BIZNESS

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadība un Ministru prezidents Māris Kučinskis šī gada pirmajā tikšanās reizē pauda, ka plāns 2018.gada nozīmīgākajiem darbiem ir sagatavots, taču tā realizēšanai svarīga ir gan rīcība, gan ticība veiksmīgam darba rezultātam. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs tikšanās laikā uzsvēra, ka visi tautsaimniecības attīstībai nozīmīgākie jautājumi jāizskata ciešā dialogā starp valdības un sociālo partneru pārstāvjiem. Tikai kopējās diskusijās un lēmumu pieņemšanas procesā iespējams rast labākos risinājumus Latvijas konkurētspējas un uzņēmējdarbības attīstības uzlabošanai. Svarīgi, lai valstī būtu nodrošināts sociālais miers, politiskā un ekonomiskā stabilitāte, un sociālais dialogs ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā to panākt. Tādēļ arī 2018. gadā jāturpina stiprināt Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) un NTSP apakšpadomju loma stratēģisko mērķu sasniegšanai. LDDK atzinīgi vērtē Ministra prezidenta M.Kučinska valdības paveikto darbu 2017.gadā, īstenojot Valdības rīcības plānu, kā arī sekojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP2020) noteiktajiem mērķiem. "Virzoties uz vienotu mērķi - ekonomisko...

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”, kas tapis ciešā sadarbībā ar būvniecības procesa dalībniekiem. Ekonomikas ministrija aicina būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu pārstāvjus sniegt viedokli par likumprojektu līdz 19. janvārim, informāciju nosūtot uz e-pasta adresi [email protected] vai [email protected]. Skat: Likumprojekts. Anotācija. Paziņojums par līdzdalības iespējām. Ekonomikas ministrijas viena no prioritātēm būvniecības nozares konkurētspējas veicināšanai, vienlaicīgi nodrošinot sabiedrībai kvalitatīvas un drošas būves Latvijā, ir mazināt būvniecības procesu birokrātisko slogu. Objektīvs rādītājs ir “Doing Business” vērtējums, kas parāda, cik ilgu laiku aizņem būvprojekta procedūras saskaņošana un būvobjektu nodošana ekspluatācijā. Ekonomikas ministrijas mērķis ir šo laiku Latvijā samazināt uz pusi, lai šie procesi neaizņemtu vairāk kā 74 dienas. Sagatavotie grozījumi Būvniecības likumā saistīti ar būvniecībā iesaistīto pušu atbildību, tādejādi risinot daudzus aktuālos nozares jautājumus. Ar grozījumiem ļoti precīzi paredzēts noteikt vienu atbildīgo par katru būvniecības posmu. Skaidri nodefinējot katras iesaistītās puses atbildību, tiks panākta arī ātrāka strīdu risināšana...

No šīgada bankas sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam un citām valsts iestādēm arī par ieguldījumu kontiem. Valdība 4. janvārī pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumos Nr.186 "Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju", kas regulē kārtību, kādā notiks informācijas pieprasīšana un saņemšana no kontu reģistra. Līdz šī gada sākumam informācijas aprite starp bankām un valsts iestādēm notika par maksājumu kontiem un pieprasījuma noguldījumu kontiem, taču atbilstoši likuma “Grozījumi Kontu reģistra likumā”, kas Saeimā tika pieņemts 2017.gada 23.novembrī, un stājušies spēkā 2018.gada 1.janvārī, regulējumam, tagad paredzēts sniegt informāciju arī par ieguldījumu kontu – kredītiestādē vai maksājumu pakalpojumu sniedzējā atvērtu kontu likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē. Likuma par IIN grozījumi, kas pieņemti Saeimā 2017.gada 22.novembrī un stājušies spēkā šāgada 1.janvārī, definē jēdzienu "ieguldījumu konts" kā atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju (kredītiestādi) un nodokļu maksātāju (konta īpašnieku)...

Ceturtdien, 4. janvārī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām. Reizi divos gados līgumcenu robežvērtības pārskata Eiropas Komisija, lemjot par nepieciešamajām izmaiņām. Regulas par publisko iepirkumu Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām pieņemtas 2017.gada 18.decembrī un publicētas Eiropas Oficiālajā vēstnesī 2017.gada 19.decembrī. Jaunās prasības stājas spēkā un ir piemērojamas līdz ar 2018.gada 1.janvāri. Attiecīgi jaunās robežvērtības Publisko iepirkumu likumam noteiktas: publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro; publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta no 135 000 eiro līdz 144 000 eiro; PIL 6.panta pirmās daļas 2.punktā minēto iepirkumu veikšanai līgumcena palielināta no 209 000 eiro līdz 221 000 eiro. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam: publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro; publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta no 418 000 eiro līdz 443 000 eiro. Aizsardzības...

Komersantiem, kas sniedz darba devējiem personāla atlases pakalpojumus darbam Latvijā paredzēts mazināt administratīvo slogu. Turpmāk atsevišķie licences saņēmēja pienākumi netiks attiecināti uz komersantiem, kas sniedz personāla atlases pakalpojumus Latvijas darba devējiem. To nosaka ceturtdien, 4. janvārī valdības sēdē pieņemtie „Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 3. jūlija noteikumos „Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība". Turklāt ar minētiem grozījumiem tiek noteikts, ka personāla atlases pakalpojumu sniedzēji, ievērojot pakalpojuma būtību, nav tiesīgi pieprasīt un saņemt jebkādu samaksu no darba meklētājiem. Jau šobrīd ir noteikts, ka komersanti, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu un kuriem ir paredzēts saņemt samaksu no darba devēja, nav tiesīgi pieprasīt un saņemt jebkādu samaksu no darba meklētājiem, tādējādi minētajam grozījumam ir precizējošs raksturs. Tāpat grozījumos ir paredzēts, ka personām, kas saņem darbiekārtošanas pakalpojumus ārvalstīs, ir jānodrošina tādi darba samaksas nosacījumi, kas garantē vismaz par normālo darba laiku paredzēto minimālo mēneša darba samaksu attiecīgajā valstī. Tas nepieciešams tāpēc,...

Šā gada 3.janvārī stājas spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz (pirmā līmeņa ES normatīvie akti) - Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR). Jauno tiesību aktu galvenais mērķis ir stiprināt to klientu aizsardzību, kuri iegulda līdzekļus vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, kā arī padarīt ES finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, samazināt sistēmiskos riskus, nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas. * Finanšu produkti tiks tirgoti regulētās tirdzniecības vietās. Jaunais regulējums sekmēs pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un piekļuvi tirdzniecības vietām, lai novērstu finanšu tirgu strukturālās nepilnības. Ievērojami mainīsies darījumu pārredzamība un uzraudzības iestāžu pilnvaras ierobežot tirdzniecību, tādējādi veicinot finanšu tirgus stabilitāti. Finanšu instrumentu tirgū parādīsies jaunas tirdzniecības vietas - Organizētas tirdzniecības sistēmas (OTS), lai pēc iespējas aptvertu neregulētus darījumus. OTS pastāvēs līdztekus esošajām tirdzniecības platformām, piemēram, regulētiem tirgiem. Šobrīd Latvijā darbojas tikai regulētais tirgus (birža) Nasdaq Riga un Nasdaq First North,...

Aizvadītais bijis jau otrais gads pēc kārtas, kad likvidēto uzņēmumu skaits valstī pārsniedzis jaunreģistrēto, un trešais gads, kurš nesis strauju likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumu, informē "Lursoft". Pagājušajā gadā viens no apspriestākajiem tematiem bijusi nodokļu reforma, kuru finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pamanījusies nodēvēt par vienu no vērtīgākajām dāvanām Latvijas simtgadei. Tiesa, tikmēr eksperti norāda, ka tik svarīgu lēmumu pieņemšana bijusi sasteigta. Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols atzinis, ka nodokļu reforma būtu jāizstrādā vairākus gadus, lai modelētu maksimāli daudz situāciju, un izlemtu, kā tajās piemērot jaunos likumus. Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsver, ka viens no reformas uzdevumiem bijis nodrošināt stabilu nodokļu politiku, lai sabiedrība kopumā un uzņēmēji varētu ar to rēķināties, piebilstot, ka vismaz dažus turpmākos gadus varam rēķināties ar stabilu nodokļu politiku. Pagājušais gads būtiskas izmaiņas jaunu uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas līknēs nav nesis - turpinājis sarukt jauno uzņēmumu skaits un pieaugt likvidēto. Analizējot iemeslus likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumam,...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" pasākumā "Apmācība pie darba devēja". Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Pasākuma "Apmācība pie darba devēja" īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Pieteikumus vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējiem savā NVA filiālē jāiesniedz līdz šī gada 16. janvārim. Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta, vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas bezdarbniekam vismaz trīs mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja. Kā darba devēji var pieteikties? 1.solis: Jāaizpilda...

Ekonomikas ministrija apkopojusi informāciju par tās kompetencē esošajiem tiesību aktiem, kas stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī, vai 2018. gada sākumā. 2018. gada 1. janvārī stājas spēkā izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modelī, ko nosaka grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Ieviešot izmaiņas OIK finansēšanas modelī, tiks mazināti ražošanas uzņēmumu OIK maksājumi, būtiski palielinot to konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot arī valsts iepriekš uzņemto saistību izpildi – sniegt atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā. OIK maksājums patērētājiem turpmāk būs atkarīgs no to elektroenerģijas pieslēguma efektivitātes. Ekonomikas ministrija aicina visus elektroenerģijas patērētājus izvērtēt pieslēgto jaudu nepieciešamību un atteikties no liekajām jaudām, tādejādi kāpinot pieslēguma efektivitāti un samazinot savas izmaksas par patērēto elektroenerģiju. Provizoriskās OIK izmaiņas ikviens patērētājs var aplūkot AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” izveidotajā kalkulatorā: http://www.eptirgotajs.lv/oik-kalkulators/# Arī turpmāk valsts kompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu mazāk turīgiem iedzīvotājiem – t.s. elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem, sedzot OIK reformas rezultātā radušos elektroenerģijas rēķina pieaugumu, ko nosaka grozījumi...

2018. gada 1. janvārī stājās spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) pieņemtie noteikumi “Galalietotāju informēšanas par paaugstinātu tarifu izsaukumiem noteikumi”, kas paredz jaunu kārtību, kā gala lietotājus informēt par paaugstinātu tarifu izsaukumiem. Komersantam, kas izsaukumam uz cita komersanta tīklu piemēro paaugstinātu tarifu , kas pārsniedz Regulatora noteikto tarifa slieksni - 2,98 centus (bez PVN) par izsaukuma minūti, ir pienākums pirms savienojuma atskaņot balss paziņojumu par paaugstinātu tarifu. Gadījumā, ja komersants izsaukumam piemēro paaugstinātu tarifu, kas nepārsniedz Regulatora noteikto tarifa slieksni, komersantam ir brīva iespēja izvēlēties - sniegt vai nesniegt savam galalietotājam pirms savienojuma informāciju par paaugstinātu tarifu balss paziņojuma vai skaņas signāla veidā (brīdinājuma signāls). Tas nozīmē, ka galalietotājiem tiks samazināta iespēja saņemt pārmērīgi augstus rēķinus par izsaukumiem uz citu operatoru tīkliem, kur ir noteikts paaugstināts tarifs, kas nereti ir izsaukumi uz ārstniecības iestādēm. Noteikumi paredz, ka komersants balss paziņojumu par paaugstinātu tarifu nodrošina bez maksas un valsts valodā. Komersantam ir pienākums...

Ārkārtas Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē 28. decembrī secināts, ka rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas mežsaimniecībā ir atzīstamas kā valsts mēroga dabas katastrofa. Šogad rudens lietavu un plūdu izraisītie postījumi ir radījuši jūtamas sekas visā Latvijā, tajā skaitā arī mežsaimniecībā. Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs un KVP priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jānis Dūklavs, atklājot KVP ārkārtas sēdi norādīja, ka tas, kas notika lauksaimniecībā, kur bija būtiski redzams uzkrātais mitrums, ir arī novērojams mežsaimniecības nozarē. KVP sēdē tika atzīts, ka saskaņā Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu, rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas arī mežsaimniecībā ir definējama kā valsts mēroga dabas katastrofa. Atzīstot šādu definējumu ir iespējams cietušajām personām mežsaimniecībā izmanot nepārvaramās varas atrunu līgumsaistību neizpildes gadījumos, kad tā radusies tieši rudens lietavu un plūdu ietekmē. Atzīstot šāda mēroga katastrofu, netiek paredzētas kompensācijas no valsts puses mežsaimniecībā strādājošajiem. Kā vienojās Krīzes vadības padomes sēdes locekļi, rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas mežsaimniecībā un ar...

Ar 2018. gada 1. janvāri Latvijā, ārstam nozīmējot un farmaceitam aptiekā izsniedzot valsts kompensējamos medikamentus, obligāti jālieto E-veselības sistēmas e-recepte, tāpēc Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB) vērš iedzīvotāju uzmanību uz to, ka zāļu saņemšana aptiekās prasīs ilgāku laiku nekā pašlaik, īpaši gadījumos, kad pieļaujamo izņēmumu dēļ pacientam būs izrakstīta papīra recepte, kā arī tad, ja būs izrakstītas vairākas receptes. Izrakstītās valsts kompensējamo zāļu papīra receptes farmaceitam aptiekā būs jāievada sistēmā jeb jāelektronizē. Līdz ar to farmaceitiem aptiekā pieaugs darba slodze. Tai pat laikā aptiekā iedzīvotājiem jāsaņem farmaceitiskā aprūpe: konsultācijas un citi paredzētie pakalpojumi, norāda Dace Ķikute, LFB prezidente. LFB aicina ārstus parakstīt valsts kompensējamās zāles e-veselības sistēmā, aizpildot visus nepieciešamos receptes laukus, lai izslēgtu gadījumus, kad zāles nepilnīgas informācijas dēļ nav iespējams izsniegt un jālūdz pacients atkārtoti vērsties pie ārsta. Iedzīvotājiem LFB atgādina, ka svarīgi informēt ārstu, ja Jums vai Jūsu tuviniekam, kaimiņam utml. paredzētās zāles uz aptieku saņemt dosies cits cilvēks, lai...

Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat dati par uzņēmumu apgrozījuma īpatsvaru internetā 2016. gadā liecina, ka Latvijas e-komercijas attīstības rādītājs* ir 9%. Mūsu kaimiņvalstīs tirdzniecība internetā ir attīstītāka - Lietuvā šis rādītājs sastāda 13%, savukārt Igaunijā - 16%, atklāj iMarketings.lv digitālā mārketinga aģentūra, kura veikusi detalizētāku analīzi. E-komercijas attīstības rādītājs parāda, cik liels uzņēmumu apgrozījums tiek saņemts, pārdodot preces/pakalpojumus internetā (gan fiziskām, gan juridiskām personām) salīdzinājumā pret kopējo uzņēmumu apgrozījumu. "Dati uzrāda, ka 9% no Latvijas uzņēmumu apgrozījuma tiek saņemts, pārdodot preces/pakalpojumus internetā (gan fiziskām, gan juridiskām personām). Pārējā apgrozījuma daļa (91%) tiek saņemta, realizējot preces/pakalpojumus offline vidē (ne internetā). Lai gan Latvijai šis e-komercijas rādītājs ir zemākais rādītājs Baltijā, tomēr, ja salīdzinām attīstības dinamiku, redzam, ka Latvijai Baltijas valstu vidū 2016. gadā - attiecībā pret 2015. gadu - ir bijusi straujākā izaugsme - par 28,5 %,” skaidro Dr. Sergejs Volvenkins, iMarketings.lv digitālās nodaļas vadītājs. Lietuvai e-komercijas attīstības kāpums ir par 18,2%, bet...

Ar mērķi veicināt Latvijas konkurētspēju ārvalstu tirgos un piesaistīt gan ārvalstu tiešās investīcijas Latvijai, gan vietējās investīcijas, palielinot potenciālo un esošo eksportētāju un investoru informētību par iespējām eksporta un investīciju jomā Latvijā veidos eksporta un investīciju informācijas sistēmu (EIIS). Plānots, ka EIIS tiks izstrādāta un uzņēmējiem būs pieejama no 2019. gada. Līdz ar EIIS izveidi paredzēts uzlabot potenciālo un esošo eksportētāju un investoru informētību par eksporta un investīciju jomas aktualitātēm, palielināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk - LIAA) darbinieku produktivitāti un pilnveidot klientu apkalpošanas procesus, kā arī samazināt eksportētāju un investoru slogu informācijas iegūšanas procesā un saziņā ar LIAA. Šobrīd uzņēmējus interesējošā informācija ir sadrumstalota dažādās valsts iestāžu informācijas sistēmās un tās apkopošanai un atrašanai ir nepieciešami būtiski resursi, kas kavē lēmumu pieņemšanu un neveicina ārējo tirgu apgūšanu un investīciju piesaisti. Lai to risinātu EIIS tiks apvienota informācija no uzņēmējdarbības atbalsta sistēmām, to strukturizējot un personalizējot atbilstoši...

Eiropas Komisija reizi divos gados pārskata līgumcenu robežvērtības. Regulas par publisko iepirkumu Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām pieņemtas 2017.gada 18.decembrī un publicētas Eiropas Oficiālajā vēstnesī 2017.gada 19.decembrī. Regulas stājas spēkā un ir piemērojamas no 2018.gada 1.janvāra. Jaunās robežvērtības Publisko iepirkumu likumam publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta no 135 000 eiro līdz 144 000 eiro PIL 6.panta pirmās daļas 1.punktā minēto iepirkumu veikšanai līgumcena palielināta no 209 000 eiro līdz 221 000 eiro Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta no 418 000 eiro līdz 443 000 eiro Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumam publisku būvdarbu līgumu līgumcena palielināta no 5 225 000 eiro līdz 5 548 000 eiro publisku piegāžu un pakalpojumu līgumu līgumcena palielināta...