FINANSES

Elektronisko dokumentu iespējas drīzumā varētu ienākt arī vekseļu darījumos - otrdien, 5.februārī, valdība akceptējusi likumprojektu "Grozījumi Vekseļu likumā", kuri paredz, ka vekseļa devējs turpmāk varēs izdot ne tikai papīra formas vekseli, bet arī elektronisku vekseli. Ieviešot elektronisku vekseli, tiks ietaupīti gan laika, gan finanšu resursi, jo elektronisku dokumentu aprite ir ātrāka un papildus netiks izlietoti naudas līdzekļi kancelejas preču un pasta izdevumu segšanai. Elektroniskais vekselis likumprojektā definēts kā vērtspapīrs, kas dod tā turētājam tiesības prasīt no vekseļa devēja vai akceptētāja samaksāt noteiktu naudas summu konkrētā termiņā un vietā. Tāpat grozījumi nosaka, ka elektroniskajam vekselim ir jābūt noformētam atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Grozījumi paredz elektroniskā vekseļa noformēšanas, aprites, glabāšanas un noprotestēšanas kārtību un tā spēkā esamības nosacījumus. Elektroniskajam vekselim nebūs juridiska spēka, ja tam netiks norādītas likumā noteiktās sastāvdaļas un pievienots apstiprinājums par valsts nodevas samaksu. Apstiprinājumu par valsts nodevas samaksu elektroniskam vekselim varēs...

Līdz 2013. gada 31. janvārim lauksaimniekiem zemes iegādei VAS „Lauku attīstības fonds” (LAF) zemes kreditēšanas programmas ietvaros izsniedzis kredītos jau 2,38 miljonus latu, ziņo Zemkopības ministrija. Par apstiprināto aizdevumu summu kopumā plānots iegādāties 1859 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamās zemes platības vidējā tirgus vērtība ir 1274 latu par hektāru. Aizdevumu termiņš ir laika robežās no 5 līdz 20 gadiem, vidējais aizdevuma termiņš – 15 gadi. Aizņēmēji pamatā ir no Zemgales (26), Kurzemes (17) un Vidzemes (11), kā arī 4 no Latgales reģiona un 4 no Rīgas reģiona. Apstiprināto aizdevumu summa ir no 2000 līdz 100 000 latu (par maksimālo summu ir apstiprināti 2 aizdevumi). No 62 apstiprinātajiem aizdevumiem 40 piešķirto aizdevumu summa ir līdz 40 000 latu, pieprasītākā aizdevuma summa ir no 20 000 līdz 35 000 latu. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. LAF Izsniegto aizdevumu summas pēc to lieluma iedalās šādi: no 2000...

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2012. gadā, pērn iezīmējās vairākas pozitīvas tendences un varēja novērot galveno darbības rādītāju stabilizāciju - banku sektors kopumā darbojies ar peļņu, samazinājies kredītportfeļa sarukuma temps un pakāpeniski palielinājies noguldījumu apjoms. Lai arī finanšu sektorā joprojām saglabājas riski (galvenokārt saistīti ar ārējiem ekonomiskiem faktoriem), 2013. gadā prognozējama piesardzīga sektora attīstība, un bankāmvarētu būt grūtāk nodrošināt peļņas pieaugumu. Raksturojot 2012. gadu banku sektorā FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis uzsver: "Gads kopumā aizvadīts stabilizācijas zīmē - bankas ir atbilstoši kapitalizētas un likviditāte ir augstā līmenī. Galvenās aktualitātes šogad, līdzīgi kā pērn, būs turpināt darbu pie kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanas un nodrošināt aktīvāku ilgtspējīgu projektu kreditēšanu atbilstoši ekonomikas attīstības tempam. Lai arī ekonomikas rādītāji uzlabojas, iedzīvotāji pozitīvās pārmaiņas izjūt vēlāk nekā uzņēmumi, tāpēc 2012. gadā mājsaimniecību kredītu kvalitāte nav būtiski mainījusies, un arī šogad nav izslēgta jaunu uzkrājumu nedrošiem kredītiem veidošanas nepieciešamība....

Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Centrālā banka 2004. gadā izvirzīja prasību aizstāt nacionālajos tiesību aktos Eiropas Savienības vienotās valūtas kodu EUR ar šīs valūtas vienības nosaukuma oriģinālformu „euro” jeb euro, nepieļaujot atšķirīgu tā rakstību atbilstoši gramatikas likumiem nevienā valodā, kas lieto latīņu alfabētu. Ja šī prasība netiktu ievērota, tad Eiropas Centrālā Banka vienpusēji varētu lemt par dalībvalsts, tostarp Latvijas, izslēgšanu no maksājumu sistēmas TARGET2, kas nodrošina tiešu un ātru norēķinu veikšanu eiro valūtā starp Eiropas Savienības finanšu tirgus dalībniekiem. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijas sabiedrība ikdienā kā Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukumu jau gandrīz 15 gadus plaši lieto vārdu „eiro”, kas pilnībā atbilst latviešu valodas likumiem, Latvija izmantoja iespēju noteikt sev izņēmuma stāvokli. Proti, balstoties uz Lietuvas un citu Eiropas Savienības jauno dalībvalstu pieredzi, tehniska rakstura tekstos (tiesību aktos, finanšu dokumentos) vienotās valūtas nosaukums tiek atveidots kā euro (to rakstot slīprakstā un uzskatot par tehnisku terminu svešvalodā). Savukārt ikdienā sabiedrībā un publiskajā...

Pirmdien, 4.februārī, sācis darboties eiro informācijas tālrunis 80003000. Piezvanot pa šo tālruni, Eiro komunikācijas nodaļas darbinieki sniegs būtiskāko informāciju par iedzīvotājus interesējošajiem jautājumiem saistītiem ar eiro ieviešanu 2014. gada 1.janvārī. Jau līdz šim iedzīvotāji ir vērsušies ar jautājumiem Finanšu ministrijā. Tagad tas izdarāms, zvanot pa bezmaksas tālruņa līniju. Līdzšinējā pieredze liecina, ka vairāk nekā pusē gadījumu iedzīvotājus interesē, kādi ieguvumi sagaidāmi no pārejas uz eiro valūtu norēķinos. Aptuveni 10 procentu interesentu vēlas precizēt informāciju par to, kā tieši notiks eiro ieviešana, tikpat daudzus interesē, kādas izskatīsies Latvijas eiro monētas. Nedaudz vairāk par10 procentiem satraucas par eiro ieviešanas ietekmi uz cenām un inflāciju kopumā, bet 5 procentus - interesē prognozes par Eirozonas nākotni.

Ceturtdien, 31.janvārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Fiskālās disciplīnas likumu. Tas ir nākamais solis pretī atbildīgās fiskālās politikas nostiprināšanai, jo pirmo reizi ar likumu tiks noteikts, ka Latvijā ir jāveido ekonomiskajā ciklā sabalansēts budžets. Likuma pamatideja ir nosacījums par ekonomiskā ciklā sabalansētu budžetu, tādā izpratnē, kā to nosaka ratificētais fiskālās disciplīnas līgums - proti tas balstās divos skaitliskajos fiskālajos nosacījumos - strukturālais deficīts nedrīkst būt lielāks par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un izdevumi nedrīkst augt ātrāk nekā desmit gadu vidējais potenciālā IKP pieaugums. Likumā ir definēti būtiskākie pamatprincipi un fiskālie nosacījumi atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai. Kā galvenais instruments fiskālās disciplīnas ievērošanā ir paredzēts vidēja termiņa budžeta ietvara likums, ko sagatavo turpmāko trīs gadu periodam. Likums attieksies uz valsts un pašvaldību budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām kā arī uz citām vispārējās valdības sektorā iekļaujamām institūcijām atbilstoši Eiropas Padomes regulējumam. Likumā ir ietverts...

2013.gadā viens no svarīgākajiem Administratoru asociācijas uzdevumiem būs maksātnespējas procesa administratoru atkārtotās sertifikācijas organizēšana, jo lielai daļai administratoru šogad paiet divu gadu sertifikāta darbības termiņš, informē Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode. Atkārtotas sertifikācijas ietvaros tiek vērtēta administratora profesionālā darbība un kvalifikācijas pilnveides rādītāji par 24 mēnešu periodu. Lai pretendētu uz sertifikāta termiņa pagarinājumu, divu gadu laikā administratoriem ir jāuzrāda augsta profesionalitāte darbā, kā arī regulāri jāapmeklē profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursi, lai sakrātu noteiktu skaitu punktus - kopumā 100, no kuriem vismaz 50 jāiegūst par profesionālo darbību un vismaz 50 par kvalifikācijas pilnveidi. Asociācijas valdes priekšsēdētāja akcentē, ka administratoru darba izvērtēšana resertifikācijas laikā ir ļoti nozīmīgs un atbildīgs process, jo ir jānodrošina profesionālāko administratoru turpmāka darbība maksātnespējas jomā. Tieši šī iemesla dēļ 2012.gada 1.jūlijā stājās spēkā stingrākas maksātnespējas procesa administratoru atkārtotas sertifikācijas prasības. A.Strode norāda, ka šogad no 331 administratoru kopskaita, kas reģistrēti Maksātnespējas reģistrā, sertifikātu termiņš beidzas nedaudz...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas(turpmāk - FKTK) padome 31.janvārī, pieņēma normatīvos noteikumus, kas precizē apjomu un kārtību, kādā noguldījumu piesaistītājiem turpmāk jāapkopo un jāiesniedz informācija FKTK par garantēto atlīdzību. Noteikumi stāsies spēkā šī gada 1.aprīlī, kad spēku zaudēs FKTK 29.10.2009. normatīvie noteikumi Nr. 136 "Informācijas par garantēto atlīdzību apkopošanas un sniegšanas normatīvie noteikumi". Pilnveidojot kontroles procesu un izvērtējot noguldījumu piesaistītāju spēju nepieciešamības gadījumā operatīvi nodrošināt FKTK ar Noguldījumu garantiju likuma prasībām atbilstošu informāciju, tika nolemts papildināt "Informācijas par garantēto atlīdzību apkopošanas un sniegšanas normatīvos noteikumus" ar papildu prasībām, kuras iestrādātās noteikumu 11. un 16. punktā, par iesniedzamās informācijas apjomu, kā arī apkopošanas un iesniegšanas kārtību. FKTK atgādina, ka uz visām Latvijā reģistrētām bankām, ārvalstu banku filiālēm un krājaizdevu sabiedrībām attiecas Noguldījumu garantiju sistēma. Valsts garantē atlīdzības izmaksu vienam klientam (gan privātpersonām, gan uzņēmumiem) visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā 100 000 eiro apmērā katrā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz...

Saeima ceturtdien, 31.janvārī, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Euro ieviešanas kārtības likumu, kas nosaka Eiropas Savienības vienotās valūtas eiro ieviešanas kārtību Latvijā. Par likuma pieņemšanu balsoja 52 deputāti, pret – 40, bet atturējās 2 deputāti. Saskaņā ar likumu eiro ieviešanai paredzēts īstenot vairākus pasākumus, kas saistīti ar latu un eiro vienlaicīgu apgrozību, skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumus. „Likuma sagatavošanas gaitā esam strādājuši pie tā, lai iedzīvotājiem eiro ieviešanas regulējums būtu draudzīgs un latu nomaiņa pret eiro neprasītu nekādus papildu līdzekļus,” pauž par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Lai eiro ieviešana neietekmētu līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību, likums paredz, ka atsauces uz latiem pirms eiro ieviešanas dienas ir uzskatāmas par atsaucēm uz eiro. Tādējādi iedzīvotājiem, piemēram, nebūs jādodas uz banku un jāpārslēdz iepriekš noslēgtie kredītlīgumi. Pārejā no...

„Šodien pieņemtajā likumā ir ietverts precīzs juridisks regulējums, kā notiks eiro ieviešana mūsu valstī. Tādējādi likums sniedz atbildes uz daudziem ikkatra Latvijas iedzīvotāja dzīvē būtiskiem ikdienas jautājumiem un veicinās drošības sajūtu sabiedrībā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, ceturtdien, 31.janvārī, preses konferencē runājot par Saeimā pieņemto Euro ieviešanas kārtības likumu. „Manuprāt, pats būtiskākais ir tas, ka šodien pieņemtais likums spēs kliedēt bažas lielā daļā Latvijas sabiedrības un veicinās drošības un stabilitātes sajūtu mūsu cilvēkos,” norādīja S.Āboltiņa, uzsverot, ka tas ir ļoti būtiski iedzīvotājiem, kuri pēdējo desmitgažu laikā pārdzīvojuši gan vairākas naudas maiņas, gan ekonomisko krīzi. Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu, ka likuma pieņemšanu ir pavadījušas arī plašas parlamentārās debates, sniedzot iespēju dzirdēt visdažādākos argumentus un visdažādākās bažas, kas pastāv vai var pastāvēt sabiedrībā. S.Āboltiņa uzsvēra, ka nav jābaidās runāt par eiro ieviešanas riskiem, jāapzina visas Latvijas iedzīvotāju bažas un jāspēj uz tām atbildēt. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka pievienošanās Eiropas vienotajai valūtai sniegs...

Otrdien, 29.janvārī, Ministru kabineta sēdē apstiprinātas Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda investīciju prioritātes. "Valdībā apstiprinātās nākamo septiņu gadu ES fondu investīcijas ir pirmais nozīmīgais solis 2014.-2020. gada plānošanas perioda sagatavošanas darbu veikšanai. Tagad ir skaidri noteikti investīciju mērķi, un atliek veikt kvalitatīvu fondu plānošanas darbu gan ministrijās, gan konsultējoties ar nevalstiskajiem, reģionālajiem un sociālajiem partneriem, lai nākamo gadu ieguldījumi dotu maksimālu atdevi visās noteiktajās jomās," rezumē finanšu ministrs Andris Vilks. Nākamo septiņu gadu ES fondu tematiskie mērķi būs: nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju; uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti; uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju; atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs; veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību; aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti; veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās; veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti; veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību; ieguldīt izglītībā, prasmēs...

Lai veidotu vienotu un konstruktīvu dialogu ar valsti par nebanku kredītu izsniegšanas regulējumu, kā arī par citiem nozarē būtiskiem jautājumiem, nebanku kredītdevēji ir pieņēmuši lēmumu apvienoties vienā organizācijā. Turpmāk Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijā (LNKA) būs pārstāvēti uzņēmumi, kuri veido 80% no kopējās tirgus daļas. Par asociācijas vadītāju ir apstiprināta tiesību eksperte Baiba Fromane, kurai ir ilgstoša darba pieredze finanšu sektorā. "Nebanku kreditēšanas nozare pēdējos gados ir ļoti strauji attīstījusies. Ir virkne jautājumu, kas nav risināti valstiskā līmenī. Tāpēc nozares uzņēmumi atzinīgi vērtē ekonomikas ministra Daniela Pavļuta aizsākto diskusiju par uzņēmējdarbības vides regulējumu, īpaši skatot jautājumu par nebanku kredītdevēju likumiskajām iespējām izvērtēt iedzīvotāju patieso maksātspēju. Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka šobrīd gan mediju telpā, gan politiskajā līmenī tiek izmantoti kļūdaini dati, kas rada nepareizu priekšstatu par akūti risināmajiem problēmjautājumiem," norāda LNKA vadītāja Baiba Fromane. Piektdien, 1. februārī, paredzēts plašākai sabiedrībai prezentēt datus par nozares darbību, kā arī asociācijas vadība definēs problēmjautājumus, kas Ekonomikas...

Trešdien, 30.janvārī, Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2013.gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu uzvarēja vienīgais izsoles dalībnieks - SEB banka. Tiesības 2013.gadā izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma SEB banka par kopējo summu 28 102 429,70 eiro (ekvivalents 19 750 500,00 latu), procentu likme - sešu mēnešu EURIBOR likme plus 1,90%. Tiesības 2013.gadā izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma SEB banka par kopējo summu 12 773 831,68 eiro (8 977 500,00 latu), procentu likme - sešu mēnešu EURIBOR likme plus 1,90%. Izsoles noteikumi tika apstiprināti ar Finanšu ministrijas rīkojumu. Izsoles komisijas sastāvā darbojās Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Valsts kases pārstāvji. Izsolē varēja piedalīties jebkura Latvijā reģistrēta kredītiestāde un ārvalstu bankas nodaļa, kura var nodrošināt kredītu izsniegšanu un administrēšanu visā Latvijas Republikas teritorijā. Arī pērn, 2012.gadā, tiesības izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu...

Turpmāk parādu piedzinēju darbība tiks stingrāk reglamentēta, gan nosakot to licencēšanas kārtību, gan paredzot maksimālo summu, ko tie drīkst prasīt kā parāda atgūšanas izdevumus. To visu paredz divi otrdien, 29.janvārī, valdībā pieņemtie Ekonomikas ministrijas izstrādātie MK noteikumu projekti - "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi" un "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība". Noteikumi izdoti saskaņā ar 2012.gada 8.novembrī Saeimā pieņemto Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, kurā noteiktas prasības parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbībai, prasības kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējam parāda atgūšanā īstenojamai komunikācijai, kā arī risināts fizisko personu datu izmantošanas jautājums parāda atgūšanā. Likumā noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam jāsaņem speciālā atļauja (licence), lai tas savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros būtu tiesīgs veikt ārpustiesas parāda atgūšanu kreditora vārdā vai uzdevumā. Ministru kabineta noteikumi par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtību nosaka, kā tiks izsniegta, izmantota, pārreģistrēta, apturēta un anulēta speciālā atļauja...

2012.gadā dzīvības apdrošināšanas sabiedrības* kopumā parakstījušas prēmijas Ls 55,3 milj. apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas(LAA) un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra (SKDS) apkopotā informācija par dzīvības apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem.Salīdzinot ar 2011.gadu, 2012.gadā dzīvības apdrošināšanas tirgū vērojams pieaugums par 6%; parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms palielinājies par Ls 3,1 milj. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2011.gadu, palielinājies par Ls 3,8 milj. jeb 13%, un kopumā klientiem 2012.gadā atlīdzībās izmaksāti Ls 32,4 milj. LAA prezidents J.Dumpis ir pārliecināts, ka, turpinoties ekonomikas izaugsmei Latvijā, pieaugs arī iedzīvotāju interese par dzīvības apdrošinātāju piedāvātajiem pakalpojumiem. Līdz ar to arī šogad var prognozēt dzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi vismaz par 5%. Personu apdrošināšanas veidos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izmaiņas ir vērojamas gan parakstīto apdrošināšanas prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. 2012. gadā pieprasītākais dzīvības apdrošināšanas veids bija dzīvības apdrošināšana, gan ar uzkrājuma veidošanu (t.sk. tirgum piesaistītie dzīvības apdrošināšanas līgumi), gan arī bez uzkrājuma veidošanas. Tā kopumā dzīvības apdrošināšanā parakstītas...