Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

FINANSES

Oktobrī valsts kopbudžetā par 63,1 miljonu latu samazinājies pārpalikums
Oktobrī valsts kopbudžetā par 63,1 miljonu latu samazinājies pārpalikums
Pēc iepriekšējos mēnešos novērotā pārpalikuma pieauguma šā gada oktobrī konsolidētā kopbudžeta pārpalikums samazinājās par 63,1 miljonu latu un desmit mēnešos veidoja 278,2 miljonus latu, no kuriem pārpalikums valsts konsolidētajā budžetā bija 264,8 miljoni latu un pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā – 13,4 miljoni latu. Šādas izmaiņas skaidrojamas ar augstākiem izdevumiem gan valsts, gan pašvaldību budžetā oktobra mēnesī. Pārpalikumu valsts budžetā nodrošināja ievērojami augstāki nodokļu ieņēmumi, kam pamatā ir augstāka ekonomiskā aktivitāte, nozīmīgi pārsniedzot sākotnējās makroekonomisko rādītāju prognozes, vēstī Finanšu ministrija. Šā gada desmit mēnešos kopbudžeta ieņēmumi bija par 533 miljoniem latu jeb 12,6% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, savukārt izdevumi pieauga mēreni – par 173,4 miljoniem latu jeb 4%. Ņemot vērā augstāku ekonomikas izaugsmi, šā gada septembrī tika apstiprināti grozījumi likumā par valsts budžetu 2012. gadam, kas paredz gan valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu, gan arī papildu izdevumus, visvairāk finansējumu novirzot satiksmes un veselības nozarēm. Līdz ar to paredzams, ka gada pēdējos...
Divkārt samazināts pieļaujamais partiju biedru ziedojumu apmērs
Divkārt samazināts pieļaujamais partiju biedru ziedojumu apmērs
Sākot ar nākamo gadu, partiju biedru ziedojumu apmērs gan fiziskām, gan juridiskām personām samazināts divas reizes - no 100 līdz 50 minimālajām mēnešalgām. To nosaka Saeimā ceturtdien, 29.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas veikti ar mērķi samazināt privātās naudas ietekmi politikā. No nākamā gada politiskās organizācijas (partijas) biedra iestāšanās un biedra naudas iemaksu un biedra dāvinājumu (ziedojumu) kopējais apmērs vienai partijai kalendārā gada laikā nedrīkstēs pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas jeb 10 000 Ls. Šāds regulējums attieksies arī uz fiziskām personām — no nākamā gada personas dāvinājums vai ziedojums vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā kopumā nedrīkstēs pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas līdzšinējo 100 mēnešalgu vietā. Palielināts laika periods, kurā partija var atteikties no ziedojuma. Dāvinājums partijai tiks uzskatīts par pieņemtu, ja partija 60 dienu laikā pēc dāvinājuma saņemšanas to nebūs atdevusi atpakaļ dāvinātājam. Iepriekš partijām lēmums par dāvinājuma vai ziedojuma pieņemšanu bija jāpieņem 30 dienu laikā. Partiju...
Uzņēmēji iesaka vēl ātrāk norādīt cenas gan eiro, gan latos
Uzņēmēji iesaka vēl ātrāk norādīt cenas gan eiro, gan latos
Trešdien, 28. novembrī, Finanšu ministrijas (FM) organizētā seminārā „Informācija nefinanšu sektoram saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā” ar savu pieredzi eiro ieviešanā dalījās uzņēmēji, kuru uzņēmējdarbība vai partneri darbojas Igaunijā. Diskusiju laikā viņi norādīja vairākus būtiskus aspektus, ko vērts ņemt vērā, piemēram, pirms eiro ieviešanas sākt savlaicīgi gatavoties, kasierus un citus tirdzniecības darbiniekus apmācīt darbam ar pircējiem, padomāt par saprotamu cenu zīmju vizuālo noformējumu un veikt dažādus drošības pasākumus. FM pircēju informēšanas nolūkos ir paredzējusi paralēlās cenu atspoguļošanas periodu, kad cena uz preču zīmes jāuzrāda gan latos, gan eiro. Likumā tas noteikts no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 1. jūlijam, bet paneļdiskusijas dalībnieki kolēģiem ieteica norādīt cenas abās valūtās vēl ātrāk – tiklīdz būs apstiprināts oficiālais valūtas maiņas kurss, lai mazinātu neskaidrības gan klientiem, gan saviem darbiniekiem. Liela nozīme ir uzņēmēju komunikācijai ar patērētāju, skaidrojot cenas un tādējādi atvieglojot pāreju uz eiro. Uzņēmēji norādīja, ka, pārejot uz eiro, uzņēmējiem zudīs konvertācijas...
Rīgā nākamnedēļ sāksies Latvijas un Eiropas Komisijas sarunas par ES fondu naudas izlietojumu 2014.-2020. gadam
Rīgā nākamnedēļ sāksies Latvijas un Eiropas Komisijas sarunas par ES fondu naudas izlietojumu 2014.-2020. gadam
Kur un kā Latvija ieguldīs Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus nākamajos septiņos gados? Kā tie uzlabos iedzīvotāju stāvokli un veicinās valsts ekonomisko izaugsmi? Par šiem un citiem jautājumiem otrdien, 4.decembrī, Rīgā sāksies Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas perioda neformālais dialogs - process, kura rezultātā abām pusēm nākamā gada laikā jāvienojas par Eiropas fondu līdzekļu izmantošanas principiem Latvijā pēc 2013.gada. Tiesa gan, šīs sarunas notiks aiz slēgtām durvīm un ne sabiedrības pārstāvjiem, ne medijiem būt klāt šajā dialogā netiks ļauts. EK pamatnostādnes ES fondu investīcijām nākamajā budžeta periodā izklāstīs reģionālās politikas, nodarbinātības un sociālo lietu, kā arī lauksaimniecības jomu speciālisti, bet Latvijas pusi pārstāvēs Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra vadība. EK, nākot klajā ar budžeta priekšlikumu 2014.-2020.gadam, ierosināja jaunu pieeju ES fondu līdzekļu izmantošanai - ciešu sasaisti ar izaugsmes stratēģiju Eiropa 2020 (tā paredz vairāk investīciju zinātnē un izglītībā, augstāku nodarbinātību, mazāku nabadzību u.c.),...
Latvijas Krājbanka turpina atmaksāt kredītu Noguldījumu garantiju fondam
Latvijas Krājbanka turpina atmaksāt kredītu Noguldījumu garantiju fondam
Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināšanos ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl 40 milj. latus, kas iegūti no izsolēm, atgūtajiem kredītiem un citiem atgūtiem līdzekļiem. Kopumā Noguldījumu garantiju fondam patlaban pārskaitīti 90 milj. lati. Noguldījumu garantiju fonds ir lielākais Latvijas Krājbankas kreditors. Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija 336 milj. latu, kas tagad samazinājušās līdz 246 milj. latu. Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri. Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai Noguldījumu garantiju fonds kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu...
Latvijā patēriņa kredītu izsniegšanas vietnes sākušas sniegt klientiem ES prasīto informāciju par kredīta noteikumiem
Latvijā patēriņa kredītu izsniegšanas vietnes sākušas sniegt klientiem ES prasīto informāciju par kredīta noteikumiem
Eiropas Savienība veikusi apsekojumu interneta vietnēm, kas piedāvā patēriņa kredītus, izvērtējot, vai šajās vietnēs patērētājam tiek sniegta visa ES normatīvajos aktos prasītā informācija, ko nepieciešams iekļaut patēriņa kredītu reklāmās, kā arī nepieciešamība patērētājam nodrošināt 14 dienas pārdomām, kuru laikā tas var bez maksas atteikties no līguma. Pēc apsekojuma rezultātā īstenotajiem pasākumiem pret tīmekļa vietnēm, kuras neatbilda likuma prasībām, šobrīd vairāk nekā trīs ceturtdaļas interneta lapu ievietojušas visu nepieciešamo informāciju (pirms gada tādu bija tikai 30%). Latvijā to izdarījušas visas deviņas apsekotās patēriņa kredītus piedāvājošās vietnes. ES koordinētajā Sweep (tīrīšanas) apsekojumā, kas norisinājās 2011.gada septembrī, valstu uzraudzības iestādes pārbaudīja 565 patēriņa kredītu tīmekļa vietnes visās 27 ES dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Islandē. No 70% tīmekļa vietnēm, kas tika nododas tālākai apsekošanai, 10% galarezultātā tika atzītas par atbilstošām un 35% tika uzlabotas pēc valstu uzraudzības iestāžu aktivitātēm. Atlikušās mājas lapas vairāk nepastāv vai ir pakļautas administratīvajam vai tiesas procesam. Galvenās problēmas, kas tika...
FKTK: Gandrīz pusi no kopējā banku noguldījumu apmēra veido nerezidentu noguldījumi
FKTK: Gandrīz pusi no kopējā banku noguldījumu apmēra veido nerezidentu noguldījumi
Nerezidentu apkalpošana ir Latvijas finanšu sistēmas būtiska daļa jau 20 gadus. Globālās finanšu krīzes ietekmē gan rezidentu, gan nerezidentu noguldījumi piedzīvojuši kritumu, taču jau kopš 2009. gada vidus atkal vērojams pakāpenisks pieaugums. Šobrīd nerezidentu noguldījumi veido aptuveni pusi no banku sektora noguldījumiem. Kā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), paredzams, ka pieauguma tendence saglabāsies. Šī gada septembra beigās nerezidentu noguldījumi bija 5.9 miljardi latu, kas veido 49.5% no kopējā banku noguldījumu apmēra. Salīdzinot ar 2011.gada septembri, nerezidentu noguldījumi šogad pieauguši par 19.7%. Jāatzīmē, ka 14 Latvijas bankām biznesa modelis ir vērsts uz klientu nerezidentu apkalpošanu. Ņemot vērā ar šādu biznesa modeli saistītos paaugstinātus riskus, FKTK nosaka šīs grupas bankām palielinātu kapitāla prasību. Bankām jānodrošina arī atbilstoša risku pārvaldīšana, īpašu uzmanību pievēršot likviditātes riskam. Šīm bankām 2012. gada septembrī likviditātes rādītājs bija vidēji 69.5%, vairāk nekā divas reizes pārsniedzot FKTK noteikto minimālo rādītāju (30%). Arī kapitāla pietiekamības rādītājs 2012. gada septembra beigās...
Hipotēku bankas komercdaļas klientus turpmāk apkalpos Swedbank
Hipotēku bankas komercdaļas klientus turpmāk apkalpos Swedbank
Šajā nedēļas nogalē notiks Hipotēku bankas komercdaļas klientu apkalpošanas un datu pāreja uz Swedbank. Hipotēku bankas klientiem uz Swedbank pārcelto līgumu nosacījumi nemainīsies. Atgādinām, ka, īstenojot valdības lēmumu par Hipotēku bankas pārveidi par attīstības institūciju, ir noslēgti līgumi par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu. Atbilstoši tiem, Swedbank iegādājās trīs komercsegmenta daļas, kurās ietilpst privātpersonu un juridisko personu komercaizdevumi, norēķinu un noguldījumu pakalpojumi, kā arī līzinga kompānija. Lai veiktu sekmīgu datu pārnesi, klientiem, kuru apkalpošana pāriet uz Swedbank, Hipotēku banka apkalpošanu nodrošinās līdz piektdienas, 23.novembra, darba dienas beigām, savukārt internetbankā līdz plkst.20. Sestdien un svētdien notiks IT darbi klientu datu pārnesei, un uz laiku tiks ierobežota piekļuve kontos esošajiem līdzekļiem. Nedēļas nogalē arī iespējami īslaicīgi Swedbank elektronisko kanālu darbības pārtraukumi, savukārt Swedbank filiāļu tīkls brīvdienās strādās pēc saīsināta darba grafika. No pirmdienas, 26.novembra, plkst.8.00 visi no Hipotēku bankas uz Swedbank pārceltie līdzekļi būs pieejami Swedbank, un komercdaļas klientu apkalpošanu turpinās Swedbank savā filiāļu tīklā...
Skaidras naudas darījumi būs jādeklarē jau no 1000 latiem
Skaidras naudas darījumi būs jādeklarē jau no 1000 latiem
Turpmāk juridiskām personām būs nepieciešams deklarēt skaidras naudas darījumus, jau sākot no 1000 latiem, līdzšinējo 3000 latu vietā. To paredz otrdien, 20. novembrī, valdības sēdē apstiprinātie Finanšu ministrijas "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi"". Grozījumi saskaņo normatīvo regulējumu ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām. Savukārt divkārt - no 10 000 uz 5 000 latiem - ar pieņemtajiem grozījumiem tiek samazināts slieksnis, kuru sasniedzot, ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību atbilstoši likumā par nodokļiem un nodevām noteiktajam pienākumam, deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām, atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma...
Latvijas Ārlietu ministrs paziņo, ka Latvija neatbalstīs pašreizējo piedāvājumu ES daudzgadu budžetam
Latvijas Ārlietu ministrs paziņo, ka Latvija neatbalstīs pašreizējo piedāvājumu ES daudzgadu budžetam
Latvijas Ārlietu ministrija 20.novembrī izplatījusi paziņojumu, ka Latvija neatbalstīs Eiropas Savienības daudzgadu budžetu tā pašreizējā piedāvājumā, jo tajā netiek nodrošināts Kohēzijas finansējums vismaz līdzšinējā apmērā, kā arī godīgai konkurencei atbilstoši tiešmaksājumi lauksaimniekiem. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izteicis šādu viedokli sanāksmē ES Vispārējo lietu padomē, kuras dienaskārtībā galvenais diskusiju punkts bija par ES daudzgadu budžeta ietvaru 2014. - 2020.gadam. E. Rinkēvičs norādījis, ka, lai Latvija atbalstītu vienošanos par ES budžetu, ir nepieciešams nodrošināt nacionālo Kohēzijas politikas finansējumu vismaz pašreizējā apmērā, kā arī Latvijā maksātos tiešos maksājumus tādā līmenī, kas nodrošina godīgus konkurences nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem vienotajā ES tirgū. „Bez šo vajadzību respektēšanas vienošanās nebūs iespējama”, sacījis ministrs. Padomes priekšvakara diskusijas gaitā bija redzams, ka ir izveidojies neformāls dalībvalstu dalījums – no vienas puses neto maksātāji, kas uzskata, ka Eiropadomes prezidenta priekšlikums samazināt budžetu neiet pietiekami tālu un, ka nepieciešami tālāki samazinājumi, bet no otras – Kohēzijas politikas atbalstītāji, kas...
Uzņēmumiem eiro ieviešanai jāsāk gatavoties jau tagad
Uzņēmumiem eiro ieviešanai jāsāk gatavoties jau tagad
Tas, kā katrs uzņēmums un iestāde izjutīs pāreju uz eiro, ir atkarīgs no tā darbības jomas, skaidras naudas izmantošanas apjoma, IT sistēmu iesaistes un citiem faktoriem, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka eiro ieviešana ietekmēs ikvienu. Tā diskusijā "Pāreja uz eiro - izaicinājumi un iespējas" uzsvēra IT nozares speciālisti, banku un klientu apkalpošanas eksperti. Diskusijā, kura pēc uzņēmuma FMS iniciatīvas norisinājās Rīgas IT Demo centrā, eksperti bija vienisprātis, ka, neraugoties uz dažādiem viedokļiem par eiro ieviešanas nepieciešamību, vadības lēmums par labu eiro ieviešanai nesīs ne tikai būtiskas pārmaiņas ekonomikai, bet arī dažādu nozaru uzņēmējiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, kurām būs jābūt gatavām šai pārejai. Eiro ieviešana būtiski ietekmēs uzņēmumu informācijas sistēmu darbu - gan IT sistēmas, kas tieši saistītas ar valūtu, gan iekārtas, kas atbild par finanšu informācijas apstrādi, piemēram, kases aparātus. "Latvijas IT nozarei pietiks resursu un zināšanu, lai atbalstītu IT sistēmu pielāgošanu eiro, tomēr 2013.gada otrajā pusē uzņēmumi...
Komercbankas iebilst pret nodomu palielināt VID pieeju banku informācijai
Komercbankas iebilst pret nodomu palielināt VID pieeju banku informācijai
Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) neatbalsta Ministru kabineta otrdien, 13.novembrī akceptētos grozījumus Kredītiestāžu likumā, jo šie grozījumi neatbilst OECD paraugkonvencijai par ienākuma un kapitāla nodokļiem un dod nodokļu administrācijām nesamērīgi lielu pieeju banku klientu informācijai. Turklāt attiecībā uz pieprasījumiem paša Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vajadzībām netiek nodrošināts princips, lai nodokļu administrācija būtu izmantojusi visas tās rīcībā esošās iespējas nepieciešamās informācijas ieguvē no paša klienta. LKA turpinās savu pozīciju aizstāvēt arī parlamentā likumprojekta izstrādes gaitā, jo tās viedoklis netika ņemts vērā. Likumu grozījumu izstrādātājs, Finanšu ministrija, norāda, ka grozījumi nepieciešami, lai Latvijā pārņemtu jauno Eiropas Savienības (ES) direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Šie grozījumi, pēc LKA uzskata, būtiski paplašina nodokļu administrācijai sniedzamās informācijas klāstu, ko ES direktīva precīzi nenosaka, savukārt ES direktīvā paredzētās standarta informācijas apmaiņas veidlapas vēl nav apstiprinātas Eiropas Komisijā. Direktīva uzliek pienākumu ES valstu nodokļu administrācijām apmainīties savā starpā ar to rīcībā esošo, no kredītiestādēm iegūto informāciju. Tādēļ LKA ir...
Latvijas Banka vērtē inflācijas samazināšanos, kreditēšanas apjomus un nemaina procentu likmes
Latvijas Banka vērtē inflācijas samazināšanos, kreditēšanas apjomus un nemaina procentu likmes
Latvijas Bankas padome vakar, 13. novembrī, kārtējā sēdē apsprieda jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie padomes secinājumi saistīti ar ekonomisko aktivitāti valstī, inflācijas dinamiku un kreditēšanas attīstību, informē Latvijas Banka. Gada inflācija oktobrī sasniedza zemāko līmeni kopš 2010. gada rudens, proti – 1.6%, tādējādi nodrošinot, ka Latvijā šobrīd ir trešā zemākā inflācija ES valstu vidū. Bankas padome uzskata, ka tuvākajā nākotnē nav gaidāms ne ārējo, ne iekšzemes faktoru izraisīts inflācijas spiediens Latvijā. Tas savukārt nozīmē, ka inflācija arī nākamgad saglabāsies zemā līmenī, apliecinot zemas inflācijas noturību. Runājot par kreditēšanas attīstību, padome norādījusi, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, turpina palielināties arī mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību pieprasījums pēc kredītiem. Tajā pašā laikā kredītiestāžu standarti kredītiem nefinanšu sabiedrībām ir palikuši nemainīgi un mājsaimniecībām vietumis kļuvuši pat daudz stingrāki, kopumā mājsaimniecību kredītportfelis banku sistēmā arvien samazinās. Septembrī mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis Latvijā darbojošās bankās bija par gandrīz...
Plāno piešķirt VID tiesības pieprasīt informāciju no kredītiestādēm par nodokļu maksātājiem arī ārvalstu uzdevumā
Plāno piešķirt VID tiesības pieprasīt informāciju no kredītiestādēm par nodokļu maksātājiem arī ārvalstu uzdevumā
Drīzumā kredītiestādēm Latvijā varētu būt pienākums pēc pieprasījuma sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ziņas par nodokļu maksātāja konta esamību un kontā veiktajiem darījumiem, ja tās ir „paredzami svarīgas” arī kādas citas valsts nodokļu administrēšanas vajadzībām. To paredz likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", ko otrdien, 13. novembrī, izskatīs valdības sēdē. Grozījumu nepieciešamību noteic VID paredzamā sadarbībā ar citām valstīm, jo Latvijas iekšējās nodokļu administrēšanas vajadzībām VID jau pašlaik ir tiesības šādu informāciju pieprasīt. Taču, pamatojoties uz Eiropas Padomes 2011.gada 15.februāra Direktīvu 2011/16/ES, Latvijai jāspēj sniegt informāciju par tās nodokļu maksātājiem arī citas ES dalībvalsts nodokļu administrācijai, ja tā ir "paredzami svarīga" nodokļu administrēšanas vajadzībām šajā (informāciju pieprasošajā) valstī. Tāpat šīs izmaiņas tiks piemērotas arī ar valstīm, ar kurām ir noslēgti līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu vai līgumi par informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Vienlaikus Kredītiestāžu likumā tiek saglabāts šobrīd spēkā esošais regulējums, kas paredz, ka VID ziņas no kredītiestādēm var pieprasīt,...
Varēs pieteikties vairākiem Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta pasākumiem zivsaimniecībā
Varēs pieteikties vairākiem Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta pasākumiem zivsaimniecībā
Zemkopības ministrija informē, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 6. decembra līdz 2013. gada 15. janvārim tiks pieņemti projektu iesniegumi atbalsta saņemšanai zivsaimniecībā šādos Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam pasākumos: „Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās" un „Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde”. Pasākuma „Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās” atvērtajā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā ir pieejams publiskais finansējums 1,16 miljoni latu. Pasākuma mērķis ir uzlabot zvejas produktu izkraušanai un uzglabāšanai nepieciešamo infrastruktūru ostās, kā arī nodrošināt kvalitatīvus ostas pakalpojumus zvejniekiem. Pasākuma aktivitātēm nav komerciāla rakstura. Uz atbalstu pasākuma ietvaros var pretendēt: biedrība, kas reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, kurā ne mazāk kā piecu biedru komercdarbības joma galvenokārt ir zvejniecība vai ar to saistītie pakalpojumi; pašvaldība; valsts vai pašvaldības atvasināta publiska juridiskā persona. Projektu iesniegumi pasākumā gatavojami saskaņā ar 2009. gada 14. jūlija Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.783 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības...