BIZNESS

Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko novērš ģeogrāfisko bloķēšanu un cita veida diskrimināciju klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ iekšējā tirgū un groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK, kuru 6. februārī skatīja Eiropas Parlaments, piešķirs pircējiem tiešsaistē plašākas iespējas pirkt preces, rezervēt naktsmītnes vai iegādāties mūzikas festivālu biļetes. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem (Ģeogrāfiskās bloķēšanas regula) patērētāji varēs brīvi izvēlēties mājas lapu, kurā iegādāties preces vai pakalpojumus, un pārdevējs nedrīkstēs bloķēt pieeju lapai vai novirzīt pircēju uz citu lapu viņa dzīvesvietas vai pat tikai atrašanās vietas dēļ. Pārdevējiem būs jāpiemēro vienādi noteikumi pircējiem no visām ES valstīm, t.i., jānodrošina vienādas cenas un nosacījumi klientiem, kuri: iegādājas preces (sadzīves tehniku, elektroniku, apģērbu) un izvēlas piegādi dalībvalstī, kurā pārdevējs saskaņā ar saviem noteikumiem veic piegādes, vai ar pārdevēju vienojas par piegādi citā ES dalībvalstī (pārdevējiem nebūs pienākuma veikt piegādi visās valstīs); saņem elektroniskus pakalpojumus, kurus neaizsargā autortiesības - piemēram, mākoņdatošanas...

Ministru kabinets 6.februārī atbalstīja Satiksmes ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtu prasības" , kas paredz noteikt vienotas prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes un ūdeņraža uzpildes iekārtām. Ņemot vērā, ka Latvijā alternatīvo degvielu politika ir tikai pašā attīstības sākumposmā, tāpēc vienotu prasību noteikšana šādu transportlīdzekļu uzpildes un uzlādes stacijām ir īpaši svarīga. Eiropas Komisija (EK) ir uzsvērusi alternatīvo degvielu būtisko lomu transporta emisiju samazināšanas kontekstā. Latvijā ir jāveicina šī sektora attīstība, ņemot vērā, ka pieņemto pasākumu pozitīvie rezultāti nebūs sagaidāmi īstermiņā, bet noteiktie ne-ETS (ne emisiju tirdzniecības sistēmas) SEG samazinājuma mērķi Latvijai jāizpilda jau no 2020.gada. Noteikumi paredz pārņemt direktīvā par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu noteikto principu, ka cenas, ko nosaka publiski pieejamo uzlādes punktu operatori, ir saprātīgas, viegli un skaidri salīdzināmas, pārredzamas un nediskriminējošas. Vienlaikus, lai nodrošinātu veselīgu konkurenci uzlādes pakalpojuma operatoriem jāļauj pašiem veidot savu cenu politiku, t.sk. piemērojot atlaides, bonusu sistēmas, klientu...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi virkni priekšlikumu, lai risinātu nolietoto riepu apsaimniekošanas nepilnības. Piedāvātā rīcība ļaus novērst to uzkrāšanos laukumos, veicinās nolietoto riepu pārstrādi derīgos materiālos un paredz stingrāku atbildību par pārkāpumiem. VARAM 2017.gada rudenī intensīvi strādāja pie grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai uzlabotu sistēmas kopējo pārraudzību un kontroli. Saeima šos grozījumus galīgajā lasījumā apstiprināja pērnā gada decembrī. Liela daļa jauno, daudz stingrāko prasību tiks piemērotas no 2018.gada vidus, kad visiem atkritumu apsaimniekotājiem tiks prasītas finanšu garantijas darbību veikšanai. Valsts vides dienestam būs iespēja izsekot katru kravu, kas tiek ievesta Latvijā vai pārvietota valsts teritorijā uz pārstrādi un reģenerāciju, jo uzsāks darbību atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēma. Lai veicinātu nolietoto riepu pārstrādi un reģenerāciju, ministrija izstrādājusi kritērijus, lai definētu nolietoto riepu beigu statusu. Noteikts, ka nolietotās riepas un atkritumus īpašos laukumos vai pārstrādes vietās nedrīkst uzglabāt ilgāk par vienu gadu. Ministrija arī izstrādās stingrākus nosacījumus ražotāju atbildības sistēmām un...

Apdrošināšanas sabiedrības 2017. gadā Latvijā prēmijās parakstīja 468,9 miljonus eiro, kas ir par 18,8% vairāk nekā 2016. gadā. Savukārt atlīdzībās apdrošinātāju klienti pērn Latvijā saņēmuši 270,8 miljonus eiro, un tas ir par 9,3% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija. "Pagājušajā gadā nozare piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi. Pēc vairāku gadu pārtraukuma parakstīto prēmiju apjoms audzis straujāk par klientiem izmaksāto atlīdzību apjomu. Liela loma šajā pagrieziena punktā bijusi OCTA un dzīvības apdrošināšanas veidiem - palielinājās OCTA polišu cenas, un nodokļu reformas noteiktās likumdošanas izmaiņas sekmēja interesi par dzīvības apdrošināšanas līgumiem gada izskaņā," vērtē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Dzīvības apdrošināšana aizņem lielāko apdrošināšanas tirgus segmentu jeb 24,6%, un parakstīto prēmiju apjoms šajā apdrošināšanas veidā pērn auga par 18,2%, sasniedzot 115,3 miljonus eiro. "Neskatoties uz to, ka vēl joprojām ievērojami atpaliekam no Rietumvalstīm, kur dzīvības apdrošināšanas īpatsvars ir 50-70% no tirgus, redzam pozitīvas tendences. Cilvēki kļūst zinošāki un saprot, ka uzkrājumus...

Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum 2018. gada pavasarī vairākās Latvijas pilsētās organizēs seminārus par ES fondu finansējuma piesaisti energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmumos un kvalitatīvu būvniecību. Informatīvos pasākumus organizē informatīvās kampaņas "Dzīvo siltāk" ietvaros. Ekonomikas ministrija aicina uzņēmējus uz semināriem par energoefektivitātes likuma prasībām uzņēmumu energoefektivitātes jomā, ES fondu atbalsta programmas "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas pamatnosacījumiem, kā arī par energoefektivitātes iespējām samazināt izmaksas un uzlabot uzņēmumu konkurētspēju. Semināri notiks: 14. februārī Saldū; 15. februārī Jelgavā; 21. februārī Rēzeknē; 22. februārī Smiltenē. Saskaņā ar Energoefektivitātes likuma prasībām, līdz 2018. gada 1. aprīlim lielajiem elektroenerģijas patērētājiem jāveic energoaudits vai jāievieš energopārvaldība. Vairāk informācijas Ekonomikas ministrijas mājas lapā. Savukārt, atbalstam apstrādes rūpniecības ēku un iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanai un vietējo AER izmantošanai būs pieejami 15,4 miljoni eiro. Atbalstu apstrādes rūpniecības ēku un ražošanas iekārtu energoefektivitātes...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un Ekonomikas ministrija 30.janvārī organizēja semināru par ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā, kura video ieraksts skatāms šī raksta lejasdaļā. Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā pieejams ERAF finansējums vairāk nekā 34 miljonu eiro apmērā. Šīs ES fondu programmas mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai. Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek līdz 2018. gada 21. februārim. Projektu iesniedzēji var būt komersanti vai atbilstīgas lauksaimniecības vai mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības, kuras plāno īstenot projektu Viedās Specializācijas stratēģijas jomās (RIS 3). Atbalsts tiks piešķirts eksperimentālu tehnoloģiju izgatavošanai vai iegādei, kā arī uzstādīšanai un testēšanai reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību no ceturtā līdz astotajam tehnoloģiju gatavības līmenim. Programmas ietvaros...

Kopš viesabonēšanas režīma “viesabonē kā mājās” ieviešanas pagājuši vairāki mēneši, taču Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) kopā ar mobilo sakaru operatoriem un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvjiem (PTAC) secina, ka mobilo sakaru lietotāji joprojām neizprot “viesabonē kā mājās” būtību. 2017. gada 15. jūnijā stājās spēkā jauna viesabonēšanas sistēma –“viesabonē kā mājās” princips, kas ļauj lietotājiem ceļot Eiropā un maksāt par zvaniem, īsziņām un datu pārraidi par tādām pašām cenām, kā pašmāju mobilo sakaru operators piemēro iekšzemes tarifiem. Tas nozīmē, ka lietotājiem nav jāmaksā papildu maksa par viesabonēšanas pakalpojuma izmantošanu. “Viesabonē kā mājās” princips attiecas vienīgi ceļojot uz Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk – ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm (turpmāk – EEZ). Regulators atgādina lietotājiem, ka “viesabonē kā mājās” mērķis ir nodrošināt lietotājiem periodisku viesabonēšanas pakalpojuma izmantošanu Eiropā, nevis pakalpojuma izmantošanu pastāvīgā lietošanā, atrodoties ārzemēs. Periodiska mobilo sakaru pakalpojumu lietošana attiecas gan uz uzturēšanās laiku ārzemēs, gan izmantoto datu, īsziņu un zvanu apjomu....

No 2018. gada 31. janvāra līdz 21. februārim Labklājības ministrija (LM) aicina sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus iesniegt pieteikumus biznesa ideju konkursam. Konkursa mērķis ir iesaistīt sociālajā uzņēmējdarbībā cilvēkus bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā, kā arī noteikt 20 labākos sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus, kuri saņems individuālas konsultācijas savas biznesa idejas realizēšanai. Sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā tiek gaidītas biznesa idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām, piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātībai, sociālo pakalpojumu sniegšanai, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošanai, izglītības veicināšanai, atbalstam zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšanai, dzīvnieku aizsardzībai, kultūras daudzveidības nodrošināšanai. Katrs pretendents var iesniegt vienu biznesa ideju, kurā var paredzēt finanšu atbalstu dotācijas veidā no pieciem līdz 20 tūkstošiem eiro. Dotācijas saņemšanai 10 procenti no kopējā finansējuma pretendentam jānodrošina no saviem līdzekļiem. Atbalsta saņemšanas gadījumā pretendentam būs jādibina sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas īstenos biznesa plānu. Paredzamais termiņš biznesa plāna īstenošanai un rezultātu sasniegšanai − līdz diviem gadiem. Biznesa idejas pieteikums jāiesniedz...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 30.janvārī, vienojās iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai precizētu informācijas apjomu, kas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saviem klientiem, viņu kontiem un skaidras naudas apgrozījumu tajos. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1.februārim VID sniedz informāciju par klientu, kura noguldījuma konta un maksājumu konta iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 tūkstoši eiro vai vairāk. Izmaiņas nepieciešamas, jo spēkā esošā kārtība, kas paredz informēt VID par kontiem, kuru apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro, dod iespēju kredītiestāžu klientiem sadalīt savus maksājumus starp vairākiem kontiem, kas atvērti vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un tādējādi izvairīties no viņu datu iekļaušanas VID sniedzamajos ziņojumos, teikts likumprojekta anotācijā. Regulējums attiecībā uz informācijas sniegšanu arī par debeta apgrozījumu rosināts, lai VID varētu identificēt personas, kuru izdevumi būtiski pārsniedz...

Otrdien, 30. janvārī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības likumu. Tā mērķis ir noteikt finanšu instrumentu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā jaunajā periodā. Latvijai Norvēģijas un EEZ finanšu instrumentu finansējuma apmērs būs par aptuveni 40% lielāks nekā iepriekšējā periodā, paredzot ievērojamu atbalstu korekcijas dienestu un iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšanai, izglītībai un pētniecībai, Latvijas reģionu attīstībai un nabadzības mazināšanai, klimata pārmaiņu pārvaldībai, uzņēmējdarbībai un kultūras attīstībai, kā arī NVO atbalstam un divpusējās sadarbības stiprināšanai un pienācīga darba veicināšanai. „Varam lepoties, ka iepriekšējā EEZ un Norvēģijas finanšu periodā Latvijā ir realizēti ļoti nozīmīgi projekti, kas snieguši ļoti konkrētus, Latvijas iedzīvotāju izaugsmi veicinošus rezultātus. Vadības likuma jaunā perioda investīcijām pieņemšana ļauj mums jau ļoti precīzi turpināt darbu, lai pēc iespējas ātrāk nonāktu pie kvalitatīvu projektu uzsākšanas un realizēšanas, pateicoties EEZ un Norvēģijas atbalstam, vienlaikus turpinot vēl vairāk stiprināt Latvijas divpusējās attiecības...

Jau pavisam maz laika atlicis līdz 25. maijam, kad stāsies spēkā svarīgais Eiropas Savienības dokuments – "Vispārējās datu aizsardzības regula". Izmaiņas skars ikvienu uzņēmēju, kas savu profesionālo darbību veikšanai apkopo, vāc un uzglabā visdažādākos datus: sākot no savu darbinieku informācijas līdz pat klientu datu bāzēm, foto, video u.c. datu materiāliem. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA seminārā "Jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Personas datu aizsardzība un tās aktualitātes" Signe Plūmiņa, Rīgas domes Datu aizsardzības un IT drošības centra vadītāja, skaidroja, ka Regula ir pavisam jauns dokuments, kas ir pieņemts 2016.gada maijā, bet visās ES tā tiks tieši piemērota no 2018. gada 25. maija. Latvijā ar Regulas stāšanos spēkā, zaudēs spēku līdzšinējais Fizisko personu datu aizsardzības likums u.c. tiesību akti, kas izdoti, pamatojoties uz iepriekš minēto likumu. Regula ir juridisks dokuments, kura spēks ir augstāks nekā vietējai likumdošanai (turklāt tas ir ar vienotām prasībām visā ES). Regulas prasības attieksies arī uz tām valstīm,...

Eiropas Komisija 24. janvārī publicējusi norādījumus nolūkā veicināt, lai visā ES no 25. maija tieši un netraucēti piemērotu jaunos datu aizsardzības noteikumus. Komisija turklāt dara pieejamu jaunu MVU paredzētu tiešsaistes rīku. Līdz jaunā tiesību akta piemērošanai ir atlikušas nedaudz vairāk nekā 100 dienas, un šajos norādījumos izklāstīts, kādus pasākumus vēl būtu jāveic Eiropas Komisijai, valstu datu aizsardzības iestādēm un valstu pārvaldes iestādēm, lai sekmīgi pabeigtu sagatavošanos. Jaunā regula paredz vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams visās dalībvalstīs, tomēr dažos aspektos būs vajadzīgas būtiskas korekcijas, piemēram, ES valstu valdībām grozot esošos tiesību aktus vai datu aizsardzības iestādēm izveidojot Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju. Norādījumos ir atgādināti galvenie jauninājumi un iespējas, ko paver jaunie noteikumi, izvērtēti jau veiktie sagatavošanās darbi un norādīts, kas vēl paveicams no Eiropas Komisijas, valstu datu aizsardzības iestāžu un valstu pārvaldes iestāžu puses. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips sacīja: “Mūsu digitālo nākotni var balstīt tikai uz...

Tā kā ar šā gada 1. aprīli būs spēkā Sociālā uzņēmuma likums, Labklājības ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumos Nr.467 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.467). Pamatojoties uz sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu, LM vēlas savlaicīgi informēt sociālos uzņēmējus par gaidāmajām izmaiņām sociālo uzņēmumu reģistrācijas kārtībā un finansiālā atbalsta saņemšanas nosacījumos. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumu projekts šobrīd ir saskaņošanas procesā un tas vēl ir jāapstiprina Ministru kabinetā. I. Kas jāzina biedrībām un nodibinājumiem? 1. Turpmāk biedrības un nodibinājumi, lai nodarbotos ar sociālo uzņēmējdarbību, varēs dibināt SIA Galvenā izmaiņa – saskaņā ar jauno regulējumu par sociāliem uzņēmumiem varēs būt vienīgi sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA). Ja biedrība (vai nodibinājums) vēlēsies nodarboties ar sociālo uzņēmējdarbību, tad tā varēs dibināt sev pilnībā piederošu...

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 25.janvārī trešajā - galīgajā - lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz ieviest profesionālo doktora grādu mākslās. Zinātniskais grāds mākslās saistīts ar mākslas un kultūras procesu pētniecību, savukārt profesionālā doktora grāda mākslās būtiskākais nosacījums ir mākslas radīšana un mākslinieciskā jaunrade, uzsvērts likumprojekta anotācijā. Iegūt profesionālo doktora grādu mākslās var daudzās Eiropas valstīs, bet Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kur tas vēl joprojām nav iespējams.Tāpat Latvijas kultūras un mākslas augstskolas nespēj vienlīdzīgi ar citām valstīm iesaistīties Eiropas augstskolu tīkla aktivitātēs, veidojot kopīgas profesionālās doktora studiju programmas mākslās. Kā uzsver likumprojekta autori, profesionālais doktora grāds mākslās veicinās Latvijas kultūras un mākslas augstskolās studējošo konkurētspēju arī starptautiskā vidē. Komisijas izstrādātais likumprojekts paredz Augstskolu likumu papildināt ar jaunu nodaļu par māksliniecisko jaunradi. Tajā uzsvērts, ka mākslinieciskās jaunrades mērķis ir nodrošināt mākslinieciski augstvērtīgu darbu veidošanas prasmju iegūšanu un attīstīt praktiskās iemaņas unikālu māksliniecisku ideju īstenošanā. Grozījumi noteic, ka māksliniecisko...

Pēc tam, kad 2015.gadā ārvalstu tiešo investīciju uzkrājums sasniedza savu visu laiku augstāko punktu, pēdējie divi gadi iezīmējušies ar lejupejošu tendenci, liecina Lursoft apkopotā informācija. Statistikas dati liecina, ka laika posmā kopš 2008.gada ārvalstu tiešo investīciju uzkrātais apjoms pieaudzis par 86,56% jeb vidēji par 4,01% gadā, 2008. un 2009. gadā sasniedzot pat 16,26% un 27,13% kāpumu. Savukārt 2016.gadā akumulēto investīciju apjoms saruka par 3,19%, bet pērn - vēl par 0,82%. 2017. gadā uzkrātais ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies par 56,14 milj.EUR, sarūkot līdz 7,23 miljardiem eiro. Daļēji investīciju samazinājums skaidrojams ar globāliem notikumiem, taču vaina meklējama arī valsts iekšējās problēmās, par kuru risināšanu tiek runāts jau ilgstoši. “Āvalstu investoru padome nepārtraukti norāda uz lielākajiem klupšanas akmeņiem - tiesām, maksātnespējas administrēšanu, ēnu ekonomiku un korupciju. Nepieciešama ilgtermiņa nodokļu politika, kas būtu prognozējama un veicinātu uzņēmējdarbību,” atzīst Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.* Savukārt, raksturojot situāciju ar ārvalstu tiešo investīciju piesaisti, Latvijas Bankas...