FINANSES

Otrdien, 29. janvārī, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Noteikumu projekts "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda uzraudzības noteikumi", kas nosaka kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu uzraudzību, izvērtēšanu, kontroli, ziņo par konstatētajām neatbilstībām un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus. MK noteikumi nosaka finanšu instrumentu uzraudzības un izvērtēšanas kārtību, finanšu instrumentu kontroles kārtību, nosacījumus neatbilstību konstatēšanai, neatbilstību izvērtēšanas kārtību, kā arī ziņošanas par konstatētajām neatbilstībām kārtību. Noteikumos iekļauta arī neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtība gan no programmas apsaimniekotāja un aģentūras par programmas īstenošanā veiktajiem administratīvajiem izdevumiem, gan no līdzfinansējuma saņēmējiem atkarībā no tā, vai tie ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas vai citas valsts iestādes vai arī privātpersonas. Tāpat noteikumi paredz neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas un uzskaites kārtību. Ņemot vērā, ka EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada perioda vadības likumā noteiktā finanšu instrumentu ieviešanas sistēma...

Turpmāk parādu piedzinēji par parāda atgūšanas procesa izmaksām parādniekam nedrīkstētu pieprasīt vairāk kā 12 latus, paredz Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi", ko otrdien, 29. janvārī, skatīs valdībā. Minētos 12 latus parādu piedzinējs varēs pieprasīt: 1) par rakstveida paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esamību un aicinājums labprātīgi veikt kavēto maksājuma saistību izpildi, uzsākot parāda atgūšanu, un par nepieciešamajām papildus veicamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka noslēgtajā tiesiskajā darījumā - ne vairāk kā 5 latus; par darbībām, kas nav uzskatāmas par objektīvi nepieciešamām un pamatotām parāda atgūšanai, kā arī darbībām, kas ir pretrunā ar godīgu praksi.

80% Latvijas iedzīvotāju līdz eiro ieviešanai vēlas saglabāt pašreizējo lata kursu (0,702804 lati par vienu eiro), liecina 2012.gada gada rudenī pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā aptauja. Savukārt "lata kursa koridora" paplašināšanu jeb iespēju paplašināt robežas, kurās lata kurss var svārstīties atkarībā no ekonomiskās situācijas, kā sev izdevīgu atbalstīja 14% iedzīvotāju, savukārt 5% iedzīvotāju gribētu, lai lata kurss pret eiro tiktu pazemināts. Pēdējo trīs gadu laikā pakāpeniski ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas atbalsta nemainīgo lata kursu: ja 2009.gadā kursa stabilitāti atbalstīja 59%, tad 2012.gadā atbalstītāju īpatsvars ir būtiski augstāks (80%). TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda: "Turklāt straujākais atbalstītāju pieaugums ir vērojams pēdējā gada laikā, kad tas ir palielinājies par 10%. Šo pieaugumu pamatā var skaidrot ar Latvijas Bankas veiktajām informēšanas aktivitātēm, kas ar dažādu bankas un citu viedokļu līderu starpniecību tika komunicētas masu medijos." Vienlaikus ar pārliecību par nepieciešamību saglabāt lata kursa stabilitāti līdz...

Kopš 2007. gada apdrošinātāji atguvuši aptuveni trešo daļu jeb 2,2 miljonus no par autoavārijām izmaksātajiem 6,8 miljoniem latu, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati. Parādu piedziņa notiek gan par tikko notikušām avārijām, gan 15 gadus vecām lietām, un pēdējos gados LTAB ir dažādojis naudas līdzekļu atgūšanas metodes, izmantojot šajā procesā ne tikai iekšējos resursus. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (turpmāk - OCTA likums) nosaka - ja ceļu satiksmes negadījums tiek izraisīts ar auto, kura īpašnieks nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, tad cietušajiem nodarītie zaudējumi sākotnēji tiek atlīdzināti no OCTA Garantijas fonda, bet vēlāk ar regresa prasībām atgūti no neapdrošinātā auto īpašnieka vai vadītāja. "Vainīgajai pusei vienmēr tiek piedāvāts sākotnēji atrisināt jautājumu pirmstiesas ceļā, abpusēji vienojoties par parāda atmaksas kārtību. Tomēr, ja vainīgā puse atsakās labprātīgi atlīdzināt parādu, lieta, saskaņā ar OCTA likumu, tiek izskatīta tiesā, un šie līdzekļi tiek atgūti piespiedu kārtā, ieturot daļu no ienākumiem, vai ar...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 24.janvārī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Euro ieviešanas likumprojektu, kas paredz nodrošināt efektīvu un caurskatāmu Eiropas Savienības vienotās valūtas — eiro — ieviešanu Latvijā. Jaunais likumprojekts nosaka, ka eiro ieviešanai paredzēts īstenot vairākus pasākumus, kas saistīti ar latu un eiro vienlaicīgu apgrozību, skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumus. Lai eiro ieviešana neietekmētu līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību, likumprojektā paredzēts, ka atsauces uz latiem pirms eiro ieviešanas dienas ir uzskatāmas par atsaucēm uz eiro. Tādējādi iedzīvotājiem, piemēram, nebūs jādodas uz banku un jāpārslēdz iepriekš noslēgtie kredītlīgumi. Pārejā no latiem uz eiro likumprojekts paredz naudas summas pēc latu konvertācijas uz eiro noapaļot līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata — ja tā ir no nulles līdz četri, tad centa vērtību nemaina, ja trešā zīme aiz komata ir no...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 24.janvārī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Fiskālās disciplīnas likumprojektu, kas paredz nodrošināt stingru fiskālo disciplīnu ilgtermiņā. Likumprojektā noteikti fiskālās politikas principi un nosacījumi, lai nodrošinātu ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu un tādējādi sekmētu ilgtspējīgu valsts attīstību un makroekonomisko stabilitāti, kā arī samazinātu ārējo faktoru negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Ar jauno tiesisko regulējumu plānots īstenot pretciklisku fiskālo politiku, ekonomikas cikla augšupejas fāzē īstenojot ierobežojošu, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējošu fiskālo politiku. Kā galvenais instruments atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai noteikts vidēja termiņa budžeta ietvara likums, ko sagatavo katru gadu turpmāko trīs gadu periodam. Maksimāli pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms pirmajam un otrajam vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda gadam būs pārmantots no iepriekšējā ietvara likuma perioda otrā un trešā gada. Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektam papildus paskaidrojumiem būs jāpievieno arī fiskālo risku deklarācija, kurā noteikti nepieciešamie pasākumi fiskālo rādītāju stabilitātes...

Nolūkā sniegt iespēju patērētājiem sekot līdzi preču un pakalpojumu cenām trīs mēnešus pirms euro ieviešanas dienas un sešus mēnešus pēc euro ieviešanas dienas cenas precēm un pakalpojumiem būs jānorāda gan latos, gan euro. Ekonomikas ministrija izstrādājusi un ceturtdien, 24.janvārī, starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus 1999.gada 18.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.178 „Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”, papildinot tos ar jaunu nodaļu „Preču un pakalpojumu cenu norādīšana euro valūtā paralēlās atspoguļošanas periodā”. Saskaņā ar MK noteikumu projektu, laika periodā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 31.decembrim pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem papildus cenu norādīšanai latos būs jānorāda cenas arī euro. Euro valūtā obligāti būs jānorāda preces vai pakalpojuma galīgā pārdošanas cena (t.i., cena, kādu patērētājam jāmaksā par preci vai pakalpojumu). Pārējo cenu (t.i., noteiktas mērvienības cenu un sākotnējo cenu) norādīšana euro nebūs obligāta, tomēr pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji būs tiesīgi visas cenas norādīt abās valūtās. Attiecīgi arī laika periodā no 2014.gada...

Valsts Kase publicējusi pārskatu par valstrs budžeta izpildi pagājušajā gadā, kas parāda, ka gan valsts konsolidētajā kopbudžetā, gan valsts konsolidētajā budžetā 2012. gadā bijis pārpalikums. Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2012. gada decembrī bija 519,8 milj. latu, izdevumi – 702,7 milj. latu, bet finansiālais deficīts – 182,9 milj. latu. Savukārt pagājušajā gadā kopumā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 5 742,8 milj. latu, izdevumi – 5 723,6 milj. latu. Rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 19,1 milj. latu apmērā. Savukārt Valsts konsolidētā budžeta jeb pamatbudžeta ieņēmumi decembrī bija 311,3 milj. latu, izdevumi – 444,5 milj. latu, bet finansiālais deficīts 133,3 milj. latu apmērā. Savukārt 2012. gadā kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 3 405,6 milj. latu, izdevumi – 3 265,1 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo pārpalikumu 140,4 milj. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) decembrī bija 126,1 milj. latu, izdevumi – 117,1 milj. latu, finansiālais pārpalikums – 9,0 milj....

Ekonomikas ministrija paziņojusi par apņemšanos uzsākt stingrāku ātro kredītu tirgus regulāciju, jo uzskata to par nopietnu sociālekonomisku risku, salīdzinot pat ar "trekno gadu" hipotekāro kredītu burbuli. Ātro kredītu izsniedzēji mēdzot piekopt negodprātīgu komercpraksi, jo pašlaik šajā nozarē tiekot noteiktas pārmērīgi lielas procentu likmes, piemērotas neskaidras pakalpojumu maksas, un izmantotas manipulatīvas un maldinošas reklāmas un mārketinga kampaņas. Tāpēc Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kuras uzdevums būs sagatavot grozījumus vairākos normatīvajos aktos, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, iesniegšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Jau šobrīd Saeimā atrodas grozījumi Civillikumā, kas paredz noteikt maksimālo līgumsoda apmēru, lai izvairītos no gadījumiem, kad parādniekam ir jāmaksā nesamērīga summa, ko veido gan līgumsods, gan nokavējuma procenti, gan zaudējuma atlīdzība. Ekonomikas ministrijas izveidotajai darba grupai priekšlikumi situācijas risinājumam ir jāizstrādā līdz 2013. gada 1.aprīlim. Tajā uzaicināti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv...

Valdība otrdien, 22.janvārī, izskatot informatīvo ziņojumu "Par privatizācijas sertifikātu turpmākās administrēšanas jautājumiem" atbalstīja Ekonomikas ministrijas iniciatīvu 2013.gadā nodrošināt privatizācijas sertifikātu kontu centralizētu pārcelšanu no likvidējamās akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” uz valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Pašlaik vienīgā kredītiestāde, kura saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu var pārņemt Krājbankā esošos privatizācijas sertifikātu kontus, ir Hipotēku banka. Neviena cita kredītiestāde, kurai ir tiesības pieņemt fizisko personu naudas noguldījumus, nav izrādījusi interesi iegūt tiesības atvērt un apkalpot privatizācijas sertifikātu kontus. Krājbankā esošo privatizācijas sertifikātu kontu centralizēto pārcelšanu tiek plānots realizēt 8 mēnešu laikā. Ministru kabinets lēma, ka pārcelšanas izmaksas tiks segtas no valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” administrētā rezerves fonda līdzekļiem, kas, cita starpā, paredzēti ar privatizācijas sertifikātu apriti saistītu izdevumu segšanai. Personām par privatizācijas sertifikātu kontu centralizēto pārcelšanu nekādas papildus darbības vai maksājumi nebūs jāveic. Ņemot vērā, ka Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15, tika izstrādāti...

Latvija atguvusi pirmo vietu pēc Eiropas Komisijas (EK) veiktajām Eiropas Sociālā fonda (ESF) atmaksām valsts budžetā, informē Finanšu ministrija. Līdz janvāra vidum budžetā saņemti 79.3% (325 miljoni latu) no kopējā ESF piešķīruma. Otrajā vietā ierindojas Igaunija ar 73.49% ESF atmaksām, bet trešajā vietā – Īrija ar 69.98%, liecina jaunākie no EK saņemtie dati. ESF atmaksas ir visaugstākās, ko var skaidrot gan ar ESF pienesumu sociālās spriedzes mazināšanā un nodarbinātības veicināšanā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā iepriekšējos gados, gan ar mērķtiecīgu rīcību aktīvās nodarbinātības pasākumu virzīšanā un iedzīvotāju aktivizēšanā darba tirgū. Pārējo ES fondu atmaksu dati ir zemāki – valsts budžeta ieņēmumos no EK saņemti 49.55% (838 miljoni latu) Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 46.07% (499 miljoni latu) Kohēzijas fonda (KF) finansējuma. Kopā ESF, ERAF un KF projektu īstenošanas līgumi noslēgti par 93.9% no ES fondu 3,18 miljardu latu finansējuma, projektu īstenotājiem veikti maksājumi 56,2% no kopējā ES fondu finansējuma, bet no EK valsts...

Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu ieguldījumu plāniem 2012.gads ir bijis ļoti veiksmīgs, vidējais gada ienesīgums tajos sasniedzis gandrīz 9%, informē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA). LKA 2012.gadā sagatavoja trīs ikceturkšņa Valsts fondēto pensiju apskatus, kas analizēja valsts fondēto pensiju jeb tā sauktā otrā pensiju līmeņa fondu darbību un rezultātus. Lūkojoties uz gada darbības rezultātiem, LKA apskatu ir būtiski paplašinājusi un turpmāk vienkopus piedāvās gan otrā, gan trešā pensiju līmeņa (privāto pensiju fondu) darbības rezultātus un analīzi. Tas ļaus daudz ērtāk un saprotamāk vienkopus saņemt informāciju par visu pensiju fondu darbību, rezultātiem un aktualitātēm. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2.līmenis Pensiju 2.līmeņa fondos vidējā atdeve pēdējā gada laikā ir 8,87%. Tas ļāvis pensiju 2.līmeņa dalībnieka vidējam uzkrājumam 2012.gada laikā pieaugt nedaudz vairāk kā par 100 latiem jeb 13,6% - no 757,50 latiem līdz 860,60 latiem. Turklāt svarīgi, ka vairāk nekā pusi - vairāk nekā 50 latus - no šī pieauguma...

Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 16. janvārī, apstiprināja jaunus noteikumus, kas paredz stingrāku kredītreitingu aģentūru darbības kārtību attiecībā uz valsts parāda un privāto uzņēmumu "finanšu veselības" vērtējumiem. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem aģentūras varēs publicēt nepasūtītus valsts parāda vērtējumus tikai noteiktos laika periodos, savukārt privātie ieguldītāji varēs vērsties tiesā par kredītreitingu aģentūru nodarīto kaitējumu. Noteikumi paredz "griestus" arī akciju vai daļu īpatsvaram, kas kredītreitinga aģentūrai var piederēt uzņēmumā, kuru tā vērtē. Pēc deputātu prasības aģentūrām būs jāpamato to publicēto reitingu pamatā esošie kritēriji. Ar kredītreitingu starpniecību nedrīkstēs ietekmēt politiku un aģentūras nedrīkstēs tieši ierosināt ekonomikas politikas virziena maiņu. Par jaunajiem noteikumiem jau panākta neoficiāla vienošanās ar Padomi. Noteikti valsts parāda reitingu publicēšanas datumi Nepasūtītos valsts kredītreitingus varēs publicēt vismaz divas bet ne vairāk kā trīs reizes gadā, saskaņā ar kredītreitingu aģentūras iepriekšējā gada beigās izziņoto kalendāru. Minētos reitingus varēs publicēt tikai pēc Savienībā reģistrēto tirdzniecības vietu slēgšanas un vismaz vienu stundu pirms to atvēršanas....

Juridisko zinātņu doktors Uldis Krastiņš sadarbībā ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentu un Judikatūras nodaļu izpētījis 77 Latvijas pirmās instances tiesās izskatīto krimināllietu nolēmumus, kuros noziedzīgi nodarījumi kvalificēti atbilstoši Krimināllikuma (KL) 210. pantam. Pētījums veikts, lai novērstu atšķirīgu prokuratūras un tiesu praksi Krimināllikuma piemērošanā krimināllietās par kredītu un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Tiesu prakses analīze veikta saistībā ar kredītiem, ko bankas izsniegušas kredīta ņēmējiem, taču par noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumiem izdarītie secinājumi lielā mērā attiecināmi arī uz subsīdiju un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu. Problēma aktualizēta pēc ģenerālprokurora ierosinājuma un secinājumiem, kas izdarīti, izpētot krimināllietas apsūdzībā saskaņā ar Krimināllikuma 210. pantu, kas izskatītas tiesās 2010. gadā un 2011. gada pirmajos astoņos mēnešos un kurās spriedumi stājušies likumīgā spēkā. No izpētes materiāliem redzams, ka pastāv dažāda tiesu prakse, saskaņā ar KL 210. pantu kvalificējot noziedzīgus nodarījumus, kas izpaudušies kā kredīta negodprātīga saņemšana vai izmantošana, kopībā ar KL 275. pantu par dokumentu viltošanu...

Aizvadītais gads pensiju uzkrājumu jomā bijis veiksmīgs - pensiju 2.līmeņa dalībnieku skaits sasniedzis turpat 1,2 miljonus, būtiski pieaudzis aktīvu apjoms, pārsniedzot 1 miljarda latu robežu, bet vidējais uzkrājums uz vienu dalībnieku pensiju 2.līmeņa plānos pārsniedz 860 latus, kas ir par 100 latiem vairāk nekā 2011.gadā. Kā liecina SEB bankas apkopotā informācija par pensiju 2.līmeņa dalībniekiem, pēdējo trīs gadu laikā ir vērojams pastāvīgs dalībnieku pieaugums, un uz 2012.gada decembra beigām pensiju 2.līmenī bija iesaistījušies jau 1 miljons 194 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 3,16% vairāk nekā 2011.gadā. Savukārt SEB pārvaldīto pensiju 2.līmeņa dalībnieku procentuālais pieaugums bijis lielāks nekā nozarē - uz 2012.gada decembra beigām savu pensiju 2.līmeņa uzkrājumu SEB pārvaldītajiem ieguldījumu plāniem bija uzticējuši 263 121 klients, kas ir par 9,53% vairāk nekā 2011.gadā. SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna: „Ņemot vērā, ka visiem iedzīvotājiem, kuri dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija, pensiju 2.līmenis ir obligāts, nozarē dalībnieku pieaugums saistīts ar jaunu...