BIZNESS

Latvijā un daudzviet citur pasaulē30. oktobrī notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 30. oktobrī, plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Savukārt pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2017. gada 26. martā. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 "Par pāreju uz vasaras laiku". Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 - par vienu stundu atpakaļ. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku...

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība 17. oktobrī atklāja sociālo kampaņu "Aploksne nav ķieģelis", aicinot pievērst uzmanību aplokšņu algu negatīvajai ietekmei uz būvniecības sektoru. Kampaņas ietvaros arī ir izstrādāta vietne www.bezaploksnes.lv, kur parakstoties, ikviens var atbalstīt Latvijas Būvuzņēmēju partnerības centienus noslēgt ģenerālvienošanos par minimālajām algām nozarē un aicināt šajā procesā iesaistīties nozarē strādājošos uzņēmumus. Ģenerālvienošanās ir Darba likumā iekļauts, bet Latvijā vēl neizmantots instruments. Lai noslēgtu ģenerālvienošanos, par to jāvienojas uzņēmumiem, kuri kopā pārstāv 60% no nozares apgrozījuma. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība apvieno lielākos būvuzņēmējus Latvijā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu būvniecības nozari, kuras pamatā ir drošība, kvalitāte un ilgtspēja. "Aplokšņu algu maksāšana ir viena no būtiskākajām problēmām būvniecības nozarē, kas nopietni apdraud būvniecības kvalitāti. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, rīkojot šo kampaņu, aicina iestāties par dros?u un godprātīgu būvniecību. Jau šobrīd valdība un nozare ir parakstījušas sadarbības memorandu par pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē. Tomēr uzskatu, ka ir jāveic arī sabiedriskās domas maiņa, skaidrojot aplokšņu algu negatīvo...

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13.jūnija Regulas (ES) Nr.531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Eiropas Savienībā (turpmāk - Regulu), 2017.gada 15.jūnijā tiks atcelti viesabonēšanas tarifi un mobilo sakaru lietotāji varēs saņemt pakalpojumus citā Eiropas Savienības valstī par tādiem pašiem tarifiem kā savā valstī (tā dēvētais "roam like at home" princips). Līdz 2017.gada 15.jūnijam ir noteikts pārejas periods, kurā operatoriem atļauts vietējiem tarifiem pievienot nelielu maksimālo viesabonēšanas maksu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), izvērtējot SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) sniegtos viesabonešanas pakalpojumus un piemērotās cenu politikas atbilstību Regulai par viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā, secināja, ka LMT pilnībā nav ievērojis Regulā noteiktās prasības. SIA LMT šobrīd saviem klientiem piedāvā vairākus tarifu plānus, kas iekļauj viesabonēšanas pakalpojumu, no kuriem vismaz viens neatbilst visām Regulas prasībām, jo nedod iespēju lietotājiem saņemt viesabonēšanas pakalpojumu par Eiropas Savienībā noteikto maksimālo viesabonēšanas maksu. Līdz ar to Regulatora padome uzdeva LMT līdz 1.decembrim novērst konstatēto...

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas zemes fonds noslēdzis simto lauksaimniecības zemes iegādes darījuma līgumu. No zemju īpašniekiem par kopumā 4,2 miljoniem eiro iegādāti 1855 hektāri zemes ar mērķi to saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. Simtais darījums noslēgts par lauksaimniecībā izmatojamās zemes iegādi Ludzas novada Rundēnu pagastā 20 ha platībā. Īpašumi ir iegādāti visos Latvijas reģionos, un lielākās zemes platības ir Zemgalē - 35 īpašumi ar kopējo platību 851 hektāri. Vidzemē iegādāts 441 hektārs (25 īpašumi), Rīgas reģionā 206 hektāri (17 īpašumi), Kurzemē 205 hektāri (11 īpašumi), savukārt Latgalē Zemes fonds nopircis 152 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kopumā 12 īpašumus. ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: "Zemes fonda darbības aktivitāte turpina pārsniegt sākotnēji prognozēto gan īpašumu iegādes piedāvājumā, gan fonda īpašumā esošo zemju nomas pieprasījumā. Prognozējam, ka līdz 2016.gada beigām Zemes fonda darījumu kopējais apjoms pietuvosies 5 miljoniem eiro. Zemes fonds darbojas veiksmīgi, turklāt ALTUM nemitīgi pilnveido tā piedāvātos pakalpojumus. Piemēram, lai Zemes...

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) ir parakstījuši InnovFin Mazo un vidējo uzņēmumu garantiju līgumu, lai inovatīviem MVU un lieliem uzņēmumiem (līdz 499 darbiniekiem) uzlabotu piekļuvi finansējumam. Līgums parakstīts Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un ES Investīciju plāna ietvaros. Paredzams, ka pateicoties ES atbalstam inovatīviem Latvijas uzņēmumiem, tiks izveidots aizdevumu un līzinga darījumu garantiju portfelis līdz pat 30 miljonu eiro apmērā. Jaunais līgums ļaus Altum nākamo divu gadu laikā sniegt MVU un lielajiem uzņēmumiem garantijas ar samazinātām likmēm. EIF pretgarantija tiek sniegta "ES InnovFin finansējums inovācijām" iniciatīvas ietvaros ar ES ietvarprogrammas pētniecībai un inovācijai Horizon 2020 atbalstu. Bez Investīciju plāna atbalsta šī darījuma noslēgšana nebūtu bijusi iespējama tik drīz. Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš norādījis, ka šis ir pirmais Altum projekts, kas tiks finansēts no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) jeb tā dēvētā Junkera plāna finansējuma, un Altum aktīvi strādā, lai jau tuvākajā laikā varētu noslēgt arī...

Saeimas Eiropas lietu komisija, apstiprinot aktualizēto Latvijas nacionālo pozīciju par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no Latvijas puses devusi zaļo gaismu šī līguma parakstīšanai. Latvija atbalsta arī līgumam pievienoto ES un Kanādas divpusējo izskaidrojošo deklarāciju, kurā abas puses pauž skaidrojumu par tiem nolīguma punktiem, par kuriem sabiedrībā un politiskā līmenī bijušas visplašākās diskusijas. Deklarācijas mērķis ir nodrošināt nolīguma nosacījumu vienotu interpretāciju. "Publiskajā telpā bieži izskanējušas sabiedrības bažas par pārtikas produktu kvalitātes samazināšanos pēc nolīguma stāšanās spēkā, tāpēc ir būtiski vēlreiz uzsvērt - visam importam no Kanādas būs bez jebkādiem izņēmumiem jāatbilst visām prasībām, ko piemēro mūsu pašu - Eiropas Savienības - ražojumiem," uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne. ES un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgums nesamazinās ES tiesību aktu spēku un negrozīs tos, kā arī nesamazinās ES standartus jebkurā regulētā jomā. Standarti un noteikumi, kas attiecas uz pārtikas nekaitīgumu, produktu drošību, patērētāju...

Visiem iedzīvotājiem plānots nodrošināt iespēju izmantot maksājumu pamatkonta pakalpojumu kredītiestādē. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 11.oktobrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Par tiem trijos lasījumos vēl būs jālemj Saeimai. Rosinātie grozījumi paredz ieviest jaunu pakalpojumu - maksājumu kontu ar pamatfunkcijām. Tas nepieciešams, lai visiem iedzīvotājiem, tostarp arī tādiem, kurus bankas uzskata par augsta riska klientiem, piemēram, patvēruma meklētājiem, personām pēc ieslodzījuma, būtu iespēja atvērt kredītiestādē savu kontu. Likumprojekts paredz arī izņēmumus, kad tiesības atvērt un izmantot pamatkontu būs ierobežotas - ja pret personu ir vērstas politiskas sankcijas, ja persona saistīta ar naudas atmazgāšanu vai ja persona saskaņā ar Civillikumu atzīta par rīcībnespējīgu. Grozījumi arī paredz patērētājus bez maksas nodrošināt ar informāciju par maksājumu kontu pakalpojumu izmaksām, un tas ļaus salīdzināt cenas un izvēlēties izdevīgāko pamatkonta piedāvājumu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam klienti būs jānodrošina ar brīvi pieejamu pakalpojumu cenrādi, savukārt cenas salīdzināt varēs, izmantojot...

Pasaules standartu dienā - 14. oktobrī - Ekonomikas ministrija un Standartizācijas birojs rīko konferenci "Standartizācijas attīstība Latvijā: izaicinājumi un iespējas", kuras ietvaros tiks parakstīts Saprašanās memorands "Par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas attīstību tautsaimniecības konkurētspējas un inovāciju veicināšanai". Konferences sākums plkst. 10.00 viesnīcā "Astor Riga Hotel", Z.A.Meierovica bulvārī 10, Rīgā, apmeklējums ir bezmaksas. Konferences otrajā daļā iecerēta diskusija "Standartizācija: uzņēmēju prioritātes, intereses un vajadzības", kurā plānota detalizētāka saruna par biedrības izveidi, standartu izstrādi, to pieejamību un tulkošanu. Diskusijā piedalīsies valsts, kā arī nevalstisko organizāciju un uzņēmumu pārstāvji. Savukārt memoranda mērķis ir dot lielāku ietekmi Latvijas nevalstiskajām asociācijām un to biedriem standartu izstrādes procesā, vienoties par kopīgu stratēģiju un prioritātēm standartizācijā, kopīgi strādāt pie Nacionālās standartizācijas institūcijas organizatoriskā modeļa - biedrības izveides, veicināt izpratni par standartizācijas jautājumiem un ieguvumiem, veicināt standartu plašāku izmantošanu valsts politiku atbalstam. Memorandu no valsts puses parakstīs ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens,...

Saeima 6.oktobrī sanāk uz plenārsēdi, un galīgajā lasījumā deputātiem būs jāskata grozījumi Šķīrējtiesu likumā, kas paredz pilnveidot šķīrējtiesu darba tiesisko regulējumu. Otrajā lasījumā Saeima skatīs rosinājumu būtiski vienkāršot un paātrināt uzturlīdzekļu saņemšanu bērniem. Jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums, ko deputāti lēmuši virzīt izskatīšanai Saeimā, paredz, ka no uzturlīdzekļu pieprasīšanas līdz naudas saņemšanai būs jāgaida ne vairāk kā trīs mēneši, un tos varēs saņemt arī par pilngadīgiem skolēniem, kuri vēl nav sasnieguši 21 gada vecumu. Deputāti otrajā lasījumā lems par jaunu administratīvo pārkāpumu izskatīšanas procedūru, kas paredz veicināt cilvēktiesību ievērošanu, procesuālo taisnīgumu un soda neizbēgamību. Tāpat Saeimai otrajā lasījumā būs jālemj par atbalsta mehānismu kļūdaini iemaksāto administratīvo sodu atmaksai. Lai pasažieru pārvadājumiem ieviestu regulējumu kopbraukšanas pakalpojumu jomā, Saeima pirmajā lasījumā lems par Autopārvadājumu likuma grozījumiem. Deputāti konceptuāli arī skatīs Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumu un grozījumus vairākos citos likumos, paredzot pilnveidot un efektivizēt noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas mehānismu. Parlaments konceptuāli skatīs konvencijas...

Digitālā drošības alianse kopā ar Latvijas Komercbanku asociāciju, DEAC, CERT.LV un citiem partneriem uzsākusi informatīvo kampaņu "Mirklis pirms klik". "Latvijā pēdējais laiks apzināties, ka digitālās drošības riski pēc būtības neatšķiras no citu kategoriju riskiem. Tam ir arī izmērāmas sekas - augustā Latvijā, izmantojot t.s. biznesa e-pastu kompromitēšanu, vienā incidentā uzņēmumi zaudēja no 6 līdz 60 000 EUR," stāsta Digitālās drošības alianses vadītāja Marta Krivade. Gemius aptauja* atklāj, ka gandrīz puse darbinieku ar uzņēmuma datiem mēdz strādāt no privātā e-pasta, tikai katrs desmitais neizvairās no programmatūru atjaunošanas, bet gandrīz katram piektajam uz darba datora vispār nav paroles. Vadītāji un viņu darbinieki neapzinās, ka tas tiešā veidā apdraud uzņēmuma un viņa sadarbības partneru finanses, datus un reputāciju. "Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi - darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais...

Latvijas kritums par piecām vietām- no 44. uz 49.vietu- nesen Pasaules ekonomikas foruma publiskotajā 138 valstu Globālajā konkurēt spējas indeksā 2016.-2017.gadam (Global Competitiveness Report) atbilst reālajai situācijai, un valdībai un parlamentam mūsu valsts kritiskais novērtējums ir jāuztver kā signāls, ka nepieciešams sasparoties un beidzot risināt problēmas, par kurām brīdinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Salīdzinoši konkurētspējas vērtējumā-Igaunija ierindojusies 30.vietā, Lietuva - 35.vietā. Kā norādījusi Ekonomikas ministrija, eksperti atzinīgi novērtējuši makroekonomisko stabilitāti Latvijā (24. vieta), tāpat augstāku vērtējumu, salīdzinot ar pērnā gada pētījuma rezultātiem, esam saņēmuši biznesa attīstības un inovāciju rādītājā. Diemžēl, Latvijas novērtējumus ir būtiski zemāks pozīcijās, kas saistītas ar valsts pārvaldes birokrātiju, valsts infrastruktūras attīstību, veselības aprūpi un izglītības politiku, Latvijas nodokļu likmēm un to regulējumu, kā arī darba tirgus efektivitāti. Līdz ar to kopējais Latvijas konkurētspējas novērtējums, salīdzinot ar pērnā gada pētījuma rezultātiem, ir par piecām vietām zemāks. Pētījums arī rāda, ka Latvijā uzņēmēju attieksme pret valsts politiku...

Lai nodrošinātu iespējami caurspīdīgākus publiskos iepirkumus, uzņēmēji mudina pēc iespējas ātrāk ieviest elektronisko iepirkumu sistēmu, tādējādi veicinot godīgu konkurenci un risinot citas problēmas, kas pašreiz izveidojušās ar valsts un pašvaldību rīkotajiem iepirkumiem. Sistēma jau ir izstrādāta, taču Finanšu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav spējušas vienoties par nepieciešamā finansējuma sistēmas uzturēšanai avotu, tādējādi, atliekot tās ieviešanu līdz 2018.gada nogalei. Aicinājums pēc iespējas ātrāk ieviest elektronisko iepirkumu sistēmu izskanēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) 26.septembrī organizētajā diskusijā par izmaiņām publisko iepirkumu regulējumā, kurā piedalījās Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile, Finanšu ministrijas Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas pārstāves Līga Neilande un Inta Lipovska, kā arī LTRK Publisko iepirkumu likuma komitejas pārstāvji - Līga Batalauska un Mārtiņš Briedis. Pasākumu moderēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Diskusijas sākumā tika pārrunāta saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma un zemākās cenas kritērija regulējuma un piemērošanas problemātika. Uzņēmēji vērsa uzmanību, ka bieži nākas...

Konkurences padome (KP) 8.septembrī pieņēma lēmumu sodīt divus medicīnas iekārtu tirgotājus, kas īstenoja aizliegtu vienošanos kopumā četros iepirkumos. Par konkurences tiesību normu pārkāpumu abiem uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā gandrīz 80 000 eiro apmērā. Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka medicīnas iekārtu tirgotāji no 2013. līdz 2015.gadam saskaņojuši darbības par dalību vienā vairākos veselības aprūpes iepirkumos. Uzņēmumiem vienojoties par dalības nosacījumiem, iepirkumu rīkotāji nesaņēma piedāvājumus, kas gatavoti patiesas konkurences apstākļos. KP secina, ka viena uzņēmuma dalība iepirkumos bija formāla, lai nodrošinātu pietiekamu dalībnieku skaitu minētajos iepirkumos. Savukārt otra uzņēmuma pārstāvji faktiski sagatavoja iepirkumos iesniedzamos dokumentus un noteica abu uzņēmumu piedāvātās cenas, kamēr pirmais uzņēmums šādu rīcību akceptēja un pret to neiebilda. KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: "Statistika vairāku gadu garumā ir skaudra - aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos aizvien ir galvenā konkurences tiesību problemātika. Šādi pārkāpumi, jo īpaši veselības aprūpes nozarē, kur nepārtraukti tiek diskutēts par nepietiekamu valsts budžeta finansējumu, liedz pasūtītājam iespēju saņemt...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) 26.septembrī notiek atvērto durvju diena, tajā uzņēmēji, Finanšu ministrijas un LTRK pārstāvji diskutē par izmaiņām Publisko iepirkumu likuma regulējumā. Diskusijā piedalīās Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile, Finanšu ministrijas Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas pārstāves Līga Neilande un Ina Lipovska, kā arī LTRK Publiskā iepirkuma komitejas pārstāvji - Līga Batalauska un Mārtiņš Briedis. Pasākumu moderē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Jau septembra vidū Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja Publisko iepirkumu likumu un līdz otrajam lasījumam, kas paredzēts 29.septembrī, gaida izskatīšanai priekšlikumus. Ministru kabineta diskusijās līdz šim nav izdevies panākt vienošanos starp LTRK un valdību par elektroniskās iepirkumu sistēmas ieviešanu pirms līgumcenu sliekšņa celšanas, kā arī par depozīta sistēmas ieviešanas mērķus, izslēgšanas noteikumu papildināšanu u.c. Tostarp likumprojekta papildinājumu novilcinājuma dēļ par vairākiem jautājumiem diskusija nav notikusi vispār. "Aicinām uzņēmējus nestāvēt malā un, pirms likumprojekta virzīšanas diskusijām Saeimā, būt aktīviem un izteikt savu viedokli un...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards kampaņas "Dienas bez rindām" ietvaros aicina uzņēmējus vēl aktīvāk izmantot drošu elektronisko parakstu (eParaksts). Tādējādi ikvienam ir iespēja ietaupīt laiku, kas nepieciešams, dodoties uz iestādēm un samazināt pakalpojumu saņemšanas izmaksas. Vienlaikus eParaksts sniedz iespējas noslēgt darījumus elektroniski ar partneriem Igaunijā, kā arī izmantot eParakstu citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. "No 2016.gada 1.jūlija Latvijas eParakstu var izmantot arī citās ES dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka vienā ES valstī atzīts eParaksts ir uzskatāms par derīgu arī citās dalībvalstīs. Līdz ar to Latvijā izsniegtu eParakstu var izmantot arī dokumentu elektroniskai parakstīšanai un nosūtīšanai sadarbības partneriem vai iestādēm citās ES dalībvalstīs. Dokumentiem, kas parakstīti ar eParakstu, ir tāds pats juridisks spēks kā dokumentiem, kas veidoti un parakstīti papīra formā. Tā, piemēram, Latvijas valsts iestādes un privātpersonas ar Igaunijas partneriem var attālināti noslēgt tiesiski saistošus darījumus," atzīmē K.Gerhards. Daudzi iedzīvotāji un uzņēmēji jau tagad novērtē e-paraksta izmantošanas iespējas un izmanto...