FINANSES

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināšanos ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl 40 milj. latus, kas iegūti no izsolēm, atgūtajiem kredītiem un citiem atgūtiem līdzekļiem. Kopumā Noguldījumu garantiju fondam patlaban pārskaitīti 90 milj. lati. Noguldījumu garantiju fonds ir lielākais Latvijas Krājbankas kreditors. Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija 336 milj. latu, kas tagad samazinājušās līdz 246 milj. latu. Noguldījumu garantiju fonds saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t.sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri. Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai Noguldījumu garantiju fonds kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu...

Eiropas Savienība veikusi apsekojumu interneta vietnēm, kas piedāvā patēriņa kredītus, izvērtējot, vai šajās vietnēs patērētājam tiek sniegta visa ES normatīvajos aktos prasītā informācija, ko nepieciešams iekļaut patēriņa kredītu reklāmās, kā arī nepieciešamība patērētājam nodrošināt 14 dienas pārdomām, kuru laikā tas var bez maksas atteikties no līguma. Pēc apsekojuma rezultātā īstenotajiem pasākumiem pret tīmekļa vietnēm, kuras neatbilda likuma prasībām, šobrīd vairāk nekā trīs ceturtdaļas interneta lapu ievietojušas visu nepieciešamo informāciju (pirms gada tādu bija tikai 30%). Latvijā to izdarījušas visas deviņas apsekotās patēriņa kredītus piedāvājošās vietnes. ES koordinētajā Sweep (tīrīšanas) apsekojumā, kas norisinājās 2011.gada septembrī, valstu uzraudzības iestādes pārbaudīja 565 patēriņa kredītu tīmekļa vietnes visās 27 ES dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Islandē. No 70% tīmekļa vietnēm, kas tika nododas tālākai apsekošanai, 10% galarezultātā tika atzītas par atbilstošām un 35% tika uzlabotas pēc valstu uzraudzības iestāžu aktivitātēm. Atlikušās mājas lapas vairāk nepastāv vai ir pakļautas administratīvajam vai tiesas procesam. Galvenās problēmas, kas tika...

Nerezidentu apkalpošana ir Latvijas finanšu sistēmas būtiska daļa jau 20 gadus. Globālās finanšu krīzes ietekmē gan rezidentu, gan nerezidentu noguldījumi piedzīvojuši kritumu, taču jau kopš 2009. gada vidus atkal vērojams pakāpenisks pieaugums. Šobrīd nerezidentu noguldījumi veido aptuveni pusi no banku sektora noguldījumiem. Kā informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), paredzams, ka pieauguma tendence saglabāsies. Šī gada septembra beigās nerezidentu noguldījumi bija 5.9 miljardi latu, kas veido 49.5% no kopējā banku noguldījumu apmēra. Salīdzinot ar 2011.gada septembri, nerezidentu noguldījumi šogad pieauguši par 19.7%. Jāatzīmē, ka 14 Latvijas bankām biznesa modelis ir vērsts uz klientu nerezidentu apkalpošanu. Ņemot vērā ar šādu biznesa modeli saistītos paaugstinātus riskus, FKTK nosaka šīs grupas bankām palielinātu kapitāla prasību. Bankām jānodrošina arī atbilstoša risku pārvaldīšana, īpašu uzmanību pievēršot likviditātes riskam. Šīm bankām 2012. gada septembrī likviditātes rādītājs bija vidēji 69.5%, vairāk nekā divas reizes pārsniedzot FKTK noteikto minimālo rādītāju (30%). Arī kapitāla pietiekamības rādītājs 2012. gada septembra beigās...

Šajā nedēļas nogalē notiks Hipotēku bankas komercdaļas klientu apkalpošanas un datu pāreja uz Swedbank. Hipotēku bankas klientiem uz Swedbank pārcelto līgumu nosacījumi nemainīsies. Atgādinām, ka, īstenojot valdības lēmumu par Hipotēku bankas pārveidi par attīstības institūciju, ir noslēgti līgumi par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu. Atbilstoši tiem, Swedbank iegādājās trīs komercsegmenta daļas, kurās ietilpst privātpersonu un juridisko personu komercaizdevumi, norēķinu un noguldījumu pakalpojumi, kā arī līzinga kompānija. Lai veiktu sekmīgu datu pārnesi, klientiem, kuru apkalpošana pāriet uz Swedbank, Hipotēku banka apkalpošanu nodrošinās līdz piektdienas, 23.novembra, darba dienas beigām, savukārt internetbankā līdz plkst.20. Sestdien un svētdien notiks IT darbi klientu datu pārnesei, un uz laiku tiks ierobežota piekļuve kontos esošajiem līdzekļiem. Nedēļas nogalē arī iespējami īslaicīgi Swedbank elektronisko kanālu darbības pārtraukumi, savukārt Swedbank filiāļu tīkls brīvdienās strādās pēc saīsināta darba grafika. No pirmdienas, 26.novembra, plkst.8.00 visi no Hipotēku bankas uz Swedbank pārceltie līdzekļi būs pieejami Swedbank, un komercdaļas klientu apkalpošanu turpinās Swedbank savā filiāļu tīklā...

Turpmāk juridiskām personām būs nepieciešams deklarēt skaidras naudas darījumus, jau sākot no 1000 latiem, līdzšinējo 3000 latu vietā. To paredz otrdien, 20. novembrī, valdības sēdē apstiprinātie Finanšu ministrijas "Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi"". Grozījumi saskaņo normatīvo regulējumu ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām. Savukārt divkārt - no 10 000 uz 5 000 latiem - ar pieņemtajiem grozījumiem tiek samazināts slieksnis, kuru sasniedzot, ir nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību atbilstoši likumā par nodokļiem un nodevām noteiktajam pienākumam, deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām, atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma...

Latvijas Ārlietu ministrija 20.novembrī izplatījusi paziņojumu, ka Latvija neatbalstīs Eiropas Savienības daudzgadu budžetu tā pašreizējā piedāvājumā, jo tajā netiek nodrošināts Kohēzijas finansējums vismaz līdzšinējā apmērā, kā arī godīgai konkurencei atbilstoši tiešmaksājumi lauksaimniekiem. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izteicis šādu viedokli sanāksmē ES Vispārējo lietu padomē, kuras dienaskārtībā galvenais diskusiju punkts bija par ES daudzgadu budžeta ietvaru 2014. - 2020.gadam. E. Rinkēvičs norādījis, ka, lai Latvija atbalstītu vienošanos par ES budžetu, ir nepieciešams nodrošināt nacionālo Kohēzijas politikas finansējumu vismaz pašreizējā apmērā, kā arī Latvijā maksātos tiešos maksājumus tādā līmenī, kas nodrošina godīgus konkurences nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem vienotajā ES tirgū. „Bez šo vajadzību respektēšanas vienošanās nebūs iespējama”, sacījis ministrs. Padomes priekšvakara diskusijas gaitā bija redzams, ka ir izveidojies neformāls dalībvalstu dalījums – no vienas puses neto maksātāji, kas uzskata, ka Eiropadomes prezidenta priekšlikums samazināt budžetu neiet pietiekami tālu un, ka nepieciešami tālāki samazinājumi, bet no otras – Kohēzijas politikas atbalstītāji, kas...

Tas, kā katrs uzņēmums un iestāde izjutīs pāreju uz eiro, ir atkarīgs no tā darbības jomas, skaidras naudas izmantošanas apjoma, IT sistēmu iesaistes un citiem faktoriem, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka eiro ieviešana ietekmēs ikvienu. Tā diskusijā "Pāreja uz eiro - izaicinājumi un iespējas" uzsvēra IT nozares speciālisti, banku un klientu apkalpošanas eksperti. Diskusijā, kura pēc uzņēmuma FMS iniciatīvas norisinājās Rīgas IT Demo centrā, eksperti bija vienisprātis, ka, neraugoties uz dažādiem viedokļiem par eiro ieviešanas nepieciešamību, vadības lēmums par labu eiro ieviešanai nesīs ne tikai būtiskas pārmaiņas ekonomikai, bet arī dažādu nozaru uzņēmējiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, kurām būs jābūt gatavām šai pārejai. Eiro ieviešana būtiski ietekmēs uzņēmumu informācijas sistēmu darbu - gan IT sistēmas, kas tieši saistītas ar valūtu, gan iekārtas, kas atbild par finanšu informācijas apstrādi, piemēram, kases aparātus. "Latvijas IT nozarei pietiks resursu un zināšanu, lai atbalstītu IT sistēmu pielāgošanu eiro, tomēr 2013.gada otrajā pusē uzņēmumi...

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) neatbalsta Ministru kabineta otrdien, 13.novembrī akceptētos grozījumus Kredītiestāžu likumā, jo šie grozījumi neatbilst OECD paraugkonvencijai par ienākuma un kapitāla nodokļiem un dod nodokļu administrācijām nesamērīgi lielu pieeju banku klientu informācijai. Turklāt attiecībā uz pieprasījumiem paša Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vajadzībām netiek nodrošināts princips, lai nodokļu administrācija būtu izmantojusi visas tās rīcībā esošās iespējas nepieciešamās informācijas ieguvē no paša klienta. LKA turpinās savu pozīciju aizstāvēt arī parlamentā likumprojekta izstrādes gaitā, jo tās viedoklis netika ņemts vērā. Likumu grozījumu izstrādātājs, Finanšu ministrija, norāda, ka grozījumi nepieciešami, lai Latvijā pārņemtu jauno Eiropas Savienības (ES) direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Šie grozījumi, pēc LKA uzskata, būtiski paplašina nodokļu administrācijai sniedzamās informācijas klāstu, ko ES direktīva precīzi nenosaka, savukārt ES direktīvā paredzētās standarta informācijas apmaiņas veidlapas vēl nav apstiprinātas Eiropas Komisijā. Direktīva uzliek pienākumu ES valstu nodokļu administrācijām apmainīties savā starpā ar to rīcībā esošo, no kredītiestādēm iegūto informāciju. Tādēļ LKA ir...

Latvijas Bankas padome vakar, 13. novembrī, kārtējā sēdē apsprieda jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences un lēma par turpmāko monetārās politikas virzību. Galvenie padomes secinājumi saistīti ar ekonomisko aktivitāti valstī, inflācijas dinamiku un kreditēšanas attīstību, informē Latvijas Banka. Gada inflācija oktobrī sasniedza zemāko līmeni kopš 2010. gada rudens, proti – 1.6%, tādējādi nodrošinot, ka Latvijā šobrīd ir trešā zemākā inflācija ES valstu vidū. Bankas padome uzskata, ka tuvākajā nākotnē nav gaidāms ne ārējo, ne iekšzemes faktoru izraisīts inflācijas spiediens Latvijā. Tas savukārt nozīmē, ka inflācija arī nākamgad saglabāsies zemā līmenī, apliecinot zemas inflācijas noturību. Runājot par kreditēšanas attīstību, padome norādījusi, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, turpina palielināties arī mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību pieprasījums pēc kredītiem. Tajā pašā laikā kredītiestāžu standarti kredītiem nefinanšu sabiedrībām ir palikuši nemainīgi un mājsaimniecībām vietumis kļuvuši pat daudz stingrāki, kopumā mājsaimniecību kredītportfelis banku sistēmā arvien samazinās. Septembrī mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis Latvijā darbojošās bankās bija par gandrīz...

Drīzumā kredītiestādēm Latvijā varētu būt pienākums pēc pieprasījuma sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ziņas par nodokļu maksātāja konta esamību un kontā veiktajiem darījumiem, ja tās ir „paredzami svarīgas” arī kādas citas valsts nodokļu administrēšanas vajadzībām. To paredz likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", ko otrdien, 13. novembrī, izskatīs valdības sēdē. Grozījumu nepieciešamību noteic VID paredzamā sadarbībā ar citām valstīm, jo Latvijas iekšējās nodokļu administrēšanas vajadzībām VID jau pašlaik ir tiesības šādu informāciju pieprasīt. Taču, pamatojoties uz Eiropas Padomes 2011.gada 15.februāra Direktīvu 2011/16/ES, Latvijai jāspēj sniegt informāciju par tās nodokļu maksātājiem arī citas ES dalībvalsts nodokļu administrācijai, ja tā ir "paredzami svarīga" nodokļu administrēšanas vajadzībām šajā (informāciju pieprasošajā) valstī. Tāpat šīs izmaiņas tiks piemērotas arī ar valstīm, ar kurām ir noslēgti līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu vai līgumi par informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Vienlaikus Kredītiestāžu likumā tiek saglabāts šobrīd spēkā esošais regulējums, kas paredz, ka VID ziņas no kredītiestādēm var pieprasīt,...

Zemkopības ministrija informē, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 6. decembra līdz 2013. gada 15. janvārim tiks pieņemti projektu iesniegumi atbalsta saņemšanai zivsaimniecībā šādos Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam pasākumos: „Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās" un „Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde”. Pasākuma „Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās” atvērtajā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā ir pieejams publiskais finansējums 1,16 miljoni latu. Pasākuma mērķis ir uzlabot zvejas produktu izkraušanai un uzglabāšanai nepieciešamo infrastruktūru ostās, kā arī nodrošināt kvalitatīvus ostas pakalpojumus zvejniekiem. Pasākuma aktivitātēm nav komerciāla rakstura. Uz atbalstu pasākuma ietvaros var pretendēt: biedrība, kas reģistrēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, kurā ne mazāk kā piecu biedru komercdarbības joma galvenokārt ir zvejniecība vai ar to saistītie pakalpojumi; pašvaldība; valsts vai pašvaldības atvasināta publiska juridiskā persona. Projektu iesniegumi pasākumā gatavojami saskaņā ar 2009. gada 14. jūlija Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.783 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības...

Otrdien, 13.novembrī, Briselē „Kohēzijas politikas atbalstītāju valstu” sanāksmē 16 ES dalībvalstu valdību vadītāji vai to pārstāvji diskutēs par kohēzijas politikas finansējumu ES daudzgadu budžetā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis aizstāvēs Latvijas pozīciju - saglabāt vismaz esošo finansējuma līmeni. Diskusijās piedalīsies Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs. Sanāksme notiks izšķirošajā sarunu fāzē, jo galīgo lēmumu par ES daudzgadu budžetu, t.sk. kohēzijas finansējuma nodrošināšanu, dalībvalstis ir apņēmušās pieņemt nākošajā Eiropadomē, kas notiks šī gada 22.-23.novembrī. Pagājušajā nedēļā notika visu valstu divpusējās konsultācijas ar Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja biroju, kurās valstis tika aicinātas nosaukt savas nacionālās intereses ES daudzgadu budžetā un iezīmēt iespējamās jomas, kur finansējums varētu tikt samazināts. Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis diskusijās aizstāvēs Latvijas pozīciju – lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei un infrastruktūras attīstībai, nepieciešams saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni. ES daudzgadu budžeta sarunās...

Finanšu ministrija informē, ka patēriņa cenas šā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palika nemainīgas. Oktobrim raksturīgo dārzeņu un apģērba cenu kāpumu atsvēra krītošās degvielas cenas un jaunie telekomunikāciju pakalpojumu tarifi, kuri spēcīgās konkurences apstākļos jau vairākus gadus stabili samazinās. Sezonāla cenu kāpuma ietekmē apģērbu un apavu cenas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 2,4%, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi, kad bija analoģiska sezonas preču klāsta nomaiņa, šīs preces šogad ir par 3,2% lētākas. Kā liecina FAO (Apvienoto Nāciju pārtikas un lauksaimniecības organizācija) dati, pārtikas cenas pasaulē pēdējo mēnešu laikā ir stabilizējušās un oktobrī pat samazinājušās par 2%. Izteikts naftas cenu kritums pasaulē bija novērojams oktobra otrajā pusē, līdz ar to var gaidīt, ka daļēji tas ietekmēs Latvijas degvielas cenas arī novembrī, tomēr ir jāņem vērā, ka eiro turpina kļūt vājāks attiecībā pret ASV dolāru, līdz ar to bremzējot degvielas cenu kritumu. Cenu līmenis oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo...

Pilnveidojot finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības principus un rūpējoties par klientu interešu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sākot no šī gada decembra ievieš jaunu pārbaudes metodi - noslēpumainā klienta vizītes (Mystery Shopping). "Viena no Komisijas prioritātēm ir klientu interešu aizsardzība, ko nevar iedomāties bez efektīvas un mūsdienīgas sektora uzraudzības. Šobrīd noslēpumainā klienta metode ir atzīta visā pasaulē un līdzīgi kā uzraugi citās valstīs, arī Komisija Latvijā papildinās savu uzraudzības metožu sarakstu," saka Komisijas vadītājs Kristaps Zakulis. Noslēpumainais klients ir viens no efektīvākajiem veidiem, kas ļauj izzināt, kā patiesībā notiek klientu apkalpošana. Tas paredz, ka pārbaudītājs neatklāj savu identitāti, bet kā parastais klients izmanto tirgus dalībnieku sniegtos pakalpojumus, pievēršot pastiprinātu uzmanību konkrēto jautājumu un uzdevumu izpētei. Noslēpumainā klienta metode ļauj noskaidrot, cik efektīva ir tirgus dalībnieku iekšējā kontroles sistēma, iegūt pierādījumus par nelicencētu finanšu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nodrošina informāciju par finanšu pakalpojuma sniegšanas atbilstību normatīvajiem aktiem. Tāpat tas palīdzēs pārbaudīt ES...

Otrdien, 6. novembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts likumprojekts "Euro ieviešanas likums", kas nosaka vispārīgos eiro valūtas ieviešanas principus saskaņā ar valdības nosprausto mērķi – 2014. gada 1. janvārī ieviest Latvijā eiro. Likumprojekts paredz, ka latus un eiro vienlaicīgi kā maksāšanas līdzekli varēs izmantot divas nedēļas. Šajā laikā, veicot maksājumu latos, atlikums tiks izdots eiro. Savukārt bezskaidrās naudas nomaiņa uz eiro notiks ar pirmo dienu. Skaidro naudu no latiem uz eiro kredītiestādēs varēs mainīt vēl pusgadu no eiro ieviešanas dienas, bet atsevišķās Latvijas Pasta nodaļās – vienu mēnesi. Latvijas Bankā šis nomaiņas periods būs bez termiņa ierobežojuma. Preču un pakalpojumu cenas gan latos, gan eiro tiks atspoguļotas, sākot ar trim mēnešiem pirms eiro ieviešanas dienas un beidzot ar sešiem mēnešiem pēc tās. Valdība vēl izstrādās īpašu kārtību, kādā šī preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana notiks. Likumprojektā paredzēts, ka izmaksas saistībā ar eiro ieviešanu sedz visas iesaistītas puses no saviem līdzekļiem. Iesaistīto...