FINANSES

Ceturtdien, 10.janvārī, notiks pirmā Saeimas plenārsēde 2013.gada ziemas sesijā. Sēdē tiks lemts par kopumā 34 jautājumiem, arī 6 likumprojektiem galīgajā lasījumā, kuru vidū ir grozījumi Kriminālprocesa likumā, grozījumi Jūras kodeksā, grozījumi likumā „Par Latvijas Banku” un citi likumprojekti. Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz nodrošināt iespēju aizstāvim un prokuroram pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem, lai tos iesniegtu kā papildu pierādījumus tiesas izmeklēšanas laikā. Grozījumi Jūras kodeksā paredz mazināt administratīvo slogu kuģu īpašniekiem un novērst praksē konstatētās nepilnības. Darba kārtībā iekļauti arī grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”, nosakot, ka Latvijas Banka emitēs eiro banknotes un monētas un noteiks prasības eiro skaidras naudas apstrādes iekārtām un banknošu apstrādes kvalitātes prasības. Tāpat galīgajā lasījumā Saeima lems par Latvijas un Lietuvas valdību līguma par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu apstiprināšanu. Līguma apstiprināšana novērsīs situāciju, kad, piešķirot pensiju saskaņā ar Latvijas un Lietuvas normatīvajiem aktiem, apdrošināšanas stāžā ieskaita vienu un...

Aizvadītajā gadā sarucis reģistrēto komercķīlu skaits un to kopējā maksimālā prasījuma summa, liecina informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Lursoftveiktā pētījuma dati. 2012.gadā Latvijā reģistrētas 5 035 komercķīlas, kas ir par 5,78% mazāk nekā 2011.gadā, par kopējo prasījuma summu 9,642 miljardi lati (par 13,16% mazāk nekā 2011.gadā).Pētījumā iegūtie dati uzskatāmi parāda, ka īpaši liels komercķīlu skaita pieaugums reģistrēts laika posmā no 2004. līdz 2007.gadam, kad to skaits pārsniedza pat 27 tūkstošus, savukārt jau nākamajā, 2008.gadā to skaits jau atkal saruka gandrīz uz pusi. Savdabīgi, ka vislielākā komercķīlu prasījuma summa reģistrēta nevis laika posmā, kad ķīlu skaits ievērojami pieauga, bet gan 2009.gadā, kad reģistrētas vien 4 846 ķīlas.2012.gada lielākie komercķīlu devēji un parādnieki pēc reģistrēto ķīlu skaita 1. SIA SUSHI POINT (23 komercķīlas); 2. SIA KANTINA (20 komercķīlas); 3.-5. Vismanes Anita Mežotnes pagasta zemnieku saimniecība VISMAŅI (18 komercķīlas); 3.-5. SIA CDzP (18 komercķīlas); 3.-5. SIA KULDĪGAS KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI (18 komercķīlas). Kā redzams Lursoft uzņēmumu izziņās, gan...

Pagājušā gada 18.decembrī veiksmīgi noslēdzās Latvijas Krājbankas turējumā esošo trešajā personām piederošo vērtspapīru izsole. Šobrīd banka ir saņēmusi izsoles rezultātā iegūtos naudas līdzekļus aptuveni 550 000 latu vērtībā un aicina bijušos vērtspapīru īpašniekus vērsties bankā, lai saņemtu sev pienākošos naudu. Šādus maksājumus Latvijas Krājbanka var veikt, jo šie līdzekļi ir uzskatāmi par trešo personu mantu un nav ietverami bankas mantas sastāvā, informē bankas administrators KPMG Baltics. Administrators, ņemot vērā augstās izmaksas, kas būtu jāsedz bijušajiem bankas klientiem, ja izsoles rezultātā iegūtie līdzekļi nekavējoties tiktu nodoti glabājumā notāram, radis risinājumu, kas klientiem ir izdevīgāks. Proti, sākot no 7.janvāra līdz 28. februārim bijušie klienti, kuriem bankā glabājās vērtspapīri, Latvijas Krājbankas telpās Rīgā, J.Daliņa ielā 15, no plkst. 9:00 līdz plkst.17:00 varēs noformēt dokumentus par tiem piekritīgo naudas līdzekļu pārvedumu uz citu banku. Savukārt tām personām, kurām ir e-paraksts, ir iespēja sūtīt iesniegumu uz e-pastu lietvedī[email protected]. Iesnieguma forma ir pieejama Latvijas Krājbankas interneta mājas lapā....

Pievienošanās eirozonai 2014. gada 1.janvārī ir mērķis, kas nodrošinās ilgtspējīgu Latvijas valsts kopējo attīstību, un, pateicoties vienotajai Eiropas valūtai, arī ātrāk spēsim sasniegt augstāku labklājības līmeni ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tā, piektdien, 4.janvārī, par eiro ieviešanas ieguvumiem informēja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna, finanšu ministra padomnieks Jānis Platais un Latvijas Bankas galvenā ekonomiste Daina Paula, paužot pārliecību, ka eiro sniegs ieguvumus visām sabiedrības grupām, tāpēc pievienošanās eirozonai jāuztver kā mūsu kopīgs projekts individuālam un valstiska mēroga labumam. Ieguvumus no eiro ieviešanas vispirms izjutīs ekonomiski aktīvie iedzīvotāji - cilvēki ar profesionālajām zināšanām un pieredzi, kā arī cilvēkiem ar vēlmi tādu iegūt. Privātajā sektorā strādājošo panākumi, uzņēmumu attīstība pieaugošo ārvalstu investīciju rezultātā un radītie papildu nodokļu ieņēmumi dos iespēju palīdzēt arī citām sabiedrības grupām - celt atalgojumu skolotājiem, mediķiem, policistiem, paaugstināt pensijas un minimālo algu, sociālos pabalstus. Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, pateicoties eiro ieviešanai, līdz 2020. gadam varētu tikt papildus izveidotas ap 33 000...

Divarpus gadu laikā Imigrācijas likumā noteikto iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju pret investīcijām Latvijas tautsaimniecībā izmantojuši kopskaitā 4744 ārzemnieki, veicot ieguldījumus 318,3 miljonu latu apmērā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā arī 2012.gadā vislielākā ārzemnieku interese ir bijusi par iespēju saņemt uzturēšanās atļauju, iegādājoties Latvijā nekustamo īpašumu - aizvadītajā gadā 2435 ārzemnieki uzturēšanās atļauju pieprasīja, pamatojoties uz faktu, ka viņi paši vai viņu ģimenes locekļi ir iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā vismaz 100 000 vai 50 000 latu vērtībā. Ārzemnieku interesi visbiežāk piesaistījuši dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā, kur pērn kopumā nopirkti attiecīgi 487 un 303 īpašumu. Kā rāda PMLP apkopotā statistika 2012.gadā ārzemnieki nekustamā īpašuma iegādē ieguldījuši 145,2 miljonus latu. Kopš Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās līdz šī gada 1.janvārim kopumā nekustamajā īpašumā ieguldīti 252,9 miljoni latu. Krietni mazāka summa jeb 19,8 miljoni latu aizvadītajā gadā ieguldīti banku subordinētajā kapitālā, kas arī dod tiesības ārzemniekam pieprasīt uzturēšanās...

Latvijas līzinga un faktoringa nozarē 2012.gads ir pārtraucis četrus gadus ilgušo kritumu. Latvijas ekonomikas izaugsme un konkurences pieaugums sekmējusi līzinga un faktoringa atspērienu, nozares portfelim sasniedzot 905 miljonus latu šī gada nogalē, secinājis Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits: Straujajā ekonomikas izmaiņu laikā nozares uzņēmumi izmantojuši atšķirīgas stratēģijas, kas mainījušas arī nozares uzņēmumu samērus un tirgus pozīcijas. Straujākā izaugsme 2012. gadā - līdzīgi kā iepriekš - auto līzingam, savukārt lielāko īpatsvaru iekārtu līzingā 2012.gadā veido lauksaimniecības tehnika. Prognozējams, ka šogad līzings pieaugs ražošanas iekārtu un celtniecības tehnikas iegādei. Pēc straujā līzinga nozares atspēriena gada ar gandrīz dubultu jauno darījumu pieaugumu 2012.gads iezīmējās ar nozares jauno darījumu izaugsmes stabilizāciju - līzinga jauno darījumu apjomi Latvijā gada laikā auguši par 17% desmit mēnešos sasniedzot 352 miljonu latu apjomu. Straujākā izaugsme (29%) attiecībā pret 2011. gadu pērn bija vērojama autolīzingā - jauno darījumu apjomam desmit mēnešos sasniedzot 132 miljonus latu. Komerctransporta līzinga pieaugums pēc...

Būtiskākie finanšu notikumi Latvijas ekonomikā, kas 2012. gadā visvairāk ietekmējuši ģimenes finanses, ir degvielas cenu kāpums, apkures un dabasgāzes cenu pieaugums, kā arī inflācija, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījumā "Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās". Runājot par personīga rakstura finanšu notikumiem, kas visvairāk ietekmējuši ģimenes budžetu, pētījuma dalībnieki min finansiāla atbalsta sniegšanu radiniekiem un draugiem, kā arī jaunas darba vietas atrašanu. Valstiska mēroga notikumu ietekme uz ģimenes budžetu 2012. gadā 2012. gadā ir pieaudzis to mājsaimniecību skaits, kuras būtiski ietekmējis apkures un dabasgāzes tarifu pieaugums (2012. gadā 50% salīdzinājumā ar 39% 2011. gadā). "Mūsu aprēķini rāda, ka ģimenei, kuras vidējais auto nobraukums gadā ir 13 000 km un degvielas patēriņš ir 96 litri mēnesī, 2012. gadā izdevumi par degvielu pieauguši par 100 latiem gadā, salīdzinot ar 2011. gadu," komentē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane, atzīstot, ka "arī neliels, aptuveni 4-5 santīmu benzīna cenas kāpums, gada laikā ģimenes budžetā sastāda ievērojamu summu"....

Ceturtdien, 20. decembrī, Valsts kase atmaksājusi visu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma atlikušo pamatsummu - 493,3 miljonus latu. Kā ziņots, pirmstermiņa aizdevuma atmaksai tika izmantota daļa no obligāciju emisijā iegūtajiem resursiem 1,25 miljarda ASV dolāru (678,8 miljonu latu) apmērā, kurus Valsts kase saņēma 12. decembrī. Tādējādi valsts ir nokārtojusi visas saistības ar SVF. 5. decembrī Latvija sekmīgi emitēja septiņu gadu obligācijas 1,25 miljardu ASV dolāru (678,8 miljonu latu) apmērā ar fiksēto procentu (kupona) likmi 2,750% gadā (ienesīgums 2,889%), kas ir vēsturiski zemākā vērtspapīru procentu likme kopš Latvija veic publiskus aizņēmumus starptautiskajos finanšu tirgos. „Aizņemoties visizdevīgākajā brīdī un atmaksājot dārgo īstermiņa aizdevumu SVF, esam optimizējuši procentu maksājumus nākamajos gados, radot iespēju valsts budžeta līdzekļus novirzīt nevis valsts parāda apkalpošanai, bet nozarēm, kur tas visvairāk nepieciešams,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Tiesa gan, skeptiķi ir izteikuši argumentētas šaubas par SVF aizdevuma priekšlaicīgās atmaksas izdevīgumu un tā nolūkiem. Plz.lv jau ziņoja par biedrības "Progresīvie" paziņojumu,...

Latvijas Komercbanku asociācija sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS 2012. gada septembrī un oktobrī veica korporatīvās reputācijas pētījumu banku nozarē. Kā liecina apkopotie pētījumu rezultāti, banku nozares korporatīvā reputācija Latvijā jau vairākus gadus turpina pozitīvo izaugsmi, un šobrīd banku reputācija atbilst vidējam banku vērtējumam Eiropā. Nozīmīgs banku nozares reputācijas balsts un izaugsmes pamats ir banku piedāvāto pakalpojumu un produktu kvalitāte. Pētījums atklāj, ka pēdējo divu gadu laikā banku pakalpojumu pozitīvais vērtējums ir būtiski palielinājies. Pēdējo trīs gadu laikā banku nozares korporatīvā reputācija Latvijā ir uzlabojusies uz pusi - no 28 punktiem līdz 42 punktiem. Šobrīd Latvijas banku reputācija ir pieaugusi līdz vidējam banku reputācijas vērtējumam Eiropā (40 punkti): "Pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā pozitīvi tiek novērtēts, kā bankas veido dialogu ar sabiedrību, kā iesaistās būtisku jautājumu skaidrošanā un komentēšanā. Tam ir nozīmīga loma sabiedrības un biznesa pārstāvju uzticēšanās bankām stiprināšanā, lai arī joprojām ir jārēķinās ar piesardzīgu sabiedrības noskaņojumu. Lai atgūtu pozitīvu attieksmi...

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Kredītbiroju likumprojektu un 20.decembrī iesniedza to starpinstitūciju saskaņošanai. Ekonomikas ministrija uzskata, ka kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kreditēšanas tirgus atbildīgu attīstību, samazinot pārmērīgas aizņemšanās un neapdomīgas kreditēšanas riskus. Tas tiks panāks, radot regulējumu, kurš uzlabos kredītspējas vērtējuma pamatā esošo datu apjomu un kvalitāti, vienlaicīgi paredzot normas, kas nodrošinās personas kontroli pār to, kas un kādiem mērķiem ir pieprasījis datus. Likumprojekts nosaka prasības kredītbiroja darbībai, kredītinformācijas apstrādei un kredītinformācijas glabāšanas termiņus, kā arī kredītinformācijas izsniegšanas noteikumus un atbildību par kredītinformācijas apstrādi. Plānots, ka kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti, kas nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas, kā arī kredītriska pārvaldību līguma darbības laikā. Kredītbiroji apkopos datus no kreditoriem (saimnieciskās darbības veicējiem) par saistību izpildes pārkāpumiem (parādiem), kā arī kredītinformāciju no tām Valsts informācijas sistēmām, kuru informācija jau patreiz tiek ņemta vērā, vērtējot personas kredītspēju. Plānots,...

Turpmāk privātpersonas savus "Latvijas Krājbankas" privatizācijas sertifikātu kontus ērtāk varēs pārcelt uz "Hipotēku banku". To paredz otrdien, 18.decembrī, valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumos Nr.712 „Privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumi”. Grozījumi paredz, ka konta pārcelšana privātpersonai izmaksās 5 latus par katru kontu, un, lai to izdarītu, būs jāvēršas tuvākajā Hipotēku bankas filiālē, jāiesniedz iesniegums un jāsamaksā konta pārcelšanas maksa. Tomēr Ekonomikas ministrija tiem privatizācijas sertifikātu īpašniekiem, kam nav nepieciešams veikt steidzamus darījumus ar sertifikātiem, aicina nesteigties ar kontu pārcelšanu, jo drīzumā plānots veikt "Latvijas Krājbankā" esošo sertifikātu kontu centralizētu pārcelšanu, kas konta īpašniekam nemaksās neko un neprasīs arī nekādas papildu darbības. Patlaban vēl turpinās diskusijas par privatizācijas sertifikātu kontu centralizētai pārcelšanai nepieciešamo laiku un izmaksu apmēru, kā arī par privatizācijas sertifikātu turpmāko administrēšanu. Piedāvātie risinājumi ir apkopoti informatīvajā ziņojumā, kuru ir plānots skatīt Ministru kabineta 2013.gada 8.janvāra sēdē. Ekonomikas ministrija atgādina par iespēju pārdot sev piederošos privatizācijas sertifikātus...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome, vērtējot eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, norāda, ka atbilstība Māstrihtas kritērijiem, kas liecina par valsts ekonomisko un politisko briedumu, un ciešāka integrācija Eiropas Savienībā, nodrošinās Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un drošu nākotni. LDDK pārstāvji kā eiro ieviešanas pozitīvos aspektus nosauc gan eksportspējas kāpumu, gan stabilitāti finanšu tirgos, gan korupcijas riska mazināšanu, gan to, ka atkritīs valūtas konvertācijas izmaksas un citus. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs atgādina, ka integrācija Eiropas Savienībā ir ilgtermiņa process, kas aizsākās, pieņemot Latvijas līderiem kompetentu un atbildīgu lēmumu 1993.gadā - virzīties uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). „2004.gadā mēs iestājāmies ES, 2007.gadā parakstījām Šengenas līgumu, vēlāk pievienojāmies ES finanšu semestrim, plānojot valsts budžetu, kas prasīja gan investīcijas, gan politisko lēmumu pēctecību. Kļūšana par eirozonas valsti ir nākamais solis dziļākai integrācijai ES un sinerģijai ar tās dalības valstīm. Tā ir iespēja lemt par savu nākotni un ES nākotni - vienotu banku, fiskālo savienību izveidi, sociālo...

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) nākusi klajā ar paziņojumu, ka kopumā atbalsta Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministru vienošanās rezultātā piedāvāto vienoto banku uzraudzības sistēmu, tomēr uzsver, ka būtiski būs daudzi precīzie formulējumi un atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem uzraudzības reālajā ieviešanā. ES paredz vienoto uzraudzību lielajām eirozonas bankām ieviest no 2014. gada marta. Lielās bankas tiks klasificētas pēc to atbilstības vairākiem kritērijiem - aktīvu apjoma absolūtā izteiksmē (30 miljardi eiro) un attiecībā pret IKP (20% no IKP) un sistēmiskās nozīmības. Uz Latvijas bankām uzraudzība varētu sākt attiekties, ja Latvijā atbilstoši plānotajam no 2014. gada tiks ieviests eiro. Tā kā pēc aktīvu apjoma neviena Latvijas banka nekvalificējas uzraudzībai, teorētiski uzraudzība varētu tikt ieviesta tikai pēc izvēles principa, tas ir, ja Eiropas Centrālā banka nolemtu izmantot savas tiesības izvēlēties ieviest vienoto uzraudzību trim pēc aktīvu apjoma lielākajām bankām. Tiesa gan, medijos izskanējis, ka vienotā banku uzraudzība Latvijā varētu attiekties uz četrām bankām - Swedbank, SEB banku,...

Šī gada 21.decembrī Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, stāsies spēkā grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, kas noteiks vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanā. Grozījumi tapuši, balstoties uz 2011. gada 1.marta Eiropas Savienības Tiesas spriedumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), balstoties uz Eiropas Komisijas pamatnostādnēm, ir izstrādājusi ieteikumus, kā apdrošinātājiem šīs prasības būtu jāpiemēro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Grozījumi paredz, ka atkarībā no cilvēka dzimuma aizliegts noteikt atšķirīgu apdrošināšanas prēmiju un atlīdzību. Tas nozīmē, ka pie vienādiem apdrošināšanas nosacījumiem vienāda vecuma sievietei un vīrietim būs jāsaņem vienādi piedāvājumi. Latvijā izmaiņas skars dzīvības apdrošināšanu, kur līdz šim pastāvošie normatīvie akti pieļāva atšķirīgu apdrošināšanas prēmiju un apdrošināšanas atlīdzību noteikšanu atkarībā no dzimuma. Gvido Romeiko, FKTK padomes loceklis un Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors: "Jaunie grozījumi paredz, ka turpmāk apdrošinātāji, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus un novērtējot ar apdrošināšanu saistītos riskus, neizmantos dzimumu kā riska faktoru, bet ņems vērā citus riska...

Latvijā reģistrētajos septiņos privātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība 30.novembrī bija 137,6 miljoni latu, kas uzkrāti 204 950 plānu dalībnieku individuālajos kontos, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie nozares dati. LKA atgādina, ka par iemaksām trešajā pensiju līmenī pienākas ienākuma nodokļa atvieglojumi. Lai pilnībā izmantotu nodokļu atvieglojumus (nodokļu atvieglojumu limits kopā ar darba devēja iemaksām ir 10% no gada bruto darba samaksas), katrs pats var veikt individuālās iemaksas trešajā pensiju līmenī papildus darba devēja iemaksām. Piemēram, ja darba devējs darbinieka labā maksā 5% no bruto darba samaksas, tad darbinieks var papildus iemaksāt vēl 5%, un par savu daļu saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šādā veidā tiek finansiāli labāk nodrošinātas vecumdienas. Gada laikā kopš 2011. gada 30.novembra privāto pensiju fondu plānos iemaksas uzsāktas veikt 7292 jaunu dalībnieku labā. Plānu dalībnieku kontos uzkrātais kapitāls kopš pērnā gada novembra beigām ir palielinājies par 21,6 miljoniem latu. Šā gada novembrī uzkrātais...