BIZNESS

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prasa atbildīgajām ministrijām veikt padziļinātu izpēti par to, kādu ietekmi uz valsts budžetu, kā arī vietējiem uzņēmējiem radīs situācija finanšu nozarē, tostarp nerezidentu aizplūšana no Latvijas, čaulu kompāniju kontu slēgšana. Biedrība saņem arvien jaunu informāciju par to, ka tiek atteikta sadarbība ar kompānijām, vairākas nozares nostādot ļoti riskantā situācijā. “Mēs neticam, ka tik lielas pārmaiņas un “turbulences” finanšu sektorā neradīs nekādu ietekmi uz valsts budžetu, jo īpaši zinot, ka vairākas nozares nopietni cietīs, tāpēc ministrijām jau laikus vajadzētu reāli novērtēt nākotnes plānus un iespējas, lai pēkšņi atkal nav jāceļ nodokļi, pārdalot budžeta izdevumus uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Lai arī atbildīgās iestādes pauž, ka izmaiņas neietekmēs Latvijas uzņēmējus, taču pašreiz ir skaidrs, ka katru ārvalstu klientu, viņa akcionāru struktūru un citus aspektus pārbaudīt ir sarežģīti, tādēļ jārēķinās, ka var nākties saskarties ar situāciju, ka var tikt slēgti vai saņemts atteikums atvērt...

Ministru kabineta sēdē šā gada 24. aprīlī, apstiprinot grozījumus ES fondu atbalsta programmā, palielināts valsts atbalsta apmērs un paplašināts komersantu loks, kas turpmāk Attīstības finanšu institūcijā Altum varēs saņemt garantijas konkurētspējas uzlabošanai. Garantijas sekmē finansējuma pieejamību komersantiem situācijās, kad tā rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekošs kredītresursu piesaistei nepieciešamā apjomā, īpaši MVU segmentā. Garantijas Altum var saņemt saimnieciskās darbības veicēji, kas ir komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Ņemot vērā komersantu lielo interesi par garantiju saņemšanu, līdz ar veiktajiem grozījumiem atbalsta programmas kopējais finansējums tiek palielināts par 24,3 miljoniem eiro, t.sk.: garantijām maziem un vidējiem komersantiem piešķirts papildu finansējums 22,8 miljoni eiro (pašreizējais programmas finansējums ir 21 miljons eiro) garantijām lielajiem komersantiem piešķirts papildu finansējums 1,5 miljoni eiro (līdz šim šīm garantijām bija paredzēti 1,2 miljoni eiro). Tāpat MK lēma paplašināt arī potenciālo atbalsta saņēmēju loku – turpmāk garantijas varēs saņemt arī transportlīdzekļu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti otrdien, 24.aprīlī, pēc iepazīšanās ar Satversmes tiesas spriedumu lietā par piespiedu zemes nomas maksas tiesisko regulējumu nolēma veidot darba grupu. Tās uzdevums, vērtējot Satversmes tiesas sniegtās atziņas, būs izstrādāt un piedāvāt pamatoti atbilstīgu problēmas risinājumu. “Pēc būtības konstitucionālā tiesa nav iebildusi likumdevēja noteiktajam zemes nomas maksas apmēram piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās, taču ir norādījusi uz nepilnībām regulējuma pieņemšanā, kas arī bijis par pamatu atzīt attiecīgo likumu grozījumus par Satversmei neatbilstošiem,” komisijas sēdē pauda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Darba grupā plānots aicināt strādāt pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Bankas, Tiesībsarga biroja, Valsts zemes dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, kā arī dzīvokļu īpašniekus un zemes īpašniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām. Satversmes tiesa 12.aprīlī par Satversmes 105.pantam neatbilstošu atzinusi Saeimā pagājušā gada jūnijā pieņemto regulējumu, kas tajos gadījumos, kad privatizēta dzīvokļa...

Pieaugot interesei par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektiem, kas efektīvi ļauj attīstīt nozīmīgus infrastruktūras objektus un pakalpojumus, valdībai daudz nopietnāk jādomā par PPP risku izvērtēšanu, lai nākotnē neradītu būtiskus zaudējumus valsts budžetam, secināts Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) pētījumā par PPP projektu fiskālajiem riskiem. Kā secināts pētījumā, ņemot vērā tendences pasaulē un pieejamo informāciju Latvijā, paredzams, ka pieprasījums pēc PPP publiskā sektora investīciju piesaistei pieaugs. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā nodrošināt risku novērtēšanu, kvantificēšanu un caurspīdīgumu. Patlaban publiski pieejamā informācija liecina, ka par PPP projektiem Latvijā nav apkopota pilnvērtīga informācija. Līdz ar to netiek nodrošināts caurspīdīgums, nepastāv vienota vadības pieeja un skaidrība, secina pētījuma autore Ilze Brezaucka*, kas šo darbu veikusi kā Padomes brīvprātīgā. "Šis analītiskais, apjomīgais pētījums, kas balstās uz plašu starptautiskās prakses izpēti PPP jomā, ir ļoti nozīmīgs. Tas skaidri iezīmē Latvijas iespējamos riskus, ka sagaida valsti, ja netiks ņemtas vērā citu Eiropas valstu pieļautās smagās kļūdas PPP...

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā 19.aprīlī pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Likuma grozījumi rosināti, lai samazinātu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma. Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Grozījumi paredz, ka bankām 14 dienu laikā saviem klientiem - čaulas kompānijām - būs jāpaziņo par darījuma attiecību izbeigšanu vai neuzsākšanu un 60 dienu laikā būs jāslēdz to konti. Pēc šī perioda klients naudas līdzekļus, kas nebūs izņemti no kredītiestādes, varēs pārskaitīt tikai uz savu kontu vai kontu citā bankā vai finanšu iestādē. Šo naudu vairs nevarēs izmantot darījumu veikšanai....

Saeima 12. aprīlī 3. lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto Kooperatīvo sabiedrību likumu, kas paredz būtiskas izmaiņas un uzlabojumus kooperatīvo sabiedrību darbībā, kā arī novērš līdzšinējā praksē konstatētās problēmas. Turpmāk kooperatīvās sabiedrības netiks iedalītas komersantos un nekomersantos (komersanta statuss kooperatīvajās sabiedrībās būs noteikts vien gadījumā, ja tas izrietēs no speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Krājaizdevu sabiedrību likumā). Vairs nav paredzēts izdalīt kooperatīvo sabiedrību veidus (dzīvokļu, laivu un garāžu īpašnieku, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu u.c.). Ja attiecīgās nozares ministrija uzskata, ka ir nepieciešams atsevišķs regulējums konkrētās nozares tiesību subjektiem (piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu, mežsaimniecības pakalpojumu vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības), šāds regulējums ir jāiestrādā atsevišķā normatīvajā aktā. Izmaiņas paredz arī atvieglotu kooperatīvo sabiedrību dibināšanas kārtību – nav obligāta dibināšanas sapulce, precizētas tiesības un pienākumi, samazināts statūtos norādāmās informācijas apjoms). Tiks stiprinātas arī biedra tiesības (t.sk. biedra statuss, uzņemšana, izstāšanās un izslēgšana), kā arī paredzēti uzlabojumi un atvieglojumi biedru kopsapulces norisei un lēmumu pieņemšanai (t.sk. iespēja veidot...

Uzņēmēji nākotnē raugās optimistiski, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, un paredzams, ka Latvijas ekonomikā 2018. gadā turpināsies izaugsme. Citadele bankas eksperti uzskata, ka šī brīža stabilā ekonomiskā situācija ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām. Jau ceturto ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, kas liecina par uzņēmēju optimismu, – pēdējā ceturksnī tā ir 51,34 punkts. Kopumā uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm. Pēdējā ceturksnī optimistisks noskaņojums bija vērojams visās tautsaimniecības jomās. Vislabāk jūtas ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji; kamēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, lai arī saglabā optimismu, ir piesardzīgāki. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecību, kur pēdējā ceturksnī optimisms samazinājies visievērojamāk. Būtiska atšķirība ir tajā, kā jūtas lielo un vidējo uzņēmumu un kā mikrouzņēmumu vadītāji. Citadele Index pētījuma dati liecina, ka, skatot uzņēmumus pēc darbinieku skaita, lielākais optimisms vērojams starp lielo uzņēmumu vadītājiem, pēc tam seko vidējie uzņēmumi un mazie uzņēmumi. Mikrouzņēmumu (ar...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) 2018.gada 29.martā ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā ar kuru SIA Creamfinance Latvia (turpmāk - Sabiedrība) tiek uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt negodīgu komercpraksi un piemērota soda nauda 15 000,00 EUR apmērā. Sabiedrība pārstāv divus īstermiņa kreditēšanas zīmolus - Crediton.lv un Ladyloan.lv. Lietas izskatīšanas gaitā PTAC konstatēja, ka Sabiedrība ar patērētājiem noslēgtajos līgumos ir iekļāvusi netaisnīgus līguma noteikumus. Pirmkārt pārkāpuma būtība izpaužas apstāklī, ka Sabiedrība, noslēdzot aizdevuma līgumu ar patērētāju un piemērojot aizdevumam 100% atlaidi, jeb aizdevuma likmi 0%, kavētas vai nepilnīgas kredīta summas atmaksas gadījumā atceļ atlaidi un aprēķina procentus (komisijas maksu) par visu faktisko periodu, tostarp, bezprocentu periodu, piemērojot tādu procentu likmi gadā, kāda būtu piemērota, ja aizdevumam nebūtu bijusi atlaide. Otrkārt Sabiedrības līgumā ietvertā nokavējuma procentu likme nav atbilstoša normatīvo aktu prasībām, konkrētajā gadījumā 0,39% dienā. Piemērojot atlaidi un piedāvājot samazinātu procentu likmi, aizdevuma līgumam tiek piemērota un līgumā norādīta konkrēta...

Pirmdien, 16. aprīlī, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā dalībvalstīm tiks prezentēts direktīvas projekts par negodīgām tirdzniecības praksēm. Direktīvas mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, nosakot minimālo sarakstu ar aizliegtām tirdzniecības praksēm starp pārtikas preču piegādātāju un pircēju. Direktīvas projekts paredz, ka turpmāk par negodīgām tirdzniecības praksēm tiks uzskatīti, piemēram, tādi norēķinu termiņi, kas produktiem, kuri ātri bojājas, pārsniegs 30 dienas. Tāpat par negodīgām tirdzniecības praksēm uzskatīs vienpusēju piegādes līguma nosacījumu maiņu, pasūtījumu atcelšanu neilgi pirms preču piegādes u.tml. Pārtikas produktu pircējiem tiks uzlikts aizliegums šādas prakses piemērot. Latvija pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu ES pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanai, izstrādājot direktīvas priekšlikumu, un uzskata, ka tas ir labs sākums vienotai ES līmeņa pieejai negodīgo tirdzniecības prakšu novēršanai. Padomes sanāksmē dalībvalstis turpinās meklēt risinājumu arī tādai globāli aktuālai problēmai kā pārtikas zudumi un izšķērdēšana. Katru gadu pasaulē gandrīz trešdaļa...

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu jeb startup uzņēmumu, Saeima ceturtdien, 12.aprīlī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai tā normas pielāgotu reālajai nozares praksei un ņemtu vērā šo uzņēmumu darījumu specifiku un apjomu. Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumu ne tikai pamatkapitālā, bet arī konvertējamā aizdevuma veidā un ņemot vērā kapitāldaļu emisijas uzcenojumu. Noteikti arī vairāki izņēmumi, ļaujot kvalificēties atbalstam arī uzņēmumiem, ja tajā kvalificēts riska kapitāla investors veic atkārtotus ieguldījumus. Atbalstu drīkstēs pieprasīt jaunuzņēmumi, kuros ieguldītas pietiekami lielas investīcijas - vismaz 150 tūkstošu eiro apmērā. Šo atbalstu varēs pieprasīt par diviem atbalsta programmas periodiem. Līdz šim jaunuzņēmumu atbalsta periods bija viens gads. Tāpat atcelts ierobežojums maksimālajam investora ieguldījuma apmēram, līdz kuram jaunuzņēmums var kvalificēties atbalsta saņemšanai. Patlaban šis ieguldījums var būt, sākot no 30 līdz 200 tūkstošiem eiro, bet, pētot riska...

Konkurences padome (KP) atgādina, ka joprojām izplatītā konkurenci ierobežojošu nosacījumu iekļaušana publisko iepirkumu nolikumos liedz pasūtītājiem saņemt saimnieciski izdevīgāko un konkurētspējīgāko piedāvājumu, tādējādi radot neefektīvu publisko resursu izlietošanu. Ja iepirkumu pretendenti nolikumos konstatē konkurenci ierobežojošas normas, ir svarīga to ātra un aktīva rīcība. KP, atsaucoties uz publiski izskanējušo informāciju par iespējamiem konkurences ierobežojumiem Jūrmalas domes iepirkumā par pilsētas tūrisma mājas lapas apkalpošanu, norāda, ka pasūtītājiem ir īpaša atbildība par efektīvu līdzekļu izlietojumu, tāpēc iepirkumu nolikumos ietvertajām prasībām ir jābūt tādām, kas nodrošina pēc iespējas vairāku pretendentu dalību. Tāpēc KP aicina pasūtītājus rūpīgi izvērtēt, vai to izvirzītās prasības iepirkumos neierobežo konkurenci, t.sk. nepadarot dalību konkursā atkarīgu no kāda pretendenta iespējamas vēlmes liegt konkurentiem iesniegt savus piedāvājumus. Savukārt gadījumos, kad potenciālie pretendenti saskaras ar nepamatotām prasībām publisko iepirkumu nolikumos, ir svarīgi rīkoties pēc iespējas ātri un aktīvi. Šādos gadījumos KP aicina nekavējoties, vēl iepirkuma procedūras laikā, vērsties Iepirkumu uzraudzības birojā, kas neatbilstību gadījumā ir...

Neskatoties uz to, ka vairāk nekā gadu ir spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma principa piemērošanu, praksē aizvien redzami gadījumi, kad pasūtītāji nevēlas atteikties no zemākās cenas kā vienīgā kritērija izmantošanas. Tā, piemēram, šī gada februāra VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" izsludinātā konkursa uz būvprojekta izstrādi slimnīcas 3.korpusa pārbūves darbiem nolikumā skaidri noteikts: "Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kurš atbilst nolikuma un tehnisko specifikāciju prasībām, un kura cena ir viszemākā". Tā ir absurda interpretācija par to, kas būtu uzskatāms par saimnieciski izdevīgāko iepirkumu, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecībā jaunais regulējums paredz, ka pasūtītājiem iepirkuma līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam, vadoties ne tikai pēc zemākās cenas, bet vērtējot arī kvalitāti, tās garantiju, aprites cikla izmaksas, būvniecības procesa ietekmi uz sabiedrību un apkārtējo vidi. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas iepirkuma gadījumā jāuzsver, ka tas tiek īstenots ERAF projektu ietvaros ar mērķi uzlabot kvalitatīvu veselības...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs otrdien, 10. aprīlī. Likumprojekts ir steidzams pēc būtības, jo tika apstiprināts 2018. gada 21. marta Finanšu sektora attīstības padomes sēdē un 3. aprīļa Finanšu sektora attīstības padomes sēdē kā steidzamības kārtā īstenojamais pasākums uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augstākā riska darījumu finanšu sektorā samazināšanai. Vēl likumprojekts jāskata arī Saeimā. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Vairāk par likumprojektu var lasīt šeit.

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors 29.martā tiesai nodevis krimināllietu par krāpšanu lielā apmērā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā. Viena persona apsūdzēta un nodota tiesai par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kuri paredzēti Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā un 218.panta otrajā daļā, bet otra par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kuri paredzēti Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā, kā arī Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, viena apsūdzētā persona mantkārības vadīta un uzņēmuma interesēs, nolēma dokumentāli noformēt darījumus par it kā no Latvijā reģistrēta uzņēmuma saņemtām precēm un norādīt apzināti nepatiesu informāciju uzņēmuma PVN deklarācijās, tādējādi nepamatoti samazinot valsts budžetā maksājamo PVN apmēru, mākslīgi palielinot uz nākamo taksācijas periodu novirzāmās summas un ar viltu iegūstot svešu mantu. Otra apsūdzētā persona, apzinoties minēto darbību noziedzīgumu, atbalstīja izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un krāpšanu lielā apmērā, tas ir, iegrāmatoja rēķinus un PVN deklarāciju priekšnodoklī...

Konkurences padome (KP) publicējusi pārskatu par Konkurences padomes 2017. gada aktivitātēm tirgus uzraudzības un koncentrācijas kontroles jomās 2018, un, balstoties uz pērn izvērtēto apvienošanos datiem, paredz, ka turpmākajos gados nespecializētās mazumtirdzniecības jomā turpināsies koncentrācija, kas var veicināt uzņēmumu savstarpējā konkurences līmeņa saasināšanos. Vienlaikus iestāde šajā jomā norāda uz vidēji spēcīgu tirgus spēlētāju trūkumu, kas radītu nozīmīgu konkurences spiedienu uz esošajiem diviem lielākajiem nespecializētajiem mazumtirgotājiem. 2017. gadā KP pieņēma 13 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, no kuriem 11 gadījumos nesaskatīja iespējamu kaitējumu konkurencei, tāpēc darījumus atļāva. Vienā gadījumā iestāde darījumu atļāva ar saistošajiem noteikumiem, kamēr vēl vienā - aizliedza, jo tika saskatīts būtisks kaitējums konkurencei. Kopumā pērn izvērtētie apvienošanās darījumi ietekmēja vismaz desmit komercdarbības jomas ar kopējo finansiālo apgrozījumu aptuveni 700 miljonu eiro vērtībā. Pērn KP visvairāk apvienošanās lēmumus pieņēma par mazumtirdzniecību nespecializētajos pārtikas veikalos un degvielas mazumtirdzniecībā. Iestāde secina, ka šajās patērētajiem svarīgajās nozarēs, īpaši nespecializētajā mazumtirdzniecībā, turpinās konsolidācijas tendences un noris aktīva...