FINANSES

Lai veidotu vienotu un konstruktīvu dialogu ar valsti par nebanku kredītu izsniegšanas regulējumu, kā arī par citiem nozarē būtiskiem jautājumiem, nebanku kredītdevēji ir pieņēmuši lēmumu apvienoties vienā organizācijā. Turpmāk Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijā (LNKA) būs pārstāvēti uzņēmumi, kuri veido 80% no kopējās tirgus daļas. Par asociācijas vadītāju ir apstiprināta tiesību eksperte Baiba Fromane, kurai ir ilgstoša darba pieredze finanšu sektorā. "Nebanku kreditēšanas nozare pēdējos gados ir ļoti strauji attīstījusies. Ir virkne jautājumu, kas nav risināti valstiskā līmenī. Tāpēc nozares uzņēmumi atzinīgi vērtē ekonomikas ministra Daniela Pavļuta aizsākto diskusiju par uzņēmējdarbības vides regulējumu, īpaši skatot jautājumu par nebanku kredītdevēju likumiskajām iespējām izvērtēt iedzīvotāju patieso maksātspēju. Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka šobrīd gan mediju telpā, gan politiskajā līmenī tiek izmantoti kļūdaini dati, kas rada nepareizu priekšstatu par akūti risināmajiem problēmjautājumiem," norāda LNKA vadītāja Baiba Fromane. Piektdien, 1. februārī, paredzēts plašākai sabiedrībai prezentēt datus par nozares darbību, kā arī asociācijas vadība definēs problēmjautājumus, kas Ekonomikas...

Trešdien, 30.janvārī, Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2013.gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu uzvarēja vienīgais izsoles dalībnieks - SEB banka. Tiesības 2013.gadā izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma SEB banka par kopējo summu 28 102 429,70 eiro (ekvivalents 19 750 500,00 latu), procentu likme - sešu mēnešu EURIBOR likme plus 1,90%. Tiesības 2013.gadā izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma SEB banka par kopējo summu 12 773 831,68 eiro (8 977 500,00 latu), procentu likme - sešu mēnešu EURIBOR likme plus 1,90%. Izsoles noteikumi tika apstiprināti ar Finanšu ministrijas rīkojumu. Izsoles komisijas sastāvā darbojās Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Valsts kases pārstāvji. Izsolē varēja piedalīties jebkura Latvijā reģistrēta kredītiestāde un ārvalstu bankas nodaļa, kura var nodrošināt kredītu izsniegšanu un administrēšanu visā Latvijas Republikas teritorijā. Arī pērn, 2012.gadā, tiesības izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu...

Turpmāk parādu piedzinēju darbība tiks stingrāk reglamentēta, gan nosakot to licencēšanas kārtību, gan paredzot maksimālo summu, ko tie drīkst prasīt kā parāda atgūšanas izdevumus. To visu paredz divi otrdien, 29.janvārī, valdībā pieņemtie Ekonomikas ministrijas izstrādātie MK noteikumu projekti - "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi" un "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība". Noteikumi izdoti saskaņā ar 2012.gada 8.novembrī Saeimā pieņemto Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, kurā noteiktas prasības parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbībai, prasības kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējam parāda atgūšanā īstenojamai komunikācijai, kā arī risināts fizisko personu datu izmantošanas jautājums parāda atgūšanā. Likumā noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam jāsaņem speciālā atļauja (licence), lai tas savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros būtu tiesīgs veikt ārpustiesas parāda atgūšanu kreditora vārdā vai uzdevumā. Ministru kabineta noteikumi par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtību nosaka, kā tiks izsniegta, izmantota, pārreģistrēta, apturēta un anulēta speciālā atļauja...

2012.gadā dzīvības apdrošināšanas sabiedrības* kopumā parakstījušas prēmijas Ls 55,3 milj. apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas(LAA) un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra (SKDS) apkopotā informācija par dzīvības apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem.Salīdzinot ar 2011.gadu, 2012.gadā dzīvības apdrošināšanas tirgū vērojams pieaugums par 6%; parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms palielinājies par Ls 3,1 milj. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2011.gadu, palielinājies par Ls 3,8 milj. jeb 13%, un kopumā klientiem 2012.gadā atlīdzībās izmaksāti Ls 32,4 milj. LAA prezidents J.Dumpis ir pārliecināts, ka, turpinoties ekonomikas izaugsmei Latvijā, pieaugs arī iedzīvotāju interese par dzīvības apdrošinātāju piedāvātajiem pakalpojumiem. Līdz ar to arī šogad var prognozēt dzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi vismaz par 5%. Personu apdrošināšanas veidos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izmaiņas ir vērojamas gan parakstīto apdrošināšanas prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. 2012. gadā pieprasītākais dzīvības apdrošināšanas veids bija dzīvības apdrošināšana, gan ar uzkrājuma veidošanu (t.sk. tirgum piesaistītie dzīvības apdrošināšanas līgumi), gan arī bez uzkrājuma veidošanas. Tā kopumā dzīvības apdrošināšanā parakstītas...

Otrdien, 29. janvārī, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Noteikumu projekts "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda uzraudzības noteikumi", kas nosaka kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu uzraudzību, izvērtēšanu, kontroli, ziņo par konstatētajām neatbilstībām un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus. MK noteikumi nosaka finanšu instrumentu uzraudzības un izvērtēšanas kārtību, finanšu instrumentu kontroles kārtību, nosacījumus neatbilstību konstatēšanai, neatbilstību izvērtēšanas kārtību, kā arī ziņošanas par konstatētajām neatbilstībām kārtību. Noteikumos iekļauta arī neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtība gan no programmas apsaimniekotāja un aģentūras par programmas īstenošanā veiktajiem administratīvajiem izdevumiem, gan no līdzfinansējuma saņēmējiem atkarībā no tā, vai tie ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas vai citas valsts iestādes vai arī privātpersonas. Tāpat noteikumi paredz neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas un uzskaites kārtību. Ņemot vērā, ka EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda vadības likumā noteiktā finanšu instrumentu ieviešanas sistēma...

Turpmāk parādu piedzinēji par parāda atgūšanas procesa izmaksām parādniekam nedrīkstētu pieprasīt vairāk kā 12 latus, paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi", ko otrdien, 29. janvārī, skatīs valdībā. Minētos 12 latus parādu piedzinējs varēs pieprasīt: 1) par rakstveida paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esamību un aicinājums labprātīgi veikt kavēto maksājuma saistību izpildi, uzsākot parāda atgūšanu, un par nepieciešamajām papildus veicamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka noslēgtajā tiesiskajā darījumā - ne vairāk kā 5 latus; par darbībām, kas nav uzskatāmas par objektīvi nepieciešamām un pamatotām parāda atgūšanai, kā arī darbībām, kas ir pretrunā ar godīgu praksi.

80% Latvijas iedzīvotāju līdz eiro ieviešanai vēlas saglabāt pašreizējo lata kursu (0,702804 lati par vienu eiro), liecina 2012.gada gada rudenī pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā aptauja. Savukārt "lata kursa koridora" paplašināšanu jeb iespēju paplašināt robežas, kurās lata kurss var svārstīties atkarībā no ekonomiskās situācijas, kā sev izdevīgu atbalstīja 14% iedzīvotāju, savukārt 5% iedzīvotāju gribētu, lai lata kurss pret eiro tiktu pazemināts. Pēdējo trīs gadu laikā pakāpeniski ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas atbalsta nemainīgo lata kursu: ja 2009.gadā kursa stabilitāti atbalstīja 59%, tad 2012.gadā atbalstītāju īpatsvars ir būtiski augstāks (80%). TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda: "Turklāt straujākais atbalstītāju pieaugums ir vērojams pēdējā gada laikā, kad tas ir palielinājies par 10%. Šo pieaugumu pamatā var skaidrot ar Latvijas Bankas veiktajām informēšanas aktivitātēm, kas ar dažādu bankas un citu viedokļu līderu starpniecību tika komunicētas masu medijos." Vienlaikus ar pārliecību par nepieciešamību saglabāt lata kursa stabilitāti līdz...

Kopš 2007. gada apdrošinātāji atguvuši aptuveni trešo daļu jeb 2,2 miljonus no par autoavārijām izmaksātajiem 6,8 miljoniem latu, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati. Parādu piedziņa notiek gan par tikko notikušām avārijām, gan 15 gadus vecām lietām, un pēdējos gados LTAB ir dažādojis naudas līdzekļu atgūšanas metodes, izmantojot šajā procesā ne tikai iekšējos resursus. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (turpmāk - OCTA likums) nosaka - ja ceļu satiksmes negadījums tiek izraisīts ar auto, kura īpašnieks nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, tad cietušajiem nodarītie zaudējumi sākotnēji tiek atlīdzināti no OCTA Garantijas fonda, bet vēlāk ar regresa prasībām atgūti no neapdrošinātā auto īpašnieka vai vadītāja. "Vainīgajai pusei vienmēr tiek piedāvāts sākotnēji atrisināt jautājumu pirmstiesas ceļā, abpusēji vienojoties par parāda atmaksas kārtību. Tomēr, ja vainīgā puse atsakās labprātīgi atlīdzināt parādu, lieta, saskaņā ar OCTA likumu, tiek izskatīta tiesā, un šie līdzekļi tiek atgūti piespiedu kārtā, ieturot daļu no ienākumiem, vai ar...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 24.janvārī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Euro ieviešanas likumprojektu, kas paredz nodrošināt efektīvu un caurskatāmu Eiropas Savienības vienotās valūtas — eiro — ieviešanu Latvijā. Jaunais likumprojekts nosaka, ka eiro ieviešanai paredzēts īstenot vairākus pasākumus, kas saistīti ar latu un eiro vienlaicīgu apgrozību, skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumus. Lai eiro ieviešana neietekmētu līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību, likumprojektā paredzēts, ka atsauces uz latiem pirms eiro ieviešanas dienas ir uzskatāmas par atsaucēm uz eiro. Tādējādi iedzīvotājiem, piemēram, nebūs jādodas uz banku un jāpārslēdz iepriekš noslēgtie kredītlīgumi. Pārejā no latiem uz eiro likumprojekts paredz naudas summas pēc latu konvertācijas uz eiro noapaļot līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata — ja tā ir no nulles līdz četri, tad centa vērtību nemaina, ja trešā zīme aiz komata ir no...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 24.janvārī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Fiskālās disciplīnas likumprojektu, kas paredz nodrošināt stingru fiskālo disciplīnu ilgtermiņā. Likumprojektā noteikti fiskālās politikas principi un nosacījumi, lai nodrošinātu ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu un tādējādi sekmētu ilgtspējīgu valsts attīstību un makroekonomisko stabilitāti, kā arī samazinātu ārējo faktoru negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Ar jauno tiesisko regulējumu plānots īstenot pretciklisku fiskālo politiku, ekonomikas cikla augšupejas fāzē īstenojot ierobežojošu, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējošu fiskālo politiku. Kā galvenais instruments atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai noteikts vidēja termiņa budžeta ietvara likums, ko sagatavo katru gadu turpmāko trīs gadu periodam. Maksimāli pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms pirmajam un otrajam vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda gadam būs pārmantots no iepriekšējā ietvara likuma perioda otrā un trešā gada. Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektam papildus paskaidrojumiem būs jāpievieno arī fiskālo risku deklarācija, kurā noteikti nepieciešamie pasākumi fiskālo rādītāju stabilitātes...

Nolūkā sniegt iespēju patērētājiem sekot līdzi preču un pakalpojumu cenām trīs mēnešus pirms euro ieviešanas dienas un sešus mēnešus pēc euro ieviešanas dienas cenas precēm un pakalpojumiem būs jānorāda gan latos, gan euro. Ekonomikas ministrija izstrādājusi un ceturtdien, 24.janvārī, starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus 1999.gada 18.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.178 „Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”, papildinot tos ar jaunu nodaļu „Preču un pakalpojumu cenu norādīšana euro valūtā paralēlās atspoguļošanas periodā”. Saskaņā ar MK noteikumu projektu, laika periodā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 31.decembrim pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem papildus cenu norādīšanai latos būs jānorāda cenas arī euro. Euro valūtā obligāti būs jānorāda preces vai pakalpojuma galīgā pārdošanas cena (t.i., cena, kādu patērētājam jāmaksā par preci vai pakalpojumu). Pārējo cenu (t.i., noteiktas mērvienības cenu un sākotnējo cenu) norādīšana euro nebūs obligāta, tomēr pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji būs tiesīgi visas cenas norādīt abās valūtās. Attiecīgi arī laika periodā no 2014.gada...

Valsts Kase publicējusi pārskatu par valstrs budžeta izpildi pagājušajā gadā, kas parāda, ka gan valsts konsolidētajā kopbudžetā, gan valsts konsolidētajā budžetā 2012. gadā bijis pārpalikums. Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2012. gada decembrī bija 519,8 milj. latu, izdevumi – 702,7 milj. latu, bet finansiālais deficīts – 182,9 milj. latu. Savukārt pagājušajā gadā kopumā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 5 742,8 milj. latu, izdevumi – 5 723,6 milj. latu. Rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 19,1 milj. latu apmērā. Savukārt Valsts konsolidētā budžeta jeb pamatbudžeta ieņēmumi decembrī bija 311,3 milj. latu, izdevumi – 444,5 milj. latu, bet finansiālais deficīts 133,3 milj. latu apmērā. Savukārt 2012. gadā kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 3 405,6 milj. latu, izdevumi – 3 265,1 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo pārpalikumu 140,4 milj. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) decembrī bija 126,1 milj. latu, izdevumi – 117,1 milj. latu, finansiālais pārpalikums – 9,0 milj....

Ekonomikas ministrija paziņojusi par apņemšanos uzsākt stingrāku ātro kredītu tirgus regulāciju, jo uzskata to par nopietnu sociālekonomisku risku, salīdzinot pat ar "trekno gadu" hipotekāro kredītu burbuli. Ātro kredītu izsniedzēji mēdzot piekopt negodprātīgu komercpraksi, jo pašlaik šajā nozarē tiekot noteiktas pārmērīgi lielas procentu likmes, piemērotas neskaidras pakalpojumu maksas, un izmantotas manipulatīvas un maldinošas reklāmas un mārketinga kampaņas. Tāpēc Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kuras uzdevums būs sagatavot grozījumus vairākos normatīvajos aktos, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, iesniegšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Jau šobrīd Saeimā atrodas grozījumi Civillikumā, kas paredz noteikt maksimālo līgumsoda apmēru, lai izvairītos no gadījumiem, kad parādniekam ir jāmaksā nesamērīga summa, ko veido gan līgumsods, gan nokavējuma procenti, gan zaudējuma atlīdzība. Ekonomikas ministrijas izveidotajai darba grupai priekšlikumi situācijas risinājumam ir jāizstrādā līdz 2013. gada 1.aprīlim. Tajā uzaicināti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv...

Valdība otrdien, 22.janvārī, izskatot informatīvo ziņojumu "Par privatizācijas sertifikātu turpmākās administrēšanas jautājumiem" atbalstīja Ekonomikas ministrijas iniciatīvu 2013.gadā nodrošināt privatizācijas sertifikātu kontu centralizētu pārcelšanu no likvidējamās akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” uz valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Pašlaik vienīgā kredītiestāde, kura saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu var pārņemt Krājbankā esošos privatizācijas sertifikātu kontus, ir Hipotēku banka. Neviena cita kredītiestāde, kurai ir tiesības pieņemt fizisko personu naudas noguldījumus, nav izrādījusi interesi iegūt tiesības atvērt un apkalpot privatizācijas sertifikātu kontus. Krājbankā esošo privatizācijas sertifikātu kontu centralizēto pārcelšanu tiek plānots realizēt 8 mēnešu laikā. Ministru kabinets lēma, ka pārcelšanas izmaksas tiks segtas no valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” administrētā rezerves fonda līdzekļiem, kas, cita starpā, paredzēti ar privatizācijas sertifikātu apriti saistītu izdevumu segšanai. Personām par privatizācijas sertifikātu kontu centralizēto pārcelšanu nekādas papildus darbības vai maksājumi nebūs jāveic. Ņemot vērā, ka Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15, tika izstrādāti...

Latvija atguvusi pirmo vietu pēc Eiropas Komisijas (EK) veiktajām Eiropas Sociālā fonda (ESF) atmaksām valsts budžetā, informē Finanšu ministrija. Līdz janvāra vidum budžetā saņemti 79.3% (325 miljoni latu) no kopējā ESF piešķīruma. Otrajā vietā ierindojas Igaunija ar 73.49% ESF atmaksām, bet trešajā vietā – Īrija ar 69.98%, liecina jaunākie no EK saņemtie dati. ESF atmaksas ir visaugstākās, ko var skaidrot gan ar ESF pienesumu sociālās spriedzes mazināšanā un nodarbinātības veicināšanā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā iepriekšējos gados, gan ar mērķtiecīgu rīcību aktīvās nodarbinātības pasākumu virzīšanā un iedzīvotāju aktivizēšanā darba tirgū. Pārējo ES fondu atmaksu dati ir zemāki – valsts budžeta ieņēmumos no EK saņemti 49.55% (838 miljoni latu) Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 46.07% (499 miljoni latu) Kohēzijas fonda (KF) finansējuma. Kopā ESF, ERAF un KF projektu īstenošanas līgumi noslēgti par 93.9% no ES fondu 3,18 miljardu latu finansējuma, projektu īstenotājiem veikti maksājumi 56,2% no kopējā ES fondu finansējuma, bet no EK valsts...