārt ikdienā sabiedrībā un publiskajā...

Pirmdien, 4.februārī, sācis darboties eiro informācijas tālrunis 80003000. Piezvanot pa šo tālruni, Eiro komunikācijas nodaļas darbinieki sniegs būtiskāko informāciju par iedzīvotājus interesējošajiem jautājumiem saistītiem ar eiro ieviešanu 2014. gada 1.janvārī. Jau līdz šim iedzīvotāji ir vērsušies ar jautājumiem Finanšu ministrijā. Tagad tas izdarāms, zvanot pa bezmaksas tālruņa līniju. Līdzšinējā pieredze liecina, ka vairāk nekā pusē gadījumu iedzīvotājus interesē, kādi ieguvumi sagaidāmi no pārejas uz eiro valūtu norēķinos. Aptuveni 10 procentu interesentu vēlas precizēt informāciju par to, kā tieši notiks eiro ieviešana, tikpat daudzus interesē, kādas izskatīsies Latvijas eiro monētas. Nedaudz vairāk par10 procentiem satraucas par eiro ieviešanas ietekmi uz cenām un inflāciju kopumā, bet 5 procentus - interesē prognozes par Eirozonas nākotni.

Ceturtdien, 31.janvārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Fiskālās disciplīnas likumu. Tas ir nākamais solis pretī atbildīgās fiskālās politikas nostiprināšanai, jo pirmo reizi ar likumu tiks noteikts, ka Latvijā ir jāveido ekonomiskajā ciklā sabalansēts budžets. Likuma pamatideja ir nosacījums par ekonomiskā ciklā sabalansētu budžetu, tādā izpratnē, kā to nosaka ratificētais fiskālās disciplīnas līgums - proti tas balstās divos skaitliskajos fiskālajos nosacījumos - strukturālais deficīts nedrīkst būt lielāks par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un izdevumi nedrīkst augt ātrāk nekā desmit gadu vidējais potenciālā IKP pieaugums. Likumā ir definēti būtiskākie pamatprincipi un fiskālie nosacījumi atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai. Kā galvenais instruments fiskālās disciplīnas ievērošanā ir paredzēts vidēja termiņa budžeta ietvara likums, ko sagatavo turpmāko trīs gadu periodam. Likums attieksies uz valsts un pašvaldību budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām kā arī uz citām vispārējās valdības sektorā iekļaujamām institūcijām atbilstoši Eiropas Padomes regulējumam. Likumā ir ietverts...

2013.gadā viens no svarīgākajiem Administratoru asociācijas uzdevumiem būs maksātnespējas procesa administratoru atkārtotās sertifikācijas organizēšana, jo lielai daļai administratoru šogad paiet divu gadu sertifikāta darbības termiņš, informē Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode. Atkārtotas sertifikācijas ietvaros tiek vērtēta administratora profesionālā darbība un kvalifikācijas pilnveides rādītāji par 24 mēnešu periodu. Lai pretendētu uz sertifikāta termiņa pagarinājumu, divu gadu laikā administratoriem ir jāuzrāda augsta profesionalitāte darbā, kā arī regulāri jāapmeklē profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursi, lai sakrātu noteiktu skaitu punktus - kopumā 100, no kuriem vismaz 50 jāiegūst par profesionālo darbību un vismaz 50 par kvalifikācijas pilnveidi. Asociācijas valdes priekšsēdētāja akcentē, ka administratoru darba izvērtēšana resertifikācijas laikā ir ļoti nozīmīgs un atbildīgs process, jo ir jānodrošina profesionālāko administratoru turpmāka darbība maksātnespējas jomā. Tieši šī iemesla dēļ 2012.gada 1.jūlijā stājās spēkā stingrākas maksātnespējas procesa administratoru atkārtotas sertifikācijas prasības. A.Strode norāda, ka šogad no 331 administratoru kopskaita, kas reģistrēti Maksātnespējas reģistrā, sertifikātu termiņš beidzas nedaudz...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas(turpmāk - FKTK) padome 31.janvārī, pieņēma normatīvos noteikumus, kas precizē apjomu un kārtību, kādā noguldījumu piesaistītājiem turpmāk jāapkopo un jāiesniedz informācija FKTK par garantēto atlīdzību. Noteikumi stāsies spēkā šī gada 1.aprīlī, kad spēku zaudēs FKTK 29.10.2009. normatīvie noteikumi Nr. 136 "Informācijas par garantēto atlīdzību apkopošanas un sniegšanas normatīvie noteikumi". Pilnveidojot kontroles procesu un izvērtējot noguldījumu piesaistītāju spēju nepieciešamības gadījumā operatīvi nodrošināt FKTK ar Noguldījumu garantiju likuma prasībām atbilstošu informāciju, tika nolemts papildināt "Informācijas par garantēto atlīdzību apkopošanas un sniegšanas normatīvos noteikumus" ar papildu prasībām, kuras iestrādātās noteikumu 11. un 16. punktā, par iesniedzamās informācijas apjomu, kā arī apkopošanas un iesniegšanas kārtību. FKTK atgādina, ka uz visām Latvijā reģistrētām bankām, ārvalstu banku filiālēm un krājaizdevu sabiedrībām attiecas Noguldījumu garantiju sistēma. Valsts garantē atlīdzības izmaksu vienam klientam (gan privātpersonām, gan uzņēmumiem) visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā 100 000 eiro apmērā katrā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz...

