BIZNESS

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru interese par ārējo sadarbību trīskāršojusies, komersanti daudz aktīvāk izmantojuši iespējas doties ārvalstu vizītēs, kā arī meklējuši eksporta tirgus. Uzņēmēji daudz aktīvāk meklē savu produktu un pakalpojumu eksporta iespējas, tādējādi attīstot Latvijas ekonomiku kopumā, liecina LTRK apkopotā informācija liecina. Patlaban LTRKdatu bāzē ir vairāk nekā 3,5 tūkstoši atzīmju par vēlmi darboties ārvalstīs, kas ir daudz vairāk nekā gadu iepriekš, kad šādu vēlmi izrādīja vien nedaudz vairāk par tūkstoš komersantiem. Latvijas uzņēmējus interesē ekonomiskā sadarbība ar 142 valstīm, kas ir par 10 vairāk nekā gadu iepriekš. “Mani patiesi iepriecina tas, ka bizness aktivizējas un saprot, ka tikai ar Latvijas iekšējo tirgu nepietiks un attīstīties būs grūti. Tāpat esmu gandarīts, ka mūsu biedri tik aktīvi izmanto iespējas doties tirdzniecības misijās, kā arī meklē sadarbības partnerus, kas nozīmē, ka mēs visi nākotnē dzīvosim labāk, jo eksporta potenciāla pieaugums ir liels,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Jau vairākus gadus visbiežāk...

Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Noteikumi par lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu", ko ceturtdien, 18. janvārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Aizdevumu programmas mērķis ir veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā un palielināt finanšu resursu pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas vai plāno uzsākt darboties lauksaimniecības, lauku attīstības vai zivsaimniecības nozarē. Tādējādi aizdevumu programma papildinās finanšu tirgū pieejamo kredītiestāžu finansējumu. Noteikumu projekts nosaka lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmas finansējumu un īstenošanas kārtību, atbalstāmās darbības un aizdevumu pretendentus. Aizdevumu programma lauksaimniecības un lauku saimnieciskās darbības aizdevumam darbosies lauku teritorijās, tas ir, visā Latvijas teritorijā, izņemot pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 15 000, savukārt zivsaimniecības saimnieciskās darbības aizdevumu varēs saņemt saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas visā Latvijas teritorijā. Noteikumu projekts paredz, ka aizdevumus varēs saņemt lauksaimniecības un lauku saimnieciskās darbības veicēji lauku...

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 24. janvārī izveidoja komisiju, kas izskatīs projektu pieteikumus no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem, kuri pretendēs uz Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumu veikšanai un dzīvojamās mājas atjaunošanai. Rīgas dome 2017. gada 15. decembrī ir apstiprinājusi saistošos noteikumus Nr. 19 "Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā un dzīvojamās mājas atjaunošanai", kas nosaka līdzfinansējuma apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus. Pašvaldības līdzfinansējumu piešķirs šādām aktivitātēm: daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoaudita veikšanai – 80% apmērā no energoaudita izmaksām, bet ne vairāk kā 426,86 euro; daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tehniskās paraugdokumentācijas izstrādei – 100% no paraugdokumentācijas izmaksām, bet ne vairāk kā 5217,20 euro; daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atjaunošanas darbu veikšanai energoefektivitātes pasākumu ietvaros – ne vairāk kā 50% apmērā no atjaunošanas projekta kopējām izmaksām; daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atjaunošanas darbu veikšanai, ja daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, tās daļa, atsevišķu tehnisko sistēmu vai elementu stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 23.janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas. Patlaban praksē darbojas astoņas kategorijas. Nevalstiskās organizācijas jau gadiem ir norādījušas, ka Latvijā salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir pārāk daudz traktortehnikas tiesību kategoriju. ES pamatā ir viena vai divas, bet ne vairāk kā četras, teikts likumprojekta anotācijā. Likumprojekts paredz optimizēt un apvienot vairākas kategorijas vienā, samazinot pašreizējo traktortehnikas tiesību kategoriju skaitu līdz četrām. Līdz ar grozījumiem plānots mainīt arī kategoriju nosaukumus, aizstājot burtus A, B, C, D, E, F, G, un H ar saīsinājumiem TR1, TR2, TR3 un TR4. Tas darīts tādēļ, lai kategoriju nosaukumi nedublētos ar autovadītāju kategorijām Latvijā un Eiropas Savienībā. Likumprojekts paredz, ka tās traktortehnikas vadītāju apliecības, kas izsniegtas līdz 2018.gada 31.decembrim, būs derīgas līdz to derīguma termiņa beigām. Savukārt apliecības maiņa būs brīvprātīga. Praksē darba devēji neatkarīgi no vadītāja apliecībā norādītajām kategorijām...

Jaunākajā Pasaules Bankas grupas un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavotajā pārskatā par nodokļu saistību slogu pasaulē secināts, ka Latvija atrodas 13. vietā pasaulē 189 valstu konkurencē. Tūlīt aiz Latvijas seko Igaunija, kura var lepoties ar īsāko nodokļu saistību izpildes laiku Baltijā, savukārt Lietuva atrodas 18. vietā. Kopumā mazākais nodokļu slogs pasaulē saskaņā ar 2016. gada likmēm ir Katarā, bet vislielākais - Venecuēlā. Nodokļu slogu veido pētāmā uzņēmuma nodokļu un iemaksu kopējais apmērs, nodokļu saistību izpildei nepieciešamais laiks un maksājumu skaits, kā arī pēcdeklarēšanas indekss. Tabulā norādītā procentuālā izteiksme ir pētāmā uzņēmuma nodokļu izdevumu īpatsvars attiecībā pret peļņu. Vieta pasaules rangā Valsts Kopējā nodokļu un iemaksu likme* (%) Peļņas nodokļi (%) Darbaspēka nodokļi** (%) Pārējie nodokļi (%) Saistību izpildes laiks (stundās) Maksājumu skaits Pēcdeklarēšanas indekss 1. Katara 11,30 0 11.3 0 41 4 - 13. Latvija 35,9 6,3 26,6 3,0 169 7 98,11 14. Igaunija 48,7 7,9 38,8 2,0 50 8 99,38 18. Lietuva 42,7...

Ekonomikas ministrija 30.janvārī plkst. 11:00 Ekonomikas ministrijas ēka, Brīvības iela 55, rīko informatīvo semināru par projektu iesniegumu atlasi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsta saņemšanai jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā šim mērķim pieejams ERAF finansējums vairāk nekā 34 miljonu eiro apmērā. Semināru būs iespējams vērot arī tiešraidē CFLA mājaslapā. Pieteikšanās semināram un tā darba kārtība pieejama šeit. Seminārā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Ekonomikas ministrijas pārstāvji sniegs informāciju par programmas būtiskākajiem nosacījumiem un sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī projektu iesniegumu sagatavošanas un vērtēšanas jautājumiem. Tāpat speciālisti sniegs atbildes uz interesentu jautājumiem. Šīs ES fondu programmas mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai. Atbalsts tiks piešķirts eksperimentālu tehnoloģiju izgatavošanai vai iegādei, kā arī uzstādīšanai un testēšanai reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību no ceturtā līdz...

Konkurences padome (KP) vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP. Pēdējo piecu gadu laikā KP ir pieņēmusi 20 lēmumus, ar kuriem konstatēti karteļi jeb aizliegtas vienošanās starp iepirkumu pretendentiem. Tādējādi karteļa vienošanās iepirkumos ir biežāk atklātais un vienlīdz arī viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, kas nereti tiek salīdzināts ar zādzību no sabiedrības. Šādu konkurences tiesību pārkāpumu novēršanā ir būtiska iepirkumu rīkotāju loma, jo tieši šīs personas var pirmās saskatīt aizdomīgas sakritības pretendentu iesniegtajos piedāvājumos. Ja iepirkumu rīkotājiem rodas aizdomas par pretendentu aizliegtām vienošanām, tad par to ir jāinformē KP, vienlaikus turpinot iepirkumu un neizpaužot informāciju pašiem pretendentiem. KP vērš uzmanību, ka Eiropas Komisija pērn mainīja nosacījumus par finanšu korekcijām par pārkāpumiem, t.sk. aizliegtām vienošanām, Eiropas Savienības fondu projektos, tāpēc īpaši svarīga ir iepirkumu rīkotāju...

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, konceptuāli atbalstīja jauna Apdrošināšanas līguma likuma projektu. Jauns likuma projekts izstrādāts, lai pilnveidotu un modernizētu līdzšinējo regulējumu. Jauns likums izstrādāts, lai, pārņemot šobrīd spēkā esošā regulējuma aktuālās normas, nodrošinātu to vienkāršu un pareizu piemērošanu praksē un papildinātu ar jaunām tiesību normām, tostarp no Eiropas apdrošināšanas līgumu tiesību principiem, kā arī direktīvām par uzņēmējdarbību apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā un par apdrošināšanas izplatīšanu. Jaunajā likumā plānots noteikt, ka apdrošinātājam pirms līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmējs būs jāiepazīstina ar vispārīgu informāciju par piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu. Apkopojošu informāciju varēs nesniegt, piemēram, publiskajos iepirkumos, kad pasūtītājs pats nosaka prasības apdrošināšanas līgumam. Paredzēts, ka apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam pēc apdrošinātāja pieprasījuma būs jāinformē ne tikai par apstākļiem riska varbūtējai iestāšanās novērtēšanai, bet arī par apdrošināšanas objektu, kas tad arī ļauj pakalpojuma sniedzējam izvērtēt šos apstākļus apdrošinātā riska iestāšanās iespējamībai un iespējamā zaudējumu apjoma novērtēšanai. Savukārt apdrošinātājam persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, būs jāiepazīstina ar dokumentiem,...

Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" (Delna) 18.janvārī publicēja jaunu ziņojumu "Sakarības: naudas atmazgāšana caur Latviju un trasta un korporatīvo pakalpojumu sniedzēju loma” (Connections: Money Laundering in Latvia and the Role of Trust and Company Service Providers). Ziņojums sniedz pārskatu par Latvijas lomu pēdējās desmitgades apjomīgo naudas atmazgāšanas shēmu īstenošanā un tajā analizēti nesenie regulējuma uzlabojumi. Ziņojuma rezultātā ir izstrādātas rekomendācijas turpmākai valsts kapacitātes stiprināšanai, lai pārtrauktu naudas atmazgāšanu caur Latviju. Ziņojums tapis kā reakcija uz žurnālistu un tiesībaizsardzības iestāžu atklātajām shēmām, kurās Latvijas banku sektors ticis izmantots vismaz 20 miljardu nelegāli iegūtu eiro legalizēšanai un iepludināšanai starptautiskajā finanšu sistēmā. Līdzšinējās publikācijās galvenokārt uzsvērta nepieciešamība regulēt tikai bankas, taču Delnas analīze atklāj, ka daudz stingrāk jāregulē pakalpojumu sniedzēji nefinanšu sektorā, kas nodarbojas ar klientu piesaisti bankām. Lai arī šāda veida darbība ir likumīga, nepietiekamā un sadrumstalotā regulēšana un uzraudzība nacionālā un starptautiskā līmenī ir radījusi situāciju, kurā nepastāv gandrīz nekādi pasākumi, kas...

Ceturtdien, 18. janvārī, Latvijas Bankas padome veica pārmaiņas Kredītu reģistra regulējumā, lai veicinātu papildu ziņu saņemšanu personu kredītspējas vērtēšanai un makroekonomiskās analīzes un finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības uzdevumu veikšanai. Apstiprināti "Kredītu reģistra noteikumi", "Informācijas par kredītiestāžu kredītriska darījumiem un tajos iesaistītajām personām sniegšanas noteikumi" un "Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku". Pārmaiņas veiktas, lai īstenotu Kredītu reģistra likuma grozījumos paredzētās pārmaiņas un nodrošinātu Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 18. maija Regulas 2016/867 par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (ECB/2016/13) prasību ieviešanu (t.sk. Analītiskās kredītu datu jeb AnaCredit sistēmas izveidi). Vienlaikus tiek pilnveidots Kredītu reģistrs, lai vienotā sistēmā uzturētu Kredītu reģistra dalībniekiem nepieciešamās ziņas personu kredītspējas vērtēšanai un Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevumu veikšanai nepieciešamās papildu ziņas par finanšu pakalpojumiem ar kredītrisku. Tādējādi tiks nodrošināts, ka Kredītu reģistra dalībnieki ziņas sniegs vienreiz - Kredītu reģistrā -, nevis divām atsevišķām institūcijām. Pārmaiņas ziņu iesniegšanas kārtībā stāsies spēkā 2018....

Šā gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs būtiskas izmaiņas elektronisko maksājumu jomas regulējumā. PSD2 prasības ietekmēs ne tikai visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus - kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet arī to klientus, kuriem turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi - maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Tā kā šāda veida maksājumu pakalpojumi Latvijā līdz šim nav bijuši izplatīti, tie pieskaitāmi pie inovatīviem pakalpojumiem elektronisko maksājumu jomā. Jaunā regulējuma galvenie mērķi ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt inovāciju attīstību un konkurenci starp tradicionālajiem maksājumu jomas spēlētājiem un inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies Latvijā sniegt kādu no jaunajiem minētajiem maksājumu pakalpojumiem, būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licence. Šī licence dos tiesības pakalpojuma sniedzējam strādāt visā Eiropas Savienībā. Savukārt licences, kuras izsniegs uzraudzības iestādes citās ES dalībvalstīs, dos tiesības to dalībvalstu inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP). LTRK ir nepieņemami, ka Ekonomikas ministrija pērnā gada pašā nogalē jeb 28.decembrī iesniedza Ministru kabinetam attiecīgo noteikumu grozījumus, aicinot tikai divas organizācijas sniegt savu viedokli līdz 3.janvārim, nekonsultējoties un procesā neiesaistot tās organizācijas, tostarp LTRK un LOSP, kuru biedrus tas tieši ietekmēs un kas jau ilgstoši iesaistījušās diskusijās par obligātās iepirkumu komponentes jautājumiem. Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie Ministru kabineta grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. "Veids, kā pašreiz tiek "aizmuguriski" veikti grozījumi...

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) izdevusi "Latvijas statistikas gadagrāmata 2017" - 611 lappušu biezais krājums latviešu un angļu valodā satura ziņā ir visapjomīgākais no visām CSP izdotajām statistikas publikācijām. "Latvijas statistikas gadagrāmata ir vispusīgākā statistiskās informācijas publikācija par tautsaimniecību un sociālekonomiskajiem procesiem valstī," rezumē CSP priekšniece Aija Žīgure. Publikācijā dati atspoguļoti par 2016. gadu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Jaunajā statistikas gadagrāmatā izveidotas vairākas jaunas kartes teritoriālajās vienībās - pastāvīgo iedzīvotāju vidējais vecums, Latvijas valsts piederīgo pilsoņu īpatsvars, Latvijā dzimušo Latvijas valsts piederīgo nepilsoņu īpatsvars, precēto iedzīvotāju īpatsvars. Vairākas kartes, kuras iepriekšējās gadagrāmatās bija skatāmas administratīvajās teritorijās, tagad apskatāmas arī teritoriālajās vienībās, piemēram, demogrāfiskā slodze, pastāvīgo iedzīvotāju etniskais sastāvs u.c. Gadagrāmatu var lejupielādēt tīmeklī www.csb.gov.lv/gadagramata_2017 Izmantojot 2000. gada tautas skaitīšanas datu ģekodēšanā iegūtos rezultātus, izveidotas kartes par iedzīvotāju skaita izmaiņām, iedzīvotāju iekšzemes migrāciju u.c. Citas jaunajā gadagrāmatā ievietotas jaunās kartes ir Natura 2000 dabas aizsardzības teritorijas un vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās administratīvajās teritorijās. Statistikas...

Šī gada 2.janvāri darbību uzsāka jaunā tehnoloģiskā eParaksta platforma, kas aizstāja 2006.gadā radīto sertifikācijas pakalpojumu risinājumu. Tāpat eParaksta lietotājiem pieejams jauns portāls eParaksts.lv, kurā dokumentus iespējams parakstīt gan ar eID un eParaksta karti, gan ar jaunu mobilo lietotni eParaksts mobile. Pirmajās desmit jaunās eParaksta tehnoloģiskās platformas darbības dienās eParaksts ar eID, eParaksta karti un portālā eParaksts.lv lietots jau vairāk kā 204 000 reižu, informē Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Pirmo reizi, kopš eParaksta ieviešanas, portāls dokumentu parakstīšanai lietots teju tik pat aktīvi kā tradicionāli populārākais eParakstīšanas rīks - LVRTC izsniegtā eParaksta karte. Pērn eParaksts ik nedēļu lietots vidēji 100 000 reižu. Šāda eParakstīšanas intensitāte saglabājas arī šī gada sākumā. Lietotne, kas nepieciešama dokumentu parakstīšanai portālā eParaksts.lv, pieejama viedtālruņos ar Android un iOS operētājsistēmām, un tās saņemšanai pieteikušās jau 6650 personas. Lai nodrošinātu klientiem ērtu pieteikšanos darbam jaunajā portālā, tiek nodrošināti vairāki pakalpojuma līguma parakstīšanas veidi - attālināti, parakstot dokumentus ar eID...

Lai veicinātu atkritumu apjoma samazināšanu un resursu racionālu lietošanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā”. Grozījumi paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkuma maisiņi netiks izsniegti bez maksas. Tajā pašā laikā nav paredzēta obligātās maksas noteikšana par ļoti vieglās plastmasas iepirkuma maisiņiem (izvietoti tirdzniecības zālē), kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu. Savukārt komersantiem tirdzniecības vietās jāaizvieto vieglās plastmasas (izņemot ļoti vieglās plastmasas) iepirkumu maisiņi, kas nav izgatavoti no bioloģiski noārdāmas plastmasas, kā arī jāinformē patērētāji par nepieciešamību samazināt primārā iepakojuma un iepirkumu maisiņu patēriņu. Plānots, ka šādas izmaiņas pircējos veicinās iepirkumu maisiņu pārdomātu izmantošanu, aicinās pircējus izvēlēties alternatīvu – videi draudzīgu iepakojumu un ilgtermiņā radīs pozitīvu ietekmi uz vidi. Valsts sekretāru sanāksmē priekšlikumi tika izsludināti 2018. gada 11. janvārī. Informāciju sagatavoja: