BIZNESS

Darba vides riska novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā, tāpēc, lai atvieglotu normatīvo aktu prasību izpildi, arvien vairāk uzņēmumu izvēlas veikt risku novērtēšanu interneta vidē – ātri, ērti, bez maksas un saviem spēkiem. Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras izveidotais bezmaksas interaktīvais rīks OiRA (Online Interactive Risk Assessment) šogad ir ieguvis prestižo EPSA (European Public Sector Award) balvu, kā labākais praktiskais rīks Eiropas uzņēmumu vidū. OiRA rīka darbību Latvijā nodrošina Valsts darba inspekcija. Latvijā šis rīks darbojas kopš 2013.gada marta, un to šobrīd jau izmanto gandrīz 2500 uzņēmumi. OiRA rīks ir paredzēts, lai darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā varētu atpazīt savā darba vietā esošos darba vides riska faktorus, un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju. Rīkā ir iekļautas atsauces un saites uz normatīvo aktu...

Valdības sociālais partneris - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina visus politiskos spēkus rīkoties atbildīgi un iespējami ātrā laikā izveidot rīcībspējīgu valdību. Šobrīd ir vairāki būtiski jautājumi - tautsaimniecības attīstība, Latvijas konkurētspējas veicināšana, ēnu ekonomikas mazināšana, kas ir jārisina nekavējoties. Nākamās valdības mērķiem un uzdevumiem jāsakrīt ar tiem principiem, kas definēti Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020): veicināt ekonomisko attīstību, kas attiecīgi ļaus samazināt nevienlīdzību sabiedrībā, veicināt ilgtspējīgu atalgojuma pieaugumu, kā arī nodrošināt nepieciešamo finansējumu drošībai, izglītībai, veselībai un citām stratēģiski nozīmīgām jomām. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “LDDK uzsver nepieciešamību jaunajai valdībai atgriezties pie trīspusējā sociālā dialoga ar sociālajiem partneriem. Līdz šim gatavojot valsts budžetu, sociālais dialogs nav bijis veiksmīgs, jo pieņemtais budžets neatbilst līdzšinējās valdības deklarācijai un Nodokļu politikas stratēģijai 2015.-2017.gadam. Tas vairo nestabilitāti ilgtermiņā un palielina nodokļu slogu darba spēkam vispārējā nodokļu režīmā, kā arī samazina Latvijas ekonomikas konkurētspēju Baltijas reģionā ar neplānotām un sasteigtām nodokļu izmaiņām un jaunu nodokļu ieviešanu...

Galvenais iemesls, kāpēc šobrīd tiek izstrādāts jauns Publisko iepirkumu likums (PIL), ir jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK. Tā mums kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir jāpārņem savā tiesiskajā regulējumā. Provizoriskais jaunā PIL pieņemšanas laiks ir nākamā gada aprīlis. Uzreiz jāsaka, ka jau ar esošo regulējumu esam gājuši roku rokā ar jaunākajām ES Tiesas atziņām, kuras ir nostiprinātas ar Direktīvas 2014/24/ES normām. Tāpēc liela daļa jaunā PIL nosacījumu paredzēti tādi paši kā esošajā regulējumā, tie nav kardināli atšķirīgi. Tomēr gaidāmas arī vairākas nozīmīgas izmaiņas, kas nesīs izmaiņas iepirkuma procedūrās gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem, informē Finanšu ministrija. Viena no problēmām, ar kuru iepirkumos nākas saskarties pasūtītājiem, ir ierobežota iespēja sliktas reputācijas dēļ izslēgt piegādātāju no iepirkuma procedūras. Tomēr reputācija nav viennozīmīgi pārbaudāms kritērijs. Līdz ar to jaunais regulējums paredz to, ka pasūtītājs varēs izslēgt no iepirkuma procedūras pretendentu, ja kompetentās iestādes...

Kopumā gada desmit mēnešos apstrādes rūpniecības izlaide bija par 3,9% lielāka nekā 2014.gada attiecīgajā periodā. Tomēr šogad oktobrī, lielā mērā bāzes efekta dēļ, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi bija par 2,4% mazāki nekā pagājuša gada oktobrī (pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem). Tāpat kā iepriekšējos gada mēnešos, arī oktobrī lielākais pozitīvais devums apstrādes rūpniecības izaugsmē bija kokapstrādes, metālu ražošanas, datoru, elektrisko un optisko iekārtu, ķīmiskās rūpniecības, kā arī mašīnu un iekārtu ražošanas nozarēm. Kokapstrādē oktobrī ražošanas apjomi bija par 3,7% lielāki nekā pirms gada, bet kopumā desmit mēnešos nozarē bija saražots par 6% vairāk produkcijas nekā pirms gada. Strauji pieauguma tempi joprojām vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Šajā nozarē produkcijas apjomi oktobrī bija par 14% lielāki, bet kopumā gada desmit mēnešos – par gandrīz 40% lielāki nekā pirms gada. Trešo mēnesi pēc kārtas stabili pieauguma tempi gada griezumā vērojami ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (pieaugums par 2,4%). Savukārt mašīnu un iekārtu ražošanā...

Otrdien, 1.decembrī, Satversmes tiesā iesniegta prasība par valdes locekļu personisko finansiālo atbildību par juridiskas personas nodokļu parādiem, ko sagatavojusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairākas opozīcijas partijas. LTRK veicis juridisko analīzi, kurā konstatēts, ka pirms gada veiktie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", iespējams, neatbilst Satversmes 91., 92. un 105.pantiem, kā arī nesasniedz mērķi - negodprātīgu uzņēmēju izskaušanu un nodokļu parādu samazināšanās. "Tie, kuri vēlēsies shēmot un nemaksāt nodokļus, atradīs citus veidus, kā to darīt, tāpēcgodprātīgu uzņēmēju biedēšana ar sankcijām ir nevietā," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Pieteikumā lūgts likuma "Par nodokļiem un nodevām" 60., 61. un 62.pantu, ar kuriem noteikta uzņēmumu valdes locekļu personiskā materiālā atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem, atzīt par neatbilstošiem Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, 92.pantam, kas paredz, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu, un 105.pantam, ka...

Ministru kabinets š.g. 1. decembra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātu jaunu valsts atbalsta programmu, kuras ietvaros mikrouzņēmumi, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) varēs saņemt atbalstu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai un ārējo tirgu apgūšanai. Programmas ietvaros atbalstu varēs saņemt komersanti, kooperatīvās sabiedrības, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, individuālie uzņēmumi, biedrības, nodibinājumi, kuri atbilst MVU statusam, kā arī ostu pārvaldes, pašvaldības un plānošanas reģioni projektos, kas neietver saimnieciskas darbības. Atbalsts būs pieejams dalībai nozaru nacionālajos stendos, tirdzniecības misijās, Latvijas augstu valsts amatpersonu vizītēs, starptautiskajās izstādēs ārvalstīs ar individuālo stendu un individuāli izvēlētajās konferencēs, semināros ārvalstīs, sedzot arī ceļa (transporta) izdevumus uz iepriekš minētajiem pasākumiem. Vienlaikus būs pieejamas arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, tai skaitā Latvijas ārvalstu ekonomisko pārstāvniecību, konsultatīvais atbalsts, kā arī atbalsts ražotņu un produktu sertificēšanai. Izmaksas 100 % apmērā tiks segtas nacionālā stenda dalībniekiem starptautiskajās izstādēs ārvalstīs. Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, tai skaitā Latvijas ārvalstu ekonomisko pārstāvniecību, konsultāciju izmaksas...

Sākot ar 2016. gadu, tiks būtiski uzlabota rūpnieciskā īpašuma aizsardzība Latvijā un preču zīmju aizsardzības sistēma Eiropas Savienībā (ES), kas vienkāršos rūpnieciskā īpašuma objektu iesniegšanas un reģistrācijas kārtību. Patentu valdes (PV) panāktās izmaiņas normatīvajos aktos ļaus Latvijas uzņēmējiem un inovāciju autoriem efektīvāk reģistrēt un aizsargāt savas tiesības. 2016. gada 1.janvārī stāsies spēkā "Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums", kas pilnveidos rūpnieciskā īpašuma regulējumu nacionālajā līmenī. Likuma izstrādē tika ņemta vērā citu valstu labā prakse un mūsdienu situācija. Ar likumu tiks nostiprināta un pilnveidota Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes, patentpilvarnieku un PV darbības jomas. Apelācijas padome iegūs neatkarību un kļūs profesionālāka, tai skaitā samazināsies strīdu izskatīšanas laiks. Attiecībā uz personu pārstāvībai PV svarīgi atzīmēt, ka tiks nostiprināts patentpilnvarnieka profesijas statuss un profesionālā darbība, izveidojot saistošu ētikas kodeksu un ieviešot civiltiesisko apdrošināšanu par obligātu prasību. Turpmāk PV saņemtās pakalpojumu maksas varēs novirzīt izmantošanai rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomas attīstībā, proti, strādāt ar pieteicējiem, uzlabot pakalpojumus, tai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina uzņēmējus 3.decembrī plkst.10.00 piedalīties Muitas un uzņēmēju konsultatīvās padomes paplašinātajā sanāksmē, kuras laikā būs iespēja iepazīties ar Eirāzijas Ekonomiskās savienības un Krievijas muitas likumdošanas aktualitātēm. Eirāzijas Ekonomiskās komisijas pārstāvji sanāksmē informēs uzņēmējus par jauno Eirāzijas Ekonomiskās savienības Muitas kodeksu, sniegs informāciju par galvenajām izmaiņām, esošajiem un plānotajiem vienkāršojumiem un atvieglojumiem, kas paātrina muitošanas procesu. Savukārt Krievijas Federācijas Federālā muitas dienesta pārstāvis informēs sanāksmes dalībniekus par Krievijas muitas likumdošanas aktualitātēm, kā arī par TIR sistēmas piemērošanu Krievijā. Sanāksmes norises vieta: VID administratīvā ēka Rīgā, Talejas ielā 1, 1.stāva konferenču zālē (pa kreisi aiz Informācijas centra). Dalību sanāksmē pieteikt līdz š.g. 1.decembrim, sazinoties ar VID Muitas pārvaldi (tālr. 67120978, 67120967, 26147639, e-pasts [email protected]).

Informāciju, kas raksturo atbildīgu uzņēmumu – īpašnieku struktūru, darbības nefinanšu ziņojumu un publiski pieejamu finanšu pārskatu, prasības piegādātājiem un ētikas kodeksu – patlaban Latvijā publisko tikai ap 10% lielāko tirgus dalībnieku. Šādu ainu atklāj pētījums, kas, analizējot TOP500 uzņēmumu sarakstu, tika prezentēts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā konferencē „Atklātība biznesā – iespēja vai risks?”. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra: „500 lielākie Latvijas uzņēmumi veido aptuveni pusi no iekšzemes kopprodukta, tātad tiem ir milzīga ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un tās turpmāko attīstību. Uzņēmumiem, kuriem ir tik izšķiroša loma, būtu jābūt atklātiem un atbildīgiem sadarbībā ar saviem partneriem, klientiem un sabiedrību. Es ticu, ka šie uzņēmumi ievēro labo praksi, taču par viņu darbību nereti pietrūkst pilnvērtīgas informācijas, un tas ir viens no korporatīvās sociālās atbildības un ilgtspējas stūrakmeņiem. Viens no LDDK pamatuzdevumiem ir veicināt, lai lielākie būtu arī labākie darba devēji un tautsaimnieki, tādēļ šo jautājumu aktualizējam savā ikgadējā atbildīga biznesa konferencē.” Pētījuma...

Ceturtdien, 26.novembrī, tiešsaistē vērojama BiSMART videokonferenci "Kā audzēt uzņēmuma vērtību? Efektīvi finanšu vadības instrumenti". Videokonference skatāma tiešraidē no plkst.10:00 līdz plkst.11:00 www.bismart.lv un straume.lmt.lv . Kur slēpjas uzņēmuma vērtība – bankas kontos, finanšu pārskatos vai naudas plūsmas prognozēs? Kuri rādītāji būs svarīgi investoriem? Par šo prāto gan uzņēmuma vadītāji, gan finanšu direktori. Eksperti analizēs, kādiem rādītājiem ir jāpievērš uzmanība, lai noteiktu uzņēmuma efektivitāti un vērtību kopumā. Kad jāsāk domāt par to, ka līdzšinējā darbībā ir nepieciešamas izmaiņas? Kas par to liecina? Tāpat tiks rasta atbilde uz jautājumu – vai efektīvs un vērtīgs uzņēmums ir viens un tas pats? Un galu galā - kādi rīki ir akūti nepieciešami efektivitātes uzlabošanai. Videokonferencē piedalīsies tādi eksperti kā Prudentia investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC Finanšu un vadības konsultāciju nodaļas biznesa Aleksejs Sentuhovskis, VISMA Pakalpojumu piegādes direktore Dace Freimane un Microsoft Latvia Biznesa inteliģences eksperts Aldis Ērglis.

Uzņēmumu prettiesiska pārņemšana nereti ir iespējama nevis likuma nepilnību dēļ, bet gan tādēļ, ka likuma normas tiek nepareizi interpretētas un piemērotas. Latvijā ir daudz darāmā, lai celtu tiesu sistēmas efektivitāti un juristu profesionalitāti. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētajas biedre Inese Lībiņa-Egnere, piektdien, 20.novembrī, uzrunājot konferences "Kā nosargāt savu uzņēmumu un biznesu?" dalībniekus. Trešo tematisko antireiderisma konferenci organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar portālu reiderisms.com. Saeimas priekšsēdētajas biedre atgādināja, ka 2013.gadā parlaments veica izmaiņas virknē likumu, ieviešot stingrākas prasības pieteikumu un dokumentu iesniegšanai Uzņēmumu reģistram. Rezultātā šķietami samazinājies tādu gadījumu skaits, kad kapitālsabiedrību prettiesiska pārņemšana notiek ar parakstu viltošanu uz reģistrācijai iesniedzamajiem dokumentiem. Taču 2014.gadā parādījās jaunas ziņas par reiderisma īstenošanas shēmām, ar dažādu prasījumu palīdzību konstruējot civiltiesiskus strīdus un panākot prasības nodrošinājumu mantiskā izteiksmē. Reaģējot uz to, Saeima pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā prasības nodrošināšanas tiesiskajā regulējumā. Taču jau tad bija skaidrs, ka šādas reiderisma shēmas nereti ir iespējamas nevis tādēļ,...

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļi piektdien, 20.novembrī, tikās ar ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, kura uzklausīja kritisko viedokli par dialoga trūkumu ar Finanšu ministriju, un vienojās, ka turpmāk reizi mēnesī notiks savstarpējas tikšanās, pieaicinot gan finanšu, gan citus atbildīgos ministrus, kā arī galvenos ierēdņus, lai runātu par tautsaimniecības attīstību, nodokļu politiku un citiem nozīmīgiem jautājumiem. Ministru prezidente pauda, ka jūtas atbildīga par veidu, kā notika valsts budžeta izstrāde nākamajam gadam, kad to veidoja nevis Finanšu ministrija sadarbībā ar uzņēmējiem un organizācijām, bet gan koalīcijas darba grupā. Lai turpmāk uzlabotu attiecības starp politiķiem, valsts pārvaldi un uzņēmējiem, nolemts uzsākt jaunas sarunu platformas veidošanu, kur tiksies organizētais bizness un atbildīgie ministri, kā arī augstākā ierēdniecība. "Tikšanās laikā skaidrojām savu pozīciju dažādos jautājumos, tostarp jaunu nodokļu ieviešanā un esošo celšanā, padziļināti iepazīstinājām ar to, kā tas ietekmēs uzņēmējus, kā arī to, ka nenotiek diskusijas ar Finanšu ministriju. Premjere piekrita,...

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem pieder patenti, preču zīmes vai dizainparaugi, ir gandrīz par 32 % lielāki ieņēmumi uz vienu darbinieku - tā liecina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) 2015. gadā publicētais pētījums "Intelektuālā īpašuma tiesības un uzņēmumu sniegums Eiropā: ekonomiskā analīze". Šie dati norāda, ka intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) ir būtisks ekonomiskā snieguma paaugstināšanai tiem uzņēmumiem, kuri nodarbina ne vairāk par 250 cilvēkiem un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro. Diemžēl pētījums parāda, ka ES salīdzinoši nelielam skaitam MVU pieder patenti, preču zīmes vai dizainparaugi. Kopumā pētījumā secināts, ka uzņēmumos, kuriem pieder IĪT, pretstatā uzņēmumiem, kuriem tie nepieder: ir par 29 % lielāki ieņēmumi uz vienu darbinieku; tiek nodarbināti aptuveni sešas reizes vairāk darbinieku; darbiniekiem ir līdz pat 20 % lielāks atalgojums. Patentu valde pēdējos gados ir mērķtiecīgi strādājusi, lai atvieglotu izgudrojumu, preču zīmju un dizainparaugu reģistrēšanu un aizsargāšanu. Sākot ar 2016. gadu, tiks būtiski uzlabota rūpnieciskā īpašuma aizsardzība...

Mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi veido 49% no visiem valstī reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu kopējais skaits pēdējo gadu laikā audzis teju tikpat strauji kā Latvijā kopā reģistrēto uzņēmumu skaits. Zināms, ka mikrouzņēmumi un mazie uzņēmēji nodarbina 67% no visiem Latvijas uzņēmumos strādājošajiem un šajos uzņēmumos nodarbināto skaits kopš 2012.gada audzis par 4%, kamēr kopējais Latvijā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits palielinājies par nepilniem 5%. Lai aicinātu iedzīvotājus atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, piektdien visā Latvijā iniciatīvas "Atbalsti mazo biznesu!" ietvaros norisināsies jau par tradīciju kļuvusī "Mazā biznesa diena", kurā piedalīsies vairāk nekā 4700 uzņēmumu. Atzīmējot "Mazā biznesa dienas", šogad norisinās arī seminārs "Mazā biznesa diena Rīgā un visā Latvijā", kam ir iespēja sekot video tiešraidē http://mazabiznesadiena.lv/seminari. Šīs dienas mērķis ir vismaz vienu reizi gadā pievērst uzmanību mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, gan atbalstot tos ar uzslavu un padomu, gan iegādājoties mazo uzņēmumu produkciju. Lai veicinātu arī dažādās Latvijas pašvaldībās esošo uzņēmēju atpazīstamību iedzīvotāju vidū, šīs...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju izstrādājusi un šā gada 19. novembrī saskaņošanai nodevusi jaunas atbalsta programmas projektu, kuras mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību Latvijas reģionos. Programmas „Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” ietvaros uzņēmējdarbības uzsācēji radošo industriju nozarēs atbalstu varēs saņemt Rīgas radošo industriju inkubatorā, bet reģionos atbalsts būs pieejams jauniem komersantiem bez nozaru ierobežojuma vēl vairāk kā 10 biznesa inkubatoros. Programmas uzdevums ir nodrošināt vienlīdz kvalitatīvu inkubācijas vidi visos Latvijas reģionos, ņemot vērā labāko uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta pieredzi un veicināt pašvaldību, plānošanas reģionu, augstskolu, komersantu organizāciju un vietējo komersantu sadarbību atbalsta sniegšanā uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Programmas ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām, plānošanas reģioniem, augstskolām, komersantu organizācijām atlasīs inkubācijai piemērotas telpas. Inkubācijas struktūrvienības plānots izveidot 9 lielākajās Latvijas pilsētās, kā arī vēl vismaz 3-4 pilsētās, kurās LIAA ar pašvaldību vienosies par šādu nepieciešamību un pamatotību. Pārējās pilsētās tiks izveidots...