Saeima ceturtdien, 31.janvārī, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Euro ieviešanas kārtības likumu, kas nosaka Eiropas Savienības vienotās valūtas eiro ieviešanas kārtību Latvijā. Par likuma pieņemšanu balsoja 52 deputāti, pret – 40, bet atturējās 2 deputāti. Saskaņā ar likumu eiro ieviešanai paredzēts īstenot vairākus pasākumus, kas saistīti ar latu un eiro vienlaicīgu apgrozību, skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumus. „Likuma sagatavošanas gaitā esam strādājuši pie tā, lai iedzīvotājiem eiro ieviešanas regulējums būtu draudzīgs un latu nomaiņa pret eiro neprasītu nekādus papildu līdzekļus,” pauž par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Lai eiro ieviešana neietekmētu līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību, likums paredz, ka atsauces uz latiem pirms eiro ieviešanas dienas ir uzskatāmas par atsaucēm uz eiro. Tādējādi iedzīvotājiem, piemēram, nebūs jādodas uz banku un jāpārslēdz iepriekš noslēgtie kredītlīgumi. Pārejā no...

„Šodien pieņemtajā likumā ir ietverts precīzs juridisks regulējums, kā notiks eiro ieviešana mūsu valstī. Tādējādi likums sniedz atbildes uz daudziem ikkatra Latvijas iedzīvotāja dzīvē būtiskiem ikdienas jautājumiem un veicinās drošības sajūtu sabiedrībā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, ceturtdien, 31.janvārī, preses konferencē runājot par Saeimā pieņemto Euro ieviešanas kārtības likumu. „Manuprāt, pats būtiskākais ir tas, ka šodien pieņemtais likums spēs kliedēt bažas lielā daļā Latvijas sabiedrības un veicinās drošības un stabilitātes sajūtu mūsu cilvēkos,” norādīja S.Āboltiņa, uzsverot, ka tas ir ļoti būtiski iedzīvotājiem, kuri pēdējo desmitgažu laikā pārdzīvojuši gan vairākas naudas maiņas, gan ekonomisko krīzi. Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu, ka likuma pieņemšanu ir pavadījušas arī plašas parlamentārās debates, sniedzot iespēju dzirdēt visdažādākos argumentus un visdažādākās bažas, kas pastāv vai var pastāvēt sabiedrībā. S.Āboltiņa uzsvēra, ka nav jābaidās runāt par eiro ieviešanas riskiem, jāapzina visas Latvijas iedzīvotāju bažas un jāspēj uz tām atbildēt. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka pievienošanās Eiropas vienotajai valūtai sniegs...

Otrdien, 29.janvārī, Ministru kabineta sēdē apstiprinātas Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda investīciju prioritātes. "Valdībā apstiprinātās nākamo septiņu gadu ES fondu investīcijas ir pirmais nozīmīgais solis 2014.-2020. gada plānošanas perioda sagatavošanas darbu veikšanai. Tagad ir skaidri noteikti investīciju mērķi, un atliek veikt kvalitatīvu fondu plānošanas darbu gan ministrijās, gan konsultējoties ar nevalstiskajiem, reģionālajiem un sociālajiem partneriem, lai nākamo gadu ieguldījumi dotu maksimālu atdevi visās noteiktajās jomās," rezumē finanšu ministrs Andris Vilks. Nākamo septiņu gadu ES fondu tematiskie mērķi būs: nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju; uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti; uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju; atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs; veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību; aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti; veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās; veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti; veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību; ieguldīt izglītībā, prasmēs...