FINANSES

Ekonomikas ministrija paziņojusi par apņemšanos uzsākt stingrāku ātro kredītu tirgus regulāciju, jo uzskata to par nopietnu sociālekonomisku risku, salīdzinot pat ar "trekno gadu" hipotekāro kredītu burbuli. Ātro kredītu izsniedzēji mēdzot piekopt negodprātīgu komercpraksi, jo pašlaik šajā nozarē tiekot noteiktas pārmērīgi lielas procentu likmes, piemērotas neskaidras pakalpojumu maksas, un izmantotas manipulatīvas un maldinošas reklāmas un mārketinga kampaņas. Tāpēc Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kuras uzdevums būs sagatavot grozījumus vairākos normatīvajos aktos, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, iesniegšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Jau šobrīd Saeimā atrodas grozījumi Civillikumā, kas paredz noteikt maksimālo līgumsoda apmēru, lai izvairītos no gadījumiem, kad parādniekam ir jāmaksā nesamērīga summa, ko veido gan līgumsods, gan nokavējuma procenti, gan zaudējuma atlīdzība. Ekonomikas ministrijas izveidotajai darba grupai priekšlikumi situācijas risinājumam ir jāizstrādā līdz 2013. gada 1.aprīlim. Tajā uzaicināti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv...

Valdība otrdien, 22.janvārī, izskatot informatīvo ziņojumu "Par privatizācijas sertifikātu turpmākās administrēšanas jautājumiem" atbalstīja Ekonomikas ministrijas iniciatīvu 2013.gadā nodrošināt privatizācijas sertifikātu kontu centralizētu pārcelšanu no likvidējamās akciju sabiedrības „Latvijas Krājbanka” uz valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Pašlaik vienīgā kredītiestāde, kura saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu var pārņemt Krājbankā esošos privatizācijas sertifikātu kontus, ir Hipotēku banka. Neviena cita kredītiestāde, kurai ir tiesības pieņemt fizisko personu naudas noguldījumus, nav izrādījusi interesi iegūt tiesības atvērt un apkalpot privatizācijas sertifikātu kontus. Krājbankā esošo privatizācijas sertifikātu kontu centralizēto pārcelšanu tiek plānots realizēt 8 mēnešu laikā. Ministru kabinets lēma, ka pārcelšanas izmaksas tiks segtas no valsts akciju sabiedrības „Privatizācijas aģentūra” administrētā rezerves fonda līdzekļiem, kas, cita starpā, paredzēti ar privatizācijas sertifikātu apriti saistītu izdevumu segšanai. Personām par privatizācijas sertifikātu kontu centralizēto pārcelšanu nekādas papildus darbības vai maksājumi nebūs jāveic. Ņemot vērā, ka Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15, tika izstrādāti...

Latvija atguvusi pirmo vietu pēc Eiropas Komisijas (EK) veiktajām Eiropas Sociālā fonda (ESF) atmaksām valsts budžetā, informē Finanšu ministrija. Līdz janvāra vidum budžetā saņemti 79.3% (325 miljoni latu) no kopējā ESF piešķīruma. Otrajā vietā ierindojas Igaunija ar 73.49% ESF atmaksām, bet trešajā vietā – Īrija ar 69.98%, liecina jaunākie no EK saņemtie dati. ESF atmaksas ir visaugstākās, ko var skaidrot gan ar ESF pienesumu sociālās spriedzes mazināšanā un nodarbinātības veicināšanā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā iepriekšējos gados, gan ar mērķtiecīgu rīcību aktīvās nodarbinātības pasākumu virzīšanā un iedzīvotāju aktivizēšanā darba tirgū. Pārējo ES fondu atmaksu dati ir zemāki – valsts budžeta ieņēmumos no EK saņemti 49.55% (838 miljoni latu) Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 46.07% (499 miljoni latu) Kohēzijas fonda (KF) finansējuma. Kopā ESF, ERAF un KF projektu īstenošanas līgumi noslēgti par 93.9% no ES fondu 3,18 miljardu latu finansējuma, projektu īstenotājiem veikti maksājumi 56,2% no kopējā ES fondu finansējuma, bet no EK valsts...

Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu ieguldījumu plāniem 2012.gads ir bijis ļoti veiksmīgs, vidējais gada ienesīgums tajos sasniedzis gandrīz 9%, informē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA). LKA 2012.gadā sagatavoja trīs ikceturkšņa Valsts fondēto pensiju apskatus, kas analizēja valsts fondēto pensiju jeb tā sauktā otrā pensiju līmeņa fondu darbību un rezultātus. Lūkojoties uz gada darbības rezultātiem, LKA apskatu ir būtiski paplašinājusi un turpmāk vienkopus piedāvās gan otrā, gan trešā pensiju līmeņa (privāto pensiju fondu) darbības rezultātus un analīzi. Tas ļaus daudz ērtāk un saprotamāk vienkopus saņemt informāciju par visu pensiju fondu darbību, rezultātiem un aktualitātēm. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2.līmenis Pensiju 2.līmeņa fondos vidējā atdeve pēdējā gada laikā ir 8,87%. Tas ļāvis pensiju 2.līmeņa dalībnieka vidējam uzkrājumam 2012.gada laikā pieaugt nedaudz vairāk kā par 100 latiem jeb 13,6% - no 757,50 latiem līdz 860,60 latiem. Turklāt svarīgi, ka vairāk nekā pusi - vairāk nekā 50 latus - no šī pieauguma...

Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 16. janvārī, apstiprināja jaunus noteikumus, kas paredz stingrāku kredītreitingu aģentūru darbības kārtību attiecībā uz valsts parāda un privāto uzņēmumu "finanšu veselības" vērtējumiem. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem aģentūras varēs publicēt nepasūtītus valsts parāda vērtējumus tikai noteiktos laika periodos, savukārt privātie ieguldītāji varēs vērsties tiesā par kredītreitingu aģentūru nodarīto kaitējumu. Noteikumi paredz "griestus" arī akciju vai daļu īpatsvaram, kas kredītreitinga aģentūrai var piederēt uzņēmumā, kuru tā vērtē. Pēc deputātu prasības aģentūrām būs jāpamato to publicēto reitingu pamatā esošie kritēriji. Ar kredītreitingu starpniecību nedrīkstēs ietekmēt politiku un aģentūras nedrīkstēs tieši ierosināt ekonomikas politikas virziena maiņu. Par jaunajiem noteikumiem jau panākta neoficiāla vienošanās ar Padomi. Noteikti valsts parāda reitingu publicēšanas datumi Nepasūtītos valsts kredītreitingus varēs publicēt vismaz divas bet ne vairāk kā trīs reizes gadā, saskaņā ar kredītreitingu aģentūras iepriekšējā gada beigās izziņoto kalendāru. Minētos reitingus varēs publicēt tikai pēc Savienībā reģistrēto tirdzniecības vietu slēgšanas un vismaz vienu stundu pirms to atvēršanas....

Juridisko zinātņu doktors Uldis Krastiņš sadarbībā ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentu un Judikatūras nodaļu izpētījis 77 Latvijas pirmās instances tiesās izskatīto krimināllietu nolēmumus, kuros noziedzīgi nodarījumi kvalificēti atbilstoši Krimināllikuma (KL) 210. pantam. Pētījums veikts, lai novērstu atšķirīgu prokuratūras un tiesu praksi Krimināllikuma piemērošanā krimināllietās par kredītu un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Tiesu prakses analīze veikta saistībā ar kredītiem, ko bankas izsniegušas kredīta ņēmējiem, taču par noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumiem izdarītie secinājumi lielā mērā attiecināmi arī uz subsīdiju un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu. Problēma aktualizēta pēc ģenerālprokurora ierosinājuma un secinājumiem, kas izdarīti, izpētot krimināllietas apsūdzībā saskaņā ar Krimināllikuma 210. pantu, kas izskatītas tiesās 2010. gadā un 2011. gada pirmajos astoņos mēnešos un kurās spriedumi stājušies likumīgā spēkā. No izpētes materiāliem redzams, ka pastāv dažāda tiesu prakse, saskaņā ar KL 210. pantu kvalificējot noziedzīgus nodarījumus, kas izpaudušies kā kredīta negodprātīga saņemšana vai izmantošana, kopībā ar KL 275. pantu par dokumentu viltošanu...

Aizvadītais gads pensiju uzkrājumu jomā bijis veiksmīgs - pensiju 2.līmeņa dalībnieku skaits sasniedzis turpat 1,2 miljonus, būtiski pieaudzis aktīvu apjoms, pārsniedzot 1 miljarda latu robežu, bet vidējais uzkrājums uz vienu dalībnieku pensiju 2.līmeņa plānos pārsniedz 860 latus, kas ir par 100 latiem vairāk nekā 2011.gadā. Kā liecina SEB bankas apkopotā informācija par pensiju 2.līmeņa dalībniekiem, pēdējo trīs gadu laikā ir vērojams pastāvīgs dalībnieku pieaugums, un uz 2012.gada decembra beigām pensiju 2.līmenī bija iesaistījušies jau 1 miljons 194 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 3,16% vairāk nekā 2011.gadā. Savukārt SEB pārvaldīto pensiju 2.līmeņa dalībnieku procentuālais pieaugums bijis lielāks nekā nozarē - uz 2012.gada decembra beigām savu pensiju 2.līmeņa uzkrājumu SEB pārvaldītajiem ieguldījumu plāniem bija uzticējuši 263 121 klients, kas ir par 9,53% vairāk nekā 2011.gadā. SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna: „Ņemot vērā, ka visiem iedzīvotājiem, kuri dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija, pensiju 2.līmenis ir obligāts, nozarē dalībnieku pieaugums saistīts ar jaunu...

Ceturtdien, 10.janvārī, notiks pirmā Saeimas plenārsēde 2013.gada ziemas sesijā. Sēdē tiks lemts par kopumā 34 jautājumiem, arī 6 likumprojektiem galīgajā lasījumā, kuru vidū ir grozījumi Kriminālprocesa likumā, grozījumi Jūras kodeksā, grozījumi likumā „Par Latvijas Banku” un citi likumprojekti. Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz nodrošināt iespēju aizstāvim un prokuroram pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem, lai tos iesniegtu kā papildu pierādījumus tiesas izmeklēšanas laikā. Grozījumi Jūras kodeksā paredz mazināt administratīvo slogu kuģu īpašniekiem un novērst praksē konstatētās nepilnības. Darba kārtībā iekļauti arī grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”, nosakot, ka Latvijas Banka emitēs eiro banknotes un monētas un noteiks prasības eiro skaidras naudas apstrādes iekārtām un banknošu apstrādes kvalitātes prasības. Tāpat galīgajā lasījumā Saeima lems par Latvijas un Lietuvas valdību līguma par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu apstiprināšanu. Līguma apstiprināšana novērsīs situāciju, kad, piešķirot pensiju saskaņā ar Latvijas un Lietuvas normatīvajiem aktiem, apdrošināšanas stāžā ieskaita vienu un...

Aizvadītajā gadā sarucis reģistrēto komercķīlu skaits un to kopējā maksimālā prasījuma summa, liecina informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Lursoftveiktā pētījuma dati. 2012.gadā Latvijā reģistrētas 5 035 komercķīlas, kas ir par 5,78% mazāk nekā 2011.gadā, par kopējo prasījuma summu 9,642 miljardi lati (par 13,16% mazāk nekā 2011.gadā).Pētījumā iegūtie dati uzskatāmi parāda, ka īpaši liels komercķīlu skaita pieaugums reģistrēts laika posmā no 2004. līdz 2007.gadam, kad to skaits pārsniedza pat 27 tūkstošus, savukārt jau nākamajā, 2008.gadā to skaits jau atkal saruka gandrīz uz pusi. Savdabīgi, ka vislielākā komercķīlu prasījuma summa reģistrēta nevis laika posmā, kad ķīlu skaits ievērojami pieauga, bet gan 2009.gadā, kad reģistrētas vien 4 846 ķīlas.2012.gada lielākie komercķīlu devēji un parādnieki pēc reģistrēto ķīlu skaita 1. SIA SUSHI POINT (23 komercķīlas); 2. SIA KANTINA (20 komercķīlas); 3.-5. Vismanes Anita Mežotnes pagasta zemnieku saimniecība VISMAŅI (18 komercķīlas); 3.-5. SIA CDzP (18 komercķīlas); 3.-5. SIA KULDĪGAS KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI (18 komercķīlas). Kā redzams Lursoft uzņēmumu izziņās, gan...

Pagājušā gada 18.decembrī veiksmīgi noslēdzās Latvijas Krājbankas turējumā esošo trešajā personām piederošo vērtspapīru izsole. Šobrīd banka ir saņēmusi izsoles rezultātā iegūtos naudas līdzekļus aptuveni 550 000 latu vērtībā un aicina bijušos vērtspapīru īpašniekus vērsties bankā, lai saņemtu sev pienākošos naudu. Šādus maksājumus Latvijas Krājbanka var veikt, jo šie līdzekļi ir uzskatāmi par trešo personu mantu un nav ietverami bankas mantas sastāvā, informē bankas administrators KPMG Baltics. Administrators, ņemot vērā augstās izmaksas, kas būtu jāsedz bijušajiem bankas klientiem, ja izsoles rezultātā iegūtie līdzekļi nekavējoties tiktu nodoti glabājumā notāram, radis risinājumu, kas klientiem ir izdevīgāks. Proti, sākot no 7.janvāra līdz 28. februārim bijušie klienti, kuriem bankā glabājās vērtspapīri, Latvijas Krājbankas telpās Rīgā, J.Daliņa ielā 15, no plkst. 9:00 līdz plkst.17:00 varēs noformēt dokumentus par tiem piekritīgo naudas līdzekļu pārvedumu uz citu banku. Savukārt tām personām, kurām ir e-paraksts, ir iespēja sūtīt iesniegumu uz e-pastu lietvedī[email protected]. Iesnieguma forma ir pieejama Latvijas Krājbankas interneta mājas lapā....

Pievienošanās eirozonai 2014. gada 1.janvārī ir mērķis, kas nodrošinās ilgtspējīgu Latvijas valsts kopējo attīstību, un, pateicoties vienotajai Eiropas valūtai, arī ātrāk spēsim sasniegt augstāku labklājības līmeni ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tā, piektdien, 4.janvārī, par eiro ieviešanas ieguvumiem informēja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna, finanšu ministra padomnieks Jānis Platais un Latvijas Bankas galvenā ekonomiste Daina Paula, paužot pārliecību, ka eiro sniegs ieguvumus visām sabiedrības grupām, tāpēc pievienošanās eirozonai jāuztver kā mūsu kopīgs projekts individuālam un valstiska mēroga labumam. Ieguvumus no eiro ieviešanas vispirms izjutīs ekonomiski aktīvie iedzīvotāji - cilvēki ar profesionālajām zināšanām un pieredzi, kā arī cilvēkiem ar vēlmi tādu iegūt. Privātajā sektorā strādājošo panākumi, uzņēmumu attīstība pieaugošo ārvalstu investīciju rezultātā un radītie papildu nodokļu ieņēmumi dos iespēju palīdzēt arī citām sabiedrības grupām - celt atalgojumu skolotājiem, mediķiem, policistiem, paaugstināt pensijas un minimālo algu, sociālos pabalstus. Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, pateicoties eiro ieviešanai, līdz 2020. gadam varētu tikt papildus izveidotas ap 33 000...

Divarpus gadu laikā Imigrācijas likumā noteikto iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju pret investīcijām Latvijas tautsaimniecībā izmantojuši kopskaitā 4744 ārzemnieki, veicot ieguldījumus 318,3 miljonu latu apmērā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā arī 2012.gadā vislielākā ārzemnieku interese ir bijusi par iespēju saņemt uzturēšanās atļauju, iegādājoties Latvijā nekustamo īpašumu - aizvadītajā gadā 2435 ārzemnieki uzturēšanās atļauju pieprasīja, pamatojoties uz faktu, ka viņi paši vai viņu ģimenes locekļi ir iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā vismaz 100 000 vai 50 000 latu vērtībā. Ārzemnieku interesi visbiežāk piesaistījuši dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā, kur pērn kopumā nopirkti attiecīgi 487 un 303 īpašumu. Kā rāda PMLP apkopotā statistika 2012.gadā ārzemnieki nekustamā īpašuma iegādē ieguldījuši 145,2 miljonus latu. Kopš Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās līdz šī gada 1.janvārim kopumā nekustamajā īpašumā ieguldīti 252,9 miljoni latu. Krietni mazāka summa jeb 19,8 miljoni latu aizvadītajā gadā ieguldīti banku subordinētajā kapitālā, kas arī dod tiesības ārzemniekam pieprasīt uzturēšanās...

Latvijas līzinga un faktoringa nozarē 2012.gads ir pārtraucis četrus gadus ilgušo kritumu. Latvijas ekonomikas izaugsme un konkurences pieaugums sekmējusi līzinga un faktoringa atspērienu, nozares portfelim sasniedzot 905 miljonus latu šī gada nogalē, secinājis Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits: Straujajā ekonomikas izmaiņu laikā nozares uzņēmumi izmantojuši atšķirīgas stratēģijas, kas mainījušas arī nozares uzņēmumu samērus un tirgus pozīcijas. Straujākā izaugsme 2012. gadā - līdzīgi kā iepriekš - auto līzingam, savukārt lielāko īpatsvaru iekārtu līzingā 2012.gadā veido lauksaimniecības tehnika. Prognozējams, ka šogad līzings pieaugs ražošanas iekārtu un celtniecības tehnikas iegādei. Pēc straujā līzinga nozares atspēriena gada ar gandrīz dubultu jauno darījumu pieaugumu 2012.gads iezīmējās ar nozares jauno darījumu izaugsmes stabilizāciju - līzinga jauno darījumu apjomi Latvijā gada laikā auguši par 17% desmit mēnešos sasniedzot 352 miljonu latu apjomu. Straujākā izaugsme (29%) attiecībā pret 2011. gadu pērn bija vērojama autolīzingā - jauno darījumu apjomam desmit mēnešos sasniedzot 132 miljonus latu. Komerctransporta līzinga pieaugums pēc...

Būtiskākie finanšu notikumi Latvijas ekonomikā, kas 2012. gadā visvairāk ietekmējuši ģimenes finanses, ir degvielas cenu kāpums, apkures un dabasgāzes cenu pieaugums, kā arī inflācija, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījumā "Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās". Runājot par personīga rakstura finanšu notikumiem, kas visvairāk ietekmējuši ģimenes budžetu, pētījuma dalībnieki min finansiāla atbalsta sniegšanu radiniekiem un draugiem, kā arī jaunas darba vietas atrašanu. Valstiska mēroga notikumu ietekme uz ģimenes budžetu 2012. gadā 2012. gadā ir pieaudzis to mājsaimniecību skaits, kuras būtiski ietekmējis apkures un dabasgāzes tarifu pieaugums (2012. gadā 50% salīdzinājumā ar 39% 2011. gadā). "Mūsu aprēķini rāda, ka ģimenei, kuras vidējais auto nobraukums gadā ir 13 000 km un degvielas patēriņš ir 96 litri mēnesī, 2012. gadā izdevumi par degvielu pieauguši par 100 latiem gadā, salīdzinot ar 2011. gadu," komentē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane, atzīstot, ka "arī neliels, aptuveni 4-5 santīmu benzīna cenas kāpums, gada laikā ģimenes budžetā sastāda ievērojamu summu"....

Ceturtdien, 20. decembrī, Valsts kase atmaksājusi visu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma atlikušo pamatsummu - 493,3 miljonus latu. Kā ziņots, pirmstermiņa aizdevuma atmaksai tika izmantota daļa no obligāciju emisijā iegūtajiem resursiem 1,25 miljarda ASV dolāru (678,8 miljonu latu) apmērā, kurus Valsts kase saņēma 12. decembrī. Tādējādi valsts ir nokārtojusi visas saistības ar SVF. 5. decembrī Latvija sekmīgi emitēja septiņu gadu obligācijas 1,25 miljardu ASV dolāru (678,8 miljonu latu) apmērā ar fiksēto procentu (kupona) likmi 2,750% gadā (ienesīgums 2,889%), kas ir vēsturiski zemākā vērtspapīru procentu likme kopš Latvija veic publiskus aizņēmumus starptautiskajos finanšu tirgos. „Aizņemoties visizdevīgākajā brīdī un atmaksājot dārgo īstermiņa aizdevumu SVF, esam optimizējuši procentu maksājumus nākamajos gados, radot iespēju valsts budžeta līdzekļus novirzīt nevis valsts parāda apkalpošanai, bet nozarēm, kur tas visvairāk nepieciešams,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Tiesa gan, skeptiķi ir izteikuši argumentētas šaubas par SVF aizdevuma priekšlaicīgās atmaksas izdevīgumu un tā nolūkiem. Plz.lv jau ziņoja par biedrības "Progresīvie" paziņojumu,...