IEPIRKUMI

Saeima 2013.gada 19.septembrī ir pieņēmusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā (stājas spēkā 18.10.2013.), Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (stājas spēkā 15.10.2013.) un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (stājas spēkā 10.10.2013.) par latu konvertāciju uz euro. Iepazīstinām ar Iepirkumu uzraudzības biroja apkopoto informāciju par līgumcenu robežām, kas no nākamā gada tiks izteiktas eiro. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā Iepirkuma veikšanas kārtība Līdz 2013.gada 31.decembrim No 2014.gada 1.janvāra Iepirkumi 8.¹ panta kārtībā Piegāžu un pakalpojumu līgumi 3000 – 30 000 latuBūvdarbu līgumi 10 000 – 120 000 latu Piegāžu un pakalpojumu līgumi 4000 – 42 000 euroBūvdarbu līgumi 14 000 – 170 000 euro Iepirkuma procedūras:1) atklāts konkurss2) slēgts konkurss3) sarunu procedūra 4) konkursa dialogs 5) metu konkurss Piegāžu un pakalpojumu līgumi 30 000 latu un vairākBūvdarbu līgumi 120 000 latu un vairāk Piegāžu un pakalpojumu līgumi 42 000 euro un vairākBūvdarbu līgumi 170 000 euro un vairāk Likuma 2.pielikuma „B” daļas pakalpojumu iepirkumi 30...

Biznesa augstskolas "Turība" Promocijas padomes sēdē šā gada 18.septembrī augstskolas telpās notiks juridiskās zinātnes doktora studiju programmas doktoranta Jāņa Bramaņa promocijas darba "Būvniecības tiesību attīstības problemātika Latvijā" un Juridiskās zinātnes doktora studiju programmas doktorantes Unas Skrastiņas promocijas darba "Piedāvājuma izvēles kritēriji un vērtēšana publiskajā iepirkumā" aizstāvēšana. Jāņa Bramaņa veiktais pētījums apliecina, ka būvniecības tiesības ir patstāvīgas tiesības. Būvniecības nozarē eksistē vairāk nekā 70 normatīvo aktu, kas regulē būvniecību. Tāpēc būvniecības tiesību nozare tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajām tiesību nozarēm mūsdienās. Jāņa Bramaņa pētījums atvieglos normatīvo aktu piemērošanu būvniecībā. Savukārt Unas Skrastiņas pētījums palīdzēs uzlabot publiskos iepirkumus, jo sabiedrībā joprojām valda šaubas, ka publiskie iepirkumi varētu noritēt godīgi un atbilstoši tiem izvirzītajiem mērķiem. Proti, vērtēšanas kritēriju izvēle un piemērošana rada šaubas par pasūtītāja godaprātu un kritēriju pamatotību, iepirktā prece, pakalpojums vai būvdarbs tiek iegādāts būtiski pārmaksājot vai sliktā kvalitātē. Nereti pretendentiem nav saprotamas viņiem izvirzītās prasības, vērtēšanas kritēriji, metodoloģija un pieņemtais lēmums...

Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) valsts un pašvaldību iestādes 2013.gada 1.pusgadā iegādājušās preces par vairāk nekā 9,7 miljoniem latu, kas ir par 28% vairāk nekā pagājušā gada 1.pusgadā, informē Valsts reģionālās attīstības aģentūra. EIS ir speciāli valsts un pašvaldību institūcijām veidota atsevišķa, patstāvīga sistēma, kuras pamatā ir elektronisko katalogu princips, kura darbojas interneta vidē publiskā sektora organizācijām, šajā sistēmā savas standarta preces uz noslēgto iepirkuma līgumu (vispārīgo vienošanos) pamata piedāvā vairāki piegādātāji. VRAA, rīkojot atklātus konkursus atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām, nodrošina standarta preču elektronisko katalogu (turpmāk e-katalogs) izveidošanu un uzturēšanu saskaņā ar noslēgtajām vispārīgajām vienošanām starp VRAA un piegādātāju organizācijām. EIS apgrozījumam ir stabila pieauguma tendence, un 2013. gada 1.pusgadā pieaugums vērojams gandrīz visās EIS piedāvāto preču grupās. Šogad paplašinātā produktu klāsta dēļ vislielākais apgrozījuma pieaugums ir standarta programmatūrām, - tas pieaudzis trīs reizes. Visvairāk pirkto preču grupas ir datoru un serveru tehnika, standarta programmatūra, medikamenti un citas medicīnas preces. Vairāk tiek...

Konkurences padomes sods Latvijas energobūvniekiem ir nopietns signāls pašas valsts un tās ierēdņu kurlumam un nevēlēšanās ieklausīties uzņēmēju ieteikumos, kā maksimāli uzlabot valsts iepirkumu sistēmu, lai - valsts izvēlētos maksimāli kvalitatīvākos piedāvājumos, savukārt uzņēmējiem nevajadzētu meklēt dažādas iespējas, lai uzturētu savu biznesu. Par sistēmas nesakārtotību jāsoda ne tikai būvnieki, bet arī šīs sistēmas radītāji. Tā uzskata būvuzņēmuma "Livland" vadītājs Renārs Krūgaļaužs. Fakts, ka valsts iepirkumu konkursos galvenais kritērijs ir tikai un vienīgi zemākā cena - ir galvenais iemesls, kas rada zaudējumus gan valstij, gan arī pašiem uzņēmējiem. Par šo problēmu uzņēmēji ir runājuši gadiem, iesniedzot un piedāvājot lēmumu pieņēmējiem neskaitāmus priekšlikumus. Diemžēl arī šoreiz Iepirkuma likums tiek uzlabots ar izmaiņām, kuras vēl vairāk veicinās korupcijas riskus un samazinās uzņēmēju ticību politiķu paustajiem solījumiem par uzņēmējdarbības atbalstu. Ar rūgtumu jāsecina, ka Latvijas politiķiem uzņēmējs nav vajadzīgs, ir vajadzīgi tikai tā maksātie mesli - nodokļi. Notikušais faktiski sagraus pašmāju energobūvniecības tirgu un plaši vaļā...

Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz nodrošināt efektīvāku un pārredzamāku iepirkumu procesu un veicināt preču un pakalpojumu iepirkumu centralizāciju pašvaldībās. Likuma grozījumi paredz, ka iepirkumu procedūra nebūs jāpiemēro piegādes vai pakalpojumu līgumiem, kuru cena būs zem 30 000 latu līdzšinējo 20 000 latu vietā. Lai mazinātu birokrātisko slogu, turpmāk pasūtītājam iepirkuma procesā pašam būs jāpieprasa nepieciešamā izziņa par nodokļu parādu neesamību. Līdzšinējais regulējums noteica, ka šāda izziņa jāpieprasa iepirkuma konkursa pretendentam. Tāpat attiecīgais pretendents varēs iesniedzamos dokumentu apliecinājumus un tulkojumus apliecināt kopā, nevis katru atsevišķi, kā tas bija noteikts līdz šim. Jaunais regulējums arī nosaka pienākumu iepirkuma pasūtītājam publicēt noslēgtos līgumus un to grozījumus savā interneta mājaslapā. Grozījumi paredz, ka informācija būs jāpublicē ne vēlāk kā dienā, kad stājas spēkā attiecīgi iepirkuma līgums vai tā grozījumi. Iepirkuma līguma un tā grozījumu tekstam būs jābūt pieejamam pasūtītāja mājaslapā internetā iepirkuma līguma darbības laikā, bet ne mazāk...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 12.jūnijā, izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz nodrošināt efektīvāku un pārredzamāku iepirkumu procesu un veicināt preču un pakalpojumu iepirkumu centralizāciju pašvaldībās. Likuma grozījumi paredz, ka iepirkumu procedūru nebūs jāpiemēro piegādes vai pakalpojumu līgumiem, kuru cena būs zem 30 000 latu līdzšinējo 20 000 latu vietā. Lai atvieglotu izziņu izsniegšanu, turpmāk pasūtītājam iepirkuma procesā pašam būs jāpieprasa nepieciešamā izziņa par nodokļu parādu neesamību. Pašreizējais regulējums noteic, ka šāda izziņa jāpieprasa iepirkuma konkursa pretendentam. Tāpat attiecīgais pretendents varēs iesniedzamos dokumentu apliecinājumus un tulkojumus apliecināt kopā, nevis katru atsevišķi, kā tas noteikts patlaban. Jaunais regulējums arī noteiks pienākumu iepirkuma pasūtītājam publicēt noslēgtos līgumus un to grozījumus savā interneta mājaslapā. Grozījumi paredz, ka informācija būs jāpublicē ne vēlāk kā dienā, kad stājas spēkā attiecīgi iepirkuma līgums vai tā grozījumi. Iepirkuma līguma un tā grozījumu tekstam būs jābūt pieejamam pasūtītāja mājaslapā internetā iepirkuma...

Pirmdien, 4.februārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja ekspertu darba grupas izstrādātos grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL) un tie tiks nodoti balsošanai komisijas deputātiem. Grozījumi paredz nodrošināt efektīvāku un atklātāku iepirkumu procesu, kā arī novērst birokrātiskus šķēršļus plaši kritizētajā likumā, norāda Ivars Mēkons, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks un likumu grozījumu darba grupas vadītājs. „Lai pārņemtu jauno Eiropas Savienības iepirkumu direktīvu, Latvijā līdz 2016.gadam paredzēts izstrādāt jaunu Publisko iepirkumu likumu. Tomēr jau šobrīd ekspertu darba grupa sagatavojusi priekšlikumus, lai likvidētu likuma apiešanas vai interpretācijas iespējas, kas pašreizējā praksē nereti noslēdzas ar stratēģiskas nozīmes projektu bloķēšanu,” uzsver I.Mēkons. Darba grupā esot apzināti aktuālākie problēmjautājumi pašreizējā publisko iepirkumu praksē, piemēram, nepieciešamību vienkāršot procedūras, veicināt atklātību, mazināt birokrātiju un negodprātīgas rīcības iespējamību. Tostarp tika risināti jautājumi par elektronisko iespēju izmantošanu, izņēmuma gadījumu piemērošanu, konkursu dialogu attiecināšanu arī ārpus publiskās privātās partnerības projektiem, kā arī rīcību gadījumos, kad tikai...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 1.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2010.gada 15.novembra spriedumu, ar kuru noraidīts SIA "Lobbel" pieteikums atzīt par prettiesisku Rīgas domes rīcību, nerīkojot iepirkuma procedūru sadzīves atkritumu apsaimniekošanai pilsētā. Līdz ar to apelācijas instancei no jauna būs jāvērtē Rīgas pašvaldības rīcība, neorganizējot publisku iepirkumu par komersantu izvēli, kuri veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, tā nedodot iespēju pieteicējai - SIA "Lobbel" pretendēt uz šādu tiesību iegūšanu. Iepriekš izskatot lietu, Senāts 2011.gada decembrī apturēja tiesvedību lietā un iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā. Ar Satversmes tiesas 2012.gada 6.decembra spriedumu Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punkta pirmais teikums, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot vai neatbilstoši piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu, atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un spēkā neesošu no 2013.gada 1.jūlija. Senāts spriedumā norādījis, ka vēršoties ar pieteikumu tiesā, pieteicēja izvirzījusi divus prasījumus, kuri vērsti uz atšķirīgu mērķu sasniegšanu: pirmkārt, lai tiesa uzliktu pienākumu...

Pirmdien, 21.janvārī, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Ivars Mēkons Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai prezentēs ekspertu darba grupas izstrādātos grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Grozījumi paredz nodrošināt efektīvāku un caurspīdīgāku iepirkumu procesu, kā arī novērst birokrātiskus šķēršļus plaši kritizētajā likumā. "Darba grupa apzināja aktuālākos problēmjautājumus pašreizējā publisko iepirkumu praksē, piemēram, nepieciešamība vienkāršot procedūras, veicināt atklātību, mazināt birokrātiju. Tostarp arī ieviest elektroniskās iespējas, izņēmuma gadījumu piemērošanu, konkursu dialogu attiecināšanu arī ārpus publiskās privātās partnerības projektiem, noteikt rīcību gadījumos, kad tikai viens kandidāts atbilst iepirkumu dokumentu prasībām un citi būtiski jautājumi," informē augsta līmeņa darba grupas vadītājs I.Mēkons. Viņš arī norāda, ka līdz šim bieži izskanējusi asa kritika gan no uzņēmēju puses, gan no NVO puses par publiskā iepirkuma procesu, kas kopumā rada pamatotas bažas par esošā publisko iepirkumu sistēmas regulējuma spēju nodrošināt valsts interesēm atbilstošu risinājumu, tai skaitā lietderīgu valsts finanšu resursu izlietošanu, atklātību un iepirkuma procesa caurskatāmību, kā arī...

2012.gadā publicēto iepirkumu skaits ir samazinājies par 4%, salīdzinot ar 2011.gadu. Visvairāk tie tika izsludināti celtniecības, arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, kā arī medicīnas nozarē. Tāpat bija novērojami vairāki neierasti un specifiski iepirkumi, informē Elīna Ciemiņa, SIA "Mercell Latvia" projektu vadītāja. Publisko iepirkumu likumā reglamentēto iepirkumu skaits ir samazinājies par 8,5%, kas ir vairāk kā 1500 konkursi gadā. Turpretī likumā nereglamentēto konkursu skaits 2012.gadā ir ievērojami pieaudzis - par 19%. Šie konkursi tiek izsludināti tikai pašvaldību, ministriju, valsts iestāžu un uzņēmumu mājaslapās. Visvairāk iepirkumusizsludināja 2.ceturksnī, bet vismazāk 3.ceturksnī. Svārstības publicēto iepirkumu skaitā gadā laikā nosaka ne tikai sezonalitāte, bet arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma pieejamība un izsludinātie projekti. Visaktīvāk iepirkumus izsludināja celtniecības nozarē (5371 konkurss), arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu (1592), kā arī medicīnas nozarē (1281). Ja medicīnas nozarē iepirkumi tiek izsludināti salīdzinoši vienmērīgi visu gadu, tad celniecības darbiem, arhitektūras un inženiertehniskajiem pakalpojumiem ir sezonāls raksturs, kas atspoguļojas arī izsludināto konkursu skaitā. 2012.gada 2.ceturksnī...

Ceturtdien, 3. janvārī, Ministru kabineta sēdē valdība atbalstīja ekspertu izstrādātos priekšlikumus grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (PIL), lai būtiski uzlabotu plaši kritizēto publisko iepirkumu sistēmu. Valdības atbalstītie grozījumi Publisko iepirkumu likumā tuvākajā laikā tiks iesniegti Saeimā. Tie paredz efektivizēt iepirkumu procesu un mazināt birokrātiju. Viena no plānotajām izmaiņām ir tāda, ka turpmāk vienkāršoto iepirkuma procedūru varēs piemērot iepirkumiem līdz 30 000 latu. Tāpat grozījumi paredz atvieglot birokrātisko slogu uzņēmējiem, jo izziņas no Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra turpmāk pieprasītu pats pasūtītājs. Ekspertu darba grupas izstrādātie priekšlikumi Publisko iepirkumu likuma grozījumiem: Iepirkumu procedūras vienkāršošana, palielinot slieksni no 20 000 LVL uz 30 000 LVL iepirkumiem, kuriem tiek piemērota vienkāršotā iepirkuma procedūra; Lietderīgu publisko iepirkumu procedūru izmantošanai turpmāk tiks izslēgts aizliegums konkursa dialogu attiecināt tikai uz publiskās privātās partnerības (PPP) projektiem.

Ceturtdien, 3.janvārī, valdības sēdē izskatīs ekspertu izstrādātos priekšlikumus grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (PIL), lai būtiski uzlabotu publisko iepirkumu sistēmu. Grozījumi paredz nodrošināt efektīvāku un caurspīdīgāku iepirkumu procesu, kā arī novērst liekus birokrātiskus šķēršļus. Tiesa gan, nākotnē tiek plānota pat jauna Publisko iepirkumu likuma izstrāde. Kā nepieciešamākie risinājumi pašreizējā publisko iepirkumu praksē tiek minēta procedūru vienkāršošana un atklātība, birokrātijas mazināšana, t.sk. elektronisko iespēju ieviešana, PIL piemērošanas izņēmumu gadījumi, konkursu dialogu attiecināšana arī ārpus publiskās privātās partnerības projektiem, kā arī rīcība gadījumos, kad tikai viens kandidāts atbilst iepirkumu dokumentu prasībām. „Darba grupa patlaban turpina apzināt iepirkumu sistēmas problēmas un plāno valdībai iesniegt apzināto problēmu un to risinājumu piedāvājumu, kuru plānots īstenot ilgākā laika posmā – izstrādājot jaunu likumu,” informē Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks un darba grupas vadītājs Ivars Mēkons. Minēto darba grupu veido eksperti no Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) atgādina, ka gadījumos, kad pircējs norēķinās par pirkumu, izmantojot kolektīvo iepirkumu portālā iegādāto kuponu, pakalpojuma sniedzējam vai preču pārdevējam ir jāizsniedz pircējam kases čeks vai VID reģistrēta kvīts, kas apliecina notikušo darījumu. Pakalpojumu sniedzējam vai preču pārdevējam, saņemot no pircēja kolektīvo iepirkumu portālā iegādāto kuponu, darījuma summa jāreģistrē kases aparātā, jāizdrukā un jāizsniedz pircējam darījumu apliecinošais dokuments – kases čeks. Gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs vai preču pārdevējs ietilpst tajā kategorijā, kam nav pienākums savā darbībā izmantot elektronisko kases aparātu (piemēram, pārdevēji amatnieku un svētku tirdziņos; zemnieki, kas savās saimniecībās tirgo pašu gatavotu produkciju (par pašu ražotu preču pārdošanu ražošanas vietā), nelieli skaistumkopšanas saloni, frizētavas (ja tajā vidējie skaidras naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša algas) u.c.), tiem pēc pircēja pieprasījuma ir jāizsniedz attiecīgs darījumu apliecinošais dokuments – noformēta un VID reģistrēta kvīts vai biļete. Minēto kārtību nosaka Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 „Nodokļu un citu...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir sagatavojis informāciju par visbiežāk sastopamajām neatbilstībām iepirkuma procedūru dokumentācijā un norisē, kas ir konstatētas, veicot iepirkumu pirmspārbaudes. Viena no tādām neatbilstībām ir arī apakšuzņēmēju piesaistes ierobežošana. Kā norāda IUB, dažkārt iepirkuma procedūras dokumentācijā sastopams aizliegums līguma izpildē piesaistīt apakšuzņēmējus vai arī izteikta veicamo darbu/sniedzamo pakalpojumu daļa procentuāli, kuru nedrīkst nodot izpildei apakšuzņēmējiem. Iepirkumu uzraudzības birojs norāda, ka Publisko iepirkumu likums neparedz pasūtītāja tiesības ierobežot apakšuzņēmējiem nododamo darbu apjomu, proti, pretendents ir tiesīgs nodot apakšuzņēmējiem veicamos darbus pretendenta izvēlētajā apjomā, vienlaikus kā ģenerāluzņēmējs saglabājot atbildību par šo darbu izpildi attiecībā pret pasūtītāju (pasūtītāja tiesības ierobežot apakšuzņēmējiem nododamo darbu apjomu tika izslēgtas ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā 2012.gada 1.augustā). Pasūtītāja tiesības ierobežot apakšuzņēmējiem nododamo darbu apjomu neparedz arī Direktīvas 2004/17/EK2 un 2004/18/EK. Turklāt atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā (skat. Siemens and ARGE Telecom (C-314/01) 42.-48.p.; Holst Italia (C-176/98) 24.-30.p.) paustajai tiesību normu interpretācijai nav pamata ierobežot...

Lai veicinātu preču un pakalpojumu iepirkumu centralizāciju pašvaldībās, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 24.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Deputāti vienojās, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, plašāk diskutēt par nepieciešamajiem grozījumiem ar visām iesaistītajām pusēm. Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka diskusijā atklājās vairākas Publisko iepirkumu likuma problēmas, tāpēc nepieciešami grozījumi un plašāka diskusija ar pašvaldībām un atbildīgo ministriju pārstāvjiem. Iepirkumu centralizācijas iespēju arī pašvaldībās jāvērtē pozitīvi, bet ir daudzi jautājumi, kuri raisa aizdomas un kurus jārisina tuvākajā laikā, uzsvēra komisijas sekretārs Jānis Tutins, norādot uz reģionu problēmām un mazo uzņēmēju iespējām piedalīties konkursos. Kā informēja Finanšu ministrijas Valsts resursu politikas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītājs Kaspars Cirsis, grozījumi paredzēs pienākumu arī pašvaldībām un to iestādēm noteiktos gadījumos veikt centralizētos iepirkumus un preces vai pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijām vai ar to starpniecību. Pašlaik tiešās pārvaldes iestādēm centralizētajos elektroniskajos iepirkumos obligāti ir jāiegādājas biroja tehnika, programmatūra, kancelejas preces,...