FINANSES

Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta datiem pērn valsts par uzkrājumu veidošanu iedzīvotajiem atmaksājusi 6,1 miljonus latu, savukārt 40% no uzkrājumu veidotājiem nemaz nav izmantojuši iespēju saņemt nodokļu atvieglojumus, liecina bankas Citadele apkopotā informācija. Nodokļu deklarācijas par 2010.gadu, lai saņemtu atpakaļ daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pērn iesniedzis 61 581 nodokļu maksātājs, uzrādot, ka veic iemaksas privātajos pensiju fondos, dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu un ieguldījumu fondos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija par gada ienākuma deklarācijām. Nodokļu atvieglojumu saņemšanai iedzīvotāji pērn deklarējuši iemaksas 24,5 miljonus latu vērtībā, savukārt atpakaļ kā iedzīvotāju ienākuma nodokļu pārmaksu saņēmuši 6,1 miljonus latu. Bankas Citadele klientu aptauja liecina, ka likumā paredzēto iespēju saņemt atpakaļ daļu no samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ja tiek veiktas iemaksas privātajos pensiju fondos, uzkrājumā ar apdrošināšanu vai ieguldījumu fondos izmantojuši 60% no uzkrājuma veicējiem. AS Citadele atklātais pensiju fonds un AAS Citadele Life valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne: "Aptaujas rezultāti liecina, ka tieši nodokļu...

Saeima ceturtdien, 13.decembrī, ar 53 balsīm "par" konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja pēdējā laikā daudz debatēto Euro ieviešanas likuma projektu, kurš nosaka vadlīnijas eiro ieviešanai Latvijā, paredzot, ka eiro ieviešana notiks ar 2014. gada 1. janvāri. Galīgais lasījums likumprojektam paredzēts 2013. gada 31. janvārī. Jaunais likumprojekts reglamentē to, kā pārejas periodā uz eiro notiks skaidras un bezskaidras naudas nomaiņa, preču un pakalpojumu cenu paralēla atspoguļošana, grāmatvedības uzskaites pielāgošana jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumi. Divas nedēļas pēc eiro ieviešanas 2014. gada 1. janvārī par pirkumiem varēs norēķināties gan ar latiem, gan eiro, saņemot atlikumu eiro valūtā. Pēc šī termiņa beigām norēķināties ar latiem vairs nevarēs un vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis būs eiro. Bankomātos šajā laikā latus vairs nevarēs saņemt. Bezskaidrā nauda bankas kontos tiks konvertēta automātiski, savukārt skaidrās naudas nomaiņu varēs veikt visās komercbankās vēl pusgadu pēc eiro ieviešanas dienas - šis pakalpojums būs bez papildu maksas (pēc oficiālā maiņas...

Par Eiro ieviešanas likuma projektu ceturtdien, 13.decembrī, informēja arī Finanšu ministrija (FM). Ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna, Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss un Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone uzsvēra, ka eiro ieviešanas likums nodrošinās ērtu un visai sabiedrībai saprotamu valūtas maiņu. Finanšu ministrijas pārstāvji vēlreiz atgādināja, ka divas nedēļas pēc eiro ieviešanas 2014.gada 1.janvārī par pirkumiem varēs norēķināties gan ar latiem, gan eiro, saņemot atlikumu eiro valūtā; skaidrās naudas nomaiņu pusgadu pēc eiro ieviešanas dienas varēs veikt visās komercbankās bez maksas pēc oficiālā maiņas kursa, bet bezskaidrā nauda bankas kontos tiks konvertēta automātiski. Latvijas Bankā varēs mainīt naudu bez termiņa ierobežojuma. Tāpat arī likumprojektā ir iekļautas vadlīnijas uzņēmējiem - kā jāpielāgo grāmatvedība, kases aparāti, paralēlo cenu attēlojuma eiro un latos noteikumi, arī skaidri norādīts matemātisks summu konvertēšanas princips, tai skaitā, pārrēķinot cenas. Cenas latos jādala ar oficiāli noteikto maiņas kursu, to nesaīsinot, iegūtā cena eiro jānoapaļo līdz trešajai zīmei aiz komata...

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri vienojušies par divām jaunām ES regulām, kas turpmāk veidos vienotā kredītiestāžu uzraudzības mehānisma tiesisko bāzi. Turpmāk Eiropas Centrālajai bankai (ECB) tiks piešķirti īpaši uzdevumi saistībā ar kredītiestāžu uzraudzības politiku, ko paredzēs ECB regula. Savukārt EBI regulas grozījumi paredz izveidot Eiropas Uzraudzības iestādi jeb Eiropas Banku iestādi. Galīgās vienošanās panākšanai vēl gan ir nepieciešamas konsultācijas ar Eiropas Parlamentu. Saskaņā ar pašreiz plānoto, ECB pilnā apmērā sāks pildīt tai uzticētos kredītiestāžu uzraudzības uzdevumus, sākot ar 2014. gada 1. martu. ECB regulas mērķis ir ieviest jaunu vienotu kredītiestāžu uzraudzības mehānismu, ar kura palīdzību veicināt ECB un valstu kompetento iestāžu savstarpējo sadarbību. ECB būs arī jāveic plašas uzraudzības aktivitātes attiecībā uz kredītiestādēm eirozonas dalībvalstīs. Lai saglabātu un padziļinātu iekšējo tirgu, arī tās dalībvalstis, kurās valūta nav eiro, būs tiesīgas piedalīties vienotajā kredītiestāžu uzraudzības mehānismā. Savukārt EBI regulas mērķis ir ieviest nepieciešamās izmaiņas EBI regulas prasībās, lai izvairītos no sadrumstalotības iekšējā tirgū...

Biedrība "Progresīvie" pieprasījusi paskaidrojumus no Finanšu ministrijas saistībā ar tās paziņojumu, par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aizdevuma priekšlaicīgu atmaksāšanu. "Progresīvie" norāda uz faktu, ka SVF aizdevums bijis ar viszemāko procentu likmi no visiem starptautiskajiem aizdevējiem (vēl Eiropas Komisija, Pasaules Banka un ERAB). Tas rada jautājumu, kāpēc vispirms tiek atmaksāts tieši SVF aizdevums. Starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros Latvija kopumā aizņēmās 4,5 miljardus eiro, no tiem SVF kredīts sastādīja 1,1 miljardu. Saskaņā ar Valsts Kases mājas lapā publicēto informāciju (http://www.kase.gov.lv/l/informacija-par-starptautisko-aiznemumu/2027), SVF aizdevuma daļai procentu likme bija 1,912 %, Eiropas Komisijas daļai - 2,875 % līdz 3,375 %, bet Pasaules Bankas daļai - 4,18 % līdz 4,22 %. Tas ļauj secināt, ka Latvija vispirms ir izvēlējusies atdot to parāda daļu, kura izmaksā vislētāk. Turklāt parāds ir nevis vienkārši atdots, bet pārfinansēts, aizņemoties līdzekļus privātajā sektorā ar 2,750 % likmi, kas ir ausgtāka kā SVF aizdevumam. Biedrība "Progresīvie" izteikuši pieļāvumu, ka parāds vispirms ir atdots tieši...

Otrdien, 11. decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts MK rīkojuma projekts "Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2014.gadam" sagatavošanas grafiku". Rīkojuma projektā noteikti sagatavošanas termiņi, paredzot abu likumprojektu sagatavošanu un iesniegšanu Saeimā likuma par budžetu un finanšu vadību noteiktajos termiņos. Saskaņā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā par budžetu un finanšu vadību, kas stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī, MK vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu trim turpmākajiem gadiem (ietvara likumprojektu paketi) Saeimai jāiesniedz līdz kārtējā gada 15. maijam. Lai to varētu īstenot, nepieciešams savlaicīgi uzsākt darbu pie likumprojektu sagatavošanas, nodrošinot vispusīgu analīzi un diskusijas pirms galīgo lēmumu pieņemšanas.

Piektdien, 7.novembrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdības pārstāvji un sociālie partneri apstiprināja atbalstu eiro ieviešanai Latvijā no 2014.gada 1.janvāra. Sēdes vadītājs Vitālijs Gavrilovs atgādināja, ka saskaņā ar NTSP sēdes protokolu, lēmums pievienoties eirozonai pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājuma no sociālo partneru puses tika atbalstīts jau 2010.gada 7.janvārī. NTSP sēdes laikā klātesošie bija vienisprātis, ka būtiski jāpilnveido komunikācija par eiro ieviešanas procesu un šobrīd jākoncentrējas uz to, lai stiprinātu saikni ar sabiedrību. Tāpat jāizvairās no pieņēmumiem, ka kaut kas ir vērtējams kā pašsaprotams vai ar eiro ieviešanu saistītie jautājumi līdz šim skaidroti par daudz. Tāpat klātesošie vienojās par obligātu nosacījumu, ka eiro ieviešanas rezultātā netiks ietekmēts lata maiņas kurss. „Līdz ar Latvijas pievienošanos eirozonai lata kurss pret eiro saglabāsies nemainīgs – 0,7028. Tādēļ bažām par lata vērtības kritumu pēc eiro ieviešanas Latvijā nav pamata,” skaidroja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics. Kā būtiskākie ieguvumi no pievienošanās eirozonai vērtējama gan Latvijas kā...

Šā gada vienpadsmit mēnešos valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu sekmīga izpilde turpinājās un sagaidāms, ka arī decembrī tā saglabāsies labā līmenī, nodrošinot, ka 2012. gadā tie būs ievērojami augstāki nekā pērn. Janvārī-novembrī pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi valsts budžetā bija 1 959,4 miljoni latu, kas ir par 228,3 miljoniem latu jeb 13,2% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā un ieņēmumu pieaugums bija vērojams visu nodokļu veidos. Turklāt jāatzīmē, ka pamatā visu nodokļu ieņēmumu izpilde bija atbilstoša aktuālajam plānam. Savukārt darba tirgus situācijas uzlabošanās sekmēja sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugumu un kopumā valsts speciālā budžeta ieņēmumi šā gada janvārī-novembrī bija par 97,7 miljoniem latu jeb 8,6% lielāki, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā. Jaunākie Valsts kases dati par valsts konsolidētā budžeta izpildi liecina, ka otro mēnesi pēc kārtas budžetā bija vērojamas līdzīgas attīstības tendences – arī novembrī izdevumi pieauga straujāk nekā ieņēmumi un valsts budžetā izveidojās deficīts 54,5 miljonu latu apmērā, kā rezultātā vienpadsmit mēnešos pārpalikums samazinājās...

Tiek plānots, ka aizdevēju institūcijas par parāda atgūšanas izmaksu atlīdzināšanu nedrīkstēs parādniekam prasīt vairāk kā 12 latus - tā noteikts 6. decembrī starpinstitūciju saskaņošanai nodotajos jaunajos Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”. Līdz šim parādu atgūšanas procesa izmaksas var veidot no 6 līdz 74 Ls (vidēji tās ir 36 Ls), liecina Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotā informācija. Procesa izmaksu svārstības atkarīgas no parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēja veiktajām darbībām - to skaita, secības, regularitātes un intensitātes. Jaunais noteikumu projekts paredz, ka ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējs drīkst prasīt kompensēt izdevumus, kas saistīti ar parāda atgūšanu, taču tie kopumā nevar pārsniegt 12 latus. Proti: par rakstveida paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esamību un aicinājums labprātīgi veikt kavēto maksājuma saistību izpildi, uzsākot parāda atgūšanu, un par nepieciešamajām papildus veicamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams,...

Vekseļa devējs turpmāk varēs izdot ne tikai papīra formas, bet arī elektronisku vekseli - to nosaka grozījumi Vekseļu likumā, kas ceturtdien, 6. decembrī, tika atbalstīti Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumos ir ietverta elektroniskā vekseļa definīcija, proti, elektroniskais vekselis ir vērtspapīrs, kas dod tā turētājam tiesības prasīt no vekseļa devēja vai akceptētāja samaksāt noteiktu naudas summu konkrētā termiņā un vietā. Tāpat grozījumi nosaka, ka elektroniskajam vekselim ir jābūt noformētam atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Grozījumi paredz elektroniskā vekseļa noformēšanas, aprites, glabāšanas un noprotestēšanas kārtību un tā spēkā esamības nosacījumus. Elektroniskajam vekselim nebūs juridiska spēka, ja tam netiks norādītas likumā noteiktās sastāvdaļas un pievienots apstiprinājums par valsts nodevas samaksu. Apstiprinājumu par valsts nodevas samaksu elektroniskam vekselim varēs pievienot gan kā elektronisku dokumentu, kas noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu izstrādi un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, gan kā ieskanētu papīra formas maksājuma uzdevumu. Minētie likuma grozījumi vēl jāatbalsta...

Otrdien, 4. decembrī, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem Eiropas Savienības (ES) mājā iepazīstinot ar EK nostāju par ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas dokumentu sagatavošanu, ir sākts EK un Latvijas neformālais dialogs. Tā rezultātā nākamajā gadā jāvienojas par ES fondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālais fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda) līdzekļu izmantošanas principiem Latvijā pēc 2013. gada. Iesaistīto pušu iepazīstināšana ar EK nostājas dokumentu ir uzskatāma par neoficiālo konsultāciju sākumu starp EK un Latviju, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu plānošanas dokumentu – partnerības līguma un darbības programmas izstrādi. EK pamatnostādnes par ES fondu nākamo budžeta periodu izklāstīja reģionālās politikas, nodarbinātības un sociālo lietu, kā arī lauksaimniecības jomu speciālisti, bet Latvijas pusi pārstāvēja Finanšu ministrijas (FM), Zemkopības ministrijas (ZM) un Pārresoru koordinācijas centra darbinieki. EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektora vadītāja vietnieks Zoltans Kazatsajs (Zoltan Kazatsay) uzsvēra: „Ir ļoti būtiski, lai fondi...

Pēc iepriekšējos mēnešos novērotā pārpalikuma pieauguma šā gada oktobrī konsolidētā kopbudžeta pārpalikums samazinājās par 63,1 miljonu latu un desmit mēnešos veidoja 278,2 miljonus latu, no kuriem pārpalikums valsts konsolidētajā budžetā bija 264,8 miljoni latu un pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā – 13,4 miljoni latu. Šādas izmaiņas skaidrojamas ar augstākiem izdevumiem gan valsts, gan pašvaldību budžetā oktobra mēnesī. Pārpalikumu valsts budžetā nodrošināja ievērojami augstāki nodokļu ieņēmumi, kam pamatā ir augstāka ekonomiskā aktivitāte, nozīmīgi pārsniedzot sākotnējās makroekonomisko rādītāju prognozes, vēstī Finanšu ministrija. Šā gada desmit mēnešos kopbudžeta ieņēmumi bija par 533 miljoniem latu jeb 12,6% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, savukārt izdevumi pieauga mēreni – par 173,4 miljoniem latu jeb 4%. Ņemot vērā augstāku ekonomikas izaugsmi, šā gada septembrī tika apstiprināti grozījumi likumā par valsts budžetu 2012. gadam, kas paredz gan valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu, gan arī papildu izdevumus, visvairāk finansējumu novirzot satiksmes un veselības nozarēm. Līdz ar to paredzams, ka gada pēdējos...

Sākot ar nākamo gadu, partiju biedru ziedojumu apmērs gan fiziskām, gan juridiskām personām samazināts divas reizes - no 100 līdz 50 minimālajām mēnešalgām. To nosaka Saeimā ceturtdien, 29.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas veikti ar mērķi samazināt privātās naudas ietekmi politikā. No nākamā gada politiskās organizācijas (partijas) biedra iestāšanās un biedra naudas iemaksu un biedra dāvinājumu (ziedojumu) kopējais apmērs vienai partijai kalendārā gada laikā nedrīkstēs pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas jeb 10 000 Ls. Šāds regulējums attieksies arī uz fiziskām personām — no nākamā gada personas dāvinājums vai ziedojums vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā kopumā nedrīkstēs pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas līdzšinējo 100 mēnešalgu vietā. Palielināts laika periods, kurā partija var atteikties no ziedojuma. Dāvinājums partijai tiks uzskatīts par pieņemtu, ja partija 60 dienu laikā pēc dāvinājuma saņemšanas to nebūs atdevusi atpakaļ dāvinātājam. Iepriekš partijām lēmums par dāvinājuma vai ziedojuma pieņemšanu bija jāpieņem 30 dienu laikā. Partiju...

Trešdien, 28. novembrī, Finanšu ministrijas (FM) organizētā seminārā „Informācija nefinanšu sektoram saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā” ar savu pieredzi eiro ieviešanā dalījās uzņēmēji, kuru uzņēmējdarbība vai partneri darbojas Igaunijā. Diskusiju laikā viņi norādīja vairākus būtiskus aspektus, ko vērts ņemt vērā, piemēram, pirms eiro ieviešanas sākt savlaicīgi gatavoties, kasierus un citus tirdzniecības darbiniekus apmācīt darbam ar pircējiem, padomāt par saprotamu cenu zīmju vizuālo noformējumu un veikt dažādus drošības pasākumus. FM pircēju informēšanas nolūkos ir paredzējusi paralēlās cenu atspoguļošanas periodu, kad cena uz preču zīmes jāuzrāda gan latos, gan eiro. Likumā tas noteikts no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 1. jūlijam, bet paneļdiskusijas dalībnieki kolēģiem ieteica norādīt cenas abās valūtās vēl ātrāk – tiklīdz būs apstiprināts oficiālais valūtas maiņas kurss, lai mazinātu neskaidrības gan klientiem, gan saviem darbiniekiem. Liela nozīme ir uzņēmēju komunikācijai ar patērētāju, skaidrojot cenas un tādējādi atvieglojot pāreju uz eiro. Uzņēmēji norādīja, ka, pārejot uz eiro, uzņēmējiem zudīs konvertācijas...

Kur un kā Latvija ieguldīs Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus nākamajos septiņos gados? Kā tie uzlabos iedzīvotāju stāvokli un veicinās valsts ekonomisko izaugsmi? Par šiem un citiem jautājumiem otrdien, 4.decembrī, Rīgā sāksies Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas perioda neformālais dialogs - process, kura rezultātā abām pusēm nākamā gada laikā jāvienojas par Eiropas fondu līdzekļu izmantošanas principiem Latvijā pēc 2013.gada. Tiesa gan, šīs sarunas notiks aiz slēgtām durvīm un ne sabiedrības pārstāvjiem, ne medijiem būt klāt šajā dialogā netiks ļauts. EK pamatnostādnes ES fondu investīcijām nākamajā budžeta periodā izklāstīs reģionālās politikas, nodarbinātības un sociālo lietu, kā arī lauksaimniecības jomu speciālisti, bet Latvijas pusi pārstāvēs Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra vadība. EK, nākot klajā ar budžeta priekšlikumu 2014.-2020.gadam, ierosināja jaunu pieeju ES fondu līdzekļu izmantošanai - ciešu sasaisti ar izaugsmes stratēģiju Eiropa 2020 (tā paredz vairāk investīciju zinātnē un izglītībā, augstāku nodarbinātību, mazāku nabadzību u.c.),...