IEPIRKUMI

Zinātnisko ekspertu pakalpojumus varēs pirkt, nerīkojot iepirkumu
Zinātnisko ekspertu pakalpojumus varēs pirkt, nerīkojot iepirkumu
Turpmāk zinātnisko ekspertu pakalpojumus varēs pirkt, nerīkojot iepirkumu, ja tie maksās mazāk par 134 tūkstošiem eiro un līgumu slēgs ar ekspertiem no starptautiski atzītas zinātnisko ekspertu datubāzes. To paredz Saeimā ceturtdien, 3.decembrī, galīgajā lasījumā kā steidzamas pieņemtās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Likuma grozījuma autori norādījuši, ka tas palīdzēs iedarbināt zinātniekiem būtiskas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmas 150 miljonu eiro apmērā. Turklāt būtiski ir neatkarīga pētniecības projektu zinātniska ekspertīze, lai varētu novērtēt to rezultātus. Līdz šim likums neparedzēja izņēmumu šādu ekspertu pakalpojumiem. Izmaiņas paredz, ka iepirkumu var nerīkot, ja līgumcena par pakalpojumu ir zemāka par 134 tūkstošiem eiro un īstenojas divi nosacījumi. Pirmkārt, ja līgumu slēdz ar Eiropas Komisijas vai citā zinātnisko ekspertu datubāzē reģistrētu ekspertu par pakalpojumiem pētniecības un attīstības jomā. Otrkārt, attiecīgo ekspertu piesaistīšanu nosaka normatīvie akti par tādu fondu un programmu īstenošanu, ko finansē no valsts vai ES budžeta. Publisko iepirkumu likuma grozījums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas,...
Saskaņošanai izsludināts jaunais Publisko iepirkumu likuma projekts
Saskaņošanai izsludināts jaunais Publisko iepirkumu likuma projekts
Valsts sekretāru sanāksmē 19. novembrī izsludināts jauns Publisko iepirkumu likuma projekts, ko sagatavojusi Finanšu ministrija. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva 2014/24/ES). Direktīvas 2014/24/ES izstrādes mērķis bija būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru un noteikumu pārskatīšana un modernizēšana, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumus, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam. Dalībvalstīm Direktīvas 2014/24/ES regulējums ir jāpārņem līdz 2016.gada 18.aprīlim, taču atsevišķas prasības dalībvalstis var atlikt līdz 2018.gada 18.oktobrim (piemēram, pāreju uz pilnīgi elektronisku iepirkumu norisi). Direktīva 2014/24/ES paplašina un groza izņēmumu sarakstu, kuriem nebūtu jāpiemēro minētās direktīvas regulējums, piemēram, noteiktiem juridiskajiem pakalpojumiem, tāpat direktīva paplašina tiešo līgumu piešķiršanas tiesības (in-house iepirkums) un paredz tiesības ne tikai pasūtītājiem...
VID informē par profesiju atalgojuma novērtēšanu un izmaiņām EDS sakarā ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā
VID informē par profesiju atalgojuma novērtēšanu un izmaiņām EDS sakarā ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā
Atgādinām, ka 1. augustā stājas spēkā Publisko iepirkumu likuma normas, kas paredz, ka visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem ir jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundas tarifa likme nav zemāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis skaidrojumu par tiesību normas piemērošanu un Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) jaunajām funkcionalitātēm, kas ir ieviestas saistībā ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – likums). VID atgādina, ka 2015. gada 1. augustā stājas spēkā likuma 48.panta 1.1 daļas prasības, saskaņā ar kurām pasūtītājam būs pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts. Nepamatoti lēto piedāvājumu konstatē, ja pretendenta vai tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējā stundas tarifa likme kaut vienā no profesiju grupām pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāka par 80 procentiem (vai nesasniedz valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi) no darba ņēmēju vidējās stundas...
1. augustā stājas spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā par vidējo stundas tarifa likmi
1. augustā stājas spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā par vidējo stundas tarifa likmi
Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka no 2015. gada 1. augusta, visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem ir jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundas tarifa likme nav zemāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. Lai nodrošinātu nodokļu maksātājiem iespēju objektīvi novērtēt savu atbilstību šim kritērijam, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir pieejami jauni pārskati, kuros attēlota vidējā stundu tarifa likme uzņēmumā, vidējā stundu tarifa likme valstī un aprēķinātie 80% no vidējās stundu tarifa likmes valstī salīdzinot un attēlojot rezultātu ar vidējās stundu tarifa likmi uzņēmumā. No šī gada 1. augusta EDS klientiem Nodokļu maksātāju datu sistēmā (NMDS) ir nodrošināta piekļuve jaunam pārskatam "Pārskats par darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm", kā arī nodrošināta iespēja pašiem EDS sistēmā sagatavot divu veidu izziņas, kas no 2015. gada 1. augusta nepieciešamas dalībai publisko iepirkumu konkursos - "Izziņa par vidējo stundas tarifa likmi" un "Izziņa par nodokļu parādu"....
Izmaiņas Publisko iepirkumu likumā ierobežos nodokļu nemaksātājus
Izmaiņas Publisko iepirkumu likumā ierobežos nodokļu nemaksātājus
Zvērinātu advokātu birojs SORAINEN atgādina, ka 1. augustā stāsies spēkā vairāki grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Būtiskākie grozījumi saistās ar centieniem ierobežot nodokļu nemaksātāju piedalīšanos publiskajos iepirkumos. Kā norāda zvērināti advokāti Agris Repšs un Raivo Raudzeps, pirmkārt, kandidātam un pretendentam, kā arī viņu norādītajiem apakšuzņēmējiem nodokļu parādi nedrīkstēs būt jau iepirkuma uzsākšanas brīdī. Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz pretendentu izslēgšanu no piedalīšanās iepirkuma procedūrā nodokļu parādu dēļ, nosakot, ka kandidāts vai pretendents ir jāizslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendentam vai tā apakšuzņēmējiem nodokļu parādi ir bijuši: dienā, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru nav jāpublicē paziņojums par līgumu, lēmuma pieņemšanas dienā par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (pretendentam, par kuru pieņemts šis lēmums). Turklāt grozījumi faktiski liedz kandidātiem vai pretendentiem iespēju nodokļu parādu samaksāt, tādējādi izvairoties no izslēgšanas to...
Biežāk konstatētās kļūdas būvniecības publisko iepirkumu pārbaudēs projektu īstenošanas vietās
Biežāk konstatētās kļūdas būvniecības publisko iepirkumu pārbaudēs projektu īstenošanas vietās
Lai mazinātu iespējamību, ka finansējuma saņēmējs kļūdās ar būvniecību saistītajos jautājumos, īstenojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansētus projektus, kā rezultātā var tikt piemērota finanšu korekcija, Centrālās finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina pievērst uzmanību biežāk konstatētajām atkāpēm pārbaudēs projektu īstenošanas vietās. Tiek veiktas izmaiņas būvdarbu apjomos, neievērojot publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasības. Izmaiņu veikšanas iemesli: nekvalitatīvs tehniskais projekts; jaunas pasūtītāja vēlmes un vajadzības (neparedzēti darbi); neprecīzi topogrāfiskie plāni; nav veikta vai nav pietiekama inženierizpēte; nav veikta tehniskā/ fiziskā apsekošana ēkām un būvēm pirms tehniskā projekta izstrādes; neobjektīvi tiek interpretēti neparedzamie apstākļi, kuru dēļ nepieciešami papildu darbi. Tiek veiktas būtiskas izmaiņas (grozījumi) būvdarbu līgumos, tādējādi pārkāpjot Publisko iepirkumu likuma 2.panta 2.punktā noteikto principu par piegādātāju brīvu konkurenci un vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem. Par būtiskiem līguma grozījumiem uzskatāmi tādi grozījumi, kas varētu mainīt pretendentu loku iepirkuma procedūrā vai mainīt pretendentu sagatavotos piedāvājumus, līdz ar to, iespējams, mainot arī iepirkuma procedūras rezultātus, tādejādi...
VID: publisko iepirkumu pasūtītājiem un pretendentiem jau tagad jāseko vidējai darba ņēmēju stundas tarifa likmei
VID: publisko iepirkumu pasūtītājiem un pretendentiem jau tagad jāseko vidējai darba ņēmēju stundas tarifa likmei
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka jau pēc mēneša, no 2015.gada 1.augusta, visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem būs jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundas tarifa likme nav zemāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. Savukārt, ja tiek konstatēti kandidāta vai pretendenta nodokļu parādi iepirkuma izsludināšanas dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iepirkuma uzsākšanu (ja iepirkums nav jāizsludina), vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kandidāts vai pretendents tiek izslēgts no dalības iepirkumā. Tādēļ VID aicina uzņēmējus jau tagad sekot līdzi vidējai darba ņēmēju stundu tarifa likmei attiecīgajā profesiju grupā valstī, izmantojot jau šobrīd VID mājaslapā pieejamo informāciju par darba vietām 2015.gada aprīlī atbilstoši profesiju klasifikatoram. Savukārt līdz 2015.gada 1.augustam, lai nodrošinātu nodokļu maksātājiem iespēju objektīvi novērtēt savu atbilstību šim kritērijam, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā jeb EDS būs pieejami jauni pārskati, kuros tiks attēlota vidējā stundu tarifa...
Publisko iepirkumu pretendentu izslēgšanas nosacījumu pārbaude attiecībā uz Latvijā reģistrētiem kandidātiem vai pretendentiem
Publisko iepirkumu pretendentu izslēgšanas nosacījumu pārbaude attiecībā uz Latvijā reģistrētiem kandidātiem vai pretendentiem
Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) sniedzis skaidrojumu par Publisko iepirkumu likuma 39.¹ panta pirmās daļas 1.punktā noteikto izslēgšanas nosacījumu pārbaudi attiecībā uz Latvijā reģistrētiem kandidātiem vai pretendentiem. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – Likums) 39.1 panta pirmās daļas 1.punktu pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu (turpmāk – Pretendents) no dalības iepirkuma procedūrā, ja pats Pretendents vai persona, kura ir tā valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt Pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli (turpmāk – Persona), ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem: a) kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labumu pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana, b) krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, c) izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, d) terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācīšana terora aktu...
Publisko iepirkumu pasūtītājiem un pretendentiem jāsāk sekot darba ņēmēju vidējai stundas tarifa likmei
Publisko iepirkumu pasūtītājiem un pretendentiem jāsāk sekot darba ņēmēju vidējai stundas tarifa likmei
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 1.augusta visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem būs jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundas tarifa likme nav zemāka par 80 % no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. Savukārt, ja tiek konstatēti kandidāta vai pretendenta nodokļu parādi iepirkuma izsludināšanas dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iepirkuma uzsākšanu (ja iepirkums nav jāizsludina), vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kandidāts vai pretendents tiek izslēgts no dalības iepirkumā. Tādēļ VID aicina uzņēmējus jau tagad sekot līdzi vidējai darba ņēmēju stundu tarifa likmei attiecīgajā profesiju grupā valstī, izmantojot jau šobrīd VID mājaslapā pieejamo informāciju par darba vietām 2015.gada martā atbilstoši profesiju klasifikatoram. Savukārt no 2015.gada 1.augusta, lai nodrošinātu nodokļu maksātājiem iespēju objektīvi novērtēt savu atbilstību šim kritērijam, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā jeb EDS būs pieejami jauni pārskati, kuros tiks attēlota vidējā stundu tarifa likme uzņēmumā, vidējā stundu tarifa...
Iepirkumu uzraudzības birojs skaidro iepirkumu regulējumu, kas attiecas uz ēdināšanas pakalpojumiem
Iepirkumu uzraudzības birojs skaidro iepirkumu regulējumu, kas attiecas uz ēdināšanas pakalpojumiem
Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) sniedzis skaidrojumu par Ministru kabineta 2014.gada 28.oktobra noteikumu „Noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem” piemērošanu. Ministru kabineta 2014.gada 28.oktobra noteikumu Nr.673 „Noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem” (turpmāk – Noteikumi) nosaka, kādi zaļā iepirkuma principi jāņem vērā pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, nosacījumus ar vidi saistīto kritēriju ieviešanai tehniskajās specifikācijās un saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijos. Saskaņā ar Noteikumu 2.punktu tie attiecas uz pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem: kurus veic, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras, kurus veic 8. panta septītajā daļā noteikto kārtību līguma slēgšanai par Publisko iepirkumu likuma 2. pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, uz pārtikas produktu piegādes līgumiem, kurus noslēdz, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta piecpadsmito daļu. Noteikumi neattiecas uz ēdināšanas pakalpojumiem, kas...
Konkurences padome aicina iepirkumu pretendentus rakstiski apliecināt savu neatkarību
Konkurences padome aicina iepirkumu pretendentus rakstiski apliecināt savu neatkarību
Lai mazinātu aizliegtu vienošanos risku publiskajos iepirkumos, iepirkumu pretendentiem turpmāk būs iespējams izmantot Konkurences padomes sagatavotu paraugu un apliecināt, ka konkursā iesniegtie piedāvājumi ir sagatavoti individuāli un nav saskaņoti ar konkurentiem. Neatkarības apliecinājums ir izstrādāts, vadoties pēc OECD labās prakses vadlīnijām. Pašlaik apliecinājums nav obligāta prasība, tomēr Konkurences padome īpaši aicina iepirkumu rīkotājus preventīvos nolūkos to iekļaut kā nosacījumu iepirkumu nolikumos. Šāds apliecinājums gan pretendentiem, gan iepirkuma rīkotājiem atgādina, ka piedāvājumi jāsagatavo neatkarīgi, savukārt, ja notikusi saziņa ar konkurentu, piemēram, kā iespējamo apakšuzņēmēju, iepirkuma rīkotājs par to jāinformē. Viens no izplatītākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem Latvijā ir tieši aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos. Aizvadīto divu gadu laikā Konkurences padome ir konstatējusi deviņus šādus pārkāpumus un attiecīgi 49 uzņēmumiem kopumā piemērojusi naudas sodus vairāk nekā desmit miljonu eiro apmērā. Aizliegtas vienošanās ļauj iepirkumu pretendentiem izvairīties no reālas konkurences. Tā, piemēram, uzņēmumi mēdz jau pirms iepirkuma paši izvēlēties potenciālo uzvarētāju vai pat ilgtermiņā sadalīt darbības teritorijas,...
Izstrādāts uzkopšanas pakalpojumu iepirkumu paraugnolikums
Izstrādāts uzkopšanas pakalpojumu iepirkumu paraugnolikums
Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (LPUAA) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) sadarbībā ar nozares ārvalstu ekspertiem ir izstrādājuši telpu un teritorijas uzkopšanas pakalpojumu iepirkumu PARAUGNOLIKUMU. PARAUGNOLIKUMĀ ietverto nosacījumu kopums nodrošinās pasūtītājiem ievērojami augstāku aizsardzību pret negodprātīgiem nozares dalībniekiem, kuri iesniedz piedāvājumus ar pārāk zemu cenu, bet nespēj pienācīgi veikt darbus. LPUAA uzskata, ka valsts un pašvaldības iestādes, neizmantojot uzkopšanas un apsaimniekošanas ārpakalpojumus, ik mēnesi zaudē miljonus. Šāda situācija nav izdevīga ne valstij, ne nozarei, norāda LPUAA izpilddirektors Jānis Ozoliņš. Diemžēl atturīgai attieksmei pret ārpakalpojumiem ir bijuši arī iemesli. Līdz šim asociācijā pēc palīdzības ir vērsušies vairāki publisko iepirkumu veicēji, kas izvēlējās pakalpojumu piegādātājus, kuri piedāvāja zemāko cenu. Šie piegādātāji nespēja sniegt pakalpojumus tehniskajā specifikācijā noteiktajā līmenī, radot iepirkumu veicējiem nozīmīgas praktiska rakstura neērtības, materiālos zaudējumus un papildu administratīvo darbu. Ir konstatēti arī gadījumi, kad šādi pakalpojumu sniedzēji izvairās no nodokļu nomaksas un pārkāpj darba tiesību aktus, lai gūtu materiālo labumu. Uzkopšanas...
Plāno ieviest "drošības maksu" par sūdzībām publisko iepirkumu gadījumos
Plāno ieviest "drošības maksu" par sūdzībām publisko iepirkumu gadījumos
Lai sabiedrisko pakalpojumu iepirkumos nodrošinātu samērīgumu starp uzvarētāja, sūdzētāja un prioritāri - sabiedrības interesēm, operatīvāk sasniedzot kvalitatīvāku rezultātu, Valsts kancelejas vadītā darba grupa izstrādājusi konkrētus priekšlikumus – depozīta sistēmas ieviešanu un iepirkuma sliekšņu mazināšanu. Izstrādātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā tiks virzīti izskatīšanai valdībā jau tuvākajā laikā. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka priekšlikumi izstrādāti ciešā pārresoriskā sadarbībā ar visām ieinteresētajām pusēm – valsts pārvaldi, privāto sektoru, NVO u.c. “Publisko pakalpojumu patērētājs ir ikviens valsts iedzīvotājs, un iepirkumu sistēmai jākalpo sabiedrības interesēm, nevis pret to. Sabiedrībai ir tiesības saņemt kvalitatīvus, pieejamus un savlaicīgus publiskos pakalpojumus, kas pie pašreizējās kārtības praksē nereti netiek nodrošināts nesamērīgā iepirkuma sliekšņa un depozīta sistēmas trūkuma dēļ. Tāpat darba grupa kā svarīgu risināmu jautājumu iezīmējusi amatpersonu izglītošanu un kompetences paaugstināšanu, īpaši pašvaldībās, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu saimniecisku izlietošanu un godīgu konkurenci iepirkumos.” Viņa uzsver, ka citu valstu pieredze pierādījusi depozīta sistēmas...
Iesniedz pieteikumu Satversmes tiesā par Ministru kabineta noteikumu, kas regulē elektroenerģijas obligāto iepirkumu, atbilstību Satversmei
Iesniedz pieteikumu Satversmes tiesā par Ministru kabineta noteikumu, kas regulē elektroenerģijas obligāto iepirkumu, atbilstību Satversmei
Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments decembrī, izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību lietā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tai tiktu piešķirtas tiesības pārdot hidroelektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, apturēja tiesvedību lietā un pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" 100.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64.pantam. Elektroenerģijas tirgus likuma 29.panta pirmā daļa noteic, ka ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā. Savukārt saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29.panta ceturto daļu nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus ražotāju kvalifikācijai šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību saņemšanai un kārtību, kādā var atteikties no tām, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no atjaunojamo energoresursu veida, obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā arī pasākumus, lai veicinātu...
VID: publisko iepirkumu pretendentus jāvērtē pēc saimnieciskā izdevīguma, nevis zemākās cenas principa
VID: publisko iepirkumu pretendentus jāvērtē pēc saimnieciskā izdevīguma, nevis zemākās cenas principa
Iestājoties par godīgu konkurenci un nodokļu disciplīnas veicināšanu valstī, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) ir izstrādājis un apstiprinājis ''Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērija piemērošanas ieteikumus'', kuri tiek piemēroti, izvērtējot VID līgumattiecību partnerus. Apzinoties, ka stingra nodokļu disciplīna publisko iepirkumu jomā ir visas sabiedrības interesēs, VID aicina arī citus valsts un pašvaldību publisko iepirkumu pasūtītājus atbildīgi vērtēt savus līgumpartnerus un vērīgi sekot Publisko iepirkumu likuma normām. Ilgus gadus sabiedrībā dominējis viedoklis, ka publiskie iepirkumi nenorit godīgi un atbilstoši tiem izvirzītajiem mērķiem, jo vērtēšanas kritēriju izvēle un piemērošana bieži rada šaubas par pasūtītāja kritēriju pamatotību un pretendentu godaprātu. VID ir ieinteresēts, lai nodokļi no ikviena publiskā iepirkuma atgrieztos pie tiem, kuri tos maksā. Tas nozīmē, ka ieguvējiem jābūt ne tikai pasūtītājam un pretendentam, kuru starpā noslēgts līgums, bet galvenokārt - sabiedrībai, par kuras samaksāto nodokļu naudu valsts iepirkums tiek veikts. Tāpēc VID aicina valsts un pašvaldību pārstāvjus atbildīgi izvērtēt publisko iepirkumu pretendentus. Labklājība...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.