BIZNESS

Ogrē 27.novembrī notiks 2.Vislatvijas reģionālo uzņēmēju biedrību kongress "Reģionālās attīstības koncepcija. Valsts. Pašvaldība. Uzņēmēji". Kongresa uzmanības centrā būs reģionālās attīstības stratēģijas, analizējot un diskutējot par sadarbības nepieciešamību starp pašvaldību un uzņēmējiem tās tapšanā un ieviešanā. Kongresa tematu aktualizē publiskā telpā un politikā atjaunotā saruna par reģionālo reformu. Kongress Ogrē ir nākamais solis pagājušajā gadā Mārupes uzņēmēju biedrības iedibinātās prakses nostiprināšanā. Ogres novada uzņēmēju biedrība kongresa ideju turpina, atbalstot pagājušajā gadā Mārupes uzņēmēju ierosināto iniciatīvu. Tās centrā ir uzņēmēju, pašvaldību un valsts pārstāvju diskusiju forums, kura nolūks ir uzņēmēju un likumdevēju dialoga veicināšana ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā un veidot konkurētspējīgu Latvijas tautsaimniecību. Biedrības "Mārupes uzņēmēji" valdes loceklis, pirmā Vislatvijas reģionālo uzņēmēju biedrību kongresa līdzorganizators Silvestrs Savickis: "Priecājos, ka Mārupes kongresam pirms gada izdevās konsolidēt aktīvāko Latvijas reģionu uzņēmējus un nospraust ceļazīmes. Pirmā kongresa lēmumi ir atraduši dzirdīgas ausis sevišķi tajās Latvijas pašvaldībās, kuras apzinās uzņēmējdarbības nozīmi sava novada un visas valsts...

Ministru kabinets 27. oktobra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jaunu valsts atbalsta programmu, kurā uzņēmēji varēs saņemt atbalstu darbinieku prasmju pilnveidošanai. "Ekonomikas ministrija ir iesākusi jauno plānošanas periodu ar uzņēmumu darbinieku apmācību programmu. Uzņēmēji varēs saņemt atbalstu esošo un jauno darbinieku prasmju pilnveidošanai. Gudri darbinieki ir konkurētspējas pamats. Turpmāk uzsvaru liksim uz ražošanai un jaunu tehnoloģiju izstrādei nepieciešamo prasmju apguvi," uzsver ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Programmas ietvaros atbalstu varēs saņemt biedrības, kas pārstāv apstrādes rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un tūrisma nozares komersantus. Biedrībām būs jānodrošina tādas apmācības, uz kuru nepieciešamību norādījuši paši nozares uzņēmumi un ir tādās atbalstāmās jomās kā zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika, rūpnieciskais dizains, datorzinātne u.c. Maksimālais pieejamais finansējuma apjoms vienam projektam var būt pat 900 000 EUR, apmācību izmaksas sedzot no 30% - 70% apmērā no kopējām izmaksām. Jaunās atbalsta programmas pirmās atlases kārtas projektu īstenošana varēs notikt līdz 2018. gada 31. decembrim....

Domnīca CERTUS publicējusi Latvijas konkurētspējas ziņojumu 2015. Ziņojums fokusējas uz galvenajiem pārnozaru izaicinājumiem Latvijas ekonomiskajai attīstībai - depopulāciju un reģionu attīstību, kā arī MVU piekļuvi finansējumam. Analizēti arī piecu Latvijas tautsaimniecībai svarīgu nozaru - piena rūpniecības, kokrūpniecības, IKT, tirdzniecības un finanšu pakalpojumu un farmācijas rūpniecības - konkrētie izaicinājumi. Ziņojuma ietvaros izveidotas konkrētas, uz politiku vērstas un izpildāmas rekomendācijas. Ziņojumā konstatēts, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem reģionu attīstībā ir, ka pārāk bieži domāšanā par reģionu attīstību prevalējusi guļamrajona mentalitāte. Ievērojamas investīcijas tiek ieguldītas skolās, sporta hallēs, kultūras namos. Salīdzinoši maz uzmanības tiek pievērsts uzņēmējdarbības un investīciju veicināšanai. Šāda situācija, vismaz daļēji, ir skaidrojama ar to, ka galvenais pašvaldību ienākumu avots ir tajās pēc dzīvesvietas deklarēto iedzīvotāju ienākumi, nevis tas, cik cilvēku strādā šo pašvaldību teritorijā. Nodrošinājums ar darbavietām ir viens no galvenajiem faktoriem iedzīvotāju piesaistīšanai reģioniem. Tāpēc reģionu attīstības stratēģija jābūvē uz trim pamatiem: reģionālo industriālo zonu attīstība, to cieša sasaiste ar profesionālās...

Nevērīgi nomests kabelis vai dēļa gals, apledojuši pakāpieni pie ārdurvīm, sliktā apgaismojumā nepamanāms slieksnis – šie ikdienišķie, bieži bez uzmanības atstātie sīkumi ir viens no lielākajiem draudiem darbinieku veselībai. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem, gandrīz trešā daļa no visiem Latvijā darba vietā reģistrētajiem nelaimes gadījumiem ir saistīti ar pakrišanu, paklupšanu vai krišanu no neliela augstuma. Vēršot uzmanību uz šo nopietno problēmu, šogad labas prakses balva darba aizsardzībā «Zelta ķivere» piešķirta diviem uzņēmumiem, kuri visveiksmīgāk novērsuši aizķeršanās un paklupšanas draudus – SIA Ventspils nafta termināls un SIA Cemex. Pērn Latvijā reģistrēti 1763 nelaimes gadījumi darba vietā, no kuriem 213 bijuši smagi un 41 beidzies letāli. No tiem 494 gadījumi saistīti ar kritieniem no neliela augstuma, 108 no tiem bijuši smagi un četri darbinieki miruši. Visbiežāk traumas krītot un klūpot guvuši cilvēki, kuri strādā būvniecības, transporta, kā arī mazumtirdzniecības nozarēs. Tipiskākie šādos negadījumos gūtie savainojumi ir dažādi roku un kāju lūzumi, izmežģījumi, sastiepumi...

Latvijas Biznesa savienība vienojusies ar sadarbības partneriem par iniciatīvas ''Atbalsti mazo biznesu'' prioritātēm. Mazā biznesa diena šogad noritēs š.g. 2015.gada 20.novembrī, piektdienā. Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs: "Iniciatīvas ilggadējs partneris SIA ''Lursoft'' salīdzināja iniciatīvas dalībnieku 2013. un 2014.gada pārskatus. 47% Mazā biznesa dienas dalībnieku audzis apgrozījums, 13% no tiem apgrozījums pieaudzis pat vairāk kā divas reizes. 56% no visiem Mazā biznesa dienas dalībniekiem augusi peļņa, savukārt 14% uzņēmumu pagājušajā gadā audzis darbinieku skaits. Secinām, ka uzņēmumi, kas aktīvi iesaistās uz rezultātiem vērstās darbībās - aug un attīstās. Tā ir mūsu lielākā motivācija radīt jaunus atbalsta instrumentus MVU sektoram un organizēt iniciatīvu arī šī gada 20.novembrī. Sniedzot atbalstu mazajam biznesam ikviens Latvijas iedzīvotājs var stiprināt uzņēmējdarbības garu, vietējās darba vietas, rūpēties par valsts un pašvaldību izaugsmi." Iniciatīva ''Atbalsti mazo biznesu'' 2014.gadā pulcēja vairāk kā 4700 uzņēmumu, kuri iepazīstināja ar sevi izmantojot bezmaksas marketinga rīkus - plakātu un īsvideo veidošanai, interneta vietni...

Sākot ar nākamo gadu, stāsies spēkā valdībā 22. septembrī pieņemtie un ceturtdien, 22. oktobrī, laikrakstā "Latvijas vēstnesis" publicētie Ministru kabineta noteikumi nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" (kas aizvietos līdzšinējos noteikumus nr. 150 ar tādu pašu nosaukumu). Pašreiz spēkā esošie MK noteikumi nr. 150 ir novecojuši, jo tie nav saskaņoti ar daudzu citu normatīvo aktu izmaiņām, tāpēc pieņemts lēmums izstrādāt jaunus noteikumos. To galvenie mērķi ir noteikt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrējamos nodokļu maksātājus un nodokļu maksātāju struktūrvienības, VID iesniedzamos dokumentus, reģistrējoties nodokļu maksātāju reģistrā, kārtību, kuros gadījumos VID var izslēgt nodokļu maksātājus un nodokļu maksātāju struktūrvienības no nodokļu maksātāju reģistra, u.c. Dažas no jaunajām normām, ko iekļauj jaunie noteikumi, paredz nosacījumus pašnodarbināto reģistrācijai. Noteikumi nosaka, ka pašnodarbinātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuri saņem autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, jāreģistrējas VID līdz tā mēneša...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem", kas paredz tiešo finanšu instrumentu - mikroaizdevumu un starta aizdevumu - piešķiršanas kārtību jaundibinātiem komersantiem, mikro un mazajiem komersantiem. Programma izstrādāta ar mērķi veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos komercdarbībā un palielināt komersantu iespēju saņemt finansiālo atbalstu komercdarbības uzsākšanai un attīstībai. Programmas ietvaros būs iespēja saņemt mikroaizdevumu līdz 25 000 eiro, savukārt starta aizdevumu no 2 000 līdz 150 000 eiro. Aizdevumus piešķirs akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum). Plānots, ka jaunās programmas darbība tiks sākta 2016. gadā 1. pusē. Jaunā valsts atbalsta programma būs 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas perioda mikroaizdevumu un starta aizdevumu programmas turpinājums. Kopējais aizdevumos izsniedzamā finansējuma apmērs ir 30 000 000 eiro: Mikroaizdevumiem pieejamais finansējums ir 10 000 000 eiro (t.sk. ERAF finansējums 3 000 000 eiro un Altum piesaistītais finansējums 7 000 000 eiro);Starta aizdevumiem pieejamais finansējums ir 20 000 000 eiro...

Aprēķināts, ka normatīvā nasta jeb pamata uzņēmējdarbības regulējošo normatīvo aktu klāsts Latvijā ir krietni smagāks par 2016. gada Saeimā iesniegto budžeta projektu. Uzņēmējam jāpārzina gandrīz 19 kg normatīvo aktu jeb jāspēj izlasīt 3 749 lapaspuses, lai darbotos likumā noteiktajā kārtībā. Vēl nesen Finanšu ministrija prezentēja Saeimā iesniegto 2016. gada budžeta projektu, - tas sverot 4,14 kg un kopumā sastāv no 799 lapaspusēm. Bet, vai ar tādu pašu entuziasmu un smaidu uz lūpām 2016. gadu uzsāks arī uzņēmēji? Aprēķināts, ka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem vidēji jāpārzina 70 normatīvie akti, tādi kā "Komerclikums", "Pievienotās vērtības nodokļa likums", likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" u.c., kas kopumā ir sastādīti uz 3 749 lapaspusēm un sver 18,5 kg. "Vidējā svērtā normatīvo aktu bāze, ko nepieciešams zināt vidējam uzņēmējam, ir pārspējusi pat pasaulē biezākās grāmatas rekordu. Lai izlasītu šādu papīru kalnu, uzņēmējam pie likuma burta būtu jāpavada 62 h. Pa šo...

Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (34%) gribētu uzsākt savu biznesu, tomēr saskaras ar grūtībām, kuru dēļ idejas bieži vien paliek nerealizētas. Galvenie šķēršļi ceļā uz savu biznesu - radošo ideju trūkums, bailes no neveiksmes, birokrātija un nodokļu slogs, atzīst SEB bankas veiktās aptaujas dalībnieki. Vairāk nekā puse aptaujāto Lietuvā (57%) un Igaunijā (56%), kā arī 48% respondentu Latvijā tuvākajā laikā neplāno uzsākt savu biznesu. Turklāt pēdējo divu gadu laikā šis skaits ir pieaudzis - 2013.gadā tikai 39% Latvijas, 40% Lietuvas un 50% Igaunijas iedzīvotāju atzina, ka neplāno nodarboties ar uzņēmējdarbību. Paralēli samazinās to respondentu skaits, kuriem ir vēlēšanās tuvākajā laikā uzsākt savu biznesu - tā Latvijā šis skaits ir sarucis no 49% 2013. gadā līdz 34% šogad, savukārt Lietuvā un Igaunijā šis kritums atspoguļojas attiecīgi no 54% un 31% 2013. gadā līdz 35% un 25% šogad. Atbildot uz jautājumu par iemesliem, kāpēc respondenti, kuriem būtu interese par uzņēmējdarbību, tomēr savu biznesu neuzsāk, Latvijā...

Saskaņā ar Komerclikuma grozījumiem no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam visām SIA, kas reģistrētas līdz šo grozījumu spēkā stāšanām datumam, LR Uzņēmumu reģistrā (UR) bija jāiesniedz pirmais dalībnieku reģistra nodalījums. Ar mērķi atvieglot prasību izpildi, 2015.gada 4.jūnijā tika pieņemti jauni Komerclikuma grozījumi, kas šo prasību kā obligātu noteica visām divu vai vairāku īpašnieku SIA, no prasībām atbrīvojot viena īpašnieka SIA. Uzņēmumu reģistra statistikas dati liecina, ka līdz šī gada 1.oktobrim 70 091 jeb 43% no visām SIA ir UR iesniegušas Komerclikumā noteiktajām prasībām atbilstošu dalībnieku reģistra nodalījumu. „Uzņēmēju līdzšinējā aktivitāte Komerclikuma prasību izpildē vērtējama pozitīvi, tas nozīmē, ka uzņēmēji apzinās - likumā noteikto prasību izpilde ir pašu uzņēmēju interesēs,” norāda LR Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre GUNA PAIDERE. Vienlaikus uzņēmēji tiek aicināti būt atbildīgi un uzņēmuma dokumentāciju sakārtot laikus. 2016.gada prioritāte – pamatkapitāla pārreģistrācija uz eiro 2016.gada 30.jūnijs ir Komerclikumā noteiktais termiņš, līdz kuram visām SIA un AS...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju - komersantu, pašnodarbināto personu, kā arī biedrību vai nodibinājumu – pieteikumus jauniešu nodarbināšanai pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim", ko NVA īsteno Eiropas Savienības (ES) finansētās Jauniešu garantijas ietvaros. Pasākumā tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuriem ir iegūta profesionālā vai augstākā izglītība un, kuri šobrīd neapgūst pilna laika klātienes studiju programmas augstskolā un ir reģistrēti bezdarbnieka statusā vismaz vienu mēnesi vai ir reģistrēti bezdarbnieka statusā mazāk par vienu mēnesi, bet pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas vismaz 4 mēnešus nav strādājuši (nav uzskatāmi par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”); pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas nav strādājuši (nav uzskatāmi par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir strādājuši, bet ne vairāk kā 12 mēnešus (kopējais darba stāžs). Pieņemot darbā jaunieti, darba devējs saņem ES finansiālu atbalstu un iespēju piesaistīt savam uzņēmumam...

Lai sekmētu pašvaldību ieinteresētību investoru meklēšanā un uzņēmējdarbības attīstībā, tām jānovirza daļa uzņēmuma ienākuma nodokļa (UĪN), pie tāda lēmuma ceturtdien, 8.oktobrī, kārtējā sēdē nonāca Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes (ZRP) dalībnieki. Šis ZRP priekšlikums 9.oktobrī tiks skatīts LTRK Padomes sēdē, un visdrīzākais pēc tās arī virzīts kā ierosinājums valdībai nodokļu pārdalei. Ceturtdienas sēde, īstenojot ZRP ieceri - pēc iespējas labāk iepazīt Zemgales uzņēmējus, notika Jelgavas novada Elejā - LPKS "Latraps", kura ģenerāldirektors Edgars Ruža ne tikai iepazīstināja klātesošos ar kooperatīva veiksmes stāstu, bet arī pauda viedokli par to, ko būtu nepieciešams mainīt Latvijas likumdošanā un valsts institūciju attieksmē pret uzņēmējiem. "Protams, ka pats galvenais ir - lai valsts netraucē uzņēmējiem. Es lepojos ar to, ka mēs maksājam visus nodokļus, un, ja tā darītu visi, tad situācija vienas nozares uzņēmumos būtu līdzīga un nevarētu runāt par negodīgu konkurenci no to puses, kuri nodokļus nemaksā," uzsvēra...

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola 2.oktobrī viesojās katamarānu būvniecības uzņēmumā O Yachts Engurē un tikšanās laikā ar uzņēmuma vadību pārrunāja uzņēmuma attīstības plānus, nozares attīstības potenciālu Latvijā kopumā, kā arī augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstības iespējas Latvijas reģionos un to ietekmi uz reģionu attīstību un nodarbinātības iespējām. O Yachts katamarāni Engurē tiek būvēti, sadarbojoties Francijas investoriem un Latvijas uzņēmējai, O Yachts partnerei un valdes loceklei Aivai Vīksnai. Uzņēmums gada laikā pēc ražošanas uzsākšanas pagājušā gada oktobrī jau saražojis trīs ekskluzīvus katamarānus un jau šobrīd nodarbina 17 darbiniekus, no tiem lielākā daļa - Engures un novada iedzīvotāji. Regulāri tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji, veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti Engurē kopumā. Jau tuvākajā laikā O Yachts uzsāks darbu pie jauna pasūtījuma - 17 metru Class 5 katamarāna. Notiek sarunas arī ar citiem potenciālajiem klientiem. Vizītes laikā ministre atzīmēja, ka šāda biznesa uzsākšana ir drosmīgs solis Latvijas uzņēmējam, bet sasniegtie rezultāti un pieaugošais pieprasījums pēc Latvijā ražotiem katamarāniem pierāda...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka Latvijas kritums par divām vietām vakar publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma "Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016. gadam" atspoguļo patieso situāciju un saskan ar sociālo partneru paustajām bažām valsts budžeta plānošanas un nodokļu politikas jomā. LDDK uzskata, ka satraucošs ir Latvijas ārkārtīgi zemais vērtējums virknē indikatoru – piemēram, "valsts spējā pievilināt talantus" (110. vieta), "valsts spējā noturēt talantus" (104. vieta), kā arī "nodokļu sistēmas spējā motivēt strādājošos" (107. vieta sarakstā iekļauto pasaules valstu vidū). LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Globālās konkurētspējas indeksa rādītāji skaidri apliecina nestabilai nodokļu politikai un Nacionālajā attīstības plānā izvirzīto mērķu neievērošanai ir acīmredzamas sekas. Jau tagad Latvija konkurētspējas ziņā būtiski atpaliek no savām kaimiņvalstīm, par ko liecina gan ievērojamas atšķirības iekšzemes kopprodukta rādītājos uz vienu iedzīvotāju, gan vidējās algas apmērā, gan arī budžeta ieņēmumu jomā. Piemēram, daudz pieminētā Igaunija ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju un zemākiem nodokļiem spēj gadā nodrošināt par pusotru miljardu eiro lielākus...

Piektdien, 25.septembrī, 19.valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sēdē tās dalībnieki kā šā gada prioritātes izvirzīja Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, darbaspēka pieejamību, izglītības sistēmas attīstību, investīciju drošību un tiesu sistēmas efektivitāti, kā arī maksātnespējas procesa uzlabošanu. Padome arī atzinīgi novērtēja līdzšinējo pušu sadarbību Latvijas investīciju vides uzlabošanā un pauda gatavību turpināt dialogu arī nākamajā gadā. Sēdes atklāšanas uzrunā Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra, ka viens no valdības mērķiem ir paātrināt strukturālās reformas, kas ir būtisks nosacījums jaunu investīciju piesaistīšanai. “Es ceru, ka mēs turpināsim ar tādu pašu apņēmību rast papildu finansējumu veselības, izglītības, zinātnes un citām nepietiekami finansētām nozarēm, vienlaikus īstenojot nepieciešamās strukturālās reformas”, norādīja L.Straujuma. Tāpat Ministru prezidente atzīmēja nepieciešamību pārskatīt instrumentu efektivitāti ēnu ekonomikas un ekonomisko noziegumu problēmu risināšanā, kā arī reformas veselības aprūpē, tostarp, pakāpeniski virzoties uz obligāto sociālo apdrošināšanu. Attiecībā uz tiesu sektoru, valdības vadītāja uzsvēra, ka jāturpina meklēt veidi, kā paātrināt tiesas procesus, uzlabot maksātnespējas regulējumu,...