KONKURENCE

Daļai pašvaldību līdz 2022. gada 1. jūnijam bija jāveic līdzdalības izvērtējums sev piederošajās kapitālsabiedrībās, taču ne visas pašvaldības uzdevumam ir veltījušas pienācīgu rūpību. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vairākkārt ir vērsusi sabiedrības un lēmumu pieņēmēju uzmanību konkurences kropļošanas riskiem, kas rodas pašvaldībām iesaistoties komercdarbībā. Nesen veikts pētījums par pašvaldību pienākumu ievērot konkurences noteikumus – LTRK aicina iepazīties ar pētījumu un tā prezentācijā 26. oktobrī no plkst. 14 līdz 17, kas tiks pārraidīta arī tiešsaistē LTRK Facebook kontā, un ko papildinās diskusijas par brīvu un godīgu konkurenci. Pētījums “Administratīvi teritoriālā reforma kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu iespējamos konkurences kropļojumus ” veikts 2022. gadā pēc LTRK nodibinājuma “Krišjāņa Valdemāra fonds” pasūtījuma. Pētījuma autori ir zvērināti advokāti Juris Balodis-Bolužs un Māris Meļķisis. Pētījuma autori secinājuši, ka ar normatīvo regulējumu netiek sasniegts tā galvenais mērķis – attiecīgi tas nav efektīvs. Pētījumā skaidrots, kādas ir būtiskākās normatīvā regulējuma,...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vērš valdības uzmanību, ka elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu segšanai, virkne uzņēmumu būs spiesti savu darbību pārtraukt. Energoresursu cenas turpina pieaugt un jau šobrīd uzņēmēji gatavojas sarežģītai ziemai, nespējot prognozēt ne turpmākās izmaksas, ne energoresursu pieejamību. Daļa uzņēmumu savu darbību turpina uz attīstībai paredzēto līdzekļu rēķina, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi spiesti samazināt savu darbību vai strādāt ar pārtraukumiem, taču izmaksām turpinot pieaugt, daudziem biznesiem darbību var nākties pārtraukt. Darbības pārtraukšanas gadījumā, negatīvas sekas skars gan preču un pakalpojumu saņēmējus, gan uzņēmumu darbiniekus, gan Latvijas konkurētspēju, eksportu un ekonomiku kopumā. Valsts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai ļautu saglabāt Latvijas uzņēmumu darbību un neievest valsti vēl dziļākā krīzē. LTRK prezidents Aigars Rostovskis komentē: “Šobrīd, kad energoresursu cenas ir sasniegušas nebijušus augstumus Krievijas kara Ukrainā un citu faktoru dēļ, noteikti ir...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Ziņot par iespējamajiem konkurences tiesību pārkāpumiem var, anonīmi tiešsaistē aizpildot anketu, kā arī personīgi vēršoties Konkurences padomē ar iesniegumu. Iesniegums jāveido pēc iespējas precīzāk, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par konkurences tiesību pārkāpumu, tajā skaitā kas ir pārkāpējs (jānorāda uzņēmuma (vai vairāku uzņēmumu) nosaukums un, ja iespējams, reģistrācijas numurs) un kas pierāda to, ka noticis pārkāpums - varat minēt visus faktus, kas liekas svarīgi. Ja iespējams, iesniegumam vēlams pievienot līgumu vai vēstuļu kopijas, e-pasta sarakstes izdrukas, cenu un citu līguma nosacījumu piedāvājumus, tirgus analīzes datus un jebkurus citus dokumentus, kas satur liecības par pārkāpumu vai pierādījumus par saikni starp prettiesiskām darbībām un uzņēmuma nodarītajiem zaudējumiem. Pievienotās dokumentu kopijas/izdrukas ir jāapliecina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Iesniegumā arī jānorāda, kuras likuma normas ir pārkāptas. Konkurences padome izskata Konkurences likuma 11. panta (aizliegtas vienošanās) un 13. panta (dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas...

Uzņēmēju vidū aktuāls ir jautājums par to, kāda sadarbība konkurentu starpā ir atļauta, lai to savstarpējās komunikācijas un sadarbības rezultātā netiktu pārkāpts Konkurences likums. Īpaši aktuāli tas ir Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas pret Ukrainu un saistīto ieviesto sankciju laikā. Nozaru pārstāvji nereti komunicē savā starpā, piemēram, asociācijās, lai kopīgi apspriestu problēmas un meklētu tām risinājumus. Konkurences padome (KP) skaidro, ka komunikācija starp savā starpā konkurējošiem uzņēmumiem par apstākļiem, kas skar konkrēto nozari kopumā, pati par sevi nav aizliegta, ja netiek pārsniegtas konkurentu pieļaujamās sadarbības robežas, t.i., tiek ievērots Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais vienošanās aizliegums. KP norāda, ka katrs gadījums vērtējams individuāli, un noteiktos apstākļos kopēja tirgus dalībnieku, kas uzskatāmi par konkurentiem, komunikācija vai paziņojumi var nonākt KP redzeslokā. Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem jautājumiem, kas saistīti ar komerciāli sensitīvu informāciju, ar uzņēmumu nākotnes plāniem un jebkādu citu informāciju, kas var ietekmēt konkurentu rīcību vai stratēģiju...

Līdz šim uzņēmumiem, kuru darbībās Konkurences padome konstatēja aizliegtu vienošanos jeb karteļa pazīmes, papildu naudas sodam tika piemērots arī gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Vienlaikus pasūtītājs jeb iepirkumu rīkotājs var vērtēt uzņēmuma īstenotos tehniskos, organizatoriskos un personālvadības pasākumus, lai lemtu par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu” un tādējādi, neskatoties uz liegumu, tomēr ļautu uzņēmumam piedalīties iepirkumos. “Uzticamības atjaunošana” īpaši aktuāla varētu kļūt nākamgad, kad spēkā stāsies grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas noteic, ka uzņēmumiem par iesaisti kartelī tiek piemērots nevis gadu, bet trīs gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Uzticamības atjaunošana – iespēja laboties un piedalīties iepirkumos Papildus pasūtītāja vērtējumam par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu”, Konkurences padome ir tiesīga pēc uzņēmuma vai pasūtītāja lūguma sniegt savu neatkarīgo viedokli jeb atzinumu par uzņēmuma īstenotajām aktivitātēm. To pasūtītāji kopsakarā ar citu tiem pieejamu informāciju var ņemt un var arī neņemt vērā, lemjot par attiecīgā pretendenta dalību publiskajā iepirkumā. Pasūtītāja iespēja lemt, vai uzņēmums ir...

Lai Konkurences padome (KP) izskatītu iespēju sadalīt naudas sodu vairākos maksājumos, nepieciešams KP iesniegt iesniegumu, kurā izteikts lūgums šo naudas sodu sadalīt un norādīts šāda lūguma pamatojums, informē KP izstrādātās vadlīnijas. Ņemot vērā, ka KP, izvērtējot lūguma pamatotību, veic uzņēmuma finanšu analīzi, iesniegumam ir pievienojami šādi uzņēmuma finanšu stāvokli raksturojoši dokumenti: aktuālākais operatīvais finanšu pārskats par gadu, kurā izteikts lūgums sadalīt naudas sodu;citi dokumenti, kas, uzņēmuma ieskatā, pamato uzņēmuma grūtības apmaksāt naudas sodu. Lūguma par naudas soda sadali izskatīšanas kārtība Konkurences padomē Lūgumam par naudas soda sadali obligāti jāpievieno tirgus dalībnieka piedāvājums, pēc kāda samaksas grafika tas apņemas naudas sodu apmaksāt, un pamatojums šādam grafikam. Tas gan automātiski nenozīmē, ka šāds grafiks tiks apstiprināts. Pēc uzņēmuma finanšu stāvokļa analīzes KP izvērtēs uzņēmuma piedāvāto naudas soda samaksas grafiku un apstiprinās naudas soda samaksas grafiku, ievērojot uzņēmuma finanšu situāciju pamatojošo informāciju un dokumentus. Svarīgi norādīt, ka tas, ka, tirgus dalībnieka ieskatā, tam ir radušās...

Eiropas Savienības (ES) likumdevēji vienojušies par būtiskiem noteikumiem, kas ļaus apkarot nelikumīga satura izplatīšanu tiešsaistē un aizsargās cilvēku pamattiesības digitālajā vidē. Eiropas Parlaments un Padome šodien panākuši politisko vienošanos par Digitālo pakalpojumu aktu. Tas kopā ar Digitālo tirgu aktu noteiks jaunus, lietotājiem drošākas un atvērtākas digitālās telpas standartus, kā arī vienlīdzīgākus konkurences apstākļus uzņēmumiem. Vairāk atbildības tiešsaistes platformām Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, tiešsaistes platformām, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem un tirdzniecības vietām, būs jāveic pasākumi, lai pasargātu lietotājus no nelikumīga satura, precēm un pakalpojumiem. Algoritmu pārredzamība: Eiropas Komisijai, kā arī dalībvalstīm būs piekļuve ļoti lielo tiešsaistes platformu algoritmiem Nelikumīga tiešsaistes satura (arī produktu un pakalpojumu) strauja izņemšana: skaidrāka paziņošanas un rīcības procedūra, kas dos lietotājiem tiesības tiešsaistē ziņot par nelikumīgu saturu un uzliks straujas rīcības pienākumus tiešsaistes platformām Pamattiesību aizsardzība tiešsaistē: stingrāki pasākumi, kas nodrošinās paziņojumu apstrādi bez patvaļas vai diskriminācijas un ievērojot pamattiesības, tostarp vārda brīvību un datu aizsardzību...

Konkurences padome (KP), skaidro, ka tirgus dalībniekiem, tajā skaitā, lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājiem, kas iepērk preces no piegādātājiem, ir jāievēro godīgas tirdzniecības principi atbilstoši Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteiktajam. Proti, arī gadījumā, ja piegādātāji atsevišķām preču grupām objektīvu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt pasūtījumu izpildi, NTPAL izpratnē tas nav uzskatāms par pietiekamu pamatu, lai preču iepircēji noteiktu piegādātājiem netaisnīgas sankcijas. KP norāda, ka vairāku nozaru uzņēmēji Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas un ar to saistīto ieviesto sankciju pret šīm valstīm rezultātā saskaras un var saskarties ar būtisku pārtikas un nepārtikas preču, kā arī izejvielu deficītu. Vienlaikus arī loģistikas sistēmā ieviestas izmaiņas, tostarp apgrūtināta vai pārtraukta preču piegāde, var ietekmēt preču, to izejvielu un iepakojumu pieejamību. Tāpat šajā laikā patērētāju pieprasījums pēc atsevišķām precēm būtiski palielinājies. Netaisnīgu un nepamatotu sankciju noteikšana ir aizliegta saskaņā ar NTPAL. Likums nosaka, ka “pircējiem, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Konkurences tiesību pārkāpumi ietekmē godīgu konkurenci, tādējādi kaitējot gan ekonomikai, gan tirgus dalībniekiem un patērētājiem kopumā. Katrs šāds pārkāpums potenciāli rada zaudējumus arī konkrētām juridiskām un fiziskām personām. Valsts kopējās ekonomiskās intereses konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā aizstāv Konkurences padome, taču zaudējumu atlīdzināšana privāttiesiskā ceļā ir katra cietušā rokās. Nesenie likumu grozījumi varētu motivēt privātpersonas aktīvāk realizēt savas tiesības uz zaudējumu atlīdzību. Grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā, kas spēkā stājušies 2017. gada 1. novembrī, paredz skaidru kārtību, kādā ikviena persona, kas cietusi no Eiropas Savienības vai nacionālo konkurences tiesību pārkāpuma, var prasīt zaudējumu atlīdzināšanu no tirgus dalībnieka, kas attiecīgo pārkāpumu aktīvi veicis un/vai pieļāvis. Līdz ar minētajiem grozījumiem ir pabeigta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk - direktīva) ieviešana....

Vairāku nozaru uzņēmēji pašlaik Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas un ar to saistīto ieviesto sankciju pret šīm valstīm rezultātā saskaras un var saskarties ar būtisku izejvielu deficītu, piemēram, metāla izejvielu trūkumu un graudaugu trūkumu pārtikas ražošanā, kā arī citu izejvielu deficītu. Konkurences padome (KP), ņemot vērā esošo situāciju, skaidro, ka uzņēmēji neatkarīgi no nozares ir tiesīgi veidot kopīgus izejvielu iepirkumus piegādēm uz Latviju, lai iegādātos lielāku preču apjomu un tādējādi no tā iegūtu ne tikai paši uzņēmēji, bet arī to klienti un patērētāji, saņemot zemākas cenas vai kvalitatīvāku preču piedāvājumu. Taču, lai uzņēmēju kopīga, saskaņota rīcība preču iepirkumos nepārkāptu konkurences tiesības, tiem jāveic vienošanās izvērtējums. Ņemot vērā, ka katra situācija ir individuāla, KP aicina izmantot konsultēšanās iespējas. KP vērš uzmanību, ka šāda vienošanās starp uzņēmumiem nedrīkst saturēt, tostarp, slēpti, tādus nosacījumus un ierobežojumus, kas pārsniegtu konkrētā kopīgā iepirkuma organizēšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu. Piemēram, uzņēmējiem aizliegts vienoties par klientu...

Latvijas un Lietuvas konkurences iestādes paralēli ir uzsākušas tirgus izpētes, lai laikus novērtētu tiešsaistes tirdzniecības platformu ietekmi uz e-komercijas attīstību Baltijas reģionā, informē Konkurences padome. Tas tiek darīts, laikus apzinātu iespējamās problēmsituācijas, kas varētu negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū. Novērots, ka pēdējos gados, bet jo īpaši COVID-19 pandēmijas laikā, būtiski attīstījusies e-komercija, ko veicina arī tiešsaistes tirdzniecības platformas. Latvija un Lietuva plāno aptaujāt valstīs operējošās tiešsaistes tirdzniecības platformas, kas nodrošina, piemēram, ēdienu piegādes, dažādu patēriņa preču, dāvanu kuponu pārdošanu patērētājiem, lai vērtētu to sadarbību ar uzņēmumiem, kas preces vai pakalpojumus ar platformas palīdzību vēlas piedāvāt patērētājiem. Tāpat iestādes plāno aptaujāt tos uzņēmumus, kas tiešsaistes tirdzniecības platformas izmanto, lai sasniegtu patērētājus. Kā norāda Konkurences padome, vairākkārt ir pētītas tādas pasaules mēroga tiešsaistes tirdzniecību platformas kā Amazon, eBay, Booking.com, taču līdz šim neizzinātas ir mazāka mēroga platformas, kas uzņēmējdarbību pamatā organizē vietējā līmenī, tostarp Baltijā. Plānots, ka tirgus uzraudzībā gūtie secinājumi konkurences iestādēm ļaus labāk...

Uzņēmumiem, kuriem Konkurences padome (KP) par dalību aizliegtā vienošanā jeb kartelī ir konstatējusi pārkāpumu, ir gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Tomēr kopš 2016. gada šādiem uzņēmumiem ir iespējams veikt tehniskos, organizatoriskos un personālvadības pasākumus, lai apliecinātu to uzticamības atjaunošanu un spēju novērst tādu pašu un līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos nākotnē. (KP) 13. septembrī ir sniegusi pozitīvu atzinumu par t.s. “Būvnieku karteļa” lietas dalībnieka – SIA “VELVE” – veiktajiem pasākumiem pasūtītāja “uzticamības atjaunošanai”, tādējādi saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 43. pantu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) 49. pantu pasūtītāji varēs lemt par uzņēmuma dalību publiskajos iepirkumos, neskatoties uz karteļa dalībniekam paredzēto aizliegumu vienu gadu piedalīties publiskajos iepirkumos. SIA “VELVE” jau pirms KP pieņemtā lēmuma t.s. “Būvnieku karteļa” lietā, piekrītot KP konstatētajiem faktiem, atzīstot savu vainu, sadarbojoties ar iestādi un izbeidzot tiesisko strīdu lietā ar noslēgto izlīgumu, ieguva ne tikai naudas soda samazinājumu, bet arī apliecināja savu izpratni par konkurences tiesību...

Konkurences padome (KP) izstrādājusi pašnovērtējuma rīku - vadlīnijas uzņēmējiem, lai tie patstāvīgi spētu novērtēt, vai savas neuzmanības vai zināšanu trūkuma dēļ tie nav iesaistījušies aizliegtā vertikālā vienošanā, piemēram, piekrītot tirgot preci par piegādātāja fiksētu cenu. Iesaiste vienošanās par minimālās vai fiksētās tālākpārdošanas cenas piemērošanu precei vai pakalpojumam ir uzskatāma par smagu konkurences tiesību pārkāpumu, par ko pienākas naudas sods līdz 5 % no uzņēmuma apgrozījuma. VADLĪNIJAS vertikālu vienošanos atpazīšanai un izvērtēšanai Vertikālas vienošanās, kuras noslēguši divi vai vairāki neatkarīgi tirgus dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas līmenī, nav aizliegtas, bet tirgus dalībniekiem ir pienākums patstāvīgi novērtēt, vai vienošanās neierobežo konkurenci, un tādējādi nav aizliegtas. Fiksēta tālākpārdošanas cena Viens no praksē izplatītākajiem vertikālās vienošanās iekļautiem ierobežojumiem konkurencei ir fiksētas tālākpārdošanas cenas noteikšana precei vai pakalpojumam. Šis konkurences ierobežojums var būt gan tieši noteikts līgumā kā fiksēta tālākpārdošanas cena, gan arī var tikt īstenots netiešā veidā, piemēram, paredzot izplatīšanas...

Krīze, kuru radījusi COVID-19 izplatība kā pasaulē, tā Latvijā, ir būtiski satricinājusi uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Konkurences padome (KP) pauž bažas attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem, kas var radīt ilgtermiņa sekas konkurencei. Mazie un vidējie tirgus dalībnieki kļūst vājāki, lielie – spēcīgāki Latvijas Tirgotāju asociācija ir norādījusi, ka COVID-19 krīze un spēkā esošie tirdzniecības ierobežojumi ārkārtējās situācijas laikā ir izteikti mainījuši tirdzniecības nozari Latvijā, vissmagāk ietekmējot mazos, vietējos tirgotājus un to fiziskās tirdzniecības, ēdināšanas u.c. vietas, kā arī tirgotājus, kuri nepiedāvā pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces, piemēram, apģērbu, apavus, hobija preces u.c. Šo tirgus dalībnieku bankrots būtiski samazinās konkurenci, krasi ietekmējot patērētāju iepirkšanās paradumus. Vienlaikus, atšķirībā no mazajiem tirgotājiem, vadošie tirdzniecības tīkli Latvijā ir daudz spējīgāki absorbēt COVID-19 krīzes laikā ieviestos ierobežojumus, kā arī rast risinājumus to pārvarēšanai. Piemēram, vadošie ikdienas patēriņa preču tirdzniecības tīkli Latvijā salīdzinoši ātri spēja paplašināt tirdzniecību interneta vidē, kā arī investēt resursus, lai nodrošinātu ērtas piegādes klientiem. Mazo...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Finanšu ministrijas vadībā ministriju sagatavoto Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plāna projektu, identificējusi vairākus būtiskus trūkumus, kas liegs sasniegt tā galveno mērķi – efektīvu finansējuma izlietojumu ekonomikas noturībai, atveseļošanai un uzņēmējdarbības atbalstam. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Uzskatām, ka plāna projektu vēl būtu jāpilnveido, ņemot vērā darba devēju iepriekš iesniegtos priekšlikumus un fokusējot publiskās investīcijas tādos pasākumos, kas spēs sekmēt inovācijas, produktivitāti, eksportspēju un ekonomikas transformāciju. Vienlaikus jāsniedz skaidrs un visaptverošs ekonomiskais izvērtējums par plānoto investīciju projektu atdevi.” Darba devēji norāda, ka plāna projekta ietvaros joprojām nav pareizi sabalansētas finansējuma proporcijas starp valsts institūciju stiprināšanu un pasākumiem ekonomikas noturībai, atveseļošanai, Covid-19 pandēmijas sociālo un ekonomisko seku pārvarēšanai. Pēc LDDK aplēsēm no finanšu tirgos aizņemtā finansējuma privātajā sektorā plānots ieguldīti tikai 18% no šobrīd plānotājām izmaksām, savukārt publiskajā sektorā 82%. Darba devēji aicina mainīt proporciju, nodrošinot plānā paredzēto finansējumu uzņēmējdarbībai vismaz 70% apmērā. Lai to īstenotu, jānodrošina savstarpēja...