BIZNESS

Ministru kabinets 3. aprīlī atbalstīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) ierosinājumu (apstiprinot informatīvo ziņojumu "Efektīvas kapitāla atdeves mērķu noteikšana valsts kapitālsabiedrībās") noteikt nozarei atbilstošu valsts kapitāla atdevi katrai valsts kapitālsabiedrībai, kā arī turpmāk uzņēmumu vidēja termiņa darbības stratēģijās iekļaut plānotos pētniecības un attīstības projektus. PKC Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne pamato izmaiņas: "Valdības lēmums nosaka, ka valsts kapitālsabiedrībai jāapzinās izvirzāmie kapitāla atdeves mērķi, kā arī pētniecības un attīstības nozīme ilgtspējīgai attīstībai, tādēļ šādi plāni jāatspoguļo arī vidēja termiņa darbības stratēģijā. Ņemot vērā plānoto ieguldījumu apjomu un ietekmi, stratēģija jāpapildina gan ar attiecīgiem nefinanšu mērķiem, gan informāciju par pētniecības un attīstības projektu termiņiem, iespējamiem riskiem vai zaudējumiem un salīdzinošiem datiem par šāda veida investīcijām citos nozares uzņēmumos (vietējos vai ārvalstu)." Atbilstoši Ministru kabineta sēdē lemtajam, PKC papildinās esošās vadlīnijas par valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādi ar informatīvajā ziņojumā minētās metodikas izmantošanas pieeju un tās skaidrojumiem kapitāla atdeves mērķu noteikšanai, kā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 2018.gada 1.aprīļa aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus iepakojumos, kas lielāki par ½ litru, ja to stiprums pārsniedz 5,8%, kā arī iepakojumos, kas lielāki par 1 litru, ja to stiprums ir 5,8% vai mazāks. Pārdošanas ierobežojumi pamatā attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem, kas pildīti PET pudelēs. Minētie iepakojuma tilpuma ierobežojumi neattiecas uz vīnogu vīnu; alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir pildīti stikla, keramikas, koka vai metāla iepakojumos, kā arī kompleksā iepakojumā, kas sastāv no polimēra vai lamināta maisa, kurš iepakots kartona kastē un uz alkoholisko dzērienu ražotājiem, kuri tirgo produkciju ražošanas vietā vai savā struktūrvienībā. Minēto aizliegumu nosaka Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.pants. Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, izvēloties sarunas tematu “Akcīzes nodoklis un akcīzes preču aprite”. Gadījumā, ja VID vai cita uzraugošā iestāde tomēr konstatēs, ka minētais aizliegums netiek ievērots, tirgotājam var tikt piemērota administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 169.3...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), lai ierobežotu augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā. Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju. Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs jau tuvākajā laikā. Likumprojekts nosaka noteiktiem likuma subjektiem pienākumu atteikties no darījuma attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem ar augstākā riska klientiem - čaulas veidojumiem, kas atbilst noteiktām pazīmēm. Paredzams, ka ar likumprojektu tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais pienākums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi savu augstākā riska profila darījumu apjoma samazināšanai. Šobrīd lielāko daļu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas (NILTF) augsta riska ekspozīcijas veido...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no jauna izdod Sistēmas pieslēguma noteikumus elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem. Noteikumos paredzēti atviegloti nosacījumi elektroenerģijas sistēmas lietotājiem attiecībā uz jaudu samazināšanu un atjaunošanu. Papildus tam noteikumos noteiktas atvieglotas prasības attiecībā uz mikroģeneratoru pieslēgšanu. Noteikumi paredz zemsprieguma tīkla lietotājiem (ne mazāk par 100 ampēriem) un visiem vidsprieguma tīkla lietotājiem, kuri uz laiku samazinājuši pieslēguma atļauto slodzi, iespēju reizi gadā atjaunot sākotnējo pieslēguma slodzi bez maksas, ja: slodzi pieprasa atjaunot ne vēlāk kā 9 mēnešu laikā no tās samazināšanas brīža; atļautā slodze tika samazināta vismaz par 50%; pirms atļautās slodzes samazināšanas pieslēguma noslodze vismaz vienu mēnesi gadā ir bijusi vismaz 7%. Vienlaikus ikvienam lietotājam ir iespējams uz laiku līdz deviņiem mēnešiem pārtraukt līgumu un pēc tam to atjaunot, sedzot tikai faktiskās pieslēguma atjaunošanas izmaksas. Lietotājiem, kuri līgumu pārtraukuši vai atļauto slodzi samazinājuši no 2017.gada 1.augusta, deviņu mēnešu periodu bezmaksas slodzes atjaunošanai vai pieslēguma atjaunošanai, sedzot tikai faktiskās izmaksas, skaita no 2018.gada...

Eiropas Komisija piedāvājusi padarīt pārrobežu maksājumus eiro lētākus visā ES. Saskaņā ar šībrīža noteikumiem eirozonas iedzīvotājiem vai uzņēmumiem nav atšķirības, vai darījumi eiro tiek veikti savā valstī vai ar citu eirozonas valsti. Jaunā priekšlikuma mērķis ir attiecināt šo priekšrocību uz cilvēkiem un uzņēmumiem no valstīm, kas nav eirozonā. Šādā veidā visi patērētāji un uzņēmumi varēs pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības, kad nauda tiks sūtīta uz ārzemēm vai kad ārzemēs tiks izņemta skaidra nauda vai veikts maksājums. Visiem pārrobežu maksājumiem eiro ES iekšienē tiks noteikta vienāda maksa - maza vai nekāda maksa - tāpat kā iekšzemes maksājumiem valsts valūtā. Turklāt Komisija ierosina palielināt valūtas konvertēšanas pakalpojumu pārredzamību un konkurenci, kad patērētāji pērk preces vai pakalpojumus valūtā, kas atšķiras no viņu izmantotās valūtas. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis sacīja: “Ar šodienas priekšlikumu mēs iedzīvotājiem un uzņēmumiem no valstīm, kas nav eirozonā, sniedzam tādas pašas iespējas...

Atbilstoši Sociālā uzņēmuma likumam, kas stāsies spēkā 2018. gada aprīlī, Labklājības ministrija ir precizējusi sociālajai uzņēmējdarbībai paredzētā Eiropas Sociālā fonda (ESF) finanšu atbalsta piešķiršanas noteikumus. Sociālā uzņēmuma likuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi. Iedzīvinot jauno likumu, arī ESF finanšu atbalstam varēs pieteikties tie komersanti, kas likumā noteiktajā kārtībā ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu. Tāpat atbilstoši likumā noteiktajam ir paplašināts to cilvēku loks, kurus var nodarbināt darba integrācijas uzņēmumi. Ja sākotnēji ESF finansējumu varēja saņemt tikai uzņēmumi, kas izveidoti, lai nodarbinātu nelabvēlīgā situācijā esošos bezdarbniekus un cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, tad pēc grozījumiem atbalsts būs pieejams arī citu atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbināšanai. Par to vēl atsevišķi lems Ministru kabinets. Lai palīdzētu arī biedrībām un nodibinājumiem pieņemt lēmumu par sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu, ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka biedrību un nodibinājumu gūtā pieredze pirms uzņēmuma...

2018. gada 1. aprīlī stāsies spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot labvēlīgu sociālās uzņēmējdarbības vidi. Lai nodrošinātu Sociālā uzņēmuma likuma piemērošanu, ir noteikti sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai iesniedzamie dokumenti, kā arī to iesniegšanas un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kārtība. Tāpat ir noteikta sociālo uzņēmumu reģistra vešanas, aktualizēšanas un izmantošanas kārtība, kā arī sociālo uzņēmumu reģistra datu saturs. Arī sociālā uzņēmuma uzraudzības kārtība, darbības rādītāji un to izvērtēšanas kritēriji. Minētais reglamentējums uzskaitīts Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām un sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas, reģistrēšanas un uzraudzības kārtību", kas otrdien, 27. martā, pieņemti valdības sēdē. Valdības pieņemtajos noteikumos ir definētas arī 11 sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas. Tās, cita starpā, ir personas ar invaliditāti, personas ar garīga rakstura traucējumiem, personas, kurām noteikts trūcīgas ģimenes vai personas statuss, bezdarbnieki vecāki par 54 gadiem...

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa aicina komersantus un sabiedrību būt piesardzīgiem, saņemot pastā vēstules no "EBN-European Business Number Latvija" departamenta vai citām līdzīgām Eiropas organizācijām, kuras piedāvā reģistrēt uzņēmumu apšaubāmas kompetences un izcelsmes Eiropas biznesa reģistrā. Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa ir konstatējusi, ka personas, kuras ir saņēmušās piedāvājumus no šādām organizācijām, maldīgi uzskata tos par bezmaksas un, rūpīgi neiepazīstoties ar pielikumā esošās veidlapas saturu, neapzināti piekrīt izvirzītajiem maksas nosacījumiem. Šādām vēstulēm parasti tiek pievienota veidlapa ar atpakaļ sūtīšanai apmaksātu aploksni, kuras teksta daļā grūti uztveramā veidā norādīts, ka par minēto pakalpojumu tiks iekasēta ikmēneša maksa. Saņemot šādu vai līdzīgus piedāvājumus, policija aicina būt piesardzīgiem un rūpīgi izlasīt piedāvājumā norādītos nosacījumus. Pirms piekrist darījumam, jāpārliecinās par vairākām būtiskām darījuma detaļām, galvenokārt, par darījuma samaksu. Slēdzot darījumus interneta vidē, policija aicina pieprasīt no darījuma partneriem darījumu apliecinošus dokumentus, kuros ir skaidri norādīta darījuma maksa. Savukārt, ja...

Trešo valstu pilsoņiem imigrācijai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi. Kā skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), trešo valstu pilsoņi ir tie, kuri nav Latvijas pilsoņi un kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomikas zonas valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņi un Šveices Konfederācijas pilsoņi. Tiesību uz nodarbinātību piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumi Nr. 55 „Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu", kā arī citi saistītie normatīvie akti, ar kuriem sīkāk varat iepazīties PMLP mājas lapā. Atbilstoši ES normatīvajam regulējumam, trešo valstu pilsoņu nodarbinātībai pastāv virkne ierobežojumu gan ieceļošanai (vīza), gan uzturēšanās (uzturēšanās atļauja), gan nodarbinātībai (tiesības uz nodarbinātību), turklāt darba devējs uzņemas pilnu atbildību gan par ārzemnieka nodarbinātību (t.sk. ierobežojumi attiecībā uz atalgojumu), gan uzturēšanos (t.sk. dzīvesvieta un veselības aprūpe), gan nepieciešamības gadījumā - izraidīšanas izdevumiem. Galvenie soļi trešo valstu pilsoņu ĪSTERMIŅA nodarbinātībai Darba devējs reģistrē vakanci Nodarbinātības valsts aģentūrā (ja attiecināms). Darba devējs...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 20.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz samazināt un tādējādi vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas. Likumprojekts paredz optimizēt un apvienot vairākas kategorijas vienā, samazinot pašreizējo braukšanas tiesību kategoriju traktortehnikai skaitu līdz četrām. Plānots mainīt arī kategoriju nosaukumus, aizstājot burtus A, B, C, D, E, F, G, un H ar saīsinājumiem TR1, TR2, TR3 un TR4. Tas darīts tādēļ, lai kategoriju nosaukumi nedublētos ar autovadītāju kategorijām Latvijā un Eiropas Savienībā (ES). Likumprojekts paredz, ka tās traktortehnikas vadītāju apliecības, kas izsniegtas līdz 2018.gada 31.augustam, būs derīgas līdz to derīguma termiņa beigām, savukārt apliecības maiņa būs brīvprātīga. Patlaban praksē darbojas astoņas traktortehnikas kategorijas. Latvijā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir pārāk daudz šādu kategoriju, teikts likumprojekta anotācijā. ES pamatā ir viena vai divas, bet ne vairāk kā četras kategorijas. Darba devēji pašlaik neatkarīgi no vadītāja apliecībā norādītajām...

Lai uzlabotu būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu, Ministru kabinets 20. marta sēdē apstiprināja jaunus Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumus. Viena no būtiskām izmaiņām ir noteiktā iespēja īsākā laika termiņā pēc diploma saņemšanas iegūt būvspeciālista sertifikātu. Neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa, minimālais laiks, kurā pretendentam būs jāapgūst kompetences pārbaudes iestādes noteiktā praktiskā darba pieredzes programma būs ne mazāk kā divi gadi pēdējo septiņu gadu laikā (līdz šim - 3 gadi, ja iegūta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība un 5 gadi, ja iegūta pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība). Šī norma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. Mainītas prasības arī attiecībā uz būvspeciālista sertifikāta uzturēšanu. Noteikumu projekts nosaka, ka būvspeciālista sertifikāta uzturēšanai jāpraktizē kompetences novērtēšanas iestādes noteiktajā apjomā vismaz divi gadi piecu gadu periodā. Pretējā gadījumā būvspeciālistam būs atkārtoti jāveic kompetences novērtēšana. Tāpat, lai veicinātu būvspeciālistu sertificēšanos būvekspertīzes specialitātē ir mainītas prasības sertifikāta būvekspertīzes specialitātē iegūšanai un uzturēšanai. Attiecīgi...

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu jeb startup, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 20.aprīlī noslēdza darbu pie grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai tā normas pielāgotu reālajai nozares praksei un ņemtu vērā šo uzņēmumu darījumu specifiku un apjomu. Paredzēts, ka uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumu ne tikai pamatkapitālā, bet arī konvertējamā aizdevuma veidā un ņemot vērā kapitāldaļu emisijas uzcenojumu. Kopš jaunā likuma stāšanās spēkā atbalsta programmās apstiprināts tikai viens jaunuzņēmums un divi kvalificēti riska kapitāla investori. Likumprojekts paredz arī vairākus izņēmumus, ļaujot kvalificēties atbalstam arī uzņēmumiem, ja tajā kvalificēts riska kapitāla investors veic atkārtotus ieguldījumus. Atbalstu drīkstēs pieprasīt jaunuzņēmumi, kuros ieguldītas pietiekami lielas investīcijas - vismaz 150 000 eiro apmērā. Šo atbalstu varēs pieprasīt par diviem atbalsta programmas periodiem. Patlaban jaunuzņēmumu atbalsta periods ir viens gads. Tāpat paredzēts atcelt ierobežojumu maksimālajam investora ieguldījuma...

Eiropas Komisija 20. martā atklāja tīmekļa portālu WiFi4EU. Tagad pašvaldības visā Eiropā tiek aicinātas reģistrēties maija vidū gaidāmajam pirmajam projektu konkursam par iespēju saņemt ES finansējumu publisku bezmaksas bezvadu interneta tīklāju ( hotspots) ierīkošanai. Programma WiFi4EU piedāvā pašvaldībām vaučerus 15 000 eiro vērtībā, kuri paredzēti bezvadu interneta (Wi-Fi) tīklāju ierīkošanai publiskās vietās, tostarp bibliotēkās, muzejos, publiskos parkos un laukumos. Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers jau minējis, ka iniciatīvas WiFi4EU mērķis ir "līdz 2020. gadam nodrošināt, lai visos Eiropas ciematos un visās pilsētās galvenajos sabiedriskās dzīves centros būtu pieejams bezmaksas bezvadu internets ". Pašvaldības WiFi4EU vaučerus var izmantot Wi-Fi iekārtu iegādei un uzstādīšanai (bezvadu piekļuves punktos) pašu izvēlētos vietējās sabiedriskās dzīves centros. Tīkla uzturēšanas izmaksas segs pašvaldība. Līdz 2020. gadam no ES budžeta ir pieejami 120 miljoni eiro, kas paredzēti publisko bezmaksas WiFi pakalpojumu iekārtu finansēšanai 8000 pašvaldībās visās dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā un Islandē. Kā pieteikties uz WiFi4EU vaučeru? Reģistrēšanās posms: no...

Ministru kabineta komitejas sēdē 19. martā tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.108 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi"". Ar tiem: precizētas e-iepirkumu sistēmas dalībnieka reģistrācijas pieteikuma un sākotnējā administratora pilnvarojuma veidlapas ar mērķi vienkāršot to aizpildīšanu un attiecīgi samazināt administratīvo slogu gan pašiem veidlapu aizpildītājiem, gan Elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS) atbalsta sniedzējiem no Valsts reģionālās attīstības aģentūras resursiem;pārtikas preces, par kurām iepirkumu veic Valsts reģionālās attīstības aģentūra; Tāpat noteikumu anotācijā norādīts, ka turpmāk veselības apdrošināšanas pakalpojumus varēs iepirkt vai nu centralizēti (slēdzot vispārīgo vienošanos un veidojot e-katalogu), vai ar dinamiskās iepirkumu sistēmas starpniecību. Attiecīgās dinamiskās sistēmas ietvaros ļaus pasūtītājiem veselības apdrošināšanas pakalpojumus iepirkt, katrā konkrētā gadījumā pielāgojot tehnisko specifikāciju savām vajadzībām, kas nav iespējams, pērkot šos pakalpojumus vispārīgās vienošanās ietvaros (no e-kataloga).

Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) aicina iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību savai finanšu pratībai un veicināt izpratni par dažādu finanšu instrumentu izmantošanu savas finansiālās drošības veidošanai. PTAC skaidro, ka finansiālās drošības pamatā ir līdzekļu uzkrāšana neparedzētiem gadījumiem. Saskaņā ar PTAC un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (turpmāk - LU) veiktā pētījuma rezultātiem, secināts, ka Latvijas iedzīvotāji neveido uzkrājumus, jo ir viegla naudas pieejamība un plašas iespējas aizņemties nepieciešamības gadījumā. Pētījuma rezultāti apgāž sabiedrībā izveidojušos mītu, ka uzkrājumu veidošanu kavē iedzīvotāju zemie vai nepietiekamie ienākumi. Kā galvenais iemesls, kas kavē uzkrājumu veidošanu, pētījumā tiek norādīta vieglā kredītu pieejamība. Tam seko neuzticība naudas sistēmas stabilitātei un neskaidrība par nākotni, kā arī patērnieciska domāšana - aktuālās vajadzības un nepieciešamība iegādāties arvien jaunas preces un pakalpojumus. Nepietiekami vai zemi ienākumi tika norādīts kā viens no pēdējiem iemesliem, kas kavē uzkrājumu veidošanu. Baiba Vītoliņa, PTAC direktore: “Ilgtermiņa finanšu drošība balstās uz finanšu resursu...