BIZNESS

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) darba devējiem piedāvā iespēju apmācīt viņiem nepieciešamos darbiniekus, piedaloties Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" pasākumā "Apmācība pie darba devēja" (Praktiskā apmācība). Mācoties pie darba devējiem, bezdarbnieki darba procesā apgūst profesionālās iemaņas visdažādākajās profesijas, izņemot mazkvalificētos darbus. NVA darba devējam maksā dotāciju, kas daļēji kompensē jauna darbinieka apmācīšanai nepieciešamos līdzekļus. Šī gada 9 mēnešos Praktiskajā apmācībā ir iesaistīts 251 bezdarbnieks. Tā, piemēram, NVA Liepājas filiālei veiksmīga sadarbība ir izveidojusies ar SIA "AB Galdnieks", kur bezdarbnieki apgūst galdnieka profesiju. Uzņēmuma valdes loceklis Raitis Piķelis stāsta: "2015.gada septembrī mums bija vajadzīgi darbinieki galdniecībā. No NVA mums bija pieteicies viens galdnieks. Par viņu bija labas atsauksmes, mēs viņu pieņēmām darbā, un viņš arī šobrīd strādā mūsu uzņēmumā. Pavasarī mūsu darba apjoms palielinājās un viens ilggadējais darbinieks aizbrauca ar ģimeni uz Vāciju, līdz ar to atkal bija vajadzīgi darbinieki - galdnieki un galdnieka palīgi. Šoreiz uzreiz sazinājāmies ar NVA Liepājas...

Lai par atbalsta iespējām biznesa uzsākšanai informētu iedzīvotājus reģionos, šī gada 2. novembrī Alojā, Ungurpilī notiks attīstības finanšu institūcijas ALTUM rīkotais pasākums jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem “Atbalsta gadatirgu biznesa uzsācējiem”. Tajā šogad piedalās arī VID Limbažu klientu apkalpošanas centra pārstāvji, lai konsultētu pasākuma apmeklētājus par saimnieciskās darbības uzsākšanu un VID e-pakalpojumiem, kā arī sniegtu atbildes uz citiem topošajiem uzņēmējiem aktuālajiem jautājumiem. VID informatīvajā stendā apmeklētāji varēs iepazīties un arī praktiski izmēģināt VID e-pakalpojumu priekšrocības, noskaidrot interesējošos jautājumus par saimnieciskās darbības uzsākšanu un dažādiem nodokļu nomaksas režīmiem, kā arī saņemt atbildes uz citiem jautājumiem, kas skar sadarbību ar VID. Pasākuma apmeklētājus konsultēs VID Limbažu klientu apkalpošanas centra galvenā nodokļu inspektore Anita Krūzkope un Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Ļubova Ručinska. Lai būtu iespēja kopīgi ar VID darbiniekiem praktiski izmēģināt VID e-pakalpojumus, apmeklētājiem lūgums ņemt līdzi internetbankas autorizācijas datus (lietotājvārdu, paroli, kodu kartes u.tml.),...

Saeima ceturtdien, 27.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja jauno Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības. Kopumā jaunais Publisko iepirkumu likums paredz pakalpojumiem un piegādēm celt līgumcenu robežvērtību līdz 10 000 eiro un būvdarbiem līdz 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem no 14 000 eiro. Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka. Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības...

Lai noteiktu stingrāku reģistrācijas kārtību pasta komersantiem, Saeima 27.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pasta likumā. Grozījumi nepieciešami, jo praksē nereti pasta komersanti negodprātīgi izmanto savu īpašo statusu un nodarbojas ar kaut ko citu, nevis sniedz attiecīgos pasta pakalpojumus, iepriekš norādījuši likumprojekta autori no Satiksmes ministrijas (SM). Tādējādi līdz ar likuma grozījumiem ieviesta komersanta reputācijas pārbaude. Likuma grozījumi noteic, ka pasta komersantu regulators nereģistrēs, ja tam nodokļu parādi būs lielāki par 150 eiro, ja būs apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība vai arī sākts tā maksātnespējas vai likvidācijas process. Tāpat komersantu nereģistrēs, ja tam būs atņemtas tiesības sniegt pasta pakalpojumus vai arī nebūs beidzies pakalpojuma sniegšanas aizlieguma termiņš. Regulatoram būs pienākums 30 dienu laikā informēt komersantu par atteikumu to reģistrēt, paredz likumprojekts. Likumā turpmāk arī uzskaitīti gadījumi, kad regulators pasta komersantu no reģistra izslēdz. Tāpat regulatoram reģistrā būs jāatzīmē, ka pasta komersantam atņemtas tiesības sniegt pakalpojumus uz trim gadiem, ja tas atkārtoti...

Ņemot vērā makroekonomiskos un finanšu sektora rādītājus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma atstāt bez izmaiņām pretcikliskās kapitāla rezerves (PKR) normu riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas rezidentiem, nosakot to 0% apmērā. Šo normu kredītiestādēm specifiskās PKR normas aprēķinā būs jāsāk izmantot no 2017. gada 1. novembra un tā būs spēkā līdz 2018. gada 1. februārim. Nākamo divu gadu laikā nepieciešamība paaugstināt PKR normu nav paredzēta. Tā kā norma noteikta 0% apmērā, papildu kapitāla rezerves darījumiem ar Latvijas rezidentiem bankām nebūs jāveido. Sākot ar 2015. gadu, FKTK reizi ceturksnī nosaka un publisko PKR normu darījumiem ar Latvijas rezidentiem, ko 12 mēnešus pēc noteikšanas jāsāk izmantot Latvijas un ārvalstu bankām, bet noteiktos gadījumos arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, veicot kredītiestādei specifiskās PKR normas aprēķinu. PKR ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi, lai varētu absorbēt zaudējumus lejupslīdes laikā – tā kalpos kā sava veida “drošības...

Jaunākajā Doing Business 2017 pētījumā 190 valstu konkurencē Latvija ierindota 14.vietā, kas ir vēsturiski augstākais sasniegums (par 3 vietām augstāk nekā iepriekšējā gadā). Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija ieņem 6.vietu ES dalībvalstu vidū, novērtējumā piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Zviedrijai, Igaunijai un Somijai. Īpaši atzinīgi Pasaules Banka ir novērtējusi šādas Latvijas īstenotās reformas: elektrības pieslēguma rādītājā (kāpums no 65.vietas uz 42.vietu) – atzinīgi vērtēta ieviestā sistēma, kad uzņēmējs, vienojoties ar sistēmas operatoru, pieslēguma ierīkošanu var apmaksāt ar atlikto maksājumu; būvniecības rādītājā (kāpums no 30.vietas uz 23.vietu) – Pasaules banka atzinīgi novērtējusi ieviestās reformas, kas saistītas ar būvuzraudzības kontroles uzlabošanu. Būvniecības saskaņošanas procedūru ilgums ir joprojām lielākais izaicinājums, pie kā jāturpina darbs. kredītreģistra rādītājā (kāpums no 19.vietas uz 7.vietu) – privāto kredītbiroju segums pieaudzis no 30% līdz 63,2 %, kas ir panākts pateicoties praktiski ieviestajam Kredītbiroju likumam un līdz ar to ieviesto kredītbiroju uzraudzības modeli, tādējādi nodrošinot nepieciešamos priekšnosacījumus efektīvākai kredītinformācijas pieejamībai un kredītriska...

Veicot būtiskas izmaiņas šobrīd spēkā esošajā patēriņa kredītu tirgus regulējumā, turpmāk tiks nodrošināta augstāka patērētāju tiesību aizsardzība kreditēšanas darījumos. Ministru kabineta sēdē 25. oktobrī atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par patērētāja kreditēšanu. Lai patērētājs varētu izdarīt pamatotu izvēli par kredīta ņemšanu vienā vai otrā kredītiestādē, viņam rūpīgi jāizvērtē kredītiestāžu sniegtie piedāvājumi. Gada procentu likmes norāde un standartizētās informācijas veidlapas ieviešana dod iespēju patērētājiem precīzāk salīdzināt dažādu kredītu devēju piedāvājumus un izvēlēties ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu. Jaunajos MK noteikumos noteikta gada procentu likmes aprēķināšanas kārtība arī nekustamā īpašuma iegādes kreditēšanas līgumiem, kā arī līgumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (turpmāk - hipotekārās kreditēšanas līgums). Precizēta arī informācija, kas sniedzama patērētājam pirms hipotekārās kreditēšanas līguma noslēgšanas, kā arī pievienota Eiropas standartinformācijas veidlapa, kas izmantojama informācijas sniegšanai par hipotekārās kreditēšanas līgumiem. Konkurences stiprināšanai nozarē precizētas prasības kreditēšanas līgumu pirmstermiņa atmaksai gadījumos, ja notiek aizdevuma pārkreditācija pie cita kredīta devēja. Ja cits...

Ministru kabineta 25.oktobra sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma uzņēmējiem „Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”. Atbalsta programmas mērķis ir atbalstīt pētniecības rezultātu komercializācijas kompetences attīstīšanu valsts pētniecības organizācijās, tādējādi sekmējot šo pētniecības rezultātu komercializāciju gan Latvijā, gan ārvalstīs nolūkā palielināt pētniecības organizāciju ienākumus no pētījumu rezultātu komercializēšanas vai pārvēršot pētījumu rezultātus veiksmīgā uzņēmējdarbībā. Vienlaikus atbalsta programma sekmēs inovāciju ieviešanu, sniedzot atbalstu tiem sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem, kuri tehnoloģiju pārneses ceļā attīstīs jaunus vai būtiski uzlabotus produktus vai tehnoloģijas. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 40 588 235 eiro. Programmu ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Programmas ietvaros finansējums tiks novirzīts trim prioritārajiem virzieniem: zinātnisko ideju komercializācijai - 27,7 milj. EUR; uzņēmēju ideju komercializācijai - 8,9 milj. EUR; atbalsts start-up uzņēmumiem - 3,9 milj. EUR. Atbalsta programmas rezultātā līdz 2022. gada 31. decembrim plānots sasniegt šādus rezultātus: - 1 764 706 eiro - piesaistītas privātās investīcijas pētniecībai un attīstībai; - 100...

Bezkontakta kartes, tiešsaistes konsultācijas un šī brīža banku mobilo aplikāciju versijas ir tikai sākums izmaiņām banku sektorā. Eksperti norāda, ka ir pienācis trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis un prognozē, ka jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku. Tāpat nākotnē izzudīs skaidrā nauda un banku pakalpojumi notiks automātiski, piemēram, kredīta piešķiršana, kas līdz šim nebija iespējama bez fiziska cilvēku darba. “Nākotnē finanšu darījumu norise kļūs neredzama – tirdzniecības vietās nevajadzēs norēķināties pie kases, jo, izejot no tām, maksa par pirkumu tiks ieturēta automātiski. Vēsturiski pirmais straujākais tehnoloģiju izrāviens banku nozarē notika uzreiz pēc lielo skaitļotāju parādīšanās, kas radīja iespēju ar bankas kartēm izņemt skaidru naudu bankomātos. Savukārt otrais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis nāca līdz ar personāldatoru izplatību, kā rezultātā tika izveidota internetbanka. Savukārt šodien personiskās finanšu kontroles rīks, ir banku mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ne tikai pārbaudām, cik daudz naudas atlicis kontā, bet arī pārskaitām naudu un izmantojam virkni...

Ekonomikas ministrija (EM) informē, ka 19.oktobrī notikusi pēdējā no piecām Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekta saskaņošanas sanāksmēm, kurās izvērtēti iesaistīto pušu iebildumi un priekšlikumi. Saskaņošanas procesā piedalījās lielākās Latvijas uzņēmēju organizācijas: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī citas ieinteresētās puses un valsts institūcijas. Diskusiju laikā uzņēmēju organizācijas ir uzsvērušas, ka Uzņēmējdarbības plāns ir kvalitatīvs instruments uzņēmējdarbības politikas veidošanā, kas risina konkrēti identificētās problēmas. Kopumā visi plānotie uzlabojumi nodrošinās to, ka uzņēmējdarbības vide kļūs uzņēmējiem un ārvalstu investoriem pievilcīgāka. Uzsvars ir likts uz pasākumiem, kas procedūras ne tikai atvieglo un padara ērti lietojamas, bet arī rada priekšnoteikumus konkurētspējīgas vides izveidošanai. Diskusijas saskaņošanas sanāksmēs ir bijušas spraigas un to rezultātā panākti vairāki kompromisi par specifiskiem jautājumiem un to risinājumiem. Kopumā plānā iezīmējušās galvenās EM rosinātās prioritātes, kas vienlaikus ir izraisījušas arī spraigākās diskusijas. Diskutējot par grāmatvedības jautājumiem,...

Ekonomikas ministrija veic aptauju par apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju darbību un aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju līdz 2016.gada 21.novembrim piedalīties aptaujā, paužot viedokli par apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju darbību slimnīcu teritorijās un pastāstot par savu pieredzi, izmantojot šos pakalpojumus. Aptauja ir anonīma un tās ietvaros iegūtā informācija tiks izmantota tālākām sarunām ar Veselības ministriju un slimnīcu pārstāvjiem par apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju darbību slimnīcu teritorijās un iespējamiem pakalpojumu sniegšanas uzlabojumiem. Aptauja pieejama: http://ej.uz/ApbeditajuDarbiba2016. Kā liecina Konkurences padomes 2015.gada apbedīšanas pakalpojumu tirgus uzraudzības dati, 14 no 37 slimnīcām Latvijā slimnīcu teritorijās vai morgos atrodas apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju biroji. Jāņem vērā, ka izvēloties apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju, klients vairumā gadījumu atrodas psiholoģiski ļoti grūtā stāvoklī. Šajā situācijā vairums klientu lēmumus pieņem ļoti ātri, paļaujoties uz pirmo informāciju par kādu konkrētu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju, nesalīdzinot ne cenas, ne pakalpojuma kvalitāti. Tādējādi, izvēloties apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju, tā biroja atrašanās vietai un pieejamībai (tūlītējai informācijai) ir ļoti liela nozīme....

Oktobrī prezentēts Firmas.lv un nacionālās informācijas aģentūras LETA jaunākais "Latvijas biznesa gada pārskatu 2016", kas ir apjomīgākais Latvijas tautsaimniecības apskats, kurā tiek izvērtēti uzņēmumu darbības rādītāji pēc gada pārskatu datiem, un tas aptver uzņēmumus, kas nodrošina 98% no kopējā neto apgrozījuma. Pētījumā ir apskatīti topa uzņēmumi vairāk nekā 60 nozarēs un dažādos griezumos – pēc apgrozījuma, peļņas, darbinieku skaita, reģionu attīstības, piesaistītajām investīcijām u.c. rādītājiem. Tajā sniegti profesionālo asociāciju un nozares speciālistu viedokļi par aizvadītā gada rezultātiem, kā arī nākotnes prognozes. Šī gada pārskats liecina, ka savas darbības pirmajos trijos gados biznesa uzsācēji kopumā Latvijā ģenerējuši 13,6 miljardu eiro apgrozījumu. Taču, kā norāda Juris Rožkalns, Firmas.lv valdes priekšsēdētājs, "Latvijas biznesa gada pārskata 2016" pētījums uzrāda negatīvu apgrozījuma pieaugumu, šī lejupslīdošā tendence saglabājas jau trešo gadu. Pētījumā iekļauti uzņēmumi, kuru apgrozījums aizvadītajā finanšu periodā pārsniedza 145 000 eiro, kā arī iekļautas trīs pēdējo gadu uzņēmējdarbības tendences (apgrozījums, peļņa, darbinieku skaits, nodokļu nomaksa u.c.),...

Valsts sekretāru sanāksmē 20.oktobrī izsludināts Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvā ziņojuma projekts "Par mobilo sarunu priekšapmaksas karšu lietotāju datu reģistrēšanu". Ēnu ekonomikas apkarošanas padome 2016.gada jūnijā apstiprināja Valsts iestāžu darba plānam ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam (plāns). Plāns paredz Satiksmes ministrijai (SM), iesaistot nozares asociācijas, līdz 2016.gada 31.decembrim izvērtēt iespēju un lietderīgumu tiesiskā regulējuma ieviešanai, kas paredzētu pienākumu mobilo sakaru operatoram reģistrēt personas, kura iegādājas mobilo sakaru operatoru priekšapmaksas karti (karte), identificējošus datus (piemēram, personas kodu), sasaistot reģistrētos datus ar konkrēto karti. Minētā pasākuma mērķis ir veicināt ēnu ekonomikas apkarošanu un sekmēt pret valsts drošību vērstu pasākumu un terorisma operatīvu novēršanu, kā arī nodrošināt personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, iespējami ātrāku noskaidrošanu. Mobilo sakaru operatoru viedokļi daļā jautājumu par obligātu karšu lietotāju datu reģistrāciju ir atšķirīgi, piemēram, SIA "TELE2" ieskatā plānā izvirzītie mērķi netiks sasniegti, bet tiks radīts administratīvais slogs mobilo sakaru operatoriem, savukārt SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "Bite Latvija" pauž viedokli,...

Ministru kabineta 11. oktobra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi "Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi", ar kuriem tiks paplašināta un uzlabota esošā energoefektivitātes monitoringa sistēma Latvijā, precīzi nosakot energoefektivitātes monitoringa sistēmas dalībniekus, sniedzamo informāciju un termiņus. Noteikumi nosaka arī to, ka energopārvaldības sistēmas ieviešanai piemērojams ISO 50001 standarts. Energoefektivitātes likums nosaka vairākus pasākumus, kas veicinās valsts obligātā gala enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanu, tostarp energopārvaldības sistēmas un energoefektivitātes pasākumu ieviešanu uzņēmumos, valsts tiešās pārvaldes iestādēs un pašvaldībās. MK noteikumu mērķis ir tādas energoefektivitātes monitoringa sistēmas izveide, kas ļaus pēc iespējas precīzāk apkopot informāciju par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kā arī uzskaitīt tajos sasniegto enerģijas ietaupījumu. Apkopotie dati ļaus izvērtēt energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, kā arī valsts iestāžu, pašvaldību un uzņēmumu īstenotas aktivitātes, kas noteiktas ar Energoefektivitātes likumu. Vienlaikus Ministru kabinets apstiprināja arī Ministru kabineta noteikumus "Brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu noslēgšanas un pārraudzīšanas kārtība", kuru mērķis...

Latvijā 2016.gadā tīmekļa vietne bija 63,5 % uzņēmumu 1, kas ir par 4,5 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī pērn tīmekļa vietne bija vairumam izmitināšanas pakalpojumu un informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēju (attiecīgi 95,6 % un 93,6 %). Savukārt retāk tās bija pieejamas mazumtirdzniecības (48,4 %) un transporta, uzglabāšanas nozares (42,9 %) uzņēmumiem. Tīmekļa vietnes pieejamība ir atkarīga no uzņēmuma lieluma2, visbiežāk tā ir izstrādāta lieliem un vidējiem uzņēmumiem. 2016. gadā tīmekļa vietne bija 96,3 % lielo uzņēmumu, 84,2 % vidējo uzņēmumu un 58,8 % mazo uzņēmumu. Pēdējo trīs gadu laikā straujākais tīmekļa vietņu skaita pieaugums vērojams mazo uzņēmumu grupā - par 8 procentpunktiem. Visbiežāk (60,0 %) uzņēmumi uztur tīmekļa vietnes, lai nodrošinātu pieeju produktu katalogam un cenrādim - šādu iespēju uztur 90,7 % lielo, 78,8 % vidējo un 55,7 % mazo uzņēmumu. Savukārt katrs sestais uzņēmums piedāvā veikt pasūtījumus vai rezervāciju tiešsaistē....