BIZNESS

Ikgadējā karjeras izglītības programma ĒNU DIENA šogad norisināsies 15.februārī, informē biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija), kas ir šīs programmas praktiskā organizētāja. Ēnu devēji aicināti reģistrēt savas vakances tiešsaistes karjeras izglītības biržā skolu jauniešiem - portālā www.enudiena.lv - līdz 2.februārim. Savukārt no 16.janvāra pieteikšanos piedāvātajām vakancēm uzsāks arī skolēni, potenciālie ēnotāji. Viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 9.februārim. Darba devēji ir aicināti nekavēties ar pieteikumiem - jo agrāk vakance ir publicēta portālā, jo lielākas izredzes tai ir sapulcināt lielāku skolēnu pieteikumu skaitu. Tas nodrošina darba devējam lielākas atlases iespējas. ĒNU DIENAS mērķis ir veicināt skolēnu izglītības satura sasaisti ar reālo dzīvi, palīdzot skolēniem mērķtiecīgi plānot savu karjeru, izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Darba devējiem savukārt tā ir laba iespēja veidot sava uzņēmuma atpazīstamību un piesaistīt nākamos kolēģus. JA Latvija vadītājs Jānis Krievāns aicina darba devējus izmantot iespēju: "Ar katru gadu ĒNU DIENA kļūst arvien populārāka...

Jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamiku nenoliedzami ietekmē vairāki faktori. Sākot ar valsts īstenotajām reformām, radot iespēju, piemēram, reģistrēt SIA ar samazinātu pamatkapitālu, beidzot ar ekonomiskajiem aspektiem un valsts uzraugošajiem administratīviem lēmumiem. Neskaidrība par valdības turpmākajiem lēmumiem, dažādas ekonomiskās barjeras, kas kavē uzņēmumu attīstību un eksportu, piemēram, uz Krieviju, noteikti bijuši tikai daži no iemesliem kāpēc 2016.gads uzrādījis tendenci, kuru iepriekš piedzīvojām vien 1997. un 1998.gadā. Proti, pērn likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis jaunreģistrēto, vēsta Lursoft. Lursoft pētījums parāda, ka aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 11 206 jauni uzņēmumi, kas ir par 2 277 uzņēmumiem jeb 16,89 % mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar jaundibināto uzņēmumu skaita kritumu audzis arī likvidēto uzņēmumu skaits. Atskatoties pagātnē, redzams, ka 1997. un 1998.gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmējis pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu, ko neizdarot, tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas ekonomikas krīze, kura ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju. Savukārt, analizējot iemeslus uzņēmumu likvidācijas pieaugumam pēdējos gados, redzams, ka viens...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šā gada 5. janvārī saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē nodevusi jaunu atbalsta programmu vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju un investīciju garantiju izsniegšanai saimnieciskās darbības veicējiem. Atbalsta programmas kopējais finansējums - 5 miljoni eiro. Garantijas uzņēmējiem sniegs “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Eksporta kredīta garantija (EKG) ir garantija, kas sedz garantijas saņēmēja radušos zaudējumus, ja pircējs nav veicis samaksu par preci vai pakalpojumu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu un ja to pamatā ir komerciālais vai politiskais risks. Investīciju garantija ir garantija, kas sedz garantijas ņēmēja zaudējumus, ja tie ir radušies veicot investīcijas ārvalstu tirgos. Investīciju garantijas līdz šim Latvijā nav izsniegtas, taču tās ir OECD un citās valstīs izplatīts ilgtermiņa garantiju produkts, kas turpmāk aizsargās arī Latvijas uzņēmumus un sekmēs to izaugsmi, veicot investīcijas ārvalstu tirgos, piemēram, tuvāk izejvielu ieguvei vai mērķa tirgiem. Investīciju garantijas piedāvā arī Igaunijas eksporta kredītu apdrošināšanas sabiedrība KredEx Credit Insurance Ltd. Inv. Programma nosaka vidēja...

Ekonomikas ministrija šā gada 3.janvāra sēdē informēja Ministru kabinetu par ministrijas organizētajiem darba semināriem par Eiropas Savienības Vienotā un Digitālā vienotā tirgus jautājumiem, identificētajām Latvijas interesēm un ieteicamajiem pasākumiem nacionālajā līmenī. Latvija ir ieinteresēta pilnvērtīga ES Vienotā tirgus funkcionēšanā un tādu pasākumu īstenošanā, kas uzlabos Latvijas uzņēmēju darbību ES vienotajā tirgū. Veicinot ES Vienotā un Digitālā vienotā tirgus integrāciju un novēršot netarifu barjeras, Latvijas ieguvumi vidējā termiņā var sasniegt līdz 3% iekšzemes kopprodukta pieaugumu un 9% pieaugumu tirdzniecībā ar ES valstīm. Informatīvā ziņojuma mērķis ir definēt Latvijas nacionālās intereses un pēc ziņojuma apstiprināšanas Ministru kabinetā - nodrošināt to pārstāvību ES Digitālā vienotā tirgus stratēģijā un ES Vienotā tirgus stratēģijā paredzēto iniciatīvu īstenošanā. Informatīvajā ziņojumā iekļautas Latvijas uzņēmumu intereses ES tirgū, kā arī definēti primāri risināmie jautājumi Latvijā dažādās uzņēmējdarbībai aktuālās tēmās, piemēram, sadarbības ekonomikā, uzņēmējdarbības uzsākšanā (ietverot atbalstu jaunuzņēmumiem), publiskajā iepirkumā, mākoņdatošanā un datu brīvas aprites nodrošināšanā. Informatīvajā ziņojumā kopumā ietvertas...

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – likums) 15.pants papildināts ar sesto, septīto un astoto daļu, kur noteikti jauni pienākumi interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējam un interneta vai tiešsaistes tirdzniecības vietas pakalpojumu sniedzējiem. Interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumus, izvietojuši sludinājumus, un par to izvietotajiem sludinājumiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam pēc VID pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt informāciju par darījumiem, kuri veikti, izmantojot šā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus. Piemērojot šo normu, attiecīgajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums sniegt informāciju, kuru tas glabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējam un interneta vai tiešsaistes tirdzniecības vietas pakalpojumu sniedzējam, ar kura starpniecību nodokļu maksātāji piedāvā preces vai pakalpojumus, pēc VID pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt savā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri piedāvā preces...

Aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa raksturo virkne notikumu, kuru ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējiem varēs novērtēt tikai ilgākā laika periodā. 2016.gada pozitīvās tendences vērtē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). 2016. gada sākumā darbu sāka Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets, un jau pirms apstiprināšanas amatā M. Kučinskis un sociālie partneri vienojās par kopīgām prioritātēm. LDDK aicināja valdību strādāt, lai jau 2017. gadā sasniegtu izaugsmi apliecinošus rādītājus, kas veicinātu IKP pieauguma straujāku palielināšanos, lai sasniegtu uz vienu iedzīvotāju 70% apmērā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Šajā ziņā gan nav veicies tik labi kā cerēts un, jāatzīst, ka Lietuva un Igaunija šo rādītāju uzlabo daudz straujāk. Viens no gada svarīgākajiem notikumiem ir kļūšana par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, kas noslēdza vairākus gadus ilgo pievienošanās procesu. Pievienošanās process OECD ir devis konkrētus ieguvumus un uzlabojumus – tas ir bijis dzinējspēks valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformai un kalpojis kā papildu stimuls, lai celtu...

Prognozējot, vai Latvijai 2017.gads būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis gads, kopumā 26% iedzīvotāju paredz, ka tas būs labāks, 16% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 43% domā, ka tas būs tāds pats kā 2016.gads. 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais. Salīdzinājumam, pagājušā gada nogalē kopumā 30% iedzīvotāju prognozēja, ka 2016.gads Latvijai būs labāks, 12% domāja, ka sliktāks, bet 43% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā tobrīd aizejošais - 2015.gads. Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie...

Konsultāciju un mediācijas centra (KMC) apkopotā statistika liecina, ka informatīvu atbalstu un padomus centrā ik mēnesi saņēmuši 36 klienti, un kopumā uz 2016. gada beigām sniegto konsultāciju skaits sasniedzis piecus simtus kopš tā dibināšanas 2015. gada novembrī. Gada laikā ir notikuši arī trīs veiksmīgi mediācijas procesi, panākot abpusēji pieņemamu vienošanos starp banku un klientu. KMC mērķis ir palīdzēt grūtībās nonākušajiem klientiem sakārtot viņu finanšu jautājumus, problemātiskas attiecības ar kreditoriem un atgriezties "baltajā" ekonomikā. Šobrīd lielākās bankas, kam ir arī lielākais hipotekāro kredītu portfelis Latvijā, ir izrādījušas gatavību sadarboties ar KMC un klientiem. Bankas atkarībā no savas politikas ir gatavas klientiem piedāvāt dažādus restrukturizācijas un atbalsta pasākumus. KMC konsultāciju pakalpojumi pieejami arī anonīmi un attālināti. Visbiežāk pēc konsultācijām KMC šogad ir vērsušies galvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ kļuvuši atbildīgi par aizņēmēja kredītsaistībām. Savukārt pašiem kredītņēmējiem finanšu problēmas visbiežāk ir izraisījis ienākumu samazinājums vai bezdarbs, seko kredītņēmēja vai viņa ģimenes locekļa slimība, kas samazinājusi...

Ir noslēgusies neatkarīga pārbaude 12 Latvijas bankās, kuras koncentrējas uz klientu nerezidentu apkalpošanu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Neatkarīgā pārbaude veikta atbilstoši ASV regulējošajām prasībām ar mērķi pilnveidot šo banku iekšējo kontroles sistēmu darbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā. Plānots, ka bankas līdz 2017.gada beigām ieviesīs pārbaudes rekomendācijas. ASV konsultāciju uzņēmumi "Navigant Consulting Inc.", "Exiger LLC" un "Lewis Baach Kaufmann Middlemiss" veica neatkarīgu banku pārbaudi pēc vienotas metodoloģijas atbilstoši ASV regulējošajām prasībām NILLTFN jomā. Jāatzīmē, ka juridiski saistošas Latvijas kredītiestādēm ir Eiropas Savienības (ES) un Latvijas normatīvo aktu prasības, bet atbilstība ASV normatīvajām prasībām ir stabilu un ilgtermiņa korespondējošo attiecību priekšnosacījums. Tās ir nepieciešamas ilgtermiņa stabilai finanšu pakalpojumu industrijas attīstībai un it īpaši finanšu pakalpojumu eksportam, tas ir, starptautisku klientu apkalpošanai. Ar šo neatkarīgo pārbaudi tiek pilnveidots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraudzības modelis, apvienojot labāko starptautisko praksi NILLTFN jomā. Paredzēts turpmāk, ieviest konceptu par...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - FKTK) padome apstiprinājusi jaunus FKTK noteikumus "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības personālresursu un personāla apmācības nodrošināšanas normatīvajiem noteikumiem", nosakot bankām vienotas personālresursa nodrošinājuma prasības efektīvākai NILLTF riska pārvaldībai. Lai arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana likums (turpmāk - NILLTFN likums) jau pašlaik nosaka, ka bankām jānodrošina atbilstoši darbinieku resursi un kvalifikācija, jaunie noteikumi vēl precīzāk nosaka darbinieku skaita, noslodzes un kvalifikācijas vērtēšanas kritērijus un prasības izstrādāt darbinieku apmācības plānu, ņemot vērā katras bankas saimnieciskajai darbībai piemītošos riskus un darbinieka amata pienākumiem nepieciešamās zināšanas un kvalifikāciju. Tā kā bankas darbinieki pamatā izvērtē NILLTF risku un to arī pārvalda, tai ir jāspēj nodrošināt atbilstoši apstākļi kvalitatīvai amata pienākumu veikšanai, lai darbinieki NILLTFN jomā nebūtu pārslogoti, kas var ietekmēt amata pienākumu kvalitatīvu veikšanu. Tāpat bankai ir jānodrošina atbilstoša apmācība, lai speciālistiem būtu pilnībā skaidras NILLTFN prasības un būtu sniegta detalizēta informācija...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka no 2017.gada 1.janvāra cigarešu maksimālo mazumtirdzniecības cenu un cigarešu daudzumu vienā iepakojuma vienībā varēs norādīt pēc izvēles vai nu uz akcīzes nodokļa markas, vai cigarešu iepakojuma vienības. Tādējādi no 2017.gada 1.janvāra nodokļu maksātājs, kurš pasūta akcīzes nodokļa markas cigaretēm, varēs izvēlēties, kur tiks norādīta informācija par cigarešu maksimālo mazumtirdzniecības cenu un cigarešu daudzumu iepakojuma vienībā – uz akcīzes nodokļa markas vai uz iepakojuma vienības. Taču jau no 2017. gada 1. janvāra tirgotāji varēs izvēlēties arī tādas akcīzes nodokļa markas, uz kurām informācija par cigarešu maksimālo mazumtirdzniecības cenu un cigarešu daudzumu iepakojuma vienībā nebūs norādīta, taču tādā gadījumā tā būs jānorāda uz iepakojuma. Vienlaikus atgādinām, ka Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma prasības paredz, ka uz katras smēķēšanai paredzētā tabakas izstrādājuma un augu smēķēšanas produkta iepakojuma vienības, ko laiž tirgū, ir piestiprināta akcīzes nodokļa marka. Ja...

Valdības sēdē, 20.decembrī, akceptēti grozījumi 2005.gada 21.jūnija noteikumos Nr.442 "Kārtība, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas atļaujas starptautiskajiem kravas pārvadājumiem ar autotransportu", lai nodrošinātu to atbilstību normatīvā regulējuma izmaiņām atsevišķos starptautiskajos normatīvajos aktos un dokumentos. Akceptētie grozījumi paredz nodrošināt noteikumu atbilstību izmaiņām Eiropas transporta ministru konferences (ETMK) atļauju sistēmā, kas izriet no grozījumiem Starptautiskā transporta foruma dokumentā "ETMK daudzpusējo atļauju kvotas rokasgrāmata" un paredz, ka no 2015.gada 1.janvāra ETMK atļauju sistēma attiecināma arī uz pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa pārsniedz 3,5 tonnas. Svītrots ierobežojums, ka iesniegt iesniegumu darbībai ETMK atļauju sistēmā var tie pārvadātāji, kuru rīcībā ir kravas autotransporta līdzekļi, kuru kopējā pieļaujamā masa nav mazāka par 16 tonnām. Iepriekš, veicot pārvadājumus ar maztonnāžas kravas transportlīdzekļiem, ETMK atļauja nebija nepieciešama. Noteikumos svītrota norma, kas paredzēja ETMK atļauju sadales ietvaros izvērtēt uzņēmumu pārkāpumus starptautiskajos kravas pārvadājumos, jo nopietnu pārkāpumu klasifikāciju un procedūras labas reputācijas izvērtēšanai nosaka ES Komisijas Regula. Noteikumi...

Otrdien, 20.decembrī, valdībā apstiprināti grozījumi Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumos, kas paredz pilnveidot transportlīdzekļu tirdzniecības nosacījumus, mazinot iespēju ļaunprātīgi izvairīties no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas. Šobrīd spēkā esošā kārtība paredz, ka tirdzniecībai var pieņemt arī Latvijā nereģistrētu transportlīdzekli, kuru tirdzniecībai nodod cits Latvijā reģistrēts komersants, kurš to kā preci ievedis no ārvalsts. Šāda kārtība apgrūtina PVN nomaksas kontroles iespējas un tādā veidā pieļauj iespēju komersantiem ļaunprātīgi izvairīties no PVN nomaksas. Saeimas pieņemtie grozījumi Ceļu satiksmes likumā nosaka, ka no nākamā gada Latvijā nereģistrētus transportlīdzekļus varēs tirgot tikai noteiktā kārtībā reģistrēti komersanti – tirdzniecības uzņēmumi. Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumos izdarītajos grozījumos atrunāta kārtība, kādā tirdzniecības uzņēmumos varēs tirgot Latvijā nereģistrētus transportlīdzekļus, gan arī paredzēts palielināt minimālo platību tirdzniecības vietas iekārtošanai. Grozījumi paredz, ka tirdzniecības teritorijai ir jābūt vismaz 150 m2 lielai, kurā izvieto tirdzniecībai paredzētus transportlīdzekļus, nosakot viena gada pārejas periodu tām tirdzniecības vietām, kuras reģistrētas līdz...

Lai eksportētāji varētu nodrošināties pret ārvalstu pircēja maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu, uzņēmējiem ir iespēja izmantot eksporta kredītu garantijas. Garantijas sniedz Attīstības finanšu institūcija “Altum”. Ar mērķi paplašināt to valstu klāstu, kuru darījumiem var saņemt eksporta kredītu garantijas, kā arī lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku garantiju pieejamību, Ekonomikas ministrija rosināja un Ministru kabinetā apstiprinātas izmaiņas esošajos īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas nosacījumos. Ņemot vērā uzņēmēju izrādīto interesi, Jaunajos MK noteikumos paredzēts, ka atsevišķos segmentos paredzēts sniegt eksporta garantijas darījumiem arī uz ES valstīm, kā arī atsevišķām OECD dalībvalstīm - Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Kanādu, Islandi, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju vai Šveici. MK noteikumos iekļauti speciāli nosacījumi, kādos var izsniegt garantijas par darījumiem ar šo valstu debitoriem, nosakot garantiju izsniegšanas termiņu līdz 2020. gada 31. decembrim, kas ir Eiropas Komisijas noteikts termiņš. Svarīgi atzīmēt, ka šīs garantijas būs pieejamas tikai pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Programmā kopumā...

Otrdien, 20. decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē paredzēts izskatīt MK noteikumu projektu par vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanas un uzturēšanas kārtību, sistēmā iekļaujamajiem datiem un to apmaiņas kārtību. Noteikumi paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra drīkstēs ekspluatēt tikai tādus azartspēļu automātus, kuri būs pieslēgti vienotajai azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmai (vienotā sistēma (AKUS)) vienotā tīklā. Izstrādātais noteikumu projekts nosaka vienotās sistēmas (AKUS) ieviešanas un uzturēšanas kārtību, prasības azartspēļu automātu pieslēgšanai šai sistēmai, tajā iekļaujamos datus un šo datu apmaiņas kārtību, kā arī prasības iekļaujamo datu uzglabāšanai. Noteikumu projekts nosaka arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tiesības iegūt informāciju no vienotās sistēmas (AKUS). Saskaņā ar noteikumu projektu vienoto sistēmu (AKUS) ievieš azartspēļu organizētājs vietās, kur tas organizē azartspēles, izmantojot azartspēļu automātus. Katrā azartspēļu organizēšanas vietā azartspēļu organizētājam no 2019. gada 1. janvāra esošie azartspēļu automāti būs jāsaslēdz vienotā tīklā, nodrošinot visu datu pārraidi uz azartspēļu organizētāja centrālo serveri....