BIZNESS

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) (turpmāk biedrības) vērsušās pie ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ar lūgumu nekavējoties iesaistīties maksājumu reģistrēšanas iekārtu un to servisa pakalpojumu tirgus sakārtošanā, lai nodrošinātu tūlītēju valsts nodokļu ieņēmumu palielinājumu un procesu sakārtošanos tirdzniecības nozarē. Biedrības iebilst pret jau pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr.95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām" (Noteikumi) un to grozījumu ieviešanu, jo to prasību īstenošana ir neadekvāti dārga, šim risinājumam nebūs gaidītā efekta nodokļu ieņēmumu palielinājuma ziņā, kā arī tas negarantē informācijas iegūšanu par praksē notikušajiem darījumiem. Biedrības vērš uzmanību un aicina izvērtēt to, ka izstrādātajiem noteikumiem nepieciešams pārejas periods ar saprātīgiem pārejas noteikumiem vismaz trīs gadu garumā pēc kases aparātu un sistēmu nonākšanas tirdzniecībā Latvijā, taču, ja Finanšu ministrija uzskata, ka jauno iekārtu ieviešana nepieciešama īsākā laikā, finansējums kases aparātu un sistēmu nomaiņai un pilnveidošanai ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka no 2015. gada 1. augusta, visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem ir jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundas tarifa likme nav zemāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. Lai nodrošinātu nodokļu maksātājiem iespēju objektīvi novērtēt savu atbilstību šim kritērijam, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir pieejami jauni pārskati, kuros attēlota vidējā stundu tarifa likme uzņēmumā, vidējā stundu tarifa likme valstī un aprēķinātie 80% no vidējās stundu tarifa likmes valstī salīdzinot un attēlojot rezultātu ar vidējās stundu tarifa likmi uzņēmumā. No šī gada 1. augusta EDS klientiem Nodokļu maksātāju datu sistēmā (NMDS) ir nodrošināta piekļuve jaunam pārskatam "Pārskats par darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm", kā arī nodrošināta iespēja pašiem EDS sistēmā sagatavot divu veidu izziņas, kas no 2015. gada 1. augusta nepieciešamas dalībai publisko iepirkumu konkursos - "Izziņa par vidējo stundas tarifa likmi" un "Izziņa par nodokļu parādu"....

Zvērinātu advokātu birojs SORAINEN atgādina, ka 1. augustā stāsies spēkā vairāki grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Būtiskākie grozījumi saistās ar centieniem ierobežot nodokļu nemaksātāju piedalīšanos publiskajos iepirkumos. Kā norāda zvērināti advokāti Agris Repšs un Raivo Raudzeps, pirmkārt, kandidātam un pretendentam, kā arī viņu norādītajiem apakšuzņēmējiem nodokļu parādi nedrīkstēs būt jau iepirkuma uzsākšanas brīdī. Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz pretendentu izslēgšanu no piedalīšanās iepirkuma procedūrā nodokļu parādu dēļ, nosakot, ka kandidāts vai pretendents ir jāizslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendentam vai tā apakšuzņēmējiem nodokļu parādi ir bijuši: dienā, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru nav jāpublicē paziņojums par līgumu, lēmuma pieņemšanas dienā par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (pretendentam, par kuru pieņemts šis lēmums). Turklāt grozījumi faktiski liedz kandidātiem vai pretendentiem iespēju nodokļu parādu samaksāt, tādējādi izvairoties no izslēgšanas to...

„Uzņēmēju aktivitāte Komerclikuma prasību izpildē mēnesi pēc noteiktā termiņa beigām vērtējama ļoti pozitīvi – katru nedēļu prasību izpildījušo SIA skaits palielinās vismaz par tūkstoti,” norāda LR Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre GUNA PAIDERE. Atgādinām, ka, saskaņā ar Komerclikumu līdz 2015.gada 30.jūnijam divu vai vairāku dalībnieku SIA Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz pirmais dalībnieku reģistra nodalījums. Noteiktajā termiņā prasības izpildīja 13 038 jeb 38% divu vai vairāku īpašnieku SIA, šobrīd prasību izpildījušo SIA skaits sasniedz jau 15 348 jeb 45%. Prasību izpildē vienlīdz aktīvas gan viena īpašnieka, gan divu/vairāku īpašnieku SIA – prasību izpilde obligāta tikai divu vai vairāku īpašnieku SIA Uzņēmumu reģistrs atgādina, ka, saskaņā ar Komerclikuma aktuālo redakciju, līdz 2015.gada 30.jūnijam pirmais dalībnieku reģistra nodalījums Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam. Savukārt viena dalībnieka SIA šis process tika ievērojami atvieglots, nosakot, ka šīs kapitālsabiedrības dalībnieku reģistra nodalījumu iesniedz vienlaikus ar citām izmaiņām, kas...

Pēc iepriekšējos ceturkšņos piedzīvotā palēninājuma Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī atkal kļuvusi straujāka. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinājies par 2,7%, kamēr pirmajā ceturksnī bija fiksēts 1,9% pieaugums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais ātrais novērtējums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, IKP ir audzis par 1,2%, kas ir straujākais kāpums kopš 2013. gada trešā ceturkšņa, uzskata Finanšu ministrija. Izaugsmes paātrināšanos otrajā ceturksnī noteicis gan joprojām spēcīgi augošais iekšējais patēriņš, gan vairāk uz ārējo tirgu vērstās apstrādes rūpniecības sekmīgie rezultāti. Spēcīgi palielinoties darba samaksai un iedzīvotāju reālajai pirktspējai, mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada otrajā ceturksnī audzis par 5,2%, un kopumā tirdzniecībā pievienotā vērtība palielinājusies par 4%. Savukārt apstrādes rūpniecībā, pateicoties lielākā metālu ražošanas uzņēmuma AS “KVV Liepājas Metalurgs” darbības atsākšanai, kā arī stabili augošajiem ražošanas apjomiem kokapstrādes, kā arī datoru un elektronisko iekārtu ražošanā, izlaides apjomu gada pieaugums aprīlī un maijā pietuvojās desmit procentiem. Šāda izaugsme apstrādes rūpniecībā sasniegta, pat...

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais saraksts ar nozarēm, kuras turpmāk nevarēs darboties mikrouzņēmuma nodokļa režīmā, ir absurds, nerisinot iepriekš uzstādītos mērķus par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. Paredzams, ka ēnu ekonomika pie šādiem noteikumiem pieaugs, samazinot kopējos valsts nodokļu ieņēmumus, tādējādi turpinot veicināt iedzīvotāju aizplūšanu uz ārzemēm nevis attīstot biznesu. FM piedāvātais saraksts iekļauj 41 nozari, kuras turpmāk nevarēs darboties mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, tostarp paredzot, ka atsevišķu jomu uzņēmumi vispār nevarēs veidot mikrouzņēmumus. Pašreiz Latvijā jau ir ļoti mazs kompāniju skaits pret iedzīvotāju īpatsvaru, tāpēc LTRK uzskata, ka šādi ierobežojumi nozīmētu mērķtiecīgu mazā biznesa iznīcināšanu. "Nozaru saraksts veidots tā, lai aptvertu gandrīz visu uzņēmējdarbību. Ja šāda pieeja tiks īstenota, tad varbūt labāk pateikt, kurās jomās mikrouzņēmumi drīkst darboties, nevis kurās nedrīkst," norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš arī norāda, ka pašreiz trūkst informācijas, cik mikrouzņēmumi ietilpst nosauktajā nozaru sarakstā, kā arī nav...

Lai iepazīstinātu uzņēmējus ar pieejamo atbalstu no Eiropas Savienības (ES) fondiem un pārrobežu programmām jaunajā plānošanas periodā 2014. - 2020. gadam, Igaunijas-Latvijas programma, sadarbībā ar reģionālajiem ES informācijas un uzņēmējdarbības centriem un Centrālā Baltijas jūras reģiona informācijas punktu Rīgā, augustā organizē seminārus uzņēmējiem Vidzemē, Rīgā un Rīgas reģionā, kā arī Kurzemē. Semināros aicināti piedalīties mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji, kas pārrobežu sadarbībā ir ieinteresēti attīstīt jaunus produktus vai pakalpojumus un veikt kopīgas mārketinga aktivitātes. Aicināti piedalīties iestādes, uzņēmumi un organizācijas, kas ir ieinteresēti veicināt jaunu uzņēmumu izveidi un attīstīt jaunas biznesa idejas, kopā ar sadarbības partneriem organizējot kopīgus kursus, apmācības, izaugsmes treniņus un pieredzes nodošanu biznesa uzsākšanai. Tāpat, aicinātas piedalīties uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, kuras ir ieinteresētas kopīgi sniegt informāciju par biznesa vidi kaimiņvalsts tirgū. Cēsīs 6.augustā notiks seminārs "Iespējas uzņēmējiem un uzņēmējdarbības attīstībai jaunajā ES fondu plānošanas periodā 2014.- 2020.gadam: pārrobežu sadarbības programmas, Ekonomikas ministrijas plānotais atbalsts, CFLA un ALTUM " Cēsīs,...

Polijas pilsētā Plockā, kas atrodas aptuveni 100 km no Varšavas, Sporta un atpūtas centrā „Orlen Arena” norisināsies „Starptautiskais darba un integrācijas gadatirgus”, kuru organizē Polijas nodarbinātības dienests un EURES (Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkls). Plocka ir trešā lielākā pilsēta Mazovijas vojevodistē. Šajā reģionā ir salīdzinoši liels bezdarba līmenis, tā piemēram, Plockas apgabalā tas sastāda 17.2% un, atbilstoši statistikas datiem, ir vērojams, ka tieši šī reģiona iedzīvotāji ir vairāk mobili un labprātāk dodas darba gaitās ārpus valsts uz īsāku vai garāku periodu. Pasākums tiks plaši reklamēts vietējos, reģionālajos, nacionālajos un Eiropas medijos. Pieredze rāda, ka darba gadatirgus parasti apmeklē vairāki tūkstoši interesentu. Plānots, ka pasākumu apmeklēs arī Polijā dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie - šie darba meklētāji var būt piemēroti uzņēmumam ar ārvalstīs iegūto darba pieredzi, zināšanām un prasmēm. Plockas nodarbinātības dienesta dati liecina, ka lielākais reģistrēto bezdarbnieku un darba meklētāju skaits vēlētos atrast darbu tādās profesijas kā tirdzniecības darbinieki, būvstrādnieki, pārtikas pārstrādes darbinieki, pavāri,...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis izplatījis paziņojumu, kurāaktualizējis jautājumus par amatpersonu atbildību dažādu problēmjautājumu vai krīzes situāciju kontekstā. Kā uzsver A.Rostovskis, jebkurai amatpersonai atbildība jāuzņemas no amatā stāšanās brīža. Publicējam paziņojuma fragmentus: "Latvijas pazīme ir tā, ka mēs ļoti daudz runājam par atbildību, bet maz runājam par pilnvarām un to pielietošanu. Jo atbildība ir pilnvaru "medaļas" otra puse. Proti, ja politiķi un amatpersonas pieņemtu lēmumus un realizētu sev uzticētās pilnvaras, balstoties uz to, kādu iespaidu tas atstās uz sabiedrības labklājību, tai skaitā, ekonomikas attīstību un iedzīvotāju ienākumiem, lēmumi, manuprāt, būtu citādāki. Ministru prezidenta pienākums ir skaidri nospraust valdības mērķi, nosakot vispārīgu darba prioritāti - sabiedrības un katra indivīda labklājība, ko atspoguļo IKP uz vienu iedzīvotāju. (..) Latvijā ir ierasts, krīzes situācijās pieprasīt ministra demisiju vai izdarīt spiedienu, lai amatpersona pati atkāpjas no amata - šādu gadījumu ir daudz. Es uzskatu - šādos gadījumos jārīkojas tieši pretēji! Amatpersonai jāpaliek...

Pārtikas un veterinārais dienests informē, ka, pa pamatojoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta sniegtajām garantijām, Ķīnas sertifikācijas un akreditācijas administrācija ir veikusi izmaiņas Latvijas eksportēt tiesīgo uzņēmumu sarