KONKURENCE

Konkurences padome (KP) informē, ka ir konstatējusi aizliegtas vienošanās pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā. 26. februārī pārkāpumu lietas ietvaros KP uz tiesneša lēmuma pamata un ar valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu veica Konkurences likumā paredzētās procesuālās darbības pie diviem tirgus dalībniekiem, kas darbojas pārtikas mazumtirdzniecības nozarē."KP ir konstatējusi aizliegtas vienošanās sastāva pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, kas, iespējams, nav rīkojušies neatkarīgi un ir savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas, negatīvi ietekmējot patērētāju intereses un tādējādi varētu būt pārkāpuši līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā noteikto vienošanās aizliegumu," ziņo KP.Horizontālas aizliegtas vienošanās jeb karteļi ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, tādēļ par minētā pārkāpuma izdarīšanu tirgus dalībniekiem var tikt piemērots naudas sods līdz 10% no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē katram.KP procesuālo darbību mērķis ir pārliecināties par iespējamā pārkāpuma esamību konkrēto tirgus dalībnieku, pret kuriem ir ierosināta izpētes lieta, darbībās, procesuālo darbību laikā iegūstot...

Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums. KP lēmumā teikts, ka saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās, kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām. Kompānijai uzlikts tiesiskais pienākums nodrošināt, ka piegādātājiem ir nepārprotami skaidrs, ka konkrētās darījumu sarunas mērķis ir vienošanās par preču iepirkuma cenu grozīšanu, kā arī sākt sarunas un piedāvāt piegādātājiem vienoties par līgumos paredzētu abpusēji skaidru, samērīgu un līdzsvarotu preču iepirkuma cenu apspriešanas termiņu noteikšanu. Ja "Maxima Latvija" ierosina preču iepirkuma cenu grozījumus, jauno cenu apstiprināšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par sadarbības līgumā noteikto, ja vien puses par to rakstveidā nevienojas iepriekš. Gadījumā, ja sešu mēnešu laikā vienošanās netiek panākta, spēkā...

Pārliecība par globālo ekonomiku ir sasniegusi zemāko punktu piecu gadu laikā, liecina KPMG globāli veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Lai noturētu izaugsmi nākotnē, uzņēmumu vadītāji koncentrējas uz stratēģiskiem ieguldījumiem mākslīgajā intelektā (MI), talantos un noturībā pret riskiem. KPMG 2025. gada Globālais izpilddirektoru apskats (CEO Outlook), kurš tiek veidots jau 11. reizi, sniedz unikālu ieskatu 1350 izpilddirektoru domāšanas veidā un stratēģijās. Aptaujā iesaistīti vadītāji no 11 lielākajām pasaules ekonomikām (Austrālija, Kanāda, Ķīna, Francija, Vācija, Indija, Itālija, Japāna, Spānija, Apvienotā Karaliste un ASV), aptverot 12 nozīmīgākās nozares. Kaut arī uzticība globālajai ekonomikai ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim pēdējo piecu gadu laikā uzņēmumu vadītāji joprojām ir optimistiski par savu organizāciju nākotnes perspektīvām. Reaģējot uz notiekošajiem un savstarpēji saistītajiem izaicinājumiem, lielākā daļa līderu jau ir koriģējuši savas izaugsmes stratēģijas. Uzņēmumu vadītāji savu noturību un izaugsmi galvenokārt balsta uz investīcijām MI un augsta potenciāla talantu noturēšanu un pārkvalifikāciju. Arī investīciju atdeves prognozes MI jomā ir paātrinājušās, un...

Par konkurences tiesību pārkāpumiem būs atbildīgas arī tirgus dalībnieku amatpersonas, paredz valdības 23. septembra sēdē atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Konkurences likumā. EM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir paplašināt atbildības subjektu loku par Konkurences likuma un Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesību pārkāpumiem, ieviešot atbildību tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumā iesaistītajām tirgus dalībnieku amatpersonām. EM atzīmē, ka tirgus dalībnieku amatpersonām ir īpaša nozīme, ņemot vērā, ka šīs personas ir atbildīgas par pienācīgas kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu uzņēmumā, kā arī atbilstošas korporatīvās kultūras veidošanu un darbinieku apmācību. Arī no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu sniegtajiem viedokļiem izriet, ka atbildības piemērošana tikai tirgus dalībniekiem nesasniedz pietiekamu prevencijas līmeni, līdz ar to iespējamība, ka par pārkāpumu atbildīgajai personai arī varētu tikt piemērota atbildība, motivē tirgus dalībnieku amatpersonas un darbiniekus neiesaistīties nelikumīgās darbībās, tādējādi palielinot prevencijas līmeni. Savukārt jau izdarītu pārkāpumu gadījumā amatpersonu iespējamās atbildības esamība efektīvi palīdz konkurences iestādei atklāt...

Lai palīdzētu iepircējiem noteikt atbilstošus norēķinu termiņus ar piegādātājiem par precēm, kurām nav obligāti jānorāda minimālais derīguma termiņš – svaigajiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem (preces), Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi informatīvo materiālu "Kritēriji svaigu augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu atzīšanai par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma izpratnē". Tajā ietverti kritēriji, kas palīdz noteikt, vai šīs preces uzskatāmas par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) izpratnē. Preču korekta novērtēšana ir būtiska, jo tā tieši ietekmē to, kāds norēķinu termiņš ar piegādātājiem ir pieļaujams. Saskaņā ar NTPAL par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm tiek uzskatītas tādas preces, kuras savu īpašību dēļ vai noteiktā pārstrādes posmā kļūst nederīgas pārdošanai 30 dienu laikā pēc to novākšanas, sagatavošanas vai pārstrādes. Tomēr likums nenosaka konkrētus kritērijus, kas ļautu novērtēt, vai attiecīgās preces ir uzskatāmas par ātrbojīgām. Informatīvais materiāls tapis, proaktīvi reaģējot uz KP novēroto, ka iepircēji...

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī īstenoti 14 uzņēmumu pirkšanas un apvienošanās (M&A) darījumi ar kopējo vērtību 1,37 miljardi ASV dolāru, kas Latviju ierindo piektajā vietā Centrāleiropā, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais Centrāleiropas uzņēmumu pirkšanas un apvienošanās darījumu apskats. Latvija pēc darījumu vērtības ierindojas piektajā vietā Centrāleiropā aiz Čehijas, kurā darījumu vērtība pirmajā ceturksnī bija 5,77 miljardi ASV dolāru, aiz Grieķijas, kurā darījumu vērtība bija 3,02 miljardi ASV dolāru, aiz Turcijas, kurā darījumu vērtība bija 1,8 miljardi ASV dolāru, un aiz Polijas, kurā darījumu vērtība bija 1,76 miljardi ASV dolāru. Tikmēr Igaunijā 2025.gada pirmajos trijos mēnešos īstenoti 12 M&A darījumi ar kopējo vērtību 273 miljoni ASV dolāru, bet Lietuvā - 14 darījumi kopumā 52 miljonu ASV dolāru vērtībā. "EY" skaidro, ka Latvijas M&A darījumu rādītājus būtiski izceļ "Salling Holding" darījums par "Rimi Baltic" iegādi 1,349 miljardu ASV dolāru apmērā. Minētais darījums šogad pirmajā ceturksnī bija ceturtais lielākais visā Centrāleiropas reģionā. "EY" partneris Baltijas...

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Noteikumu projektu "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem". Šī projekta galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu un paātrināt administratīvos saskaņošanas procesus, lai veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju investīciju piesaistē un eksporta veicināšanā, kā arī atbalstītu aizsardzības industrijas attīstību. Noteikumu projekts aizstāj spēku zaudējušos Noteikumus Nr. 83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu”, kas tika uzskatīti par nepilnīgiem un nepietiekami elastīgiem, radot būtisku administratīvo slogu un nenodrošinot "zaļā koridora" priekšrocības plašākam nozīmīgu komersantu lokam, kā arī neparedzēja atvieglotu kārtību trešo valstu darbaspēka piesaistei, kur dokumentu saņemšana varēja ilgt pat sešus mēnešus. Jaunais regulējums nodrošinās prioritāru publisko pakalpojumu saņemšanu ekonomikai nozīmīgiem komersantiem, kas ir atzīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Prioritāri saņemamie publiskie pakalpojumi ietver divas galvenās jomas: nekustamā īpašuma attīstību (piemēram, paātrināti būvniecības procesi, kadastra darbības, teritorijas plānošana, ietekmes uz vidi novērtējums) un ārvalstu darbaspēka piesaisti (paātrināta D kategorijas vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšana). Piemēram,...

Konkurences padome (KP) izvērtējusi pašvaldības rīkoto atklāto iepirkumu par āra trenažieru ar regulējamu svaru izgatavošanu un piegādi, secinot, ka konkursa izbeigšana bez rezultāta ir saistīta ar pasūtītāja nepietiekamu tirgus izpēti un nolikuma prasību neatbilstību tirgū pieejamajiem risinājumiem. Konkrētajā iepirkumā piedalījās tikai viens pretendents, kura piedāvājums tika noraidīts neatbilstības dēļ, un konkursa procedūra tika izbeigta bez rezultāta. Iepazīstoties ar iepirkuma dokumentāciju, kā arī ar tā ietvaros notikušo apspriedi ar piegādātājiem, KP konstatēja, ka tirgus dalībnieki bija uzdevuši jautājumus un aicinājuši pasūtītāju pārskatīt tehniskās prasības, tādējādi sniedzot iespēju tirgus dalībniekiem kvalificēties iepirkumam. KP konstatēja, ka Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt āra trenažierus ar regulējamu svaru. Tikai viena pretendenta dalība un iepirkuma izbeigšana bez rezultāta norāda uz to, ka iepirkuma prasības, iespējams, bija pārāk ierobežojošas un neatspoguļoja tirgus piedāvājuma daudzveidību. KP aicināja pašvaldību izvērtēt iepirkuma dokumentācijā iekļautās prasības un tehnisko specifikāciju attiecībā uz āra trenažieriem ar regulējamu svaru, lai tās pēc iespējas labāk...

Lai veicinātu brīvu godīgu konkurenci, piesaistot pēc iespējas plašāku tirgotāju loku, Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi "Vadlīnijas par tirdzniecību pašvaldību organizētos un atbalstītos publiskos pasākumos". Ar vadlīnijām iecerēts panākt, lai pašvaldības sadarbībā ar uzņēmējiem nodrošinātu interesantāko un daudzveidīgāko preču un pakalpojumu sortimentu pasākuma apmeklētājiem un novērstu konkurences neitralitātes principa neatbilstības riskus. Vadlīnijās sniegti konkurences neitralitātes principa ievērošanas ieteikumi pašvaldībām attiecībā uz tirdzniecību pašvaldību organizētos publiskos pasākumos, pašvaldību organizētos publiskos pasākumos ar privāto komersantu atbalstu un privāto komersantu vai nevalstisko organizāciju organizētos pasākumos ar pašvaldības atbalstu. Vadlīnijās apkopoti labās prakses piemēri un problēmsituācijas saistībā ar tirdzniecības organizēšanas kārtību, pieteikšanās un tirgotāju atlases kritērijiem, vietējo komersantu atbalstu, pasākuma līdzfinansējuma piesaistīšanu, sadarbības principiem ar privātajiem pasākuma atbalstītājiem vai organizatoriem, u.c. Ņemot vērā tirdzniecības publiskajos pasākumos nozīmīgumu tirgotājiem, Vadlīnijas akcentē nepieciešamību pašvaldībām izstrādāt skaidrus, pamatotus un caurspīdīgus dalības tirdzniecībā nosacījumus, kas tiek vienlīdzīgi piemēroti. Jāizvairās no nesamērīgiem šķēršļiem – gan finansiāliem, gan organizatoriskiem – kas var...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi anonīmo lauksaimniecības un pārtikas preču ražotāju un piegādātāju aptauju, lai noskaidrotu, cik iedarbīgi ir KP īstenotie pasākumi, lai mazinātu negodīgu tirdzniecības praksi (turpmāk – NTP), kā arī novērtētu faktiskās piegādātāju un pircēju attiecības. Respondentu sniegtās atbildes liecina, lai gan uzlabojas piegādātāju informētība un aizsardzība pret NTP, tomēr daļa piegādātāju joprojām saskaras ar ekonomiski spēcīgāku pircēju izdarīto spiedienu. Kopā aptaujā piedalījās 54 piegādātāji no dažādām pārtikas nozarēm, tomēr visplašāk pārstāvētas bija piena produktu, gaļas un gaļas izstrādājumu, augļu, ogu un dārzeņu, kā arī graudaugu un miltu produktu nozares. Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa respondentu (83%) ir piederīgi vismaz vienai no piegādātāju intereses pārstāvošajām asociācijām vai biedrībām, kas liecina par augstu asociāciju un biedrību organizētību un, iespējams, to pieaugošo nozīmi piegādātāju interešu aizstāvībā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami pieaudzis piegādātāju informētības līmenis par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) regulējumu. Piemēram, ja pērn tikai 49% piegādātāju bija zināms...

Konkurences padome (KP) informē, ka tā pēdējo divu gadu laikā ir saņēmusi mazāk nekā desmit iesniegumus no pārtikas vai lauksaimniecības preču piegādātājiem, kuros tiek lūgts KP skaidrojums par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) piemērošanu. Tāpat arī KP nav saņemts neviens ziņojums no piegādātājiem vai nozares asociācijām, kas liecinātu par pircēju negodīgu tirdzniecības praksi. KP aicina piegādātājus aktīvi iesaistīties un ziņot par pārkāpumiem pārtikas piegādes ķēdē, veicinot godīgu konkurences vidi. NTPAL mērķis ir aizliegt negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī aizliegt nepārtikas preču mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem. NTPAL ir spēcīgs instruments, kas varētu mainīt tirgus vidi, ja vien piegādātāji izmantotu savas tiesības un aktīvi ziņotu par negodīgu tirdzniecības praksi likuma uzraugošajai institūcijai – Konkurences padomei. Atkarība no konkrēta pircēja var radīt piegādātājam bažas, ka jebkāda veida konflikta risināšana var izraisīt negatīvas sekas, piemēram, nelabvēlīgu...

Konkurences padome (KP) ir pieņēmusi lēmumu izbeigt lietas izpēti par iespējamu aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas nozarē, konkurējošiem tirgus dalībniekiem dibinot kopīgu uzņēmumu un piedaloties iepirkumos personu apvienībā. Izpētes lietas ietvaros KP ieguva pārliecinošas norādes, ka uzņēmumi nav rīkojušies prettiesiski un lēma par lietas izbeigšanu, nekonstatējot Konkurences likuma pārkāpumu. 2024. gada februārī KP ierosināja izpētes lietu pēc iestādē saņemta publiskā pasūtītāja iesnieguma par aizdomām par pretendentu aizliegtu vienošanos. Pasūtītājs norādīja uz bažām par tirgus dalībnieku SIA “ALleks un V” (turpmāk - AV) un SIA Concord Service Group (turpmāk - CSG) veidotu personu apvienību “Aleks un V Concord Service Group CNC”, kopā piedaloties iepirkumā par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ar kopīgi veidotu uzņēmumu SIA “CNC”. KP norāda, ka AV un CSG ir uzskatāmi par konkurentiem un pirms kopīgi veidota uzņēmuma izveides bija spējīgi iepirkumos pretendēt individuāli. Lietas izpētes ietvaros KP īstenoja procesuālās darbības tirgus dalībnieku juridiskajās un faktiskajās adresēs, iegūstot gan...

Lai nepieļautu pašnodarbināto personu diskrimināciju, Konkurences padome (KP) veica pārrunas ar Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF) par atbalsta instrumentu pieejamības ierobežojumu novēršanu VKKF projektu konkursos. Pārrunu ceļā VKKF apņēmās novērst neatbilstību konkurences neitralitātes regulējumam un no šī gada arī fiziskas personas, kuras Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, VKKF konkursos varēs pretendēt uz finansiālu atbalstu projektu konkursos pēc līdzvērtīgiem kritērijiem kā juridiskas personas. Pēc iestādē saņemta iesnieguma KP uzsāka izpēti par VKKF ierobežojošo rīcību pret pašnodarbinātajām personām, liedzot tām pretendēt uz finansējumu projektu īstenošanai. Izpētes laikā KP secināja, ka fiziskajām personām tiek piemēroti ierobežojumi, kas paredz, ka tās var pretendēt tikai uz mācību stipendijām, radošā darba stipendijām un mācību vai radošā darba stipendiju radošam braucienam. Attiecīgi izslēdzot iespēju pašnodarbinātai personai pretendēt uz finansējumu vērienīgāka projekta īstenošanai, piemēram, pasākuma rīkošanai, grāmatas izdošanai un citiem. Pārrunu laikā KP norādīja VKKF, ka Latvijā ir iespējamas vairākas saimnieciskās darbības formas un ar saimniecisko...

2024. gada 26. decembrī stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas paredz Konkurences padomei (KP) jaunu funkciju – sniegt metodisko atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu apzināšanā, kā arī to novērtēšanā un aprēķināšanā. Turpmāk KP sniegs konsultācijas publiskajiem pasūtītājiem zaudējumu novērtēšanas aprēķinos un aprēķināšanas metodes izvēlē, kā arī nodrošinās konsultatīvu atbalstu radīto zaudējumu aprēķināšanā publiskajam pasūtītājam prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā. Jaunās funkcijas izpilde tiks nošķirta no administratīvā procesa ietvaros veiktās konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanas iestādē, tādējādi novēršot interešu konflikta riskus. Tas nozīmē, ka ar jauno funkciju KP analizēs tikai publiskā pasūtītāja iesniegtu informāciju un KP sniegtajiem atzinumiem, aprēķiniem un konsultācijām būs ieteikuma raksturs. Jānorāda, ka arī KP priekšsēdētājs neiesaistīsies atzinumu sniegšanā un to saturā pēc būtības. Juris Gaiķis, KP priekšsēdētājs: “Zaudējumu atgūšana ikvienam publiskajam pasūtītājam ir kā taisnīga uzvara cīņā pret netaisnīgu piegādātāju rīcību, kuras rezultātā upuri ir bijuši ne vien paši pasūtītāji, bet arī patērētāji, kuriem, piemēram, ir pieaugušas...

Konkurences padome (KP), ņemot vērā saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, pēc pašas iniciatīvas no 2023. gada pavasarim līdz 2024. gada pavasarim īstenoja apjomīgu pētījumu, kurā analizēja pārtikas produktu cenu mainību un pārnesi no ražotāja uz pārstrādātāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju, kā arī vērtēja, vai piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbība atbilst normatīvam regulējumam. Lai uzlabotu situāciju pārtikas produktu mazumtirdzniecībā, KP sagatavoja un 10. jūlijā iesniedza Ekonomikas ministrijai (EM) priekšlikumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) grozījumiem. Konkurences padome padziļinātajā tirgus uzraudzībā secināja, ka daļa mazumtirdzniecības veikalu atsevišķai Latvijā ražotai produkcijai olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu grupā piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotai produkcijai. Aptuveni 30 procenti mazumtirgotāju piemērojuši lielāku uzcenojumu Latvijas ražotāju produkcijai, salīdzinot ar importēto. Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā Ņemot vērā tirgus uzraudzībā konstatēto, Ministru kabinets š.g. 9. aprīlī noteica KP uzdevumu “sagatavot un iesniegt ekonomikas ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai...