FINANSES

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome, vērtējot eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, norāda, ka atbilstība Māstrihtas kritērijiem, kas liecina par valsts ekonomisko un politisko briedumu, un ciešāka integrācija Eiropas Savienībā, nodrošinās Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un drošu nākotni. LDDK pārstāvji kā eiro ieviešanas pozitīvos aspektus nosauc gan eksportspējas kāpumu, gan stabilitāti finanšu tirgos, gan korupcijas riska mazināšanu, gan to, ka atkritīs valūtas konvertācijas izmaksas un citus. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs atgādina, ka integrācija Eiropas Savienībā ir ilgtermiņa process, kas aizsākās, pieņemot Latvijas līderiem kompetentu un atbildīgu lēmumu 1993.gadā - virzīties uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). „2004.gadā mēs iestājāmies ES, 2007.gadā parakstījām Šengenas līgumu, vēlāk pievienojāmies ES finanšu semestrim, plānojot valsts budžetu, kas prasīja gan investīcijas, gan politisko lēmumu pēctecību. Kļūšana par eirozonas valsti ir nākamais solis dziļākai integrācijai ES un sinerģijai ar tās dalības valstīm. Tā ir iespēja lemt par savu nākotni un ES nākotni - vienotu banku, fiskālo savienību izveidi, sociālo...

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) nākusi klajā ar paziņojumu, ka kopumā atbalsta Eiropas Savienības dalībvalstu finanšu ministru vienošanās rezultātā piedāvāto vienoto banku uzraudzības sistēmu, tomēr uzsver, ka būtiski būs daudzi precīzie formulējumi un atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem uzraudzības reālajā ieviešanā. ES paredz vienoto uzraudzību lielajām eirozonas bankām ieviest no 2014. gada marta. Lielās bankas tiks klasificētas pēc to atbilstības vairākiem kritērijiem - aktīvu apjoma absolūtā izteiksmē (30 miljardi eiro) un attiecībā pret IKP (20% no IKP) un sistēmiskās nozīmības. Uz Latvijas bankām uzraudzība varētu sākt attiekties, ja Latvijā atbilstoši plānotajam no 2014. gada tiks ieviests eiro. Tā kā pēc aktīvu apjoma neviena Latvijas banka nekvalificējas uzraudzībai, teorētiski uzraudzība varētu tikt ieviesta tikai pēc izvēles principa, tas ir, ja Eiropas Centrālā banka nolemtu izmantot savas tiesības izvēlēties ieviest vienoto uzraudzību trim pēc aktīvu apjoma lielākajām bankām. Tiesa gan, medijos izskanējis, ka vienotā banku uzraudzība Latvijā varētu attiekties uz četrām bankām - Swedbank, SEB banku,...

Šī gada 21.decembrī Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, stāsies spēkā grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, kas noteiks vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanā. Grozījumi tapuši, balstoties uz 2011. gada 1.marta Eiropas Savienības Tiesas spriedumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), balstoties uz Eiropas Komisijas pamatnostādnēm, ir izstrādājusi ieteikumus, kā apdrošinātājiem šīs prasības būtu jāpiemēro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Grozījumi paredz, ka atkarībā no cilvēka dzimuma aizliegts noteikt atšķirīgu apdrošināšanas prēmiju un atlīdzību. Tas nozīmē, ka pie vienādiem apdrošināšanas nosacījumiem vienāda vecuma sievietei un vīrietim būs jāsaņem vienādi piedāvājumi. Latvijā izmaiņas skars dzīvības apdrošināšanu, kur līdz šim pastāvošie normatīvie akti pieļāva atšķirīgu apdrošināšanas prēmiju un apdrošināšanas atlīdzību noteikšanu atkarībā no dzimuma. Gvido Romeiko, FKTK padomes loceklis un Juridiskā un licencēšanas departamenta direktors: "Jaunie grozījumi paredz, ka turpmāk apdrošinātāji, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus un novērtējot ar apdrošināšanu saistītos riskus, neizmantos dzimumu kā riska faktoru, bet ņems vērā citus riska...

Latvijā reģistrētajos septiņos privātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība 30.novembrī bija 137,6 miljoni latu, kas uzkrāti 204 950 plānu dalībnieku individuālajos kontos, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie nozares dati. LKA atgādina, ka par iemaksām trešajā pensiju līmenī pienākas ienākuma nodokļa atvieglojumi. Lai pilnībā izmantotu nodokļu atvieglojumus (nodokļu atvieglojumu limits kopā ar darba devēja iemaksām ir 10% no gada bruto darba samaksas), katrs pats var veikt individuālās iemaksas trešajā pensiju līmenī papildus darba devēja iemaksām. Piemēram, ja darba devējs darbinieka labā maksā 5% no bruto darba samaksas, tad darbinieks var papildus iemaksāt vēl 5%, un par savu daļu saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šādā veidā tiek finansiāli labāk nodrošinātas vecumdienas. Gada laikā kopš 2011. gada 30.novembra privāto pensiju fondu plānos iemaksas uzsāktas veikt 7292 jaunu dalībnieku labā. Plānu dalībnieku kontos uzkrātais kapitāls kopš pērnā gada novembra beigām ir palielinājies par 21,6 miljoniem latu. Šā gada novembrī uzkrātais...

Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta datiem pērn valsts par uzkrājumu veidošanu iedzīvotajiem atmaksājusi 6,1 miljonus latu, savukārt 40% no uzkrājumu veidotājiem nemaz nav izmantojuši iespēju saņemt nodokļu atvieglojumus, liecina bankas Citadele apkopotā informācija. Nodokļu deklarācijas par 2010.gadu, lai saņemtu atpakaļ daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pērn iesniedzis 61 581 nodokļu maksātājs, uzrādot, ka veic iemaksas privātajos pensiju fondos, dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu un ieguldījumu fondos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija par gada ienākuma deklarācijām. Nodokļu atvieglojumu saņemšanai iedzīvotāji pērn deklarējuši iemaksas 24,5 miljonus latu vērtībā, savukārt atpakaļ kā iedzīvotāju ienākuma nodokļu pārmaksu saņēmuši 6,1 miljonus latu. Bankas Citadele klientu aptauja liecina, ka likumā paredzēto iespēju saņemt atpakaļ daļu no samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ja tiek veiktas iemaksas privātajos pensiju fondos, uzkrājumā ar apdrošināšanu vai ieguldījumu fondos izmantojuši 60% no uzkrājuma veicējiem. AS Citadele atklātais pensiju fonds un AAS Citadele Life valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne: "Aptaujas rezultāti liecina, ka tieši nodokļu...

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, ar 53 balsīm "par" konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja pēdējā laikā daudz debatēto Euro ieviešanas likuma projektu, kurš nosaka vadlīnijas eiro ieviešanai Latvijā, paredzot, ka eiro ieviešana notiks ar 2014. gada 1. janvāri. Galīgais lasījums likumprojektam paredzēts 2013. gada 31. janvārī. Jaunais likumprojekts reglamentē to, kā pārejas periodā uz eiro notiks skaidras un bezskaidras naudas nomaiņa, preču un pakalpojumu cenu paralēla atspoguļošana, grāmatvedības uzskaites pielāgošana jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumi. Divas nedēļas pēc eiro ieviešanas 2014. gada 1. janvārī par pirkumiem varēs norēķināties gan ar latiem, gan eiro, saņemot atlikumu eiro valūtā. Pēc šī termiņa beigām norēķināties ar latiem vairs nevarēs un vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis būs eiro. Bankomātos šajā laikā latus vairs nevarēs saņemt. Bezskaidrā nauda bankas kontos tiks konvertēta automātiski, savukārt skaidrās naudas nomaiņu varēs veikt visās komercbankās vēl pusgadu pēc eiro ieviešanas dienas - šis pakalpojums būs bez papildu maksas (pēc oficiālā maiņas...

Par Eiro ieviešanas likuma projektu ceturtdien, 13.decembrī, informēja arī Finanšu ministrija (FM). Ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna, Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss un Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone uzsvēra, ka eiro ieviešanas likums nodrošinās ērtu un visai sabiedrībai saprotamu valūtas maiņu. Finanšu ministrijas pārstāvji vēlreiz atgādināja, ka divas nedēļas pēc eiro ieviešanas 2014.gada 1.janvārī par pirkumiem varēs norēķināties gan ar latiem, gan eiro, saņemot atlikumu eiro valūtā; skaidrās naudas nomaiņu pusgadu pēc eiro ieviešanas dienas varēs veikt visās komercbankās bez maksas pēc oficiālā maiņas kursa, bet bezskaidrā nauda bankas kontos tiks konvertēta automātiski. Latvijas Bankā varēs mainīt naudu bez termiņa ierobežojuma. Tāpat arī likumprojektā ir iekļautas vadlīnijas uzņēmējiem - kā jāpielāgo grāmatvedība, kases aparāti, paralēlo cenu attēlojuma eiro un latos noteikumi, arī skaidri norādīts matemātisks summu konvertēšanas princips, tai skaitā, pārrēķinot cenas. Cenas latos jādala ar oficiāli noteikto maiņas kursu, to nesaīsinot, iegūtā cena eiro jānoapaļo līdz trešajai zīmei aiz komata...

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri vienojušies par divām jaunām ES regulām, kas turpmāk veidos vienotā kredītiestāžu uzraudzības mehānisma tiesisko bāzi. Turpmāk Eiropas Centrālajai bankai (ECB) tiks piešķirti īpaši uzdevumi saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku, ko paredzēs ECB regula. Savukārt EBI regulas grozījumi paredz izveidot Eiropas Uzraudzības iestādi jeb Eiropas Banku iestādi. Galīgās vienošanās panākšanai vēl gan ir nepieciešamas konsultācijas ar Eiropas Parlamentu. Saskaņā ar pašreiz plānoto, ECB pilnā apmērā sāks pildīt tai uzticētos kredītiestāžu uzraudzības uzdevumus, sākot ar 2014. gada 1. martu. ECB regulas mērķis ir ieviest jaunu vienotu kredītiestāžu uzraudzības mehānismu, ar kura palīdzību veicināt ECB un valstu kompetento iestāžu savstarpējo sadarbību. ECB būs arī jāveic plašas uzraudzības aktivitātes attiecībā uz kredītiestādēm eirozonas dalībvalstīs. Lai saglabātu un padziļinātu iekšējo tirgu, arī tās dalībvalstis, kurās valūta nav eiro, būs tiesīgas piedalīties vienotajā kredītiestāžu uzraudzības mehānismā. Savukārt EBI regulas mērķis ir ieviest nepieciešamās izmaiņas EBI regulas prasībās, lai izvairītos no sadrumstalotības iekšējā tirgū...

Biedrība "Progresīvie" pieprasījusi paskaidrojumus no Finanšu ministrijas saistībā ar tās paziņojumu, par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aizdevuma priekšlaicīgu atmaksāšanu. "Progresīvie" norāda uz faktu, ka SVF aizdevums bijis ar viszemāko procentu likmi no visiem starptautiskajiem aizdevējiem (vēl Eiropas Komisija, Pasaules Banka un ERAB). Tas rada jautājumu, kāpēc vispirms tiek atmaksāts tieši SVF aizdevums. Starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros Latvija kopumā aizņēmās 4,5 miljardus eiro, no tiem SVF kredīts sastādīja 1,1 miljardu. Saskaņā ar Valsts Kases mājas lapā publicēto informāciju (http://www.kase.gov.lv/l/informacija-par-starptautisko-aiznemumu/2027), SVF aizdevuma daļai procentu likme bija 1,912 %, Eiropas Komisijas daļai - 2,875 % līdz 3,375 %, bet Pasaules Bankas daļai - 4,18 % līdz 4,22 %. Tas ļauj secināt, ka Latvija vispirms ir izvēlējusies atdot to parāda daļu, kura izmaksā vislētāk. Turklāt parāds ir nevis vienkārši atdots, bet pārfinansēts, aizņemoties līdzekļus privātajā sektorā ar 2,750 % likmi, kas ir ausgtāka kā SVF aizdevumam. Biedrība "Progresīvie" izteikuši pieļāvumu, ka parāds vispirms ir atdots tieši...

Otrdien, 11. decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts MK rīkojuma projekts "Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2014.gadam" sagatavošanas grafiku". Rīkojuma projektā noteikti sagatavošanas termiņi, paredzot abu likumprojektu sagatavošanu un iesniegšanu Saeimā likuma par budžetu un finanšu vadību noteiktajos termiņos. Saskaņā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā par budžetu un finanšu vadību, kas stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī, MK vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu trim turpmākajiem gadiem (ietvara likumprojektu paketi) Saeimai jāiesniedz līdz kārtējā gada 15. maijam. Lai to varētu īstenot, nepieciešams savlaicīgi uzsākt darbu pie likumprojektu sagatavošanas, nodrošinot vispusīgu analīzi un diskusijas pirms galīgo lēmumu pieņemšanas.

Piektdien, 7.novembrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdības pārstāvji un sociālie partneri apstiprināja atbalstu eiro ieviešanai Latvijā no 2014.gada 1.janvāra. Sēdes vadītājs Vitālijs Gavrilovs atgādināja, ka saskaņā ar NTSP sēdes protokolu, lēmums pievienoties eirozonai pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājuma no sociālo partneru puses tika atbalstīts jau 2010.gada 7.janvārī. NTSP sēdes laikā klātesošie bija vienisprātis, ka būtiski jāpilnveido komunikācija par eiro ieviešanas procesu un šobrīd jākoncentrējas uz to, lai stiprinātu saikni ar sabiedrību. Tāpat jāizvairās no pieņēmumiem, ka kaut kas ir vērtējams kā pašsaprotams vai ar eiro ieviešanu saistītie jautājumi līdz šim skaidroti par daudz. Tāpat klātesošie vienojās par obligātu nosacījumu, ka eiro ieviešanas rezultātā netiks ietekmēts lata maiņas kurss. „Līdz ar Latvijas pievienošanos eirozonai lata kurss pret eiro saglabāsies nemainīgs – 0,7028. Tādēļ bažām par lata vērtības kritumu pēc eiro ieviešanas Latvijā nav pamata,” skaidroja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics. Kā būtiskākie ieguvumi no pievienošanās eirozonai vērtējama gan Latvijas kā...

Šā gada vienpadsmit mēnešos valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu sekmīga izpilde turpinājās un sagaidāms, ka arī decembrī tā saglabāsies labā līmenī, nodrošinot, ka 2012. gadā tie būs ievērojami augstāki nekā pērn. Janvārī-novembrī pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi valsts budžetā bija 1 959,4 miljoni latu, kas ir par 228,3 miljoniem latu jeb 13,2% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā un ieņēmumu pieaugums bija vērojams visu nodokļu veidos. Turklāt jāatzīmē, ka pamatā visu nodokļu ieņēmumu izpilde bija atbilstoša aktuālajam plānam. Savukārt darba tirgus situācijas uzlabošanās sekmēja sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugumu un kopumā valsts speciālā budžeta ieņēmumi šā gada janvārī-novembrī bija par 97,7 miljoniem latu jeb 8,6% lielāki, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā. Jaunākie Valsts kases dati par valsts konsolidētā budžeta izpildi liecina, ka otro mēnesi pēc kārtas budžetā bija vērojamas līdzīgas attīstības tendences – arī novembrī izdevumi pieauga straujāk nekā ieņēmumi un valsts budžetā izveidojās deficīts 54,5 miljonu latu apmērā, kā rezultātā vienpadsmit mēnešos pārpalikums samazinājās...

Tiek plānots, ka aizdevēju institūcijas par parāda atgūšanas izmaksu atlīdzināšanu nedrīkstēs parādniekam prasīt vairāk kā 12 latus - tā noteikts 6. decembrī starpinstitūciju saskaņošanai nodotajos jaunajos Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”. Līdz šim parādu atgūšanas procesa izmaksas var veidot no 6 līdz 74 Ls (vidēji tās ir 36 Ls), liecina Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotā informācija. Procesa izmaksu svārstības atkarīgas no parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēja veiktajām darbībām - to skaita, secības, regularitātes un intensitātes. Jaunais noteikumu projekts paredz, ka ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējs drīkst prasīt kompensēt izdevumus, kas saistīti ar parāda atgūšanu, taču tie kopumā nevar pārsniegt 12 latus. Proti: par rakstveida paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esamību un aicinājums labprātīgi veikt kavēto maksājuma saistību izpildi, uzsākot parāda atgūšanu, un par nepieciešamajām papildus veicamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams,...

Vekseļa devējs turpmāk varēs izdot ne tikai papīra formas, bet arī elektronisku vekseli - to nosaka grozījumi Vekseļu likumā, kas ceturtdien, 6. decembrī, tika atbalstīti Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumos ir ietverta elektroniskā vekseļa definīcija, proti, elektroniskais vekselis ir vērtspapīrs, kas dod tā turētājam tiesības prasīt no vekseļa devēja vai akceptētāja samaksāt noteiktu naudas summu konkrētā termiņā un vietā. Tāpat grozījumi nosaka, ka elektroniskajam vekselim ir jābūt noformētam atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Grozījumi paredz elektroniskā vekseļa noformēšanas, aprites, glabāšanas un noprotestēšanas kārtību un tā spēkā esamības nosacījumus. Elektroniskajam vekselim nebūs juridiska spēka, ja tam netiks norādītas likumā noteiktās sastāvdaļas un pievienots apstiprinājums par valsts nodevas samaksu. Apstiprinājumu par valsts nodevas samaksu elektroniskam vekselim varēs pievienot gan kā elektronisku dokumentu, kas noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, gan kā ieskanētu papīra formas maksājuma uzdevumu. Minētie likuma grozījumi vēl jāatbalsta...

Otrdien, 4. decembrī, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem Eiropas Savienības (ES) mājā iepazīstinot ar EK nostāju par ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas dokumentu sagatavošanu, ir sākts EK un Latvijas neformālais dialogs. Tā rezultātā nākamajā gadā jāvienojas par ES fondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālais fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda) līdzekļu izmantošanas principiem Latvijā pēc 2013. gada. Iesaistīto pušu iepazīstināšana ar EK nostājas dokumentu ir uzskatāma par neoficiālo konsultāciju sākumu starp EK un Latviju, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu plānošanas dokumentu – partnerības līguma un darbības programmas izstrādi. EK pamatnostādnes par ES fondu nākamo budžeta periodu izklāstīja reģionālās politikas, nodarbinātības un sociālo lietu, kā arī lauksaimniecības jomu speciālisti, bet Latvijas pusi pārstāvēja Finanšu ministrijas (FM), Zemkopības ministrijas (ZM) un Pārresoru koordinācijas centra darbinieki. EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektora vadītāja vietnieks Zoltans Kazatsajs (Zoltan Kazatsay) uzsvēra: „Ir ļoti būtiski, lai fondi...