IEPIRKUMI

Saeima pagājušā gada beigās pieņēma jauno Publisko iepirkumu likumu. Paredzams, ka jaunais likums spēkā stāsies 1. martā. Lai pasūtītājiem atvieglotu salīdzinoši nelielu iepirkumu veikšanu, paaugstināts Publisko iepirkumu likuma piemērošanas slieksni. Pakalpojumiem un precēm iepirkums būtu piemērojams, sākot no 10 000 eiro, bet būvdarbiem – no 20 000 eiro. Ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likuma piemērošanas sliekšņu celšana ir saistīta ar lielāku rīcības brīvību pasūtītājiem, Finanšu ministrija (FM) izsaka cerību, ka šī iespēja tiks izmantota atbilstoši labākajai praksei pasūtītāja resursu lietderīgā un efektīvā izlietošanā. Jaunajā Publisko iepirkumu likumā tiek paredzēta pakāpeniska pāreja tikai uz elektronisku iepirkumu norisi. Tas plānots gan kā iepirkuma procesa efektivizēšanas rīks, gan kā administratīvā sloga samazinājums piegādātājiem. No 2019. gada 1. janvāra piedāvājumu un pieteikumu saņemšana notiks tikai elektroniskā veidā. Pārejas periods ir veidots tā, lai pasūtītāji varētu pamazām pielāgoties jaunajai sistēmai. Par sūdzību iesniegšanu par iepirkuma procedūras rezultātiem ir paredzēts depozīta maksājums, jo, neskatoties uz to, ka netiek...

Saeima 15.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības. "Šis ir viens no mūsu valsts tautsaimniecībai svarīgākajiem likumprojektiem, kuram jābūt pietiekami efektīvam, un sabiedrībai no tā jāgūst maksimāls labums. Regulējums faktiski nosaka, cik atbildīgi un efektīvi ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, lai tā valsts tautsaimniecības attīstībai dotu maksimālu labumu arī ilgtermiņā. Tādējādi jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz kvalitatīvu preču un pakalpojumu saņemšanu," norāda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro. Regulējums papildināts ar virkni jaunu izņēmumu, uz kuriem iepirkumu konkurss pasūtītājam nebūs jāpiemēro.Turpmāk kultūras...

Konkurences padome (KP) pēc ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas uzraudzības noslēgšanas secina, ka mazie un vidējie uzņēmumi kūtri izmanto atļautās sadarbības formas, lai piedalītos liela apjoma publiskajos iepirkumos un tādējādi ne tikai stiprinātu savu konkurētspēju, bet arī radītu efektīvu konkurenci lielajiem nozares spēlētājiem. KP uzraudzībā analizēja 200 lielākos publiskos iepirkumus pēc to kopējās līgumu summas laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam un informāciju par trīs lielākajiem pasūtītājiem, kā arī ieguva un analizēja informāciju no 20 lielākajām komercsabiedrībām, kas Latvijā nodarbojas ar ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem. Salīdzinot ar iepriekšējo uzraudzību par 2005. līdz 2009. gadu, novērojams, ka kopējā publiskajos iepirkumos noslēgtā līgumsumma par Latvijas ceļu un ielu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas darbiem ir palielinājusies. Tajā pašā laikā analizētajā periodā kopējā līgumsumma piedzīvoja lejupslīdi. Piemēram, no 2011. līdz 2014. gadam kopējā līgumsumma samazinājās kopumā par 39 %. Pirmajos trīs uzraudzībā analizētajos gados lielākās kopējās...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir noslēgusi darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības. Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē. Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro. Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka. Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem...

Lai mazinātu strīdus būvniecības procesā un līdzsvarotu pušu savstarpējās tiesības, ieviesīs obligātus būvniecības tipveida līgumus publiskajos iepirkumos. To paredz Saeimā trešdien, 23.novembrī, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Būvniecības likumā. Grozījumi paredz uzdevumu valdībai noteikt publisko būvdarbu un pakalpojumu līgumā par projektēšanu, projekta ekspertīzi un būvuzraudzības veikšanu obligāti ietveramos nosacījumus un to saturu. Grozījumu autori norāda, ka patlaban būvniecības nozarē nav noteikts saistošs tipveida līgums. Šobrīd izmanto pieejamos tipveida līgumu paraugus vai arī katrā konkrētā gadījumā izstrādā jaunus, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. Tādējādi tas katram pasūtītājam rada papildu izmaksas. Tipveida līgumu piemērošana būtu obligāta publiskajos iepirkumos, teikts likumprojekta anotācijā. Vienlaikus likuma grozījumi paredz ieviest elektronisku būvprojektu saskaņošanu būvniecības informācijas sistēmā. Tas nepieciešams, lai paātrinātu būvprojektu izskatīšanu, kā arī atvieglotu darbu pasūtītājam. Būvprojektu saskaņošana elektroniski būs obligāta valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī inženiertīklu īpašniekiem. Patlaban ievērojamu daļu būvniecības izmaksu projektēšanas laikā veido tieši būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta saskaņošanas dažādu personu...

Saeima ceturtdien, 27.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja jauno Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības. Kopumā jaunais Publisko iepirkumu likums paredz pakalpojumiem un piegādēm celt līgumcenu robežvērtību līdz 10 000 eiro un būvdarbiem līdz 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem no 14 000 eiro. Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka. Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības...

Lai nodrošinātu iespējami caurspīdīgākus publiskos iepirkumus, uzņēmēji mudina pēc iespējas ātrāk ieviest elektronisko iepirkumu sistēmu, tādējādi veicinot godīgu konkurenci un risinot citas problēmas, kas pašreiz izveidojušās ar valsts un pašvaldību rīkotajiem iepirkumiem. Sistēma jau ir izstrādāta, taču Finanšu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav spējušas vienoties par nepieciešamā finansējuma sistēmas uzturēšanai avotu, tādējādi, atliekot tās ieviešanu līdz 2018.gada nogalei. Aicinājums pēc iespējas ātrāk ieviest elektronisko iepirkumu sistēmu izskanēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) 26.septembrī organizētajā diskusijā par izmaiņām publisko iepirkumu regulējumā, kurā piedalījās Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile, Finanšu ministrijas Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas pārstāves Līga Neilande un Inta Lipovska, kā arī LTRK Publisko iepirkumu likuma komitejas pārstāvji - Līga Batalauska un Mārtiņš Briedis. Pasākumu moderēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Diskusijas sākumā tika pārrunāta saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma un zemākās cenas kritērija regulējuma un piemērošanas problemātika. Uzņēmēji vērsa uzmanību, ka bieži nākas...

Konkurences padome (KP) 8.septembrī pieņēma lēmumu sodīt divus medicīnas iekārtu tirgotājus, kas īstenoja aizliegtu vienošanos kopumā četros iepirkumos. Par konkurences tiesību normu pārkāpumu abiem uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā gandrīz 80 000 eiro apmērā. Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka medicīnas iekārtu tirgotāji no 2013. līdz 2015.gadam saskaņojuši darbības par dalību vienā vairākos veselības aprūpes iepirkumos. Uzņēmumiem vienojoties par dalības nosacījumiem, iepirkumu rīkotāji nesaņēma piedāvājumus, kas gatavoti patiesas konkurences apstākļos. KP secina, ka viena uzņēmuma dalība iepirkumos bija formāla, lai nodrošinātu pietiekamu dalībnieku skaitu minētajos iepirkumos. Savukārt otra uzņēmuma pārstāvji faktiski sagatavoja iepirkumos iesniedzamos dokumentus un noteica abu uzņēmumu piedāvātās cenas, kamēr pirmais uzņēmums šādu rīcību akceptēja un pret to neiebilda. KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: "Statistika vairāku gadu garumā ir skaudra - aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos aizvien ir galvenā konkurences tiesību problemātika. Šādi pārkāpumi, jo īpaši veselības aprūpes nozarē, kur nepārtraukti tiek diskutēts par nepietiekamu valsts budžeta finansējumu, liedz pasūtītājam iespēju saņemt...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) 26.septembrī notiek atvērto durvju diena, tajā uzņēmēji, Finanšu ministrijas un LTRK pārstāvji diskutē par izmaiņām Publisko iepirkumu likuma regulējumā. Diskusijā piedalīās Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile, Finanšu ministrijas Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas pārstāves Līga Neilande un Ina Lipovska, kā arī LTRK Publiskā iepirkuma komitejas pārstāvji - Līga Batalauska un Mārtiņš Briedis. Pasākumu moderē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Jau septembra vidū Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja Publisko iepirkumu likumu un līdz otrajam lasījumam, kas paredzēts 29.septembrī, gaida izskatīšanai priekšlikumus. Ministru kabineta diskusijās līdz šim nav izdevies panākt vienošanos starp LTRK un valdību par elektroniskās iepirkumu sistēmas ieviešanu pirms līgumcenu sliekšņa celšanas, kā arī par depozīta sistēmas ieviešanas mērķus, izslēgšanas noteikumu papildināšanu u.c. Tostarp likumprojekta papildinājumu novilcinājuma dēļ par vairākiem jautājumiem diskusija nav notikusi vispār. "Aicinām uzņēmējus nestāvēt malā un, pirms likumprojekta virzīšanas diskusijām Saeimā, būt aktīviem un izteikt savu viedokli un...

Svarīgi samazināt to likumprojektu skaitu, kas tiek izskatīti un apstiprināti steidzamības kārtībā divos lasījumos un kas bieži vien liedz projektu, kā arī tā pilnveidošanai iesniegtos priekšlikumus kvalitatīvi apspriest, iesaistot attiecīgās nozares ekspertus un nevalstiskās organizācijas, norāda Saeimas frakcija "No sirds Latvija". Arī Valsts prezidents vēstulē Saeimai paudis par nepieciešamību uzlabot likumu kvalitāti. Lai šādu steigu novērstu, "No sirds Latvijai" gatavos grozījumus Saeimas kārtības rullī, rosinot precīzi noteikt tos gadījumus, kad steiga likumprojekta izskatīšanā, pilnveidošanā un apstiprināšanā nav pieļaujama. Frakcija norāda, ka, piemēram, Saeimas sēdē 15.septembrī pirmajā lasījumā par steidzamiem tika atzīti iesniegtie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, priekšlikumu iesniegšanai atvēlot tikai 15 minūtes un, neskatoties uz salīdzinoši lielo priekšlikumu skaitu, otrais lasījums notika tieši tajā pašā dienā. Tādējādi deputātiem pat nebija laika rūpīgi iepazīties un apspriest priekšlikumu būtību. Arī Ministru kabinets arvien biežāk, iesniedzot likumprojektus, lūdz tos izskatīt steidzamības kārtā, to skaitā, apjomīgos Muitas likumprojektu un Publisko...

Publisko iepirkumu likumā noteikts, ka, rīkojot preču vai pakalpojumu iepirkumus, tiešās pārvaldes iestādes iegādājas tikai tādas preces un pakalpojumus, kam ir augsts energoefektivitātes līmenis. Ministru kabineta 20. septembra sēdē apstiprināti divi Ministru kabineta noteikumi "Tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības" un "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumos Nr.519 "Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām"" , kas noteic preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības, kas valsts iestādēm turpmāk būs jāizvirza, rīkojot publiskos iepirkumus, kuru līgumcena ir 135 000 eiro vai lielāka. Atgādinām, ka tiešās pārvaldes iestādes ir ministrijas un to padotībā esošās iestādes, līdz ar to šīs prasības nav attiecināmas uz pašvaldībām, Saeimu un tiesu iestādēm. Energoefektivitātes prasības iepirkumos tiks izvirzītas tikai tām precēm, kuru energoefektivitāti var pārbaudīt pēc noteikta marķējuma vai atbilstības deklarācijas, t.i. precēm, uz kurām attiecas Eiropas Savienības ekodizaina vai energomarķēšanas normas. Šādas preces ir, piemēram, elektriskās lampas, televizori, gaisa kondicionieri un...

Rīgas plānošanas reģiona (RPR) veiktajā aptaujā pašvaldības kā vienus no galvenajiem šķēršļiem zaļā publiskā iepirkuma izmantošanai pašvaldību konkursos min sarežģīto dokumentācijas sagatavošanu un iepirkumu speciālistu pieredzes trūkumu, pretendentu vājās zināšanas par šī iepirkuma principiem, kas tos atbaida piedalīties, kā arī "zaļo" produktu šauro klāstu un augstākas cenas. Viena no būtiskākajām problēmām, uz kuru norāda pašvaldības, ir šobrīd ierobežotais pretendentu loks, kas spēj nodrošināt pakalpojumu izpildi un produkciju, atbilstoši zaļā iepirkuma kritērijiem, kā rezultātā atsevišķās jomās būtu grūti nodrošināt konkursa norisi. Tāpat Latvijā uzņēmumiem ir joprojām vājas zināšanas par šo iepirkumu veidu, kā rezultātā tie izvēlas nepiedalīties publiskajos konkursos. Cits svarīgs faktors ir pašu pašvaldību gatavība, jo bieži vien šādu iepirkumu kritēriju sagatavošana ir laikietilpīgāka, kā arī attur zināšanu un pieredzes trūkums, ņemot vērā, ka tā ir Latvijai jauna lieta. Tikai 12% no aptaujātajām pašvaldībām atzina, ka ir izstrādājuši zaļā iepirkuma ieviešanas stratēģiju vai rīcības plānu. Savukārt 38% pašvaldību atzina, ka tās neizdala...

Ar mērķi mazināt būvniecības izmaksas, atvieglot un padarīt caurskatāmāku saskaņošanas procesu, kā arī sekmēt kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, 20.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Būvniecības likumā. Lai sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, ir nepieciešams izstrādāt tipveida līgumus, kuros būtu apvienota labākā prakse un līdzsvarotas pušu savstarpējās tiesības. Šādi līgumi mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā un sekmētu būvniecības procesa paredzamību. Plānots, ka šādi tipveida līgumi būtu obligāti izmantojami būvniecības publiskajos iepirkumos. Šobrīd katra pašvaldība vai valsts institūcija, kas izsludina publiskos iepirkumus būvniecībā izstrādā jaunu līguma projektu, vadoties pēc iepriekšējās pieredzes. Tas rada situāciju, ka būvkomersantam, piedaloties publiskos iepirkumos, tiek piedāvāti atšķirīgi līguma nosacījumi, kas vēlāk rada neskaidrības par līguma nosacījumiem un to piemērošanu. Šādos gadījumos būvkomersantam rodas papildu izdevumi, jo nereti darbi tiek apturēti, tā kā līgumos neviennozīmīgi tiek atrunātas dažādas situācijas, kas var rasties būvniecības laikā. Vienlaikus jānorāda, ka ar tipveida līgumiem netiek saprasti tikai tipveida līguma noteikumi, bet arī tipveida...

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī paredz iepirkumu organizēšanā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības. Kā atbildīgās komisijas deputātus informēja Finanšu ministrija, lielākā daļa jauninājumu no ES prasībām jau ieviesti esošajā likumā, taču regulējums papildināts ar jaunām iepirkumu procedūrām, lai pašvaldības varētu nonākt pie kvalitatīvākā rezultāta. Paredzēts ieviest jaunus izņēmumus, kad iepirkuma procedūra nebūs nepieciešama, piemēram, specifiskos iepirkumos ar speciālistu piesaistīšanu. Tāpat pārskatīti izslēgšanas nosacījumi iepirkumos, kā arī gadījumi, kādos pasūtītājs drīkst piemērot zemākās cenas kritēriju. Savukārt iepirkumu apstrīdēšanā tiks ieviesta depozītsistēma. Par vairākām jaunā likuma normām vienošanās ar iesaistītajām pusēm nav panākta, sacīja ministrijas pārstāvji. Likumprojekts paredz pakalpojumiem un piegādēm celt līgumcenu robežvērtību līdz 10 000 eiro un būvdarbiem līdz 20 000 eiro. Šobrīd pakalpojumiem un piegādēm Publisko iepirkumu likums ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem no 14 000 eiro. Tāpat kā līdz šim iepirkuma...

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) nākusi klajā ar saviem priekšlikumiem ēnu ekonomikas mazināšanā, kas paredz vairākas izmaiņas nodokļu jomā. Priekšlikumi tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Nozīmīgākie piedāvājumi ir šādi: 1) Lai veiktu regulāru starpvalstu lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus datu salīdzināšanu, LOSP ierosina likumos “Par nodokļiem un nodevām” un “Par Valsts ieņēmumu dienestu” veikt izmaiņas un papildināt tos ar normu, ka: VID pienākums ir veikt valsts ārējās tirdzniecības statistikas datu analīzi un sekojoši, nomaksāto nodokļu nomaksas kontroli. 2) Lai mazinātu krāpšanos ar ievedamo pārtikas produkciju, noteikt, ka PVN deklarācijās ir uzrādāmi preču nosaukumi un ieviešami elektroniskie preču pavaddokumenti (Invoice). 3) Noteikt, ka gadījumos, kad tiek tirgota pašaudzēta produkcija, par pamatu tās izcelsmei ir LAD nosūtīts lauksaimnieku saraksts pašvaldībām, jo tikai LAD datu bāzē ir audzēto kultūraugu sortiments un platības. 4) Veikt izmaiņas MK 17.12.2013. noteikumos nr.1531, papildinot tos ar patentmaksu personām, kas tirgo pašu izaudzētus augļus un dārzeņus; 5) Veikt izmaiņas Tirgus...