KONKURENCE

Ņemot vērā uzņēmēju interesi par atļautajām uzņēmēju sadarbības formām, Konkurences padome (KP) skaidro, ka uzņēmumi, kas vēlas piedalīties lielākajos iepirkumos, bet nespēj individuāli nodrošināt kvalifikācijas prasības, var veidot piegādātāju apvienības vai pilnsabiedrības. Tās pirmām kārtām ieteicams izmantot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie spētu piedalīties iepirkumos un stiprinātu tajos savu konkurētspēju. Lai arī dalība pilnsabiedrībā vai apvienībā nav aizliegta no konkurences tiesību regulējuma, sadarbības partneriem ir jāņem vērā un jāizvērtē riski, kas var rasties, uzņēmumiem īstenojot dažādas atļautās sadarbības formas – apvienības, pilnsabiedrības vai apakšuzņēmēju piesaiste darbu veikšanai. Uzņēmumi nedrīkst izmantot pilnsabiedrību vai citu sadarbības formu kā aizsegu plašākai sadarbībai, nekā tas nepieciešams konkrētajā iepirkumā, tajā skaitā sadarbības partneriem aizliegts apmainīties ar sensitīvu uzņēmuma informāciju, kas neattiecas uz tā iesaistes apmēru un veidu iepirkumā. Raugoties no konkurences tiesību viedokļa, komerciāli sensitīva informācija ir jebkura informācija, kas var ietekmēt konkurenta rīcību vai stratēģiju tirgū. Tā var būt informācija, kas satur...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 19.februārī, trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja jauna Komercnoslēpuma aizsardzības likuma projektu un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likuma projekta mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Likumā plānots definēt, ka komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm – tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šādu informāciju, tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība, kā arī komercnoslēpuma turētājs ir veicis atbilstošus tās slepenības saglabāšanas pasākumus. Likuma projekta anotācijā tā autori atzīmē, ka komercnoslēpuma objekts var būt gan tāda tehniska informācija kā skices, dizaini, prototipi, ražošana procesi, izgudrojumi, gan zinātība – tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas, piemēram, formulas vai receptes –, gan arī komerciāla informācija, piemēram, klientu un piegādātāju saraksti, biznesa modeļi un stratēģija, cenu veidošanas politika. Ar jauno likumu paredzēts noteikt, ka komercnoslēpuma turētājs ir ikviena...

Konkurences padome (KP) uzsāka izmeklēšanu, jo iestādes rīcībā bija informācija par iespējamām saskaņotām darbībām starp vairākiem tirgus dalībniekiem, kas piedalās iepirkumu procedūrās par biroja tehnikas piegādi, apkopi, remontu un izejmateriālu piegādi. Lietas izpētes laikā KP guva apliecinājumu tam, ka konkurentu aizliegtā vienošanās jeb kartelis ir īstenots vairākos iepirkumos, tajā skaitā Kultūras ministrijas un SIA “Talsu namsaimnieks” cenu aptaujās un SIA “Rīgas satiksme” iepirkumā. KP pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatēja pretlikumīgu, vairākkārtēju darbību saskaņošanu starp biroja tehnikas apkopes un piegādes veicējiem SIA “TOMEGA” un SIA “BTK.LV”. Par apzinātu konkurences kropļošanu publisko iepirkumu procedūrās KP piemēroja SIA “TOMEGA” naudas sodu 33 268 eiro. Sakarā ar otra pārkāpuma dalībnieka likvidāciju uzņēmumam naudas sods netika piemērots. Kartelis izpaudās kā apzināta, mērķtiecīga un sistemātiska vienošanās par dalības noteikumiem iepirkumu procedūrās, kā arī par uzvarētāju tajos. Lai nodrošinātu konkrēta uzņēmuma uzvaru, uzņēmumi saskaņoja sniedzamos piedāvājumus, kā arī viens otru informēja par nepieciešamo dokumentu saturu, tajā skaitā informāciju par...

Konkurences padome atgādina, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās līdzdalību kapitālsabiedrībā. Pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībā ir saglabājama, ja citādā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības nepamatota iesaiste komercdarbībā ilgtermiņā var novest ne tikai pie privāto uzņēmumu izstumšanas un tirgus noslēgšanas, bet arī pie nozares stagnēšanas, zūdot uzņēmumu motivācijai investēt, ienākt tirgū. Kā sekas ir – ierobežotas patērētāju izvēles iespējas, cenu pieaugums un galu galā publisko resursu nelietderīga izlietošana. Attiecīgi Konkurences padome nav konstatējusi apstākļus, kuri liecinātu par tirgus nepilnību zobārstniecības pakalpojumu jomā Bauskas novadā, kas kalpotu par iemeslu pašvaldībai saglabāt līdzdalību SIA “Zemgales mutes veselības centrs”. Pērn aprīlī, kad pašvaldība lēma par līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā, novadā zobārstniecības pakalpojumus bērniem sniedza pieci uzņēmumi, savukārt pieaugušajiem –...

Konkurences padome ir izvērtējusi Jelgavas pilsētas domes ieceri atjaunot vēsturiskās ēkas Vecpilsētas ielā 2 un J.Asara ielā 1, lai izveidotu amatu māju. Pašvaldības sniegtā informācija liecina, ka amatu māju plānots iznomāt privātajiem komersantiem, kas, KP ieskatā, ir labs risinājums, lai pašvaldība izvairītos no iesaistes saimnieciskajā darbībā. Jelgavas pašvaldība līdz 2019.gada 28.februārim Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņemšanai plāno sagatavot un iesniegt pieteikumu ,,Dzīvesziņas un arodu sētas izveide Vecpilsētas iela 2, Jelgavā” 5.5.1.specifiskā atbalsta mērķa ,,Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” trešajai projektu iesniegumu atlases kārtai. Projekta ietvaros tiks izveidota amatu māju, kurā plānots izvietot amatnieku darbnīcas istabu, audēju darbnīcu utt. un vēsturiskās ēkas ir plānots nodot nomā juridiskām personām uzņēmējdarbības veikšanai. Konkurences padome, atbildot uz pašvaldības iesniegumu, atzīst, ka kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana Jelgavas pilsētā ir svarīga un atbalstāma, vienlaikus vēlas vērst pašvaldības uzmanību uz turpmāko: brīva un vienlīdzīga uzņēmējdarbības vide ir būtisks...

Saeimas deputāti ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā. Tie paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Likuma izmaiņas attieksies uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Plānotie grozījumi paredz, ka tām aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Savukārt Konkurences padomei plānots deleģēt uzdevumu uzraudzīt, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Esošais Konkurences likuma regulējums attiecas tikai uz gadījumiem, kad publiskas personas kapitālsabiedrība noslēdz aizliegtu vienošanos vai ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, taču publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības var negatīvi ietekmēt konkurenci arī citos veidos, norādīts likumprojektā. Iecerētās izmaiņas ļaus Konkurences padomei novērst gadījumus, kad pašvaldības kapitālsabiedrība, piemēram, ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu un tādējādi to nepamatoti diskriminē, un nodrošina savam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus. Tāpat plānotās izmaiņas ļaus...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTKR) neatbalsta ierosinājumu, ka darba sludinājumos jānorāda darba algas koridors, jo saskata apdraudējumus uzņēmumu konkurētspējai darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā gan Baltijas reģionā. LTRK apkopojot biedru sniegto informāciju uzskata, ka gadījumā, ja jau publicējot darba sludinājumus obligāti būs jānorāda alga, tiks apdraudēta uzņēmumu konkurētspēja gan Latvijas, gan Baltijas reģiona mērogā, jo brīvi pieejama informācija par atalgojumu veicinās darbinieku, jo īpaši augsti kvalificēta, pārpirkšanu. Publiskojot algas koridoru var rasties situācija, ka šī informācija tiek izmantota negodīgos nolūkos un dažos gadījumos uzņēmumi šādu informāciju definējuši kā komercnoslēpumu. „Darbaspēks savā starpā konkurē līdzīgi kā uzņēmēji, kur konkurenti nezina ne preces, ne pakalpojumu pašizmaksu, mainot uzcenojumus, lai spētu piedāvāt kvalitātes un cenas labāko versiju. Gadījumā, ja obligāti būs jānorāda alga, ko saņems konkrētā darba veicējs, šāda veselīga konkurence tiks izslēgta, jo arī piedāvātās kompetences, pieredze un izglītība atšķiras, tādēļ šāda deputātu iniciatīva vērtējama negatīvi,” saka LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa. Uzņēmēju...