KONKURENCE

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Finanšu ministrijas vadībā ministriju sagatavoto Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plāna projektu, identificējusi vairākus būtiskus trūkumus, kas liegs sasniegt tā galveno mērķi – efektīvu finansējuma izlietojumu ekonomikas noturībai, atveseļošanai un uzņēmējdarbības atbalstam. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Uzskatām, ka plāna projektu vēl būtu jāpilnveido, ņemot vērā darba devēju iepriekš iesniegtos priekšlikumus un fokusējot publiskās investīcijas tādos pasākumos, kas spēs sekmēt inovācijas, produktivitāti, eksportspēju un ekonomikas transformāciju. Vienlaikus jāsniedz skaidrs un visaptverošs ekonomiskais izvērtējums par plānoto investīciju projektu atdevi.” Darba devēji norāda, ka plāna projekta ietvaros joprojām nav pareizi sabalansētas finansējuma proporcijas starp valsts institūciju stiprināšanu un pasākumiem ekonomikas noturībai, atveseļošanai, Covid-19 pandēmijas sociālo un ekonomisko seku pārvarēšanai. Pēc LDDK aplēsēm no finanšu tirgos aizņemtā finansējuma privātajā sektorā plānots ieguldīti tikai 18% no šobrīd plānotājām izmaksām, savukārt publiskajā sektorā 82%. Darba devēji aicina mainīt proporciju, nodrošinot plānā paredzēto finansējumu uzņēmējdarbībai vismaz 70% apmērā. Lai to īstenotu, jānodrošina savstarpēja...

COVID-19 pandēmijas laikā mazumtirdzniecības nozares būtiska problēma ir mazumtirgotāju darbībā, kas saistīta ar netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu un preču atpakaļ atdošanu, konstatējusi Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā. Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā šo nosacījumu ievērošana ir jo īpaši nozīmīga. Pamatojoties uz Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu (NMPAL), šāda mazumtirgotāju darbība ir uzskatāma par negodprātīgu un aizliegtu. Tirgus uzraudzības mērķis bija identificēt iespējamās mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējās sadarbības problēmas COVID-19 "pirmā viļņa" jeb ārkārtējās situācijas laikā no 2020. gada 12. marta līdz 9. jūnijam, padziļināti vērtējot mazumtirgotāju piemērotās sankcijas un preču atpakaļ atdošanas gadījumus. Tirgus uzraudzībā KP konstatēja, ka mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbības līgumos bija iekļauti atšķirīgi sankciju piemērošanas noteikumi akcijas un ārpus akcijas precēm, kā arī līgumi paredzēja konkrētu piemērojamo līgumsodu eiro naudas izteiksmē, nevis procentuālu līgumsodu, kas izrietētu no piegādes neizpildes apmēra. NMPAL paredz vienotas prasības sankciju piemērošanā gan akcijas precēm, gan precēm bez akcijas. Atbilstīgi likumam sankciju apmērs par...

Konkurences padome (KP), sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), aicina piedalīties akcijā “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei – 2020”, kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos. Akcija ir spēkā līdz 20.novembrim. Tajā var piedalīties uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, juridiskie biroji, kā arī jebkurš interesents, kurš novērojis vai saskāries ar šķēršļiem publiskajos iepirkumos, kas nepamatoti kavē vai ierobežo uzņēmējdarbības attīstību un konkurenci. Akcijas pieteikumus izvērtēs KP un IUB ekspertu komisija, izvērtējot to atbilstību nolikumā noteiktajiem kritērijiem. Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā. Pirmo trīs vietu ieguvēji tiks apbalvoti Pasaules Konkurences dienai veltītajā digitālajā vebinārā 4. decembrī. Lai piedalītos akcijā, interesentiem ir jāaizpilda elektroniski sagatavota anketa vai anketas sagatave, kurā jānorāda, kāds šķērslis vai ierobežojums publiskajos iepirkumos laika...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Konkurences padomi ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Konkurences likumā (turpmāk - Likumprojekts), kas š.g. 8.oktobrī ir izsludināti starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē. Jauni naudas sodi - līdz pat 10% no globālā apgrozījuma Likumprojektā ir precizēta tirgus dalībnieku, to apvienību un citu personu atbildība, ja tiek sniegti nepilnīgi paskaidrojumi, kā arī ar izmeklējamo lietu saistīto personu pienākums nodrošināt piekļuvi informācijai (ziņām), kas tām ir pieejama. Cita starpā likumprojekts paredz pārskatīt tirgus dalībniekam piemērojamos naudas sodus, nosakot izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos. Naudas sodu atturošā iedarbība Eiropas Savienībā ievērojami atšķiras, kas būtiski mazina atturēšanu no konkurences tiesību pārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi ir īpaši svarīgi unificēt naudas soda minimālo apmēru ES ietveros. Attiecīgi likumprojektā ir precizētas Konkurences likuma tiesību normas, kas attiecas uz naudas soda aprēķināšanas kritērijiem. Tās paredz, ka konkurences tiesību pārkāpēja atbildība turpmāk tiks noteikta no tā apgrozījuma pasaulē, un par vienošanās aizlieguma un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumiem maksimāli...

Konkurences padome, sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, aicina piedalīties akcijā “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei – 2020”, kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos. Akcijas mērķis ir identificēt publiskajos iepirkumos ietvertus nepamatotos šķēršļus konkurencei un rosināt to novēršanu. Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā. “Zināms, ka publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvāko valsts budžeta izlietojumu, saņemot labāko piedāvājumu cenas un kvalitātes ziņā. Tomēr realitātē var novērot, ka iepirkumu pasūtītāju nezināšanas vai ļaunprātības dēļ, tiek kropļota konkurence publiskajos iepirkumos. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp godprātīgi organizēti publiskie iepirkumi un godprātīgs publisko finanšu līdzekļu izlietojums, piedalīties Konkurences padomes rīkotajā akcijā, kas šajā gadā norisinās sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot tādu publisko iepirkumu vidi, kas...

Konkurences padome (KP) informē, ka tā ir sagatavojusi pašnovērtējuma rīku uzņēmējiem, lai tie varētu pārliecinātos, vai neuzmanības vai zināšanu trūkuma dēļ nav iesaistījušies aizliegtā vienošanā ar konkurentiem jeb kartelī, kas ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums. Pašnovērtējuma rīkā ir apkopotas tipiskākās situācijas, bet ne visi iespējamie piemēri, kurās uzņēmēji apzināti vai neapzināti var kļūt par karteļa dalībniekiem. Piemēram, par aizliegtu vienošanos tiek uzskatīta konkurentu saziņa par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētā iepirkumā, par piedāvātajām cenām iepirkumos vai lūgumu sagatavot „aizsega piedāvājumus” bez patiesas vēlmes konkurēt, jo uzņēmēji jau ir nolēmuši, kurš būs ieplānotais uzvarētājs. Tāpat aizliegtas ir uzņēmumu vienošanās par cenām, tirgus un klientu sadali u.c. nosacījumiem, par ko draud gan bargs naudas sods līdz pat 10 % no uzņēmuma iepriekšējā gada neto apgrozījuma, gan arī gadu ilgs liegums piedalīties iepirkumos. Konkurences tiesības paredz, ka uzņēmums var tikt sodīts par aizliegtu vienošanos, kas īstenota pirms gada, pieciem vai pat desmit gadiem....

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantam 2020. gadā vairumam valsts iestāžu un pašvaldību ir jāveic izvērtējums, vai to iesaistīšanās komercdarbībā caur tām piederošām kapitālsabiedrībām ir juridiski un ekonomiski pamatota. Tā kā izvērtējums paredz nepieciešamību pēc Konkurences padomes (KP) atzinuma, iestāde sagatavoja pašnovērtējuma rīku, lai publiskām personām atvieglotu izvērtēšanas procesu, kas saistīts ar līdzdalības pārvērtēšanu kapitālsabiedrībā. Saskaņā ar VPIL 88.panta pirmo un otro daļu publiska persona – valsts un pašvaldības – savu funkciju efektīvai izpildei var iesaistīties komercdarbībā, dibinot savu kapitālsabiedrību, iegūstot līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabājot līdzdalību vai paplašinot kapitālsabiedrības darbību. Tomēr visos minētajos gadījumos publiskai personai ir obligāts nosacījums veikt izvērtējumu un gūt apstiprinājumu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību jeb uzticēt preču un pakalpojumu sniegšanu privātajiem uzņēmējiem, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Lai novērstu riskus, ka publiska persona nepamatoti iesaistās komercdarbībā...

Ārkārtējās situācijas laikā mazumtirgotājiem sadarbībā ar piegādātājiem ir jāievēro godīgas mazumtirdzniecības principi atbilstīgi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NMPAL) noteiktajam, brīdina Konkurences padome (KP). Neskatoties uz to, ka piegādātāji krīzes laikā atsevišķām preču grupām nespēj nodrošināt būtiski lielāku pasūtījumu izpildi, tas nav pamats, lai mazumtirgotāji noteiktu netaisnīgas sankcijas. Jāpamato preces atpakaļ atdošana krīzes dēļ Jāņem vērā, ka ārkārtējā situācija ir iestājusies no uzņēmuma rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ. Tāpēc tie mazumtirgotāji, kuri valsts noteikto ierobežojumu dēļ ir pārtraukuši savu saimniecisko darbību un kuri rakstiski ir vienojušies ar piegādātāju par preču atpakaļ atdošanu, un tajā pašā laikā piegādātājam pastāv iespēja realizēt preci citos kanālos, drīkst preci atdot atpakaļ. Šī atkāpe attiecas gan uz pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirgotājiem. Tomēr mazumtirgotājiem, atdodot preces atpakaļ, nepieciešamības gadījumā ir jāspēj pamatot, ka preču atdošana tiešā veidā izriet no valstī noteiktās ārkārtējās situācijas ierobežojumiem. Tādējādi KP par šādu rīcību nepiemēros atbildību mazumtirgotājiem atbilstīgi NMPAL noteiktajam. Nav pieļaujamas netaisnīgas...

Latvijas Konkurences padome informē, ka 23. martā Eiropas Konkurences tīkls, kurā ietilpst Eiropas Savienības konkurences iestādes, tajā skaitā arī Latvijas Konkurences padome, publicējis kopīgu aicinājumu uzņēmējiem COVID-19 krīzes laikā ievērot konkurences tiesības. Eiropas Konkurences tīkls pilnībā apzinās sociālās un ekonomiskās sekas, ko izraisījis COVID-19 uzliesmojums Eiropas Savienībā, taču, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, ieviestie pagaidu pasākumi, konkurences iestāžu ieskatā, nav uzskatāmi par tik problemātiskiem, kas varētu radīt konkurences pārkāpumus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā, vai arī to sasniegtais mērķis un efektivitāte ir būtiskāki nekā radītie konkurences ierobežojumi. Ja uzņēmumiem rodas šaubas par šādu sadarbības iniciatīvu savietojamību ar ES konkurences tiesībām, tad tie jebkurā laikā var sazināties ar Latvijas Konkurences iestādi vai Eiropas Komisiju, ja sadarbība pārsniedz nacionālās valsts robežas. Tajā pašā laikā ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, ka tos produktus, kas pašreizējā situācijā ir uzskatāmi par nepieciešamiem, lai pasargātu iedzīvotāju veselību, piemēram, sejas maskas un dezinficējošie šķidrumi, aizvien iespējams iegādāties...

2020. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas aizliedz publiskām personām – valstij, pašvaldībām un tām piederošām kapitālsabiedrībām – pārkāpt vienlīdzīgas konkurences principus, nepamatoti ierobežojot vai pat liedzot privātajiem uzņēmējiem iespēju darboties tirgū. Publisku personu radīti konkurences kropļojumi var izpausties dažādos veidos, tomēr visbiežāk publiskas personas savā darbībā neievēro konkurences neitralitātes principu un diskriminē privātos uzņēmējus. Piemēram, publiska persona, izmantojot administratīvo varu, īpašu labvēlību izrāda savai kapitālsabiedrībai, tādējādi nepamatoti ierobežojot privāto uzņēmēju iespējas piedāvāt līdzvērtīgus pakalpojumus. Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: “Konkurences neitralitāte jeb vienlīdzīgi spēles noteikumi visiem – tā ir alfa un omega jebkuras nozares politikas veidotājam, jebkurai amatpersonai, kam rūp godīgas komercdarbības vide. Tāpēc aicinu uzņēmējus, kas saskārušies ar publisku personu izraisītiem vai veicinātiem konkurences kropļojumiem, ziņot par tiem Konkurences padomei, lai mēs maksimāli ātri varētu izlīdzināt konkurences svaru kausus.” Grozījumi Konkurences likumā publiskām personām aizliedz diskriminēt tirgus dalībniekus, radīt priekšrocības sev piederošām kapitālsabiedrībām...

Konkurences padome (KP) aicina piedalīties akcijā “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei”, kurā jāpiesaka likumos, Ministru kabineta noteikumos, pašvaldību saistošajos noteikumos un citos normatīvajos aktos iekļautie nepamatotie ierobežojumi konkurencei vai uzņēmējdarbībai. Akcijas mērķis ir identificēt nepamatotos šķēršļus un rosināt to novēršanu. Akcijā var piedalīties uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, juridiskie biroji, kā arī jebkurš interesents, kurš novērojis vai saskāries ar šķēršļiem normatīvajā regulējumā, kas nepamatoti kavē vai ierobežo uzņēmējdarbības attīstību un konkurenci. Par šķērsli konkurencei var uzskatīt normatīvo aktu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta jaunu tirgus dalībnieku ienākšana tirgū vai no tirgus ir spiesti aiziet jau esošie tirgus dalībnieki, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas konkurēt tirgū. “Likumu un dažādu noteikumu izstrādātājiem ir atbildīgs uzdevums – jāveido līdzsvarots regulējums: tas nedrīkst būt vairāk ierobežojošs, nekā ir vajadzīgs. Tomēr realitātē var novērot, ka uzņēmēju darbību kavējoši konkurences ierobežojumi nereti ir iekļauti kā...

Konkurences padome (KP) atgādina: lai novērstu riskus, ka publiska persona nepamatoti iesaistās komercdarbībā un tādējādi kropļo konkurenci, apgrūtinot vai pat padarot neiespējamu privāto komersantu darbību tirgū, publiskām personām, dibinot jaunas vai pārvērtējot savu līdzdalību esošajās kapitālsabiedrībās, nepieciešams veikt plānoto darbību izvērtējumu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta pirmo un otro daļu publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību, iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabāt līdzdalību vai paplašināt kapitālsabiedrības darbību, ja, veicot līdzdalības izvērtējumu, tiek pamatots, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Lai izvērtēšanas procesu padarītu viegli uztveramu, KP ir sagatavojusi informatīvu materiālu "Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana" , kurā skaidrots, ko nozīmē publiskai personai rīkoties atbilstoši VPIL 88. panta prasībām, kāda ir dibināšanas vai līdzdalības izvērtēšanas gaita, izklāstīts KP...

Konkurences padome (KP) pirmajā pusgadā organizējusi sešas brīdinājuma procedūras desmit uzņēmumiem un piecām fiziskām personām par iespējamu iesaisti konkurentu aizliegtās vienošanās jeb karteļos. Izsakot brīdinājumus, KP iespējamās aizliegtu vienošanos pazīmes un kaitējumu tirgum un patērētājiem var novērst pēc iespējas ātri. Pirmajā pusgadā KP redzeslokā nonākuši dažādu nozaru pārstāvji, tajā skaitā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, biroja tehnikas izplatīšanas pārstāvji un nožogojuma montāžas veicēji. Aizliegtas vienošanās iepirkumos nemainīgi ir biežāk konstatētais un smagākais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā. Lai nodrošinātu efektīvu konkurences tiesību uzraudzību, KP iespējamus pārkāpumus, kas ietekmē mazāku daļu tirgus un sabiedrības, saskaņā ar prioritizācijas stratēģiju novērš alternatīvos veidos, piemēram, izskatot brīdinājumus un nepiemērojot naudas sodu. Tas atbilst arī vispārējam valsts pārvaldes “Konsultē vispirms” principam. KP saglabā informāciju par izteiktajiem brīdinājumiem. Ja brīdinātais uzņēmums nākotnē atkārtoti nonāks KP redzeslokā saistībā ar līdzīgiem iespējamiem pārkāpumiem, tie tiek izmeklēti kā atkārtota pārkāpuma lieta.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) tirgu apjomīgā regulācija un pārmērīgā finanšu un darbības rādītāju publiskošana ir padarījusi pārlieku caurredzamu, un tas apdrošināšanas sabiedrībām ļauj viegli sekot līdzi konkurentu darbībai, tai pielāgoties un veikt ekonomiski nepamatotas atkāpes no individuālās cenu politikas, norādījusi Konkurences padome (KP), kura rosina atbildīgās institūcijas īstenot nozīmīgas korekcijas. KP tirgus izpēte (KP ziņojums par OCTA tirgu lasāms šeit) liecina, ka OCTA prēmijas vidējā pieauguma amplitūda un apmērs katrai apdrošināšanas sabiedrībai ir atšķirīgs, tomēr ne visām sabiedrībām tas bijis pamatots ar ekonomisko situāciju un individuālajiem OCTA finanšu rādītājiem. KP konstatēja, ka konkurentiem OCTA tirgū brīvi ir pieejama būtiska individuāla komercinformācija, kas tieši apdrošināšanas sabiedrībām, nevis patērētājiem sniedz ieguvumus un skaidrojumus par OCTA tirgus tendencēm. Tas OCTA sistēmu padara pārlieku caurskatāmu, ļauj apdrošināšanas sabiedrībām monitorēt tirgu un attiecīgi pielāgoties konkurentu rīcībai. KP identificēja arī OCTA informācijas sistēmu, kuru apdrošināšanas sabiedrības izmanto ikdienas darbībā, tajā...

Konkurences padome (KP) aicina ieinteresētās puses - valsts, pašvaldības un to kapitālsabiedrības, nevalstiskās organizācijas, privātā sektora u.c. pārstāvjus - līdz 24. maijam iepazīties un izteikt viedokli par iestādes sagatavoto konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīniju projektu. Dokumenta mērķis ir veicināt publisku personu izpratni par konkurences neitralitāti un grozījumiem Konkurences likumā, tādējādi stiprinot brīvas un godīgas konkurences ievērošanu valsts un pašvaldību darbībā. Valstij, pašvaldībām un to piederošajām kapitālsabiedrībām ir īpaša atbildība ievērot konkurences neitralitātes principu – nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret privātajiem un publiskajiem uzņēmējdarbības dalībniekiem. Ja publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības kavē, ierobežo vai deformē konkurenci, šāda rīcība ilgtermiņā var motivēt privātos uzņēmējus pārtraukt savu darbību, kavēt investīciju ieplūšanu un inovāciju rašanos. Tas var atstāt arī negatīvas sekas uz patērētājiem, ierobežojot to izvēles iespējas un radot nepamatotu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. Konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīnijās skaidrots konkurences neitralitātes jēdziens un principi, Konkurences likumā paredzētie ierobežojumi publiskām personām, kā arī sniegti ieteikumi valsts...