KONKURENCE

Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi vadlīnijas tirgus dalībniekiem, kuri aktīvi piedalās iepirkumu procedūrās, īpaši, apvienojoties pilnsabiedrībā un vienojoties par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos. Vadlīniju mērķis ir izglītot tirgus dalībniekus par apstākļiem, kas ir jāņem vērā, izvērtējot kopīga piedāvājuma iesniegšanu iepirkumā un kādi ir nosacījumi, lai kopīga piedāvājuma iesniegšana iepirkumā nepārkāptu Konkurences likumu. Kopīgu piedāvājumu iesniegšana veicina uzņēmēju dalību iepirkumos, kuros tie citādāk nespētu kvalificēties. Apstākļos, kad tirgus dalībnieki nav spējīgi iepirkumā piedalīties individuāli, to sadarbība, iesniedzot kopīgu piedāvājumu, nav uzskatāma par Konkurences likuma pārkāpumu, ņemot vērā, ka konkrētā iepirkuma ietvaros, tie nav uzskatāmi par konkurentiem. Turpretī personu apvienības starp uzņēmumiem, kuri spēj iepirkuma līgumsaistības ekonomiski, finansiāli un tehniski izpildīt patstāvīgi, var pārkāpt Konkurences likumā noteikto vienošanās aizliegumu. Ieva Šmite, KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore: “Vērtējot aizliegtu vienošanos pārkāpumu izpētes lietas pēdējo piecu gadu periodā, ir novērojama tendence, ka tirgus dalībnieki nereti kopīgu dalību iepirkumos izmanto nevis objektīvu iemeslu dēļ,...

Latvijā 2023. gadā bija 57,4 tūkst. lauku saimniecību, par 11,6 tūkstošiem jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā. Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati. 2023. gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni ha, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 ha lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās). 2023. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu par 8,2 tūkst. samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 ha palielinājies par 0,2 tūkst. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020. gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk...

Konkurences padome (KP) 2023. gadā izvērtēja SIA “AC Kurzemes Vārds” (Kurzemes Vārds) sūdzību par Satiksmes ministrijas un Kultūras ministrijas darbībām, sniedzot valsts atbalstu VAS “Latvijas Pasts” zaudējumu segšanai par preses piegādāšanu, vienlaikus nenodrošinot valsts atbalstu zaudējumu segšanai privātajam komersantam, kurš arī nodrošina abonētās preses piegādes pakalpojumus. Izvērtējot iesniegumu, KP konstatēja normatīvā regulējuma nepilnības, aktīvi turpinot iesākto darbu pie vienlīdzīgas konkurences veidošanas preses piegādes pakalpojumu tirgū Latvijā. Izvērtējot iesniegumu, kurā Kurzemes Vārds norādīja, ka ministrijas ar savu darbību pārkāpj Konkurences likuma 14.1 panta pirmo daļu, kas nosaka, ka publiskas personas - valsts un pašvaldības, kā arī to kapitālsabiedrības - ar savu darbību nevar kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Tostarp Kurzemes Vārds lūdza KP rosināt pārkāpuma lietu pret Satiksmes ministriju un Kultūras ministriju. KP nekonstatēja pamatu lietas ierosināšanai par konkurences neitralitātes pārkāpumu, ņemot vērā, ka VAS “Latvijas Pasts” saskaņā ar normatīvo regulējumu par abonētās preses piegādi, tostarp pastāvošo kompensācijas atbalsta mehānismu, ir universālais pasta...

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie “Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība”, kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie “Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi”, tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir “lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs” un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir “pircējs” un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 13. februārī galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi trijos likumos, atvieglos procedūras, lai iedzīvotāji varētu pāriet pie kredītdevēja, kurš piedāvā labākus nosacījumus. Likumprojektiem Saeima iepriekš noteikusi steidzamību. Hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša, jo, aizejot pie cita kreditētāja, vairs nebūs jāmaksā pārkreditēšanas maksa. Tāpat vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana. Patlaban tieši samērā dārgais pārkreditēšanas process ir viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem un iemesliem, kā dēļ iedzīvotāji nepārslēdz līgumus pie cita kredītdevēja. Bankas piemēro komisijas maksu gan par izsniegto kredītu, gan arī pārkreditēšanās brīdī, un izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi, pauž par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem kredītiestādes varētu gūt peļņu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā no 400 līdz 600 eiro, aprēķinājusi Ekonomikas ministrija. Ja iedzīvotājs vēlēsies mainīt...

Eiropas Komisija (EK) 8. februārī pieņēma pārskatītu paziņojumu par tirgus definīciju (paziņojums). Lai apvienošanās darījumu un gandrīz visu pretmonopola lietu novērtēšanā definētu tirgu, ir jānosaka uzņēmumu savstarpējās konkurences robežas. EK norādījumos ir ņemta vērā tirgus jaunā realitāte un izmaiņas EK lietu izskatīšanas praksē un Eiropas Savienības (ES) judikatūrā. Tas uzlabos pārredzamību un juridisko noteiktību uzņēmumiem, veicinās noteikumu ievērošanu un sekmēs efektīvāku izpildes panākšanu. Ar pārskatīto paziņojumu pirmo reizi tiek pārskatīts 1997. gadā pieņemtais paziņojums par tirgus definīciju. Tas atspoguļo būtiskās pārmaiņas, kas notikušas gadu gaitā, jo īpaši augošo digitalizāciju un jaunos preču un pakalpojumu piedāvāšanas veidus, kā arī to, ka tirdzniecības sakari ir arvien vairāk savstarpēji saistīti.1 Paziņojuma pārskatīšana ir būtiska EK mērķim nodrošināt pārredzamību un paredzamību konkurences noteikumu izpildes panākšanā, cita starpā ar norādījumiem, visās nozarēs un nozaru līmenī, arī attiecībā uz stratēģiskām nozarēm. Pārskatītā paziņojuma par tirgus definīciju galvenie elementi Pārskatītajā paziņojumā par tirgus definīciju ir sniegti plašāki, atjaunināti...

Ministru kabinets 14. novembrī izskata likumprojektu grozījumi Konkurences likumā, kurā Konkurences padomei paredzētas jaunas tiesības, lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta prasību ievērošanu. Digitālo tirgu akta mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot saskaņotus noteikumus, kas visiem uzņēmumiem nodrošina sāncensīgus un godīgus digitālās nozares tirgus visā Eiropas Savienībā jomās, kurās darbojas platformas ar lielu ietekmi uz tirgu jeb vārtziņi, un tādējādi sniedzot labumu komerciāliem lietotājiem un galalietotājiem. Digitālo tirgu akta būtība ir paredzēt vārtziņiem ex ante pienākumu un aizliegumu sarakstu, kas noteikti Digitālo tirgu akta 5., 6. un 7.pantos, un kas vārtziņiem būs jāievēro ikdienas darbībās. Atbilstoši Digitālo tirgu akta 22.pantam Eiropas Komisijai (Komisija) ir pilnvaras veikt jebkuru fizisku vai juridisku personu izjautāšanu, kas piekrīt šādai iztaujāšanai, ar mērķi vākt informāciju Komisijas izpētes lietās. Veicot iztaujāšanu uzņēmuma telpās konkrētā dalībvalstī, Komisija informē attiecīgo dalībvalsts konkurences iestādi, kuras teritorijā notiek iztaujāšana. Pēc attiecīgās dalībvalsts konkurences iestādes pieprasījuma, tās amatpersonas var palīdzēt amatpersonām un...

Biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir vienīgā organizācija valstī, kurai ir Kultūras ministrijas izsniegta atļauja pārvaldīt izpildītāju un fonogrammu producentu mantiskās tiesības. Tādējādi tā ir vienīgā organizācija Latvijā, pie kuras var vērsties veikalu, viesnīcu, dažādu pakalpojumu sniedzēju pārstāvji un citas personas, lai iegūtu tiesības atskaņot fonogrammas veikalos, viesnīcās un citās vietās. Konkurences padome (KP) padziļinātā izpētē par LaIPA piemērotajiem kritērijiem atlīdzības maksas tarifu aprēķināšanai par mūzikas atskaņošanu viesnīcu istabās secināja, ka vairāki tarifu aprēķināšanas kārtībā piemērotie kritēriji nav uzskatāmi par pamatotiem un secināja, ka LaIPA atrodas dominējošā stāvoklī blakustiesību pārvaldīšanas tirgū Latvijas teritorijā. Līdz ar to tai ir pienākums piemērot taisnīgus un pamatotus maksājumus saviem klientiem. KP veica padziļinātu izpēti par LaIPA izstrādāto metodoloģiju “Publiskais izpildījums – Maksājamās atlīdzības lielumu noteikšanas pamatojums, ietekmējošie faktori un metodoloģija”. Kādas viesnīcas iesniegumā KP tika norādīts, ka atlīdzības maksas tarifa aprēķinam LaIPA lieto ekonomiskos rādītājus, kas, iesniedzēja ieskatā, neatbilst faktiskajai situācijai un neraksturo ekonomisko...

Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstinājusi valdību ar informatīvo ziņojumu “Par globālās tirgus situācijas nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas graudu un rapšu ražošanas nozari” un informējusi par apstākļu, īpaši Krievijas un Ukrainas kara un ekstrēmā sausuma, negatīvo ietekmi uz graudu un rapšu ražošanu Latvijā 2023. gadā. Graudu un rapšu ražošanas saimniecību stabilitāti un rentabilitāti 2023. gadā apdraud vairāku apstākļu kopums: 2022. gadā veiktie ieguldījumi graudu un rapšu ražošanā 2023. gada ražas ieguvei vienlaikus ar graudu un rapšu iepirkuma cenas ievērojamo samazināšanos kopš 2022. gada otrā pusgada, kā arī 2023. gada pavasara sausuma ietekmē prognozētais ražas samazinājums un krasi pieaugošais trešo valstu izcelsmes graudu un graudu produkcijas imports Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijas, tirgū un tā izraisītā nelīdzvērtīgā konkurence. Pērn veiktie ieguldījumi graudu un rapšu ražošanā, kas bija nepieciešami 2023. gada ražas ieguvei, vienlaikus ar graudu un rapšu iepirkuma cenas krišanos ir radījuši graudkopjiem ievērojamas saimnieciskās darbības problēmas. Tās, paredzams, turpināsies un pastiprināsies šā gada otrajā...

Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā pārtikas cenas ir krietni augstākas nekā citviet. Vienlaikus samazinājusies ir patērētāju pirktspēja, mudinot izvērtēt patēriņa preču grozu daudz skrupulozāk. Lai brīvas konkurences apstākļos noturētu esošos vai iegūtu jaunus patērētājus, mazumtirgotājiem ir jārod veids, kā piedāvāt labāko pārdošanas cenu. Vienlaikus, kā jebkuras uzņēmējdarbības pamatā, mazumtirgotājiem jāspēj segt tirdzniecības izmaksas un jāgūst arī peļņa. Tas, savukārt, veido spiedienu kā uz piegādātājiem, tā arī uz ražotājiem. Turklāt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdes dalībnieki konkurē ne tikai Latvijas tirgū, bet arī ārpus Latvijas. Lai noskaidrotu, vai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāji saskaras ar mazumtirgotāju īstenotu negodīgu tirdzniecības praksi un kādi ir izplatītākie Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumi, Konkurences padome (KP) lūdza lauksaimniecības un pārtikas preču ražotājiem un piegādātājiem anonīmi sniegt viedokli par sadarbību ar lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem jeb mazumtirgotājiem par 15 mēnešu periodu no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada martam. Aptaujas jautājumi...

Jūnija sākumā publiskajā telpā tika aktualizēts jautājums par darbinieku “pārvilināšanu” starp konkurējošiem uzņēmumiem, publiski apspriežot jautājumu, vai šāda prakse ir godīga vai negodīga konkurence. Konkurences padome (KP) preventīvos nolūkos skaidro, pie kādiem faktiskajiem apstākļiem var rasties situācijas, attiecībā uz konkurējošu uzņēmumu saskaņoti izvirzītiem ierobežojumiem saviem darbiniekiem, kas var radīt aizliegtu vienošanos pārkāpumu risku, saskaņā ar Latvijas un Eiropas Savienības konkurences tiesību normām. Saskaņā ar Konkurences likuma (KL) 11. pantu, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu, ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. KL 11. pantā ir minēti aizliegtu vienošanos piemēri, tostarp ir aizliegtas vienošanās par tiešu vai netiešu cenu (tai skaitā vienošanās par darba algu) vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem un tirgus sadali...

Lai cīnītos ar pārtikas preču augstajām cenām, publiskajā telpā virmo idejas par pārtikas preču uzcenojuma regulēšanu, kā arī atsevišķas pārtikas ražotāju asociācijas piedāvā dažādas idejas kā noregulēt esošo inflācijas vilni, t.sk. uzsverot Konkurences padomes (KP) atbildību cenu regulācijā. KP informē, ka tā nav cenu regulators, un tai nav pieejami tādi tiesiski rīki, lai iestāde varētu regulēt degvielas cenas vai enerģētikas cenas, tāpat iestāde nevar regulēt arī uzcenojumu pārtikas precēm. Katram ražojošam uzņēmumam ir sava komercdarbības stratēģija, cenu politika, atšķirīgas ražošanas jaudas, atšķirīgi produkcijas veidi, savi iekšējie resursi, tāpat arī tirgotājiem ir dažādi sadarbības partneri, atšķirīgas izmaksas, pārdošanas politika, resursu nodrošinājums. Līdz ar to arī katrs uzņēmums savstarpējās sāncensības apstākļos neatkarīgi izvērtē savu uzcenojumu precēm individuāli, vadoties pēc savas komercdarbības stratēģijas. Taču KP savas kompetences ietvaros uzrauga mazumtirgotājus, piegādātājus, lauksaimniecības preču ražotājus un to savstarpējās sadarbības atbilstību Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumam un citiem konkurences ierobežojumiem un iespējamiem pārkāpumiem.

Konkurences padome(KP) tirgus uzraudzībā konstatējusi, ka mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā būtiska problēma ir netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošana, kas saistīta ar mazumtirgotāju un to piegādātāju nelīdztiesīgām attiecībām. Lai novērstu potenciālus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus, KP brīdina vairākus mazumtirgotājus, aicinot tos pārskatīt savus līgumus ar piegādātājiem un veikt tajos nepieciešamās izmaiņas. Tirgus uzraudzībā KP vērtēja sankciju piemērošanu mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā, balstoties uz KP konstatēto sankciju piemērošanas problemātiku COVID-19 ārkārtējās situācijas laikā. Veicot izpēti, KP pieprasīja informāciju no astoņiem mazumtirgotājiem, analizējot iesniegtos piegādes līgumus, kas noslēgti starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem, papildus gūstot informāciju arī no 13 piegādātājiem un piegādātāju asociācijām, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājus. Izpētē iegūtā informācija liecina, ka pastāv vairāki riski, kurus mazumtirgotājiem būtu jāizvērtē, lai to rīcība netiktu pakļauta NTPAL noteiktajiem aizliegumiem. Galvenie no tiem ir saistīti ar: pircēju un piegādātāju līguma sankciju piemērošanas nenoteiktību akcijas un ārpus akcijas precēm, neprecīza līgumsoda definējumu...

Konkurences padome (KP) ir apkopojusi 2022. gada darbības rezultātus un aprēķinājusi, ka vidējais sabiedrības ieguvums no konkurences politikas īstenošanas Latvijā laika periodā no 2020. līdz 2022. gadam pārsniedz 51,5 miljonus eiro gadā. Ņemot vērā iestādes budžetu šajā periodā, katrs iestādei piešķirtais eiro vidēji rada sabiedrības ieguvumu 26,73 eiro apmērā. Lai aprēķinātu sabiedrībai radīto ieguvuma, KP balstās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) starptautiski rekomendētā metodoloģijā, pielāgojot to Latvijas tautsaimniecības īpatnībām un papildinot ar Eiropas Komisijas ieteikumiem un citu pasaulē augsti novērtētu konkurences uzraudzības iestāžu praktiskajiem atzinumiem. Sabiedrības ieguvuma aprēķina iegūšanai tika vērtēti iestādes pieņemtie lēmumi periodā no 2020. līdz 2022. gadam, vērtējot tūlītējo labumu, ko gūst cietušie uzņēmumi un patērētāji no KP darbībām, kas īstenotas sabiedrības labā, novēršot aizliegtas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaikus aprēķinā tiek iekļauta apvienošanās kontrole, nepieļaujot nelabvēlīgu uzņēmumu tirgus varas koncentrāciju un iestādes preventīvās darbības jeb brīdinājumi un pārrunu procedūras ar uzņēmumiem, kuri pieļāvuši maznozīmīgākus aizliegtu...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezentēja sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā pētījuma FUTURUM indekss rezultātus, kas rāda, ka uzņēmēji visnegatīvāk vērtē vispārējo ekonomisko situāciju valstī un arī nākotnes prognozes par to ir pesimistiskas. LTRK domnīcas Futurum Latvia un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2022.gada oktobra un novembra pētījumā FUTURUM indekss noskaidrots, ka vissliktākais ir uzņēmēju noskaņojums par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī pēdējos sešos mēnešos, pesimistisks ir arī noskaņojums par ekonomisko aktivitāti pārstāvētajā nozarē. Arī par nākotnes prognozēm šajās kategorijās noskaņojums nav pozitīvs. Kopējā indeksa vērtība joprojām ir zem 50 punktu robežas - tā ir 43,98 punkti, kas liecina par uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, indeksa vērtība ir uzlabojusies par 1.05 punktiem. 2022. gada 3. ceturksnī pesimistisks noskaņojums ir visās tautsaimniecības jomās. Mazāk negatīvi noskaņoti ir ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi, savukārt pesimistiskākais noskaņojums vērojams būvniecības un pakalpojumu jomas uzņēmumos. Tāpat salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti...