Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

BIZNESS

Latvijas Bankas padome groza ārvalstu valūtu maiņas noteikumus
Latvijas Bankas padome groza ārvalstu valūtu maiņas noteikumus
Ceturtdien, 15. martā, Latvijas Bankas padome grozīja Latvijas Bankas 2009. gada 13. maija noteikumus Nr. 36 "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi). Ar grozījumiem tiek noteikts automatizēto ārvalstu valūtu maiņas iekārtu izmantošanas regulējums. Ņemot vērā uzņēmēju priekšlikumus un nozares attīstības tendences, noteikumi papildināti ar iespēju ārvalstu valūtu pirkšanu un pārdošanu veikt, izmantojot automatizētu ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas iekārtu. Noteikumi nosaka prasības šādu iekārtu uzstādīšanai. Tāpat papildināti veidi, kādos var veikt samaksu par ārvalstu valūtu pirkšanu vai pārdošanu. Līdz šim noteikumi paredzēja, ka kapitālsabiedrība kā maksāšanas līdzekli drīkst pieņemt tikai skaidro naudu un maksājumu kartes. Noteikumu grozījumi paredz, ka samaksa var tikt veikta arī ar zibmaksājumu (https://www.bank.lv/par-mums/uzdevumi/maksajumu-sistemas-uzdevumi/zibmaksajumi) un kredītiestādes iekšējo kredīta pārvedumu. Tāpat noteikumos ietvertas papildu normas cīņai ar pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī atvieglots šīs nozares uzņēmumu administratīvais un finansiālais slogs. Latvijas Banka izsniedz atļaujas (licences) ārvalstu valūtu...
Latvijas Bankas padome jaunā redakcijā pieņem "Vērtspapīru pārskatu sagatavošanas noteikumus"
Latvijas Bankas padome jaunā redakcijā pieņem "Vērtspapīru pārskatu sagatavošanas noteikumus"
Latvijas Bankas padome jaunā redakcijā pieņēma "Vērtspapīru pārskatu sagatavošanas noteikumus" (tālāk tekstā - noteikumi), kā arī pieņēma grozījumus Latvijas Bankas 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 162 "Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku". Ar noteikumu jauno redakciju tiek ieviesta Eiropas Centrālās bankas (tālāk tekstā - ECB) 2016. gada 2. augusta Regula (ES) Nr. 2016/1384, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2016/22). Grozījumi veikti, lai nodrošinātu Eiropas Centrālo banku sistēmu ar informāciju par to kredītiestāžu grupu vērtspapīru turējumiem, kuras ECB atzinusi par nozīmīgām. Tām būs jāsniedz jauns vērtspapīru pārskats - "Kredītiestādes grupas vērtspapīru ceturkšņa pārskats" - ar informāciju par attiecīgās kredītiestādes grupas īpašumā esošo vērtspapīru atlikumu ceturkšņa beigās un to grāmatvedības, risku un uzraudzības rādītājiem. Minētie rādītāji nodrošinās iespēju veikt precīzāku monetārās politikas transmisijas mehānisma analīzi, novērtēt Eirosistēmas risku attiecībā pret darījuma partneriem monetārās politikas operācijās, kā arī ļaus veikt detalizētākus kredītriska stresa testus un...
Plāno izmaiņas maksājumu pakalpojumu jomā
Plāno izmaiņas maksājumu pakalpojumu jomā
Valdībā otrdien, 13. martā, izskatīts likumprojekts "Grozījumi "Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā"", kas paredz dažādas izmaiņas maksājumu pakalpojumu regulējumā, dažas no tām attiecas arī uz patērētājiem. Plānots ieviest divus jaunus maksājumu pakalpojumu veidus – maksājuma ierosināšanas pakalpojumu un konta informācijas pakalpojumu. Šādu pakalpojumu sniegšanai maksājumu pakalpojumu sniedzēja valdījumā nenonāks klientu naudas līdzekļi. Tāpat likumprojekts paredz tiesības maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas saņēmuši tam attiecīgu atļauju, izlaist maksājumu instrumentu, kas var tikt piesaistīts instrumenta turētāja noteiktam maksājumu kontam, kas tam atvērts pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Piemēram, tirdzniecības centri, iegūstot nepieciešamo atļauju, varētu piedāvāt saviem klientiem atsevišķu tirdzniecības centra maksājumu karti, kura būtu piesaistīta pircēja bankas kontam. Ar grozījumiem arī plānots paredzēt īsāku uz nenoteiktu laiku noslēgta standarta līguma izbeigšanas termiņu (12 mēnešu vietā sešus mēnešus), kad maksājuma pakalpojuma sniedzējs nevar piemērot soda naudu par priekšlaicīgu standarta līguma izbeigšanu pēc maksājumu pakalpojumu izmantotāja prasījuma. Tāpat paredzēts noteikt laiku (viena darba diena), kādā neautorizēta...
NVA piedāvā finansiālu atbalstu, nodarbinot jauniešus ar profesionālo vai augstāko izglītību
NVA piedāvā finansiālu atbalstu, nodarbinot jauniešus ar profesionālo vai augstāko izglītību
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles līdz šī gada 23. martam pieņem darba devēju pieteikumus dalībai Eiropas Savienības (ES) fondu projekta “Jauniešu garantijas” pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim." Tā ir iespēja darba devējiem atrast vajadzīgos speciālistus, ar NVA finansiālu atbalstu nodarbinot jauniešus bezdarbniekus ar profesionālo vai augstāko izglītību. NVA reģistrēto jauniešu vidū ir programmētāji, komercdarbības speciālisti, juristi, juriskonsulti, jurista palīgi, loģistikas speciālisti, finansisti, skolotāji, projektu vadītāji, sabiedrisko attiecību speciālisti un daudzu citu kvalifikāciju ieguvēji. NVA ik mēnesi darba devējam maksā dotāciju 200 eiro apmērā nodarbinātā jaunieša algai (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro). Darba devējam ir jānodrošina arī līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir vienreizēju dotāciju (līdz 100 eiro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, kā arī apmaksā jauniešu veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas...
KP panāk konkurenci ierobežojošu normu neiekļaušanu noteikumos par bezdarbnieku nodarbinātību
KP panāk konkurenci ierobežojošu normu neiekļaušanu noteikumos par bezdarbnieku nodarbinātību
Konkurences padome (KP) pēc sniegtajiem atzinumiem un diskusijām par nepamatotiem konkurences ierobežojumiem Labklājības ministrijas sagatavotajos noteikumu projektos par bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu ir panākusi, ka nozares normatīvajos aktos netiek pieņemtas potenciālo pakalpojuma sniedzēju loku (izglītības iestāžu) ierobežojošas normas. KP pērn konstatēja nepamatotus konkurences ierobežojumu vairākos Labklājības ministrijas sagatavotajos noteikumu projektos, kas paredz piesaistīt izglītības iestādes bezdarbnieku un darba meklētāju profesionālajām apmācībām. Proti, noteikumu projektos bija iekļauts kritērijs, ka apmācību īstenošanai tiktu piesaistītas tikai tādas iestādes, kurām ir piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) statuss. Jānorāda, ka PIKC statusa iegūšana ir apgrūtinoša vai neiespējama tieši privātajām izglītības iestādēm, ņemot vērā to darbības jomu, piemēram, nodrošinot pieaugušo profesionālo izglītību. KP vērsa Labklājības ministrijas uzmanību, ka minētā prasība liegtu izglītības iestādēm, kurām nav PIKC statuss, piedāvāt savus pakalpojumus bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai. KP ieskatā PIKC statuss kā izvēles kritērijs neveicina iespējami lielāku potenciālo pakalpojuma sniedzēju iesaisti, ievērojot to, ka kā viens no...
ES tieslietu ministri atbalsta direktīvu par krāpšanas apkarošanu bezskaidras naudas norēķinos
ES tieslietu ministri atbalsta direktīvu par krāpšanas apkarošanu bezskaidras naudas norēķinos
Piektdien, 9. martā, Briselē notika ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kurā ES dalībvalstu tieslietu ministri atbalstīja direktīvu par krāpšanas apkarošanu bezskaidras naudas norēķinos. Padome atbalstījusi vispārējo pieeju jaunai Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, lai varētu uzsākt trīspusējās sarunas starp ES Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Direktīvas mērķis ir uzlabot cīņu pret dažādiem krāpšanas veidiem ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, piemēram, virtuālās valūtas un mobilos maksājumus. Pateicoties jaunam uzlabotam tiesiskajam regulējumam, varēs novērst šķēršļus, kas kavē izmeklēšanu un kriminālvajāšanas uzsākšanu par krāpšanos ar bezskaidras naudas maksājumu līdzekļiem, tostarp tas ietver minimālos sankciju apmērus, jurisdikcijas normu piemērošanu pārrobežu krāpšanas gadījumos, starptautiskās sadarbības uzlabošanu krimināltiesiskajā jomā. Direktīvas pieņemšana ir viens no ES pasākumiem cīņā pret kiberdrošības apdraudējumiem. Sanāksmē ministri tika iepazīstināti ar Eiropas Komisijas sagatavoto informāciju par 2017. gada oktobrī pieņemtās Eiropas Prokuratūras regulas īstenošanu: Eiropas Prokuratūras...
Latvijas uzņēmēji arvien aktīvāk izmanto intelektuālā īpašuma aizsardzības iespējas
Latvijas uzņēmēji arvien aktīvāk izmanto intelektuālā īpašuma aizsardzības iespējas
Patentu valde informē, ka 2017. gadā ir būtiski pieaudzis kopējais pieteikto preču zīmju skaits, sasniedzot 3203 pieteikumus, kas ir par 26 % vairāk nekā 2016. gadā. Lielāko daļu jeb 56 % (1798 pieteikumi) no kopējā preču zīmju pieteikumu skaita veido pieteikumi nacionālajā procedūrā. Par 28 % ir pieaudzis arī reģistrēto preču zīmju kopskaits, starp kurām 41,1 % (1189) ir Latvijas izcelsmes preču zīmes. Salīdzinoši Lietuvā nacionālajā procedūrā pērn tika saņemts 2881 pieteikums un Igaunijā 1271 preču zīmju reģistrācijas pieteikums. Pagājušajā gadā būtiski ir pieaudzis nacionālo preču zīmju pieteikumu skaits, sasniedzot 1798 pieteikumus. Patentu valde veic arī dizainparaugu reģistrāciju, kas nodrošina rūpniecisku vai amatniecisku izstrādājumu ārējā veidola aizsardzību. Tas tiesību īpašniekiem nodrošina iespēju aizliegt citiem izgatavot, tirgot, importēt un eksportēt izstrādājumus, kuros ir ietverts reģistrētais dizainparaugs. Dizainparaugs rada tirgū papildu vērtību un pasargā no zaudējumiem, kas rodas kopējot un atdarinot. Kopumā 2017. gadā tika iesniegti 49 aizsardzības pieteikumi, tajos iekļaujot 142 dizainparaugus, bet...
Aicina pieteikties apbalvojumam “Gada preču zīme” Latvijā un pasaulē
Aicina pieteikties apbalvojumam “Gada preču zīme” Latvijā un pasaulē
Patentu valde, Latvijas Dizaineru savienība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina uzņēmējus līdz šī gada 23. martam pieteikties konkursam “Gada preču zīme 2017” nominācijās – “Gada preču zīme – Latvijai” un “Gada preču zīme – pasaulei”. Preču zīmes dalībai konkursā var pieteikt elektroniski Patentu valdes tīmekļvietnē. Lai piedalītos konkursā, Latvijas preču zīmei iepriekšējā kalendārajā gadā jābūt reģistrētai nacionālajā procedūrā, starptautiskajā procedūrā vai kā Eiropas Savienības preču zīmei. Jau sesto gadu pēc kārtas tiks sumināti pērnā gada Latvijas preču zīmju īpašnieki, kas izmanto rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības savā labā, veicinot Latvijas uzņēmējdarbības attīstību. Pērnajā gadā lielāko daļu jeb 41,1 % no kopējā preču zīmju reģistrāciju skaita veido tieši Latvijas preču zīmes. „Esam gandarīti, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmēji rūpējās par sava zīmola aizsardzību. Uzņēmējiem, kuri ieguldījuši laiku, pūles un līdzekļus, lai izveidotu labu sava zīmola tēlu, preču zīme ir veids, kā aizliegt citiem negodīgi gūt labumu no savas reputācijas un patērētāju uzticības,”...
Policija šogad pastiprināti pievērsīsies "naudas mūļiem"
Policija šogad pastiprināti pievērsīsies "naudas mūļiem"
Vienotai cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu Valsts policija uzsākusi projektu, kura laikā ciešā sadarbībā ar saistītajām institūcijām tiek padziļināti izzināts naudas atmazgāšanas fenomens Latvijā, kā arī apzināta to pazīmju tipoloģija un apkarošanas iespējas. Visa 2018.gada garumā Valsts policija, kā projekta vadītājs, sadarbībā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializēto prokuratūru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, kā arī vairākiem ekspertiem, tostarp tiesnešiem, veiks nepieciešamās darbības, lai šo fenomenu izzinātu un mazinātu, kā arī efektivizētu vainīgo personu sodīšanu. Pievēršot pastiprinātu uzmanību tieši “naudas mūļu” fenomenam, identificēti vairāki grupējumi, kas Latvijā nodarbojas ar naudas atmazgāšanu ilgākā laika posmā, iesaistot vairākas personas, tostarp tā saucamos “mūļu vervētājus” un “naudas mūļus” jeb personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Tā, piemēram, 2017.gada nogalē Valsts policija pabeidza izmeklēšanu un nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai virkni kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas...
Pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo auto būs nepieciešams saņemt licenci
Pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo auto būs nepieciešams saņemt licenci
Valdība 6. martā apstiprināja Ministru kabineta noteikumus "Pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili noteikumi", kas paredz, ka līdztekus taksometru pakalpojumiem pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo transportlīdzekli varēs veikt ikviens komersants, kas būs saņēmis licenci Autotransporta direkcijā. Tāpat plānots, ka jebkuram vieglā automobiļa vadītājam, kurš veic pasažieru komercpārvadājumus, tajā skaitā arī taksometru vadītājiem, līdz 2018. gada 31. maijam būs jāreģistrējas taksometru vadītāju reģistrā, ko uzturēs Autotransporta direkcija. Turpmāk komersantiem, kas veiks pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, būs jāsaņem licence un licences kartīte. Šādus pārvadājumus varēs veikt ar transportlīdzekli, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas, un iedzīvotājiem pakalpojumu varēs piedāvāt, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistē speciāli izveidotā tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā. Pasažieri par braucienu varēs norēķināties tikai bezskaidrā naudā. Šie nosacījumi neattiecas uz taksometru pārvadājumiem – to licencēšanu turpmāk veiks deviņu republikas nozīmes pilsētu pašvaldības un plānošanas reģioni. Līdz šim pašvaldību izsniegtās licences taksometru pārvadājumiem būs spēkā līdz 2018. gada 30. jūnijam un...
ALTUM aicina uz "Starta dienu" semināru ciklu
ALTUM aicina uz "Starta dienu" semināru ciklu
Attīstības finanšu institūcija ALTUM aicina uz bezmaksas pavasara semināru ciklu “Starta diena", kurā jaunie uzņēmēji varēs iedvesmoties no nozares vadošajiem ekspertiem, uzzināt par pieejamo valsts atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai paplašināšanai, kā arī nodibināt noderīgus kontaktus. “Starta diena" semināri sniegs iespēju ikvienam - jaunajiem uzņēmējiem, jau esošajiem uzņēmējiem apzināt finansējuma iespējas, kā arī iegūt priekštatu par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā. Pirmais seminārs norisināsies jau 7. martā Jēkabpilī, kura laikā interesenti uzzinās, kā pārdomāti plānot un finansēt savu ideju, ko biznesam sniedz investora piesaiste, kā arī uzklausīt uzņēmējdarbības pieredzes stāstus un vērtīgus padomus. Uz pasākumu ir aicināts ikviens interesents, kuram ir sava biznesa ideja un vēlme to īstenot, kā arī ikviens uzņēmums vecumā līdz 5 gadiem, kas meklē izaugsmes iespējas. Inese Zīle, ALTUM valdes locekle: “Esam gandarīti, ka šie uzņēmējdarbības semināri ik gadu piesaista arvien lielāku interesentu skaitu, kas ir gatavi savu biznesa ideju iedzīvināt un vēlas iegūt zināšanas par daudzajiem pieejamajiem finansējuma...
KP publicē vadlīnijas par iespēju karteļu dalībniekiem atzīties pārkāpumā un saņemt atbrīvojumu no soda
KP publicē vadlīnijas par iespēju karteļu dalībniekiem atzīties pārkāpumā un saņemt atbrīvojumu no soda
Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi vadlīnijas par Iecietības programmu, kura paredz iespēju aizliegtā vienošanā iesaistītiem uzņēmumiem ziņot par pārkāpumu KP. Ja uzņēmums iesniedz pieteikumu Iecietības programmai, tas var saņemt pilnu atbrīvojumu no naudas soda vai naudas soda samazinājumu, kā arī atbrīvojumu no gadu ilgā lieguma piedalīties iepirkumos. Iecietības programma (Leniency Programme) ir nozīmīgs rīks konkurences tiesību pārkāpumu atklāšanā, palīdzot izskaust smagākos konkurences tiesību pārkāpumus un veicinot godīgas konkurences vides attīstību. Lai stiprinātu uzņēmēju un to pārstāvju izpratni par Iecietības programmas iespējām un motivētu pārkāpumā iesaistītos uzņēmumus savu darbību balstīt uz godīgiem principiem, KP izstrādāja vadlīnijas, kurās iespējams iepazīties ar vispārīgiem teorētiskiem un praktiskiem skaidrojumiem par programmu, tās piemērošanas principiem un iestādes līdzšinējo praksi. KP norāda – pārkāpumā iesaistītais uzņēmums uz pilnu atbrīvojumu no naudas soda var pretendēt tikai tad, ja tas ir pirmais, kurš ziņo iestādei, ka ar konkurentiem ir vienojies, piemēram, par cenām, tirgus sadali vai rīcību iepirkumos jeb iesaistījies kartelī,...
Pieņemts labvēlīgāks regulējums komersantu iesaistei pētniecības projektu īstenošanā
Pieņemts labvēlīgāks regulējums komersantu iesaistei pētniecības projektu īstenošanā
Otrdien, 27. februārī, valdībā apstiprināti grozījumi Praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanas noteikumos, kas paredz sekmēt komersantu lielāku iesaisti pētniecības projektu īstenošanā un finansēšanā. Ar grozījumiem plānots veicināt arī jaunu pētnieku skaita palielināšanu, ko nodrošina studējošo vai zinātniskā grāda pretendentu iesaiste projekta īstenošanā, sekmējot zinātniskā personāla atjaunotni un cilvēkkapitāla attīstību. Saskaņā ar grozījumiem, otrajā un turpmākajās projektu atlases kārtās 50 procenti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma jeb 14,1 milj. eiro būs pieejami saimnieciskajiem projektiem - komercpētniecības projektiem, ko pamatā īsteno komersanti sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām. Noteikts, ka turpmāk komersantu iesniegtos projektus vērtēs atsevišķi no valsts zinātnisko institūciju iesniegtajiem, ar saimniecisku darbību nesaistītajiem projektiem, un projektu vērtēšanā lielāks punktu svars tiks piešķirts projektu sociālekonomiskajai ietekmei. Grozījumi arī paredz, ka jau projekta īstenošanas laikā projekta norisēs mērķtiecīgi jāiesaista sabiedrība - tā jāinformē par projekta rezultātiem, ciktāl netiek skarts komercnoslēpums. Sagaidāms, ka sabiedrības iesaiste sniegs pozitīvu ieguldījumu zinātnes komunikācijā un sabiedrības izpratnes...
Finanšu ministrija rosina būtiski samazināt banku likvidatoru atlīdzību
Finanšu ministrija rosina būtiski samazināt banku likvidatoru atlīdzību
Ņemot vērā banku likvidatoru pārmērīgu atlīdzību komercbanku likvidācijas gadījumos, kas saistīta ar viegli realizējamiem aktīviem, Finanšu ministrija (FM) rosina būtiski samazināt banku likvidatoru atlīdzību. FM aicina šos grozījumus virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā. Šobrīd no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra apjoma. Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apjomu (tajā skaitā, finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c.). Jāuzsver, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas. Tāpat papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem...
Atrasts risinājums, kā ierobežot maksas pieaugumu par elektroenerģijas pieslēguma jaudu un OIK
Atrasts risinājums, kā ierobežot maksas pieaugumu par elektroenerģijas pieslēguma jaudu un OIK
Sadarbībā ar AS "Sadales tīkls", AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) Ekonomikas ministrija radusi vairākus risinājumus, kā elastīgi uz laiku samazināt elektroenerģijas pieslēguma jaudu un nepieciešamības gadījumā pie noteiktiem nosacījumiem to atjaunot, tādējādi būtiski samazinot elektroenerģijas izmaksas visiem sezonāla rakstura elektroenerģijas patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām. Tāpat rasts tehnisksrisinājums, kā obligātās iepirkumu komponentes (OIK) fiksētās daļas kopējo apmēru izlīdzināt uz vairākiem gadiem, kas ļaus samazināt OIK fiksētās daļas straujāku pieaugumu visiem patērētājiem. Vienlaikus energointensīvo uzņēmumu ieguvums šobrīd nedaudz samazināsies, taču četru gadu periodā tas tiks atgūts, uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Pieslēgumiem ar sezonālu patēriņu (gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām) jau patlaban ir iespēja atteikties no jaudas līdz 6 mēnešiem. Līdz šā gada 1. aprīlim plānots mainīt regulējumu, lai šādos gadījumos būtu arī iespēja atteikties no jaudas bez garantētas jaudas atgriešanas uz 9 mēnešiem. Papildu plānots piedāvāt arī iespēju pieslēgumiem ar jaudu virs 100 ampēriem...