IEPIRKUMI

Saeimas Juridiskajai komisijai 8. septembrī nodots likumprojekts "Grozījumi Dokumentu juridiskā spēka likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija. Likumprojekts paredz: precizēt termina „dokuments” definīciju, nosakot, ka organizācija (publisko vai privāto tiesību subjekts) likuma izpratnē ir tāds tiesību subjekts, kas dokumentu izstrādā un noformē iestādes vai amata pilnvaru ietvaros; ieviest jaunu terminu „dokumentu atvasinājumu kopums”. Dokumentu atvasinājumu kopuma izstrādāšanas un noformēšanas prasības tiks noteiktas MK noteikumos Nr. 916; noteikt fiziskai personai tiesības apliecināt dokumentu atvasinājumus tādā apmērā, kādas pašreiz ir organizācijām, proti, apliecināt dokumenta atvasinājumu pašai, nodrošinot iespēju pēc pieprasījuma uzrādīt tā oriģinālu; noteikt, ka dokumentā var neiekļaut rekvizītu paraksts, lai tam būtu juridiskais spēks, ja citā likumā ir paredzēti īpaši gadījumi. Kā norādījuši likumprojekta autori, praksē novērots, ka iepirkuma dokumentos bieža prasība ir pievienot papilddokumentus, kuru autors ir trešā persona (izglītību apliecinoši dokumenti, partneru apliecinājums utt.). Dokumentu juridiskā spēka likuma 6. pants noteic, ka fiziskā persona var apliecināt tikai tāda dokumenta atvasinājuma pareizību, kura...

Saeimas deputāti 7.septembrī sanāk uz pirmo sēdi šī gada rudens sesijā, kurā spriedīs par 10 lēmuma projektiem un 43 likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās. Šodien plānots komisijām nodot jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz precizēt, paplašināt un grozīt izņēmumu sarakstu, kuriem nebūs jāpiemēro iepirkuma procedūra, kā arī citas izmaiņas. Saeima spriedīs arī par to, vai izskatīšanai komisijās nodot grozījumus Autopārvadājumu likumā, paredzot prasības pārvadātājiem, kas nodrošina kopbraukšanas pakalpojumus. Saeima tāpat spriedīs par izmaiņām Dabas resursu nodokļa jomā, kur plānots palielināt nodokļa likmes par plastmasas iepirkumu maisiņiem. Deputāti izskatīs arī ierosinājumu komisijām nodot likumprojektu, kas paredz veikt izmaiņas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), apvienojot finanšu policiju un muitas policiju vienā izmeklēšanas iestādē. Savukārt komisijām nododamie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz nodrošināt VID konkurētspējīgu darba samaksu. Plānots, ka no nākamā gada uzņēmumiem, kuri nebūs veikuši attiecīgus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, būs jāmaksā energoefektivitātes valsts nodeva. To paredz grozījumi likumā "Par...

Valdība 16.augustā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par minimālajām prasībām, kas iekļaujamas darba uzdevumā, pašvaldībai izraugoties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, un atkritumu apsaimniekošanas līgumu būtiskie nosacījumi", kas izvirza priekšlikumus minimālajām prasībām, pašvaldībām izvēloties atkritumu apsaimniekotāju.Šobrīd pašvaldības saskaras ar grūtībām, izstrādājot iepirkuma dokumentāciju sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei. VARAM izstrādāto priekšlikumu mērķis ir uzlabot un atvieglot pašvaldību darbu, sagatavojot iepirkumu dokumentāciju. Papildus, lai nodrošinātu vienotu pieeju atkritumu pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā, noteikumos noteiktas būtiskākās prasības līgumos starp pašvaldību un apsaimniekotāju, un apsaimniekotāju un mājsaimniecību.Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsver: "Pilnveidot atkritumu dalītās savākšanas sistēmu Latvijā un nodrošināt iespējas ikvienam Latvijas iedzīvotājam šķirot atkritumus ir viena no mūsu prioritātēm. Šodienas valdības lēmums sniegs iespējas Latvijas iedzīvotājiem saņemt šo pakalpojumu savā pašvaldībā un ilgtermiņā būtiski veicinās visas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību kopumā."Paredzams, ka pašvaldībai, izstrādājot iepirkuma darba uzdevumus, būs jāsniedz detalizēta informācija par veicamo darba...

Pirmajā pusgadā Konkurences padome (KP) izteikusi piecus brīdinājumus kopumā 17 uzņēmumiem, deviņām fiziskām personām, vienai asociācijai un vienai valsts iestādei. Izsakot brīdinājumus, KP iespējamās aizliegtās vienošanās un nodarīto kaitējumu tirgum un patērētājiem var novērst pēc iespējas ātri.Brīdinājumus, neuzsākot formālu izmeklēšanu, KP izsaka, ja iespējamais pārkāpums ir neliels, nav bijis atkārtots un uzņēmums apņemas to neatkārtot, kā arī iestādes resursi, kas nepieciešami pārkāpuma izmeklēšanai, var pārsniegt sabiedrības ieguvumu. Saskaņā ar KP tiesībām prioritizēt savu darbību un iespējai pārkāpumus novērst ar alternatīvām metodēm iestāde var koncentrēt tās resursus pirmām kārtām uz smagāko pārkāpumu novēršanu, tādējādi pasargājot lielākās sabiedrības daļas intereses un plašāku uzņēmēju loku.Aizliegtas vienošanās iepirkumos nemainīgi ir biežāk konstatētais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā, tāpēc KP aktīvi strādā pie prevencijas - iepirkumu rīkotāju izglītošanas par iespējamām karteļu pazīmēm. Pēc informatīvajiem pasākumiem KP no iepirkumu rīkotājiem saņem aizvien lielāku skaitu iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem. Tā, piemēram, pērn KP no iepirkumu rīkotājiem par iespējamām uzņēmēju saskaņotām...

Konkurences padome (KP) 8.jūlijā pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos sodīt SIA "CO Sistēmas", SIA "SAN B" un SIA "Talsu spriegums". Uzņēmumi bija saskaņojuši savus pieteikumus piecos Talsu un Kuldīgas novadu pašvaldību ūdenssaimniecības attīstības projektu iepirkumos par kopējo summu, kas pārsniedz četrus miljonus eiro. KP uzņēmumiem piemēroja naudas sodu kopumā 163 002 eiro apmērā.KP izmeklēšanu uzsāka, veicot iepirkumu dokumentu analīzi Talsu novada pašvaldības būvdarbu iepirkumos. Lietas izpētes laikā KP atklāja aizliegtas vienošanās pazīmes starp iepirkumu pretendentiem Talsu novada pašvaldības iepirkumos 2011. gadā un 2013. gadā un Kuldīgas novada pašvaldības iepirkumos 2013. gadā.Pārkāpuma rezultātā konkurence tika kropļota ūdenssaimniecības būvprojektu izstrādes iepirkumos piecos ciemos - Spārē, Strazdē, Ēdolē, Tiņģerē un Snēpelē. Četros no šiem iepirkumiem uzvarēja viens no aizliegtās vienošanās dalībniekiem."Viens no izplatītākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem Latvijā ir tieši aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos. Patiesa konkurence un ieguvumi, ko sniedz uzņēmumu sāncensība, nevar tikt nodrošināti, ja starp pretendentiem notiek informācijas apmaiņa par plānoto dalību iepirkumā un...

Eiropas Savienībā (ES) pieņemtā direktīva paredz, ka līdz 2017.gadam uz pusi jāsamazina vienreizējai lietošanai paredzēto plastmasas maisiņu daudzums, līdz 2019.gadam to lietojumam jāsarūk jau par 80 %. Katrā valstī izlietoto plastmasas maisiņu daudzumi, atkarībā no iepirkšanās paradumiem, ir atšķirīgi. Lielākais patēriņš ir Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Bulgārijā - 460 maisiņi uz vienu cilvēku gadā, bet mazākais Dānijā, Somijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē un Luksemburgā - aptuveni 100. Latvijā vidēji tiek izlietoti 190 maisiņi gadā uz vienu cilvēku.Lai samazinātu plastmasas maisiņu patēriņu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno aizliegt bezmaksas plastmasas maisiņus tirdzniecības vietās. Vienlaikus VARAM atbalsta Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) ierosinājumu, ka jāsaglabā vienīgi iespēja izsniegt ļoti vieglās plastmasas maisiņus gadījumos, kad tie nepieciešami higiēnas ievērošanai vai sveramu pārtias preču iesaiņošanai.LTA padomes loceklis Mārtiņš Šablovkis saka: "Plastmasas maisiņus reāli par brīvu tirgotāji nenod jau sen, bet bez maksas ir tikai pavisam plānie, kur ielikt augļus, dārzeņus vai, piemēram, saldos sieriņus. Ja...

Valsts reģionālā attīstības aģentūra (VRAA) informē, ka Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) 14.jūlijā veiksmīgi notikusi pirmā e-konkursa piedāvājumu atvēršana, kas nozīmē publiskā iepirkuma visu posmu veikšanu elektroniskā vidē.Ministru kabineta (MK) 2016.gada 21.jūnija apstiprinātajā Publisko iepirkumu likumprojekta redakcijā teikts, ka elektroniskā piedāvājumu iesniegšana būs obligāta. Pāreja notiks pakāpeniski (sākotnēji iepirkumu procedūrām, kas jāsludina Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī un kuru paredzamā līgumcena ir virs ES līgumcenu robežvērtībām) - no 2017.gada 18.aprīļa centralizēto iepirkumu procedūrām un no 2018.gada 1.oktobra visām pasūtītāju iepirkumu procedūrām. Savukārt ar 2019.gada 1.janvāri elektronisko piedāvājumu iesniegšana būs obligāta jau visiem publiskajiem iepirkumiem virs 10 000 EUR.VRAA direktors Aigars Undzēns: "Ministru kabineta uzstādītais mērķis 2019.gadam ir - no visiem publiskajiem iepirkumiem 76% jābūt e-konkursiem. Noticis pirmais izmēģinājums, strādājam, lai šis pakalpojums būtu kvalitatīvs, kad e-konkursi būs obligāti. Publiskajā pārvaldē, ieviešot e-konkursu pārresoru risinājumu, tiek samazināts administratīvais slogs - veicot vairākas automātiskas pārbaudes, sistēma iespēju robežās aizsargā piegādātāju no nepilnvērtīga piedāvājuma iesniegšanas, turklāt, elektroniski...

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus, pauž Finanšu ministrijas ES Fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts Aleksandrs Cepilovs.Vides un sabiedrības ilgtspēja iespējams ir divi no svarīgākajiem izaicinājumiem gan atsevišķām dalībvalstīm, gan arī ES kopumā. Jauni publisko iepirkumu noteikumi ļauj publisko iepirkumu procedūrās labāk integrēt gan vides, gan sabiedrības ilgtspējas apsvērumus. Ņemot vērā, ka nacionālie, ES un starptautiskie normatīvie akti ir saistoši visiem piegādātājiem, kas piedalās publiskos iepirkumos, tie piegādātāji, kuri iesniedz piedāvājumu ar viszemāko cenu, saskaņā ar jauno direktīvu prasībām var tikt izslēgti no konkursa, ja tie neievēro prasības attiecībā uz vides vai sabiedrības ilgtspēju gadījumos, kad ilgtspēja ir viens no iepirkumu konkursa kritērijiem.Jaunās direktīvas paredz, ka iepirkumu veicēji aktīvāk izmantos dzīves cikla izmaksu aprēķinus. Tāpat jaunās direktīvas liek uzsvaru uz...

Iznācis žurnāla 2016. gada JŪLIJA numurs. Ieskats tematikā:NUMURA INTERVIJASatversmes tiesa – konstitūcijas sargs. Saruna ar AIVARU ENDZIŅU, Dr.iur., Satversmes tiesas pirmo priekšsēdētāju, konstitucionālo tiesību ekspertu, biznesa augstskolas Turība Tiesību zinātņu katedras profesoru.JURISTA PADOMS Vai jaunākie grozījumi Darba likumā atrisina neskaidros jautājumus par darbinieku nosūtīšanu? IRINA KOSTINA, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs Kļaviņš EllexTrešo valstu pilsoņu nodarbinātība Latvijā, pamatojoties uz darba līgumu. ALEKSANDRA BAZAROVA, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal zvērināta advokāta palīdzeBūtiskas izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. MĀRIS BRIZGO, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja Kļaviņš Ellex Publiskā iepirkuma prakses grupas vadītājsDirektīvas 2014/24/ES pārņemšana Latvijā un Lietuvā. ARTŪRS GURSKIS, jurists, juridiskā biroja GROMOVS & GURSKIS īpašnieksSabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu pārdošana. KRISTĪNE GAILĪTE, zvērinātu advokātu biroja COBALT jurista palīdzeStiprina konkurences tiesību aizsardzību Latvijā. ANDIS KĀRKLIŅŠ, zvērinātu advokātu biroja BDO Legal juristsTiesu spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās Eiropas Savienībā. BAIBA RUDEVSKA, Dr.iur., zvērinātu advokātu biroja BDO Legal vecākā juriste, ārštata konsultanteTIESU PRAKSE Augstākās...

Darba likums (DL) ir normatīvais akts, kuram jāapmierina gan personālvadības speciālistu, gan juristu, gan grāmatvežu vajadzības. Diemžēl veiktie grozījumi arī likuma darbības sešpadsmitajā gadā ne tuvu nav pēdējie – rudenī gaidāmi nākamie precizējumi. Šoreiz Maija Grebenko vērš grāmatvežu uzmanību DL 140. panta saturam, proti, par kādu pārskata periodu pantā ir runa, ja darbinieka darba laiks uzskaites veids noteikts kā summētais. Sakarā ar to, ka normālo darba laiku ir iespējams nostrādāt dažādos veidos, kļūst aktuāls jautājums par darbinieka nostrādātajām virsstundām. Likums nosaka atšķirīgu kārtību šo stundu uzskaitei (un attiecīgi – apmaksai). Jūlija Loseva vērš lasītāju uzmanību uzņēmuma maksājamo nodokļu duālajai būtībai: no vienas puses pastāv likumu prasības nodokļu aprēķināšanas kārtībai, bet vienlaikus pastāv grāmatvedības prasības nodokļu uzskaitei. Šīs prasības aptver vairākas fāzes: ja nodokļi ir samaksāti savlaicīgi (ar kavējumu), pārmaksāti, segti no citu nodokļu pārmaksas summām, atmaksāti uzņēmumam un tml. Rakstā skaidrots dažādu nodokļu uzskaites principi un sekas. Vēloties nodarboties ar lauksaimniecības produkcijas...

Šā gada 21.jūnija Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts likumprojekts “Publisko iepirkumu likums”. Likumprojekts paredz nepiemērot iepirkuma procedūru iepirkumiem līdz 10 000 eiro.Likumprojekts paredz jaunu iepirkuma procedūru ieviešanu, precizē “mazo iepirkumu” norises kārtību, detalizētāk regulē ar apakšuzņēmējiem saistītos jautājumus un iepirkuma līguma grozīšanas iespējas.Neskatoties uz likumprojekta ilgo saskaņošanas procesu, starp tā izstrādē iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem nav panākta vienprātība, un Saeimā joprojām ir gaidāmas diskusijas par vairākiem likumprojektā skartajiem jautājumiem, piemēram, depozītu ieviešana par iesniegtajām sūdzībām par iepirkumu rezultātiem, iepirkuma “sliekšņu” izmaiņām, iepirkuma līguma grozījumu pieļaujamo apjomu, piedāvājumu izvēles kritērijiem.

Finanšu ministrija (FM) 28.aprīlī ir iesniegusi Valsts kancelejā jaunu Publiskā iepirkuma likumprojektu, lai to iekļautu Ministru kabineta sēdes darba kārtībā jau tuvākajā laikā. Likumprojekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanu nacionālajā tiesiskajā regulējumā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Likumprojektam radīšot labvēlīgākus nosacījumus piegādātājiem, apgalvo tā autori.Papildus FM ir atradusi risinājumu direktīvu būtisko normu pārņemšanas ātrākai virzībai un pieņemšanai. Jau šobrīd ir izstrādāti grozījumi esošajā Publisko iepirkumu likumā un grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ar mērķi nodrošināt direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu, tādējādi dodot iespēju jauno likumprojektu virzību turpmāk nesaistīt ar direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu.Jaunajos iepirkumu likumos ar direktīvu normu pārņemšanu ir saistīti šādi jautājumi - izmaiņas līdzšinējās B daļas iepirkumu uzskaitījumā, izmaiņas attiecībā uz dienu, kad pārbaudāma nodokļu parādu esamība, kā arī izmaiņas attiecībā uz atsevišķiem pretendentu izslēgšanas gadījumiem.Jaunais likumprojekts tika izstrādāts ar mērķi pārņemt kopējās Eiropas Savienības (ES) direktīvas normas,...

Attiecībā uz darījumu apliecinošo dokumentu izsniegšanu par kolektīvo iepirkumu portālos iegādātajiem kuponiem, pamatojoties uz kuriem tiek saņemts pakalpojums vai iegādāta prece par attiecīgu vērtību, Valsts ieņēmumu dienests informē (VID), ka saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 3. un 38.punktu, lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, par darījumiem saņemto samaksu skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem (dāvanu kartes, čeki, taloni un tamlīdzīgi apliecinājumi par to, ka tiek veikts norēķins par darījumu) nodokļu maksātāji reģistrē, izmantojot kases aparātus,, hibrīda kases aparātus un kases sistēmas (turpmāk – kases aparāts) izdrukā un izsniedz darījuma partnerim kases čeku. Pakalpojumu sniedzējam vai preču pārdevējam, saņemot no pircēja kolektīvo iepirkumu portālā iegādāto kuponu, darījuma summa jāreģistrē kases aparātā, jāizdrukā un jāizsniedz pircējam darījumu apliecinošais dokuments – kases čeks. Ja pakalpojumu sniedzējs vai preču pārdevējs Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.96 „Nodokļu un...

Ņemot vērā ar iepirkumiem saistīto tiesu lietu skaita pieaugumu un arvien plašāku tajās aplūkoto tiesību jautājumu loku, Augstākā tiesa aktualizējusi pagājušajā gadā izveidoto "Tiesu prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās 2004 - 2015". Apkopojumu veikusi Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša palīdze Mg.iur. Līva Skujiņa sadarbībā ar Administratīvo lietu departamentu un Judikatūras nodaļu. Prakses apkopojuma mērķis ir sistematizēt līdz šim Augstākajā tiesā aplūkoto iepirkuma procedūru piemērošanas un to tiesiskuma kontroles aspektus, radot iespēju gan vienveidot turpmāko tiesu praksi, gan arī iespēju ieinteresētajām personām iepazīties ar tiesas atziņām vienkopus. Tā kā tiesas atziņu klāsts arvien paplašinās un skar arī tādu jautājumu loku, kas iepriekš nav aplūkoti, ir būtiski papildināt jau esošo apkopojumu. Iepriekšējā gada apkopojums, kurā ietverta tiesu prakse kopš 2004.gada, papildināts ar jaunām atziņām un secinājumiem un pārskatāmības nolūkā mainīta arī apkopojuma struktūru. Ņemot vērā, ka laika posmā no 2004. gadam līdz 2015. gadam ir mainījies speciālais tiesiskais regulējums, atsevišķi nav aplūkoti tie...

Galvenais iemesls, kāpēc šobrīd tiek izstrādāts jauns Publisko iepirkumu likums (PIL), ir jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK. Tā mums kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir jāpārņem savā tiesiskajā regulējumā. Provizoriskais jaunā PIL pieņemšanas laiks ir nākamā gada aprīlis. Uzreiz jāsaka, ka jau ar esošo regulējumu esam gājuši roku rokā ar jaunākajām ES Tiesas atziņām, kuras ir nostiprinātas ar Direktīvas 2014/24/ES normām. Tāpēc liela daļa jaunā PIL nosacījumu paredzēti tādi paši kā esošajā regulējumā, tie nav kardināli atšķirīgi. Tomēr gaidāmas arī vairākas nozīmīgas izmaiņas, kas nesīs izmaiņas iepirkuma procedūrās gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem, informē Finanšu ministrija. Viena no problēmām, ar kuru iepirkumos nākas saskarties pasūtītājiem, ir ierobežota iespēja sliktas reputācijas dēļ izslēgt piegādātāju no iepirkuma procedūras. Tomēr reputācija nav viennozīmīgi pārbaudāms kritērijs. Līdz ar to jaunais regulējums paredz to, ka pasūtītājs varēs izslēgt no iepirkuma procedūras pretendentu, ja kompetentās iestādes...