Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

BIZNESS

Bankas ciešāk uzraudzīs politiski nozīmīgu personu finanšu darījumus
Bankas ciešāk uzraudzīs politiski nozīmīgu personu finanšu darījumus
Latvijas komercbanku asociācija atgādina, ka ir beidzies likumā noteiktais pārejas laiks, un, sākot ar 2016.gada 1.decembri, pilnībā jāievēro likuma normas par politiski nozīmīgu personu finanšu darījumu stingrāku kontroli. Banku ikdienas sadarbībā ar klientiem nozīmīgu izmaiņu nebūs, jo jau ilgi ievērojam "Pazīsti savu klientu" principu un veicam risku analīzē balstītu klientu darījumu uzraudzību. Likuma politiski nozīmīgu personu tvērumā ir iekļauta plaša Latvijas augstāko valsts un pašvaldību institūciju vadība, viņu radinieki un saistītas personas. Banku uzdevums ir veikt klientu izpēti, identificēt starp klientiem politiski nozīmīgās personas un veikt šo personu finanšu līdzekļu un darījumu padziļinātu kontroli. Attiecībā uz jauniem klientiem jaunās prasības stājās spēkā no 1.jūnija, attiecībā uz esošajiem klientiem - no 1.decembra. Banku nozare joprojām piedāvā veidot vienu centralizētu, valstiski akceptētu politiski nozīmīgu personu reģistru, kas ļautu efektīvāk un proporcionālāk noteikt to personu loku, kuras būtu pakļaujamas pastiprinātai darījumu uzraudzībai. Tā kā šāda reģistra nav, bankas, lai identificētu politiski nozīmīgās personas, veica klientu...
Izstrādāts un parakstīts memorands jaunuzņēmumu vides konkurētspējas paaugstināšanai
Izstrādāts un parakstīts memorands jaunuzņēmumu vides konkurētspējas paaugstināšanai
Ekonomikas ministrija un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija "Startin.LV" parakstījušas Saprašanās memorandu, vienojoties par tālāko sadarbību jaunuzņēmumu vides konkurētspējas paaugstināšanai Latvijā. Ekonomiskās sistēmas transformācijas apstākļos Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīga loma ir tādu konkurētspējīgu un tehnoloģisku uzņēmumu izveidei un attīstībai, kuri rada un realizē preces vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, sniedzot ieguldījumu pētniecības attīstībā, komercializācijā, straujā eksporta pieaugumā un iedzīvotāju labklājības celšanā. "Inovatīvu jaunuzņēmumu attīstība Latvijā ir viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par start-up jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs," uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kuru nule atbalstīja Saeima un kas paredz īpašus atbalsta veidus tieši jaunuzņēmumiem, ir pirmais solis mūsu mērķa sasniegšanā. Parakstītais Saprašanās memorands iezīmē tālāk veicamās aktivitātes, lai kopā ar nozares komersantiem mēs radītu visus nepieciešamos priekšnosacījumus, ka Latvija kļūst par vadošo valsti Baltijā inovatīvu jaunuzņēmumu izveides un attīstības jomā," turpina ministrs. "Mums...
Aptiekām dati par e-receptēm būs jāievada E-veselības sistēmā no 1.decembra
Aptiekām dati par e-receptēm būs jāievada E-veselības sistēmā no 1.decembra
Ministru kabineta sēdē 29.novembrī tika atbalstīti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 8. marta noteikumos Nr. 175 "Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi", kas paredz, ka aptiekām dati par e-receptēm veselības informācijas sistēmā būs jāievada no 2016.gada 1.decembra. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu e-receptes funkcionalitātes pilotēšanu, aptiekām no 2016.gada 1.decembra saglabāts pienākums tiešsaistē E-veselības sistēmā ievadīt informāciju par aptiekā izsniegtajām zālēm, ja ārsts ir izrakstījis e-recepti. Līdz 2017.gada 31.augustam ārsta izrakstītu papīra recepti (izrakstītu ar roku uz papīra vai izdrukātu no ārstniecības iestādes informācijas sistēmas, kas nav integrēta ar E-veselības sistēmu) farmaceitam nav pienākums ievadīt E-veselības sistēmā. Ar 2017.gada 1.septembri aptiekām būs pienākums sniegt informāciju E-veselības sistēmā par visām izrakstītajām un izsniegtajām zālēm, kuras izrakstītas uz īpašās receptes veidlapas un kuru iegādes izdevumus pacientam daļēji vai pilnībā kompensē no valsts budžeta līdzekļiem. Tātad, ar 2017.gada 1.septembri kompensējamo zāļu informācijas ievade tiks pilnībā pārcelta no vadības informācijas...
Atkritumu apsaimniekošanas tirgū konstatē pašvaldību pastiprinātu iesaisti komercdarbībā
Atkritumu apsaimniekošanas tirgū konstatē pašvaldību pastiprinātu iesaisti komercdarbībā
Konkurences padome (KP) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pētījumā ir identificējusi vairākas strukturālas un normatīvā regulējuma radītās konkurences barjeras. Tādējādi tiek kavētas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju iespējas piedalīties godīgas un vienlīdzīgas konkurences cīņā, kā arī ierobežotas jaunu uzņēmēju iespējas iesaistīties nozares komercdarbībā. Plašākus pētījuma secinājumus KP prezentēja konferencē “Atkritumu apsaimniekošana". KP 2015. gadā uzsāka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus pētījumu, lai noskaidrotu, kāda ir konkurences situācija atkritumu apsaimniekošanas tirgū, sniegtu priekšlikumus tās uzlabošanai, kā arī noskaidrotu nozares attīstības perspektīvas. Pētījuma laikā KP identificēja vairākus nozares problēmjautājumus, tostarp pašvaldību pastiprinātu iesaisti komercdarbībā, atkritumu dalītās vākšanas problemātiku, problemātiku ar atkritumu apsaimniekošanu noslēgto līgumu kvalitāti un pakalpojumu saturu, ko attiecīgi saņem iedzīvotāji, kā arī normatīvo aktu radītās barjeras, kas kavē efektīvu konkurenci un neļauj sasniegt valsts mērķus virzībā uz apļveida ekonomiku. Vērtējot pašvaldībām saistošo konkurences neitralitātes aspektu, KP konstatēja, ka tā ievērošanu negatīvi ietekmē tas, ka pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanas tirgū ir vairākas lomas - tās ir atbildīgas par...
Grantu programmā "Atspēriens" uzvar septiņi jaunie uzņēmēji
Grantu programmā "Atspēriens" uzvar septiņi jaunie uzņēmēji
Pirmdien, 28. novembrī, paziņoti septiņi Rīgas domes un "Swedbank" kopīgi rīkotās grantu programmas "Atspēriens" 2016.gada rudens konkursa uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums 81 342 eiro apmērā biznesa ideju īstenošanai un attīstībai. Kopš 2009.gada šajā grantu programmā atbalstītas 139 uzņēmējdarbības idejas, piešķirot kopējo līdzfinansējumu vairāk nekā 1 150 000 eiro apmērā. "Šodien mēs atveram jaunu lapaspusi septiņu jaunuzņēmēju vēsturē. Jūs, septiņi radošie, uzņēmīgie, mērķtiecīgie saņemsiet "Atspērienu" savas idejas vai jau esošas komercdarbības attīstībai. Un tikai jūs paši visvairāk zināt to, cik tas ir svarīgi, īstajā brīdī tikt saprastiem, uzklausītiem, vēl vairāk- ja kāds ir noticējis Jūsu idejai, Jūsu darbībai, un sniedz tam finansiālu atbalstu," noslēguma pasākumā pauda Dzintars Balodis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors. "Tas, ka ik gadu grantu programmā "Atspēriens" tiek pieteiktas teju simts biznesa idejas, ir apliecinājums mūsu cilvēku mērķtiecībai un uzņēmībai. Ne velti mēdz sacīt, ka mērķis bez plāna, kā to īstenot, ir tikai vēlēšanās. Bieži tikai ar gribasspēku vien...
Zemgales reģiona komersantus 6. decembrī Jelgavā aicina uz šā gada pēdējo forumu “Atbalsts uzņēmējiem”
Zemgales reģiona komersantus 6. decembrī Jelgavā aicina uz šā gada pēdējo forumu “Atbalsts uzņēmējiem”
Šā gada 6. decembrī Jelgavā Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum aicina Zemgales reģiona komersantus uz forumu “Atbalsts uzņēmējiem”. Pasākuma laikā tiks sniegta visaptveroša informācija par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai. Foruma “Atbalsts uzņēmējiem” laikā Ekonomikas ministrijas, Attīstības finanšu institūcijas Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras, Nodarbinātības valsts aģentūras, kā arī Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji informēs komersantus par pieejamo un plānoto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā. Foruma otrajā daļā norisināsies tīklošanās – īpašos 14 valsts iestāžu un, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra stendos būs pieejamas individuālas konsultācijas par atbalsta jautājumiem. Konsultācijas sniegs Attīstības finanšu institūcijas Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Lauku atbalsta dienesta, Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta. Papildu informācija...
Apsardzes komersantiem palicis mēnesis jaunās licences saņemšanai
Apsardzes komersantiem palicis mēnesis jaunās licences saņemšanai
Ir palicis vairs tikai mēnesis, lai saņemtu jaunās licences apsardzes pakalpojumu sniegšanai. Valsts policija aicina apsardzes komersantus nomainīt pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas pret jaunajām licencēm līdz 2016.gada 31.decembrim. Komersanti, kuri nenomainīs šobrīd izsniegtās pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas (licences) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām līdz 2016.gada 31.decembrim vai nenodos iepriekš izsniegtās licences Valsts policijai, tādējādi izbeidzot apsardzes pakalpojumu sniegšanu, nākamajā gadā nedrīkstēs sniegt apsardzes pakalpojumus. Līdz šim jaunās licences saņēmuši tikai 223 no 557 apsardzes komersantiem. Valsts policija atgādina, ka 2014.gada 20.martā stājās spēkā Apsardzes darbības likums, kas paredz, ka turpmāk apsardzes pakalpojumi iedalās četros virzienos: tehnisko sistēmu ierīkošana, fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un inkasācijas apsardze. No nākamā gada ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu varēs nodarboties tikai tie komersanti, kuri būs saņēmuši šīs jaunā parauga speciālās licences noteiktu apsardzes pakalpojumu sniegšanai. Iesniegumu jaunā parauga apsardzes darbības licences saņemšanai varat iesniegt trīs veidos: 1.iesniedzot personīgi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes...
Valsts iestādes varēs piekļūt ikviena iedzīvotāja konta informācijai
Valsts iestādes varēs piekļūt ikviena iedzīvotāja konta informācijai
Saeima trešdien, 23.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Kontu reģistra likumu, kas paredz Latvijā izveidot sistēmu, lai varētu identificēt jebkuras fiziskas un juridiskas personas, kurām ir atvērts pieprasījuma noguldījuma vai maksājumu konts. Kā kontu reģistra pārzinis noteikts Valsts ieņēmumu dienests (VID), un paredzēts, ka ziņas iekļaušanai reģistrā sniegs kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un maksājumu iestādes. Noteikts, ka reģistrā iekļaujamajām ziņām būs ierobežotas pieejamības informācijas statuss un tās drīkstēs izmantot un izpaust tikai likumā noteiktajiem mērķiem. Jaunais regulējums nosaka arī ziņu apjomu, kas kredītiestādēm būs jāsniedz VID. Likums tāpat nosaka reģistra informācijas lietotāju tiesības un pienākumus, kā arī ziņu saņemšanas kārtību. Likuma projekta autori anotācijā norādījuši, ka informācijas apmaiņas procesā tiks nodrošināta atbilstība prasībām, ko nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums un Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi. Likums paredz, ka pieeja šādam reģistram būs ne tikai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, bet arī Ģenerālprokuratūrai, Valsts ieņēmumu...
Saeima pieņem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu
Saeima pieņem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu
Saeima trešdien, 23.novembrī, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu, ar kuru plānots ieviest atbalsta programmas jaunuzņēmumiem (startup), tādējādi veicināt to veidošanos. Likums nosaka jaunuzņēmuma definīciju, kā arī nosacījumus šādiem uzņēmumiem, lai piešķirtu tiem tiesības piedalīties valsts atbalsta programmās. Jaunais regulējums nosaka, ka valsts atbalsta programmai varēs pieteikties jaunuzņēmums, kurš ir piesaistījis kvalificēta riska kapitāla investoru vismaz 30 tūkstošu eiro ieguldījumu tās pamatkapitālā katrā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā, tādējādi apliecinot pieteiktās biznesa idejas dzīvotspēju. Jaunuzņēmumiem paredzēti divu veidu atbalsta pasākumi, kurus uzņēmums varēs izmantot pirmos piecus komercdarbības gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā. Viens no pasākumiem ir fiksēts maksājums, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tas būs maksājums divu minimālo iemaksu apmērā - 2016.gadā 252,26 eiro, algas apmēram nepārsniedzot 4050 eiro mēnesī. Ja nodarbinātā alga pārsniedz 4050 eiro mēnesī, papildus būs jāmaksā solidaritātes nodoklis. Šāds...
Ieviesīs obligātus būvniecības tipveida līgumus publiskajos iepirkumos
Ieviesīs obligātus būvniecības tipveida līgumus publiskajos iepirkumos
Lai mazinātu strīdus būvniecības procesā un līdzsvarotu pušu savstarpējās tiesības, ieviesīs obligātus būvniecības tipveida līgumus publiskajos iepirkumos. To paredz Saeimā trešdien, 23.novembrī, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Būvniecības likumā. Grozījumi paredz uzdevumu valdībai noteikt publisko būvdarbu un pakalpojumu līgumā par projektēšanu, projekta ekspertīzi un būvuzraudzības veikšanu obligāti ietveramos nosacījumus un to saturu. Grozījumu autori norāda, ka patlaban būvniecības nozarē nav noteikts saistošs tipveida līgums. Šobrīd izmanto pieejamos tipveida līgumu paraugus vai arī katrā konkrētā gadījumā izstrādā jaunus, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. Tādējādi tas katram pasūtītājam rada papildu izmaksas. Tipveida līgumu piemērošana būtu obligāta publiskajos iepirkumos, teikts likumprojekta anotācijā. Vienlaikus likuma grozījumi paredz ieviest elektronisku būvprojektu saskaņošanu būvniecības informācijas sistēmā. Tas nepieciešams, lai paātrinātu būvprojektu izskatīšanu, kā arī atvieglotu darbu pasūtītājam. Būvprojektu saskaņošana elektroniski būs obligāta valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī inženiertīklu īpašniekiem. Patlaban ievērojamu daļu būvniecības izmaksu projektēšanas laikā veido tieši būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta saskaņošanas dažādu personu...
Valsts ieņēmumu dienests varēs slēgt vai ierobežot interneta mājaslapas
Valsts ieņēmumu dienests varēs slēgt vai ierobežot interneta mājaslapas
Saeima trešdien, 23.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības atslēgt domēna vārdu, kā arī uzlikt liegumu tā lietošanai. Tas attieksies uz Latvijā reģistrētajām interneta mājaslapām. Izmaiņas rosinātas, lai VID varētu operatīvi reaģēt uz būtiskiem pārkāpumiem nodokļu jomā, izmantojot tīmekļa vietnes. Likuma grozījumi paredz VID tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu reģistrācijas “.lv” zonā un šāda domēna pārreģistrācijas lieguma uzlikšanu. Patlaban regulējumā tikai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai paredzētas tiesības ierobežot piekļuvi interneta mājaslapām, kurās tiek organizētas nelicencētas azartspēles. Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 1800 interneta veikalu apmēram uz diviem miljoniem iedzīvotāju, un vairāk nekā 800 tūkstoši iedzīvotāju iepērkas internetā vidēji trīs reizes mēnesī. Papildu šiem veikaliem pastāv arī elektroniskie ziņojumu dēļi, izsoles, kolektīvās iepirkšanās lapas, sociālie mediji un forumi, kuros tiek veikta saimnieciskā darbība, teikts likumprojekta anotācijā. Iespēju pārdot savas preces un pakalpojumus internetā pēdējo divu gadu laikā izmanto katrs...
Aicina nobalsot par mikrouzņēmumu saglabāšanu un grozījumiem likumā par minimālo VSAOI
Aicina nobalsot par mikrouzņēmumu saglabāšanu un grozījumiem likumā par minimālo VSAOI
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina ikvienu realizēt savas tiesības un izteikt viedokli par portālā www.manabalss.lv ierosinātajām iniciatīvām par minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu no nepilna laika slodzēm, kā arī par mikrouzņēmumu režīma saglabāšanu arī turpmāk. LTRK aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem, jo ikviens pazīst kādu cilvēku, kurš strādā nepilnu slodzi vai ir mikrouzņēmuma darbinieks, tādēļ pastāv risks, ka viņi nākamgad var zaudēt darbu. Pašreiz pieņemtais likums paredz, ka katru strādājošo no nākamā gada 1.janvāra būs jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no Latvijā noteiktās minimālās algas ¾ apmērā, neatkarīgi no tā vai darbinieks strādā pilnu slodzi vai vienu stundu mēnesī. Tas nozīmē, ka nodokļu slogs būtiski pieaugs, liekot darba devējiem izvēlēties - paturēt darbiniekus, vai nē. Aptaujājot biedrus, LTRK noskaidroja, ka nepilna laika darbs ir nepieciešams daudzos gadījumos: 1) uzņēmējam tā saucamajās “pīķa stundās”; 2) uzņēmējam izbraukuma tirdzniecībā; 3) uzņēmējam, ja biznesa specifikas vai reģiona dēļ, pilna laika darbinieki...
Kā notiek juridisko adrešu aktualizācija?
Kā notiek juridisko adrešu aktualizācija?
Uzņēmumu reģistrs informē, ka kopš 2015.gada 18.decembra tās juridiskās adreses, kas pilnībā atbilst valsts adrešu reģistra (turpmāk – VAR) aktuālajai informācijai, regulāri tiek salīdzinātas ar VAR datiem un izmaiņu gadījumā aktualizētas. Šajos gadījumos Uzņēmumu reģistram nekāda papildus informācija par juridiskās adreses maiņu nav jāiesniedz. Savukārt gadījumos, kad iepriekšējā adrese bijusi piešķirta vairākiem adresācijas objektiem – būvēm, bet pēc izmaiņām katram adresācijas objektam piešķirta atšķirīga adrese, adreses automatizēta aktualizēšana nav iespējama. Tāpat adreses automātiska aktualizēšana nav iespējama tad, ja reģistrētā adrese neatbilst VAR datiem. Līdz ar to pašiem tiesību subjektiem ir jāizrāda iniciatīva un jānosūta UR uz [email protected] informācija par tiesību subjektu, kuram adrese ir mainīta ar pašvaldības lēmumu, un jauno piešķirto adresi. Par izmaiņām nav jāmaksā valsts nodeva. Lai noskaidrotu, vai juridiskā adrese ir automātiski aktualizēta, aicina izmantot Reģistra mājas lapā esošo meklētāju. Meklētājā, norādot subjekta nosaukumu vai reģistrācijas numuru, un no blakus izvēlnes izvēlēties "Uzņēmumu/organizāciju", tiek parādīta aktuālā informācija par meklēto...
Latvijas ekonomika augs, bet lēnāk nekā prognozēts iepriekš
Latvijas ekonomika augs, bet lēnāk nekā prognozēts iepriekš
Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks jaunākajā Swedbank ekonomikas apskata prezentācijā 17.novembrī prognozēja Latvijā lēnāku eksporta kāpumu (lēnāka tirdzniecība pasaulē, Krievijas eksporta plūsmu sarukums caur Latvijas ostām) un lēnāku investīciju atgūšanos (bažīgs noskaņojums dēļ augstākas nedrošības), kas bremzēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Jāuzsver – joprojām tiek prognozēta izaugsme, bet lēnāka, nekā gaidīts iepriekš. Šogad Latvijas ekonomika augs par 1.6%, bet līdz ar struktūrfondu spējāku ieplūdi 2017.gadā prognozēts tiek 2.6% kāpums un, kreditēšanai augot, 2018.gadā IKP varētu pieaugt par 2.9%. Latvijai tā ir lēna izaugsme, uzskata ekonomists. Šī gada 3.ceturksnis bija krietni vājāks, nekā gaidīts, un ekonomika auga vien par 0.8% pret pērnā gada 3.ceturksni. IKP izaugsmes prognozi šim gadam samazināta uz 1.6% (2.1% iepriekš). Galvenais iemesls ir tas pats iepriekšējais – ES fondu kavēšanās, krīze būvniecībā, iedzīvotāju piesardzība tērēt. Apstrādes rūpniecība turas labi, augot par turpat 4% pret pērno gadu; tas redzams arī eksporta datos. Maksājumu bilances tekošais konts turas plusos. Bet lēnāks...
Izstrādāts alternatīvo degvielu attīstības plāns
Izstrādāts alternatīvo degvielu attīstības plāns
Valsts sekretāru sanāksmē 17.novembrī izsludināts "Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017.-2020.gadam", kurš izstrādāts, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu prasības. Minētā plāna mērķis ir veicināt alternatīvo degvielu un tās infrastruktūras attīstību, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi. Plāna uzdevums būs apzināt esošo situāciju alternatīvo degvielu jomā, kā arī noteikt turpmāk veicamos pasākumus alternatīvo degvielu ieviešanai un izmantošanas vecināšanai Latvijā. Plāns atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020), Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam, kā arī Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kā arī atbilst Eiropas transporta politikas Baltajā grāmatā "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu" noteiktajiem mērķiem. Plāns tiek attiecināts uz autotransportu, gaisa un jūras transportu...