BIZNESS

SEB banka izsludinājusi pieteikšanos Uzņēmumu izaugsmes programmai. Tās mērķis ir sagatavot 12 maza un vidēja izmēra uzņēmumus straujai biznesa izaugsmei caur digitālajām tehnoloģijām un inovācijām. Šajā programmā SEB banka ieguldīs 60 000 eiro. Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis: “Iepriekšējo gadu laikā esam daudz darījuši, lai iedvesmotu Latvijas uzņēmumus izvirzīt ambiciozus biznesa mērķus, ieguldīt inovācijās un mērķēt uz eksporta tirgiem. Ar Izaugsmes programmu ejam soli tālāk: tas ir padziļināts darbs ar 12 uzņēmumiem, lai tie sasniegtu konkrētus, izmērāmus rezultātus. Man nav šaubu, ka daudziem Latvijas uzņēmumiem ir potenciāls kļūt daudz lielākiem un būt veiksmīgiem starptautiskajā tirgū, un mēs palīdzēsim to īstenot”. Latvijā Uzņēmumu izaugsmes programma tiks īstenota sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta. Uzņēmumu izaugsmes programma ir biznesa akselerators trīs mēnešu ilgumā, kura laikā 12 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā identificēs jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli un novatorisku iekšējo kultūru, kā arī izstrādās...

Valdība 20.februārī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”. Grozījumi sagatavoti, lai ar 2018./2019. saimniecisko gadu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kas ir tiesīgi iegādāties dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi, tiktu atvieglota minimālo ieņēmumu kritērija vērtēšana. Ņemot vērā to, ka aizvadītā gada sliktie laikapstākļi atstās negatīvu ietekmi ne tikai uz lauksaimnieku 2017. gada ieņēmumiem, bet arī vismaz vēl divus nākamos gadus, izmaiņas noteikumos paredz līdz 2020. gada 30. jūnijam ieviest atvieglotu minimālo ieņēmumu kritērija vērtēšanu. Personas ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas tiks vērtēti atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par iepriekšējo taksācijas gadu vai par taksācijas gadu pirms iepriekšējā taksācijas gada. Tas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 18. februārī ārkārtas padomes sēdē, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju Nr. ECB-SSM-2018-FCMC-1, ir pieņēmusi lēmumu uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus ABLV Bank, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Kā zināms, ASV Valsts kases departaments (FinCEN jeb Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija) ir publicējis paziņojumu, ka Latvijas komercbanka ABLV Bank AS rada bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un rosina tai piemērot 311. sadaļas īpašos pasākumus. Pēc šī paziņojuma no ABLV Bank tās klienti izņēmuši aptuveni 600 miljonus eiro, sasauktajā preses konferencē pavēstīja bankas līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis. Banka kā vienu no situācijas stabilizēšanas soļiem nolēma ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem augstas kvalitātes vērtspapīriem. FKTK lēmums savukārt paredz, ka bankai jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19.februāra plkst. 00.00. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Šis ir...

Saistībā ar CHD zīmola kases aparātiem publiskajā telpā sāk parādīties maldinoša informācija, kas uzņēmējos rada nepamatotu satraukumu. Visticamāk, tā tiek izplatīta apzināti, lai kāds savās biznesa interesēs izdarītu spiedienu uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID), paziņojis VID. VID īpaši uzsver! Kaut gan visi CHD kases aparātu modeļi ar elektronisko kontrollenti ir izņemti no reģistra, lietotāji, kas jau tos ir reģistrējuši VID, drīkst turpināt tos lietot līdz jaunas attiecīgo modeļu versijas reģistrēšanai VID. Konkrēto kases aparātu modeļu lietotājiem nekādas darbības saistībā ar to, ka iekārtas no VID reģistra izņemtas, nav jāveic, vien jānodrošina iekārtu atbilstoša lietošana. Diemžēl, veicot pārbaudes, atklājās, ka vairākos CHD kases aparātos sākotnēji nav iestrādātas nozīmīgas prasības, ko paredz MK noteikumi. Iespējas negodprātīgai rīcībai ar iekārtām atzina arī atbilstības institūcija Ernst & Young, kas tām atsauca atbilstības apliecinājumu. Ne lietotājiem, ne valstij par saviem līdzekļiem šīs neatbilstības nav jānovērš, kā tas izskanējis atsevišķos medijos. Prognozējot, ka...

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šā gada 16. februārī sasaucis darba sapulci, lai ar iesaistītajām pusēm pārrunātu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) finansēšanas modeļa izmaiņas un pušu paustās bažas par reformas ietekmi uz atsevišķām elektroenerģijas patērētāju grupām. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no AS “Sadales tīkli”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Zemnieku Saeimas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Būvmateriālu ražotāju asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs”. Līdzās OIK reformas pozitīvo efektu (samazinājušies vairāku Latvijas lielo uzņēmumu maksājumi par elektrību) pieminēšanai sanāksmē ticis arī pārrunāts, ka OIK finansēšanas modeļa maiņas rezultātā izmaksas par elektroenerģiju būtiski pieaugušas vairākiem lauksaimniecības, ceļu būves un citiem sezonāla rakstura uzņēmumiem, kuriem atsevišķos laika periodos nepieciešams lielas jaudas pieslēgums, bet pastāvīgi tas izmantots netiek. Līdz ar to sanāksmē tika pārrunāti vairāki iespējamie risinājumi, piemēram, izvērtēt iespēju palielināt periodu, kādā uzņēmēji var atteikties no jaudas uz laiku līdz 9 mēnešiem, kā arī veikt daļēju jaudas samazinājumu uz noteiktu...

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV). Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu. Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000...

Bankas un citas finanšu iestādes riskē zaudēt licenci vai maksāt milzīgus naudas sodus, ja tās ļauj veikt darījumus, kas saistīti ar kriptovalūtām. Kāpēc? Galvenokārt tāpēc, ka tās saista dažādi regulatori un likumdošana. Taču ir vēl citi iemesli, kāpēc bankām šāda veida darījumi ir nelabvēlīgi, skaidro kompānija WestStein. Rakstā speciālisti no finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein skaidro iemeslus, kāpēc VISA pārtrauca sadarbību ar digitālo maksājumu nodrošinātāju WaveCrest un kāpēc dažās situācijās pat tiek bloķēti atsevišķu cilvēku bankas konti. WestStein piedāvā nebanku maksājumu risinājumus uzņēmumiem un privātpersonām. WestStein darbojas pieredzējuši finanšu nozares eksperti, kuri izveidojuši šo rakstu, balstoties uz jaunākajām kriptovalūtu tirgus tendencēm. Rakstā apkopotas galvenās aktualitātes tirgū un sniegtas atbildes uz dažādiem ar kriptovalūtām saistītiem jautājumiem. Kāpēc kriptovalūtas ir sensācija? Kriptovalūtu tirgus ir visstraujāk augošais finanšu tirgus, ko šī pasaule jebkad pieredzējusi. Tieši tā - jebkad! Kriptovalūtas finanšu tirgū izraisījušas vēl nebijušu situāciju. Kriptovalūtu un blokķēžu tehnoloģijas var salīdzināt ar revolūciju, ko izraisīja interneta...

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018.gada janvārī, salīdzinot ar 2017.gada decembri, patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Precēm tas samazinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,2 %. Tradicionāli janvārī ir vērojams būtisks cenu pieaugums. Pēdējos gados janvārī novērota ļoti zema inflācija vai cenu kritums, kam pamatā bija pasaules cenu samazināšanās. Šogad inflāciju ietekmēja nodokļu likmju izmaiņas. Lielākā palielinošā ietekme janvārī bija ar mājokli saistītiem pakalpojumiem – par 1,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Straujākais kāpums bija vērojams atkritumu savākšanai, ko ietekmēja dabas resursu nodokļa palielināšana. Cenas palielinājās arī cietajam kurināmajam. Degvielai cenas janvārī palielinājās par 3,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenu kāpumu degvielai ietekmēja akcīzes nodokļa palielināšana, savukārt pasaules naftas cenu kāpuma ietekmi mazināja USD vērtības kritums attiecībā pret EUR. Janvārī pasaules naftas cenām turpinājās kāpums – mēneša laikā tās vidēji pieauga par 7%. Mēneša pirmajā pusē tās pieauga līdz 70 USD par...

2018. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais obligātās iepirkumu komponentes (OIK) finansēšanas modelis, un februārī uzņēmumi saņēma pirmos elektroenerģijas rēķinus ar būtisku izmaksu samazinājumu energoefektīviem uzņēmumiem. OIK finansēšanas modeļa maiņa ir viens no Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai. Rūpniecības atbalsta programmas pamatvirzieni ir saistīti ar nozares starptautiskās konkurētspējas kāpināšanu. Tie ietver vairāku pasākumu kopumu, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, kvalificēta darbaspēka piesaistei, ražotņu modernizācijai un paplašināšanai, kā arī eksporta veicināšanai un jaunu tirgu apgūšanai. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas vietējiem rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Rūpniecības uzņēmumiem...

Jau pavisam drīz, 2018. gada 25.maijā, visiem komersantiem, organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm būs jāievēro un jāpiemēro Vispārīgā datu aizsardzības regula. Plašsaziņas līdzekļos daudz tiek diskutēts par to, vai mēs esam gatavi regulas ieviešanai, taču būtiski ir savlaicīgi noskaidrot, kuri regulas punkti varētu būt lielākie klupšanas akmeņi mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU), kam jāpievērš lielākā uzmanība, un, ar ko vajadzētu sākt, lai ieviestu kārtību savā datu plauktiņā. Eiropas personas datu aizsardzības speciālists (CIPP/E), Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas dibinātājs un valdes loceklis, Biznesa augstskolas Turība lektors Ivo Krievs savā viedoklī sniedz atbildes uz šiem jautājumiem, kā arī dalās padomos, kas īpaši noderēs tieši MVU. 4 % no apgrozījuma - sods, lai iebiedētu Daudzi ir satraukti, jo regula par pārkāpumiem paredz sodu, kas var sasniegt 20 miljoni EUR vai 4% no uzņēmuma apgrozījuma. Tas ir maksimālais sods, galvenokārt, paredzēts, lai regulu tiešām ņemtu vērā. Lai gan soda apmērs ir iespaidīgs mārketinga...

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu jeb startup, Saeima 8.februārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai tā normas pielāgotu reālajai nozares praksei un ņemtu vērā šo uzņēmumu darījumu specifiku un apjomu. Jaunuzņēmumu likuma galvenais uzdevums ir atvieglot startup uzņēmumu pirmos soļus ceļā uz globāliem panākumiem. Tikai pirms gada pieņemtais likums praksē jau radījis šķēršļus daudziem jaunuzņēmumiem pretendēt uz nepieciešamo atbalstu, tāpēc ar izmaiņām plānots regulējumu paplašināt un atbalstu padarīt pieejamu lielākam uzņēmumu lokam, norādījuši likumprojekta autori. Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumu ne tikai pamatkapitālā, bet arī konvertējamā aizdevuma veidā un, ņemot vērā kapitāldaļu emisijas uzcenojumu. Likumprojekts paredz arī vairākus izņēmumus, ļaujot kvalificēties atbalstam arī uzņēmumam, ja tajā kvalificēts riska kapitāla investors veic atkārtotus ieguldījumus. Atbalstu drīkstēs pieprasīt jaunuzņēmumi, kuros ieguldītas pietiekami lielas investīcijas vismaz 150 tūkstošu eiro apmērā....

No šī gada februāra būtiski paplašināts saimnieciskās darbības veicēju loks, kas Attīstības finanšu institūcijā ALTUM var saņemt valsts atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai vai jauna biznesa projekta finansēšanai. Vienlaikus ir atviegloti aizdevuma atmaksas nosacījumi. Galvenās izmaiņas: starta finansējumu aizdevuma veidā var saņemt uzņēmumi līdz 5 gadu vecumam, līdzšinējo 3 gadu vietā; no 8 līdz 10 gadiem pagarināts aizdevuma atmaksāšanas termiņš; projektiem nekustamā īpašuma iegādei, būvniecībai vai rekonstrukcijai - līdz 15 gadiem; aizdevumam var pieteikties arī pašnodarbinātas personas, ne tikai uzņēmumi. Inese Zīle, ALTUM valdes locekle: "Ikdienā, strādājot ar jaunajiem uzņēmējiem, redzam, ka trīs gadu periods no uzņēmuma dibināšanas brīža var būt nepietiekams, lai izstrādātu biznesa ideju, izveidotu komandu, uzsāktu kaut vai nelielu ražošanu un iegūtu naudas plūsmu, lai uzņēmums varētu pretendēt uz komercbanku finansējumu. Īpaši aktuāli tas ir inovatīviem projektiem ar ilgāku izstrādes un ieviešanas periodu. Arī aizdevuma termiņa pagarināšana ir būtisks ieguvums, jo ļaus samazināt aizdevuma ikmēneša maksājumu ietekmi uz naudas plūsmu, kas...

Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko novērš ģeogrāfisko bloķēšanu un cita veida diskrimināciju klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ iekšējā tirgū un groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK, kuru 6. februārī skatīja Eiropas Parlaments, piešķirs pircējiem tiešsaistē plašākas iespējas pirkt preces, rezervēt naktsmītnes vai iegādāties mūzikas festivālu biļetes. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem (Ģeogrāfiskās bloķēšanas regula) patērētāji varēs brīvi izvēlēties mājas lapu, kurā iegādāties preces vai pakalpojumus, un pārdevējs nedrīkstēs bloķēt pieeju lapai vai novirzīt pircēju uz citu lapu viņa dzīvesvietas vai pat tikai atrašanās vietas dēļ. Pārdevējiem būs jāpiemēro vienādi noteikumi pircējiem no visām ES valstīm, t.i., jānodrošina vienādas cenas un nosacījumi klientiem, kuri: iegādājas preces (sadzīves tehniku, elektroniku, apģērbu) un izvēlas piegādi dalībvalstī, kurā pārdevējs saskaņā ar saviem noteikumiem veic piegādes, vai ar pārdevēju vienojas par piegādi citā ES dalībvalstī (pārdevējiem nebūs pienākuma veikt piegādi visās valstīs); saņem elektroniskus pakalpojumus, kurus neaizsargā autortiesības - piemēram, mākoņdatošanas...

Ministru kabinets 6.februārī atbalstīja Satiksmes ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtu prasības" , kas paredz noteikt vienotas prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes un ūdeņraža uzpildes iekārtām. Ņemot vērā, ka Latvijā alternatīvo degvielu politika ir tikai pašā attīstības sākumposmā, tāpēc vienotu prasību noteikšana šādu transportlīdzekļu uzpildes un uzlādes stacijām ir īpaši svarīga. Eiropas Komisija (EK) ir uzsvērusi alternatīvo degvielu būtisko lomu transporta emisiju samazināšanas kontekstā. Latvijā ir jāveicina šī sektora attīstība, ņemot vērā, ka pieņemto pasākumu pozitīvie rezultāti nebūs sagaidāmi īstermiņā, bet noteiktie ne-ETS (ne emisiju tirdzniecības sistēmas) SEG samazinājuma mērķi Latvijai jāizpilda jau no 2020.gada. Noteikumi paredz pārņemt direktīvā par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu noteikto principu, ka cenas, ko nosaka publiski pieejamo uzlādes punktu operatori, ir saprātīgas, viegli un skaidri salīdzināmas, pārredzamas un nediskriminējošas. Vienlaikus, lai nodrošinātu veselīgu konkurenci uzlādes pakalpojuma operatoriem jāļauj pašiem veidot savu cenu politiku, t.sk. piemērojot atlaides, bonusu sistēmas, klientu...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi virkni priekšlikumu, lai risinātu nolietoto riepu apsaimniekošanas nepilnības. Piedāvātā rīcība ļaus novērst to uzkrāšanos laukumos, veicinās nolietoto riepu pārstrādi derīgos materiālos un paredz stingrāku atbildību par pārkāpumiem. VARAM 2017.gada rudenī intensīvi strādāja pie grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai uzlabotu sistēmas kopējo pārraudzību un kontroli. Saeima šos grozījumus galīgajā lasījumā apstiprināja pērnā gada decembrī. Liela daļa jauno, daudz stingrāko prasību tiks piemērotas no 2018.gada vidus, kad visiem atkritumu apsaimniekotājiem tiks prasītas finanšu garantijas darbību veikšanai. Valsts vides dienestam būs iespēja izsekot katru kravu, kas tiek ievesta Latvijā vai pārvietota valsts teritorijā uz pārstrādi un reģenerāciju, jo uzsāks darbību atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēma. Lai veicinātu nolietoto riepu pārstrādi un reģenerāciju, ministrija izstrādājusi kritērijus, lai definētu nolietoto riepu beigu statusu. Noteikts, ka nolietotās riepas un atkritumus īpašos laukumos vai pārstrādes vietās nedrīkst uzglabāt ilgāk par vienu gadu. Ministrija arī izstrādās stingrākus nosacījumus ražotāju atbildības sistēmām un...