IEPIRKUMI

Otrdien, 25. septembrī, valdības sēdē izskatītais likumprojekts "Grozījumi publisko iepirkumu likumā" paredz preču un pakalpojumu iepirkumu centralizāciju pašvaldībās, kā arī mazināt iepirkumu procedūru organizēšanai nepieciešamos administratīvos resursus. Likumprojekts papildina subjektu loku, kam Ministru kabineta noteiktajos gadījumos ir obligāti preces un pakalpojumus iegādāties no Ministru kabineta noteiktajām centralizēto iepirkumu institūcijām vai ar to starpniecību, nosakot, ka turpmāk tās būs ne tikai tiešās pārvaldes iestādes, bet arī pašvaldības un pašvaldību iestādes. Turpmāk arī pašvaldībām un pašvaldības iestādēm varētu būt piemērojami MK 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1241 „Centralizēto elektronisko iepirkumu noteikumi”, kas noteic: gadījumus, kad pasūtītājam ir obligāti preces vai pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijām vai ar to starpniecību centralizēto iepirkumu institūciju un tās sniegto pakalpojumu izmantošanas nosacījumus preču un pakalpojumu grupas Minētie noteikumi paredz arī gadījumus, kad nepieciešamās preces vai pakalpojumus ir iespējams iegādāties ārpus e-kataloga sistēmas, ievērojot Publisko iepirkumu likuma prasības, piemēram, gadījumā, ja pasūtītājs var nodrošināt preču vai pakalpojumu iegādi par zemāku...

Trešdien, 26.septembrī, Satiksmes ministrijā (SM) notiks Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Transporta apakškomisijas ārkārtas sēde, kurā sociālie partneri tiks iepazīstināti ar situāciju VAS „Pasažieru vilciens” (PV) jauno elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iepirkumā. Ārkārtas sēde sasaukta pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) aicinājuma, lai, pieaicinot visas iesaistītās puses, vienotos par turpmākajiem soļiem iepirkuma virzībā, ņemot vērā iepirkuma būtisko ietekmi uz tautsaimniecību un darba vietu radīšanu Latvijā. Sanāksmē piedalīties SM, LDDK, LBAS, PV, AS „Rīgas Vagonu Rūpnīca” un uzņēmuma „Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A.” pārstāvji.

Valsts sekretāru sanāksmē 23. augustā pieteikts Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”, kurā iekļautā regulējuma mērķis ir radīt pēc iespējas elastīgu procedūru piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumu noslēgšanai, vienlaikus nodrošinot atklātības ievērošanas pamatnosacījumus un ierobežojot finanšu saņēmēju un piegādātāju atrašanos acīmredzamā interešu konflikta situācijā, kā arī radot finansējuma izlietojuma pamatotības kontroles mehānismu. Šie aspekti dominē arī faktiski jebkuru komersantu, kas rīkojas ar saviem finansu līdzekļiem, iepirkumos. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, noteikumu projekts attiecas uz piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, ko noslēdz finansējuma saņēmējs ar piegādātāju un kura izpildi finansē pasūtītājs, dotāciju veidā piešķirot finansējumu. Tomēr noteikumi nav attiecināmi uz pasūtītājiem Publisko iepirkumu likuma izpratnē un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē, kas iepirkumus veic saskaņā ar minētajiem likumiem un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu. Tāpat šo noteikumu projekts nav attiecināms uz Publisko iepirkumu likuma 6.pantā minētajām situācijām, kad...

Ministru kabineta komitejas sēdē 20. augustā likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, izskatīts vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un likumprojektu „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”, jo tajos paredzētie grozījumi ir savstarpēji saistīti un ietekmējoši. Likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" nosaka jaunu Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) funkciju. IUB attiecīgi pilnvarotas amatpersonas jeb ierēdņi administratīvo pārkāpumu lietas izskata un administratīvos sodus uzliek saskaņā ar Administratīvā procesa likumu un IUB ierēdņu pieņemtie administratīvā pārkāpuma lēmumi ir pārsūdzami Administratīvajā rajona tiesā. Minētā administratīvā procedūra ir noteikta grozījumos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). Likumprojekts paredz, ka no 2013.gada 1.aprīļa Iepirkumu uzraudzības biroja kompetencē būs: „likumā noteiktajos gadījumos sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus un piemērot sodus par administratīvajiem pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā”. Likumprojektā ar publisko iepirkumu jomu tiek saprasti šādi tiesību akti: 1) Publisko iepirkumu likums, 2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, 3) Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma un Aizsardzības...

Vēlreiz atgādinām, ka 1. augustā spēkā stājās 2012.gada 21.jūnija grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Jau vēstījām par informācijas pieprasīšanu attiecībā uz piegādātāju kvalifikāciju. Tāpat tika apskatītas likuma izmaiņas saistībā ar informācijas pieprasīšanu attiecībā uz finanšu vai tehnisko piedāvājumu. Šoreiz Maksātnespējas aģentūras sagatavotais skaidrojums attiecībā uz piedāvajuma nodrošinājumu, kas skar Publisko iepirkumu likuma 52.pantā ietvertā regulējuma izmaiņas. Ar grozījumiem ir mainīta piedāvājuma nodrošinājuma definīcija un atbilstoši normatīvo aktu sagatavošanas tehnikai tā norādīta Publisko iepirkumu likuma 1.pantā. Līdz 2012. gada 31. jūlijam piedāvājuma nodrošinājums bija iepirkuma procedūras dokumentos paredzēts galvojums vai līdzvērtīgs nodrošinājums par noteiktu summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esamībai. Ar 2012. gada 1. augusta grozījumu piedāvājuma nodrošinājums tiek veikts kā iepirkuma procedūras dokumentos paredzētas naudas summas iemaksa pasūtītāja norādītajā kontā, bankas garantija vai apdrošināšana par par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esamībai, tātad turpmāk likumā tiek precīzi...

Iepirkumu uzraudzības birojs informē, ka 2012.gada 21.jūnijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kas stāsies spēkā 2012.gada 1.augustā. Ar likuma grozījumiem ir precizētas un papildinātas vairākas Publisko iepirkumu likuma nomas, piemēram: likumā ietverts pētniecības un izstrādes termins (1.panta 10.1 punkts) un precizēti izņēmuma piemērošanas gadījumi (3.panta pirmās daļas 6.punkts); precizēta likuma 2.pielikuma B daļas pakalpojumu iepirkumu organizēšanas kārtība, nosakot, ka šiem iepirkumiem ir nepieciešama iepirkuma komisija, iepirkuma dokumentiem nodrošināma brīva un tieša elektroniska pieeja un piedāvājumu iesniegšanas termiņš noteicams ne īsāks par 10 darbdienām (8.panta septītā daļa); precizēts un papildināts likuma 8.1 pants; būtiski mainīti noteikumi apakšuzņēmēju piesaistei (20.pants), kā arī nomaiņai (68.pants). Izslēgts apakšuzņēmēju piesaistīšanas ierobežojums (70%) būvdarbu līgumu gadījumā; precizēti izslēgšanas nosacījumi gan likuma 8.1 panta kārtībā veiktiem iepirkumiem, gan iepirkuma procedūrām (39.pants). Līdz pilnīgas informācijas pieejamībai tiešsaistē internetā nav pārbaudāma informācija par nekustamā īpašuma nodokļa parādiem Latvijā. Būtiski precizējumi likuma 39.panta pirmās daļas 11.punktā; precizēti papilddokumentu, papildinformācijas un...

Saeima 21.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas palielinās publisko iepirkumu pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un samazinās administratīvo slogu uzņēmējiem, informē Saeimas Preses dienests. Likuma grozījumi būtiski samazina depozīta summu, kas jāiemaksā iepirkuma konkursa pretendentam – tā būs līdz diviem procentiem no līguma summas iepriekšējo piecu procentu vietā. Grozījumi paredz samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, piemēram, valsts iestādes izziņas par konkursa pretendentu – vai viņam nav nodokļu parādu, nav maksātnespējīgs vai neatrodas likvidācijas procesā - iegūst savstarpēji, nevis pieprasot uzņēmējam. Ministru kabinetam jānodrošina, lai no 2014.gada 1.janvāra informācija iepirkuma konkursa pasūtītājam ir pieejama publiskajās datu bāzēs vai tiešsaistē kompetento iestāžu informācijas sistēmās. „Darbs pie Publisko iepirkumu likuma grozījumiem bija apjomīgs, komisijā tika iesniegti vairāk nekā simts priekšlikumu, un darba grupa ar to strādāja vairākus mēnešus. Jaunā likuma redakcija veicinās konkurenci un apgrūtinās iespēju negodprātīgiem ierēdņiem organizēt vienam pretendentam paredzētus konkursus,” uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas...

Saeima 2.februārī galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ļaujot centralizēti kopā ar citām Baltijas valstīm iepirkt medikamentus un medicīnas preces, informē Saeimas Preses dienests. Kopīgi šo valstu iepirkumi nodrošinās zemāku cenu, tādējādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus, norāda likumprojekta autori. Likumā noteikts, ka centralizēto iepirkumu institūcija varēs veikt iepirkumus un organizēt iepirkuma procedūras citu Eiropas Savienības dalībvalstu pasūtītāju vajadzībām. Šajā gadījumā centralizēto iepirkumu institūcija piemēros Publisko iepirkumu likumā noteiktās prasības. Tāpat ar šīm izmaiņām no Publisko iepirkumu likuma izslēgtas normas, kas paredzēja, ka iepirkumos nevar piedalīties uzņēmumi, kas nodarbinātajiem maksā darba samaksu, kas nesasniedz 70 procentus no vidējā atalgojuma šajā nozarē. Grozījumi tiek veikti, jo Satversmes tiesa šādu prasību atzinusi par neatbilstošu Satversmei un Eiropas Savienības tiesībām. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Saeima 13.oktobrī galīgajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, kas paredz nodrošināt efektīvāku iepirkumu norisi aizsardzības un drošības jomās, informē Saeimas Preses dienests. Līdz šim iepirkumus aizsardzības un drošības jomās regulēja Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu likums, taču to piemērošana praksē, veicot militāra rakstura iepirkumus, radīja virkni problēmu, norāda likumprojekta autori. Atsevišķs regulējums izstrādāts, jo aizsardzības un drošības jomās visbiežāk pastāv ierobežota konkurence un iepirkumi tiek veikti, nepiemērojot vispārējās iepirkuma procedūras. Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātību, piegādātāju brīvu konkurenci un valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtī­tāju risku. Likumā noteiktas īpaši aizsardzības un drošības jomām piemērotas iepirkuma procedūras, kas vienlaikus veicinās konkurenci starp piegādātājiem, tajā skaitā mazo un vidējo komersantu iesaistīšanu būvdarbu, pakalpojumu un preču aizsardzības un drošības jomu tirgos, kā arī ņems vērā tās specifiskās prasības, kas izriet no šo līgumu sensitīvā rakstura. Likums aizsardzības un drošības jomām paredz šādas iepirkuma procedūras - slēgts...

Lai iespējami ātri spētu identificēt pārkāpumus iepirkumu jomā un izvairīties no neattiecināmo izmaksu rašanās, paplašinās to institūciju loku, kam ir tiesības veikt iepirkumu pirmspārbaudes Eiropas Savienības (ES) fondu projektos, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece To paredz 30. augustā Ministru kabineta sēdē apstiprinātie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu. Šobrīd Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pirmspārbaudes veic aptuveni 3% no iepirkumiem ES fondu projektu ietvaros. Tas nav pietiekami, taču IUB esošās administratīvās kapacitātes ietvaros ir ierobežotas iespējas veikt pirmspārbaudes lielākam iepirkumu skaitam. Tādējādi pastāv risks, ka netiek izmantota iespēja preventīvi norādīt uz iepirkumu kļūdām un izvairīties no neattiecināmo izmaksu rašanās. Līdz ar to grozījumi paredz paplašināt to institūciju loku, kam ir tiesības veikt iepirkumu pirmspārbaudes, nosakot sekojošu atbildības sadalījumu: - IUB 100% apmērā veic iepirkumu pirmspārbaudes lielo projektu ietvaros (projekti, kuru kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz...