BIZNESS

Valsts sekretāru sanāksmē 17.novembrī izsludināts "Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017.-2020.gadam", kurš izstrādāts, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu prasības. Minētā plāna mērķis ir veicināt alternatīvo degvielu un tās infrastruktūras attīstību, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi. Plāna uzdevums būs apzināt esošo situāciju alternatīvo degvielu jomā, kā arī noteikt turpmāk veicamos pasākumus alternatīvo degvielu ieviešanai un izmantošanas vecināšanai Latvijā. Plāns atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020), Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam, kā arī Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kā arī atbilst Eiropas transporta politikas Baltajā grāmatā "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu" noteiktajiem mērķiem. Plāns tiek attiecināts uz autotransportu, gaisa un jūras transportu...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Rīgas un Pierīgas padomes locekļi vienojās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un pašvaldības pārstāvjiem, ka, lai atvieglotu darbu restorāniem un kafejnīcām, nākamā gada vasarā netiks prasīt pārskaņot āra kafejnīcu un terašu projektus, tādējādi mazinot birokrātisko slogu un ietaupot uzņēmēju laiku. Pašreiz spēkā esošais regulējums kafejnīcām un restorāniem ik gadu liek no jauna skaņot ārā izvietoto ēdamzonu projektus ar Rīgas būvvaldi, arī tādos gadījumos, ja nekādas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, nav veikti. Tas savukārt prasīja gan laiku, gan resursus, tādēļ nolemts izstrādāt sistēmu, lai godprātīgajiem uzņēmumiem ar šādiem birokrātiskiem šķēršļiem nākamvasar nebūtu jāsaskaras. Rīgas domes priekšsēdētājs uzdeva Rīgas būvvaldei sagatavot priekšlikumus, lai godprātīgiem uzņēmējiem samazinātu birokrātiju, bet tiem, kuri pieļāvuši kļūdas vai pārkāpumus, uzliktu par pienākumu sakārtot savas ārā izvietotās ēdamzonas. Līdz šim novērota situācijas, kad atsevišķi kafejnīcu un restorānu īpašnieki ar būvvaldi vēlas saskaņot tādus projektus, kas pēc tam tiek realizēti citādi nekā norādīts,...

Valdība 16.novembrī izbraukuma sēdes laikā Liepājā izskatīja un apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai līdz 2030.gadam. Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (Plānojums) ir pirmais nacionāla līmeņa tematiskais plānojums. VARAM to sagatavojusi kopīgu diskusiju rezultātā ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem. Tā mērķis un uzdevums ir saglabāt Baltijas jūras piekrastes unikālo dabas un kultūras mantojumu, kā arī veicināt ekonomisko attīstību šajā teritorijā. Plānojums ir platforma tematiski saistītu, bet daudzveidīgu tūrisma piedāvājumu veidošanai, uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī koordinētai investīciju piesaistei pāri pašvaldību robežām. Plānojuma teritoriālais fokuss ir pagastu un pilsētu teritorijas, kas robežojas ar Baltijas jūru. Taču daudzveidīga tūrisma piedāvājuma veidošanā svarīga ir arī no jūras attālinātu tūristu piesaistes objektu iesaiste, kas dažādo tūrisma piedāvājumu un mazina sezonalitātes ietekmi. Tas ir priekšnoteikums arī vienotu piekrastes tūrisma produktu attīstīšanai un mārketingam. Lai piesaistītu investīcijas vietās, kur tās sekmēs...

Latvijā 10. un 11.novembrī norisinājās Latvijas-Krievijas kopējās komisijas sēde, kuras laikā delegācijas vienojās par turpmāko sadarbību autotransporta pārvadājumu jomā, informē Autotransporta direkcija. Ņemot vērā, ka šā gada 10 mēnešos, salīdzinot ar analogu periodu pērn, ir pieaudzis autopārvadājumu apjoms starp abām valstīm, puses vienojās par papildu atļauju apmaiņu 2016.gadam. Tika panākta vienošanās arī par sākotnējo atļauju apmaiņu pārvadājumu veikšanai uz Krieviju 2017.gadā. 2016.gada 10 mēnešos, salīdzinot ar analogu periodu 2015.gadā, autopārvadājumu apjoms starp Latviju un Krieviju ir nedaudz pieaudzis, līdz ar to abu valstu delegācijas vienojās par papildu 5000 divpusējo/tranzīta atļauju piešķiršanu Krievijas pusei un 500 universālo atļauju, kas derīgas arī autopārvadājumu veikšanai uz un no trešajām valstīm, apmaiņu 2016.gadā. Sēdes laikā tika panākta vienošanās arī par sākotnējo atļauju apmaiņu 2017.gadam - 80 000 divpusējo/tranzīta un 3500 universālo atļauju. Tāpat Krievijas delegācija informēja par 2017.gada sākumā gaidāmajiem grozījumiem likumdošanā saistībā ar trešo valstu izcelsmes preču pārvadāšanu divpusējo pārvadājumu ietvaros un plānotajām izmaiņām...

Latvijā nepieciešams mazināt pārlieku lielo nodokļu slogu, straujāk attīstīt jaunu biznesa formu izstrādi, veicināt kvalitatīva, uz inovācijām vērsta un globāli domājoša darbaspēka izaugsmi, kā arī uzlabot vispārējās izglītības kvalitāti - šie ir tikai daži no secinājumiem Latvijas ekonomiskās un sociālās izaugsmes veicināšanai, kas izskanēja Rīgas Ekonomikas un biznesa forumā. Diskusiju gaitā 73% foruma dalībnieku atzina, ka ēnu ekonomika Baltijas valstīs galvenokārt uzskatāma par sociālu problēmu, ko izraisījusi zema nodokļu maksāšanas kultūra un negatīvs viedoklis par valsts pakalpojumiem. Savukārt tikai 17% dalībnieku uzskatīja, ka būtisks ēnu ekonomikas cēlonis ir pārlieku liels nodokļu slogs. Eksperti akcentēja, ka inovācijām balstītu attīstību kavē faktori, kas saistīti cilvēkresursiem - talantu un uzņēmējdarbībai nepieciešamās attieksmes trūkums Baltijas reģionā. Līdz ar to politikas veidotājiem jāpievērš uzmanība, lai palielinātos eksakto zinātņu absolventu skaits, tiktu veicināta uzņēmējdarbībai draudzīgāka vide un pārdomātāka nodokļu politika. Kā būtiskas problēmas minētas arī nepietiekošs valdības atbalsts un sadarbības trūkums inovāciju ieviešanā, kā arī ne pārāk labvēlīgi...

Konkurences padomes (KP) 11. novembrī pārstāvji piedalījās starpdisciplinārajā seminārā "Konkurences tiesību aktualitātes". Seminārā KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama un Juridiskā departamenta direktors/Izpilddirektora p.i. Māris Spička informēja Latvijas tiesnešus, tiesu darbiniekus, tiesu izpildītājus un citus juridisko profesiju pārstāvjus par KP darba aktualitātēm un prioritātēm, par konkurences tiesību aktualitātēm Eiropas Savienības tiesu praksē, kā arī par plānotajiem tiesību aktu grozījumiem. Šogad Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Konkurences likumā (KL) un Civilprocesa likumā, lai Latvija pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzību. Grozījumu mērķis ir palielināt patērētāju un uzņēmēju lomu iespējamo konkurences tiesību pārkāpēju disciplinēšanā un atvieglot iespēju no pārkāpējiem pieprasīt zaudējumu atlīdzību. Vienlaikus grozījumos paredzēts pienākumu publiskām personām un to kapitālsabiedrībām nodrošināt godīgu konkurences vidi un aizliegt tām radīt konkurences ierobežojumus. Turklāt š.g. 15.jūnijā stājās spēkā KL grozījumi, kas būtiski modernizē konkurences tiesību aizsardzību Latvijā. Grozījumi iekļauj virkni izmaiņu, lai KL piemērošanu padarītu efektīvāku un ērtāku uzņēmējiem....

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gada 1.pusgadā liecina, ka nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis uz 30.06.2016. sasniedza 486,60 milj. EUR, kas ir par 64,31 milj. EUR (15,23%) vairāk nekā pirms gada. No 2016.gada 1.janvāra stājoties spēkā PTAL grozījumiem, ieguvums patērētājiem ir aizdevuma % likmju samazināšanās distances un patēriņu kredītiem ar atmaksu 1 maksājumā un termiņu līdz 30 dienām , tomēr paaugstinājušās % likmes šiem kredītu veidiem ar aizdevuma atmaksas grafiku. PTAC, saistībā ar šo grozījumu uzraudzību konstatējis vairākas problēmas, tai skaitā lielākā bija saistīta ar pagarinājuma maksu attiecināšanu uz kredītu kopējo izmaksu ierobežojumiem. Nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus rādītāji Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2016.gada 1.pusgadā Latvijas Republikā darbojās 60 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Distances kreditēšanas pakalpojumus sniedza 18 sabiedrības, Patēriņa kredītus sniedza 19...

Otrdien, 8.novembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas konceptuālajā ziņojumā "Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem" piedāvātos priekšlikumus, kas neparedz obligātā notariālā akta formu darījumos ar nekustamo īpašumu, bet gan piedāvā sabiedrībai un valsts iestādēm risinājumus e-vidē. Darba grupas vadītājs, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs uzsver: “Esam secinājuši, ka straujajā e-vides attīstības laikmetā ir nepieciešams rast tādus risinājumus krāpšanas apkarošanai darījumos ar nekustamo īpašumu, kas būtu efektīvi, vienkārši pielietojami un mazinātu birokrātisko slogu.” Ziņojumā Tieslietu ministrija piedāvā šādus risinājumus: Noteikt nostiprinājuma lūguma elektronisku iesniegšanu zemesgrāmatā ar notāra starpniecību, izmantojot zemesgrāmatas tiešsaistes iespējas. Minētais risinājums izslēgs nostiprinājuma lūgumu drukātās versijas viltošanas iespējas un novērsīs praktiski visas situācijas, kurās tiek ierosināti kriminālprocesi par krāpnieciskiem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Nodrošināt tiešsaistē starp pašvaldību un zemesgrāmatu pašvaldības pirmpirkuma tiesības un atļauju iegūt īpašumā zemi. Šāds risinājums ievērojami samazinās birokrātiskās procedūras, kas jāveic darījumu dalībniekiem. Savukārt Latvijas Zvērinātu notāru padome jau paguvusi izteikt kritiku par TM piedāvāto risinājumu,...

Jaunu kases aparātu piespiedu ieviešana, kas paredzēta no nākamā gada, uzņēmumiem radīšot administratīvās problēmas un papildus finansiālās izmaksas, pauž biedrība "Reģionālo attīstības centru apvienība" LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim nosūtītā vēstulē. "Neskatoties uz to, cik godprātīgs ir uzņēmējs, tam būs jāinvestē papildus līdzekļi jaunu kases aparātu iegādei vai esošo uzlabošanai, kā arī obligāti jāslēdz līgumu par kases aparātu apkalpošanu, tādējādi tiks radītas papildus izmaksas, ar kurām būs jārēķinās, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību. Līdz šim uzņēmēji maksāja tikai par kases aparāta uzstādīšanu," situāciju skaidro biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība" valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Vents Armands Krauklis arī norāda uz pretrunu, jo MK noteikumi paredz, ka ir noteikts labvēlīgs nosacījums attiecībā uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kuri jaunās paaudzes kases aparātus var sākt lietot tikai no 2019.gada 1.janvāra. "Atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem par Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku var būt uzņēmējs, kura pēdējo triju pārskata gadu laika vidējais neto apgrozījums...

Citadele Index pētījums liecina, ka 42% uzņēmēju brīvdienās nestrādā, bet vairāk nekā puse uzņēmēju atzina, ka pēdējo četru nedēļu laikā kādā no sestdienām vai svētdienām ir strādājuši sava uzņēmuma labā. Visvairāk sevi darbam brīvdienās velta Vidzemes un Zemgales uzņēmēji, bet vismazāk - Kurzemes. 75% Vidzemes uzņēmēju atzina, ka brīvdienās ir strādājuši, savukārt Kurzemē - 41%. Arī zemgalieši brīvdienās ir strādājuši vairāk nekā citi - 61% uzņēmēju, savukārt Pierīgā - 53% un Rīgā - 52%, bet Latgalē - 46%. Jo lielāks ir uzņēmums, jo biežāk tā īpašnieks un vadītājs strādā arī brīvdienās. Attiecīgi visvairāk brīvdienās strādā lielo uzņēmumu vadītāji - 79%, kuru pakļautībā ir 50 un vairāk darbinieku. Nedēļas nogalēs strādā 64% vidējo uzņēmumu vadītāji (10 - 49 darbinieki), bet retāk mazie uzņēmēji - 57%. Salīdzinot pa nozarēm, visbiežāk brīvdienās strādā ražošanas uzņēmumu vadītāji - 66% un pakalpojumu sniedzēji - 55%, bet mazāk - būvnieki un tirgotāji, attiecīgi 48% un 45%. Bankas Citadele...

Turpinot jaunā galvaspilsētas teritorijas plāna līdz 2030.gadam izstrādi, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sagatavojis un nodevis iedzīvotāju vērtēšanai 11 tematisko plānojumu projektus, kas būs par pamatu tālākiem risinājumiem. No 3.novembra līdz 1.decembrim iedzīvotāji aicināti ar tiem iepazīties, apmeklējot izstādi, kas izvietota Rīgas domes ēkā (Rātslaukumā 1) 1.stāvā vai elektroniski www.rdpad.lv. Tematiskajos plānojumos tiek risināti teritorijas plānošanas jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību. Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma veidošanas gaitā izstrādāti šādi tematiskie plānojumi: Mājokļu attīstības tematiskais plānojums, Transporta attīstības tematiskais plānojums, Valsts un pašvaldību funkciju nodrošināšanai nepieciešamo teritoriju tematiskais plānojums, Uzņēmējdarbības funkciju nodrošināšanai nepieciešamo teritoriju tematiskais plānojums, Rīgas brīvostas tematiskais plānojums, ūdens teritoriju un krastmalu tematiskais plānojums, Apstādījumu struktūras un publisko ārtelpu tematiskais plānojums, Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju tematiskais plānojums, Ainavu tematiskais plānojums, Meliorācijas attīstības tematiskais plānojums, kā arī Aizsargjoslu un aprobežojumu tematiskais plānojums. Tematiski plānojumi sagatavoti, ņemot vērā veiktās izpētes, darba grupu, kā arī sabiedrības pārstāvju priekšlikumus, kas izskanējuši dažādos sabiedrības līdzdalības...

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA), kas ir lielākā un aktīvākā patērētāju organizāciju apvienība Latvijā, izveidojusi tīmekļa vietni www.pretenzija.lv, kurā katrs patērētājs, kas saskāries ar preces vai pakalpojuma defektu (neatbilstību līguma noteikumiem) var ātri un vienkārši sagatavot iesniegumu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam. Šāda iesnieguma iesniegšana ir priekšnoteikums turpmākai strīda risināšanai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) un šogad izveidotajā Patērētāju strīdu risināšanas komisijā. Jāatgādina, ka 2016.gadā notikušās būtiskas izmaiņas patērētāju strīdu izskatīšanas kārtībā, tai skaitā tika izveidota jauna institūcija - Patērētāju strīdu risināšanas komisija, kuras darbu nodrošina PTAC un kuras sastāvu veido bijušie tiesneši, kā arī komersantu organizāciju un PIAA pārstāvji. Nolūkā atbalstīt Latvijas patērētājus, kuri bieži vien nav informēti par pēdējām izmaņām likumos, PIAA ir izveidojusi vietni www.pretenzija.lv, kuras saturs arī turpmāk tiks adaptēts aktuāliem grozījumiem normatīvajos aktos. Izmantojot www.pretenzija.lv iesnieguma sagatavošanai nebūs nepieciešamas juridiskās zināšanas - vajadzēs tikai aizpildīt vairākas ailes atbilstoši norādījumiem. Turklāt, to ir iespējams darīt sev ērtākajā brīdī...

Novembrī un decembrī piecās Latvijas pilsētās notiks forumi "Atbalsts uzņēmējiem", sniedzot komersantiem visaptverošu informāciju par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai. Ekonomikas ministrija informē, ka tā ir izstrādājusi visas šajā ES fondu plānošanas periodā plānotās programmas uzņēmējiem. Jau šobrīd uzņēmējiem pieejams atbalsts 428,65 miljonu eiro apjomā. Turpmāko mēnešu laikā tiks uzsāktas vēl arī š.g. 25.oktobrī apstiprinātās programmas inovāciju sekmēšanai un tehnoloģiju pārnesei 34,5 miljonu eiro apjomā. Forumu "Atbalsts uzņēmējiem" laikā informēs komersantus par pieejamo un plānoto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā. Forumu otrajā daļā norisināsies tīklošanās - īpašos 16 valsts iestāžu un komercbanku, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra stendos būs pieejamas individuālas konsultācijas par atbalsta jautājumiem. Konsultācijas sniegs Ekonomikas ministrijas, Attīstības finanšu institūcijas Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Lauku atbalsta dienesta un Uzņēmumu reģistra darbinieki....

Atgādinām, ka 1.novembrī stājas spēkā Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumi Nr.691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu", kas paredz gada procentu likmes (GPL) aprēķināšanas kārtību arī kreditēšanas līgumiem nekustamā īpašuma iegādei vai kreditēšanas līgumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (hipotekārās kreditēšanas līgums). Tādējādi, padarot arī hipotekārās kreditēšanas līgumus, pirms līguma sniegto informāciju, kā arī reklāmas saprotamākas un vieglāk uztveramākas patērētājam. Noteikumi izdoti saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta ceturto daļu un Reklāmas likuma 7.panta otro daļu. Spēku zaudē 2010.gada 28.decembra Noteikumi Nr.1219 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu". Gada procentu likmes norādīšana līgumā Gada procentu likme nodrošina patērētāja iespējas objektīvi salīdzināt dažādu kredīta devēju piedāvājumus kredīta izsniegšanai un izvēlēties sev ekonomiski izdevīgāko. Gada procentu likme ir kredīta kopējās izmaksas patērētājam (procenti, komisijas maksas, nodokļi un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kredītlīgumu un kas kreditoram ir zināmi, izņemot notāra izmaksas), kas ir izteiktas ikgadējos procentos no kredīta...

Saeima 31.oktobrī ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības atslēgt domēna vārdu, kā arī uzlikt liegumu tā lietošanai. Tas attieksies uz Latvijā reģistrētajām interneta mājaslapām. Izmaiņas rosinātas, lai VID varētu operatīvi reaģēt uz būtiskiem pārkāpumiem nodokļu jomā, izmantojot tīmekļa vietnes. Likuma grozījumi paredz VID tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu reģistrācijas ".lv" zonā un šāda domēna pārreģistrācijas lieguma uzlikšanu. Patlaban regulējumā tikai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai paredzētas tiesības ierobežot piekļuvi interneta mājaslapām, kurās tiek organizētas nelicencētas azartspēles. Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 1800 interneta veikalu apmēram uz diviem miljoniem iedzīvotāju, un vairāk nekā 800 tūkstoši iedzīvotāju iepērkas internetā vidēji trīs reizes mēnesī. Papildu šiem veikaliem pastāv arī elektroniskie ziņojumu dēļi, izsoles, kolektīvās iepirkšanās lapas, sociālie mediji un forumi, kuros tiek veikta saimnieciskā darbība, teikts likumprojekta anotācijā. Iespēju pārdot savas preces un pakalpojumus internetā pēdējo divu gadu laikā izmanto katrs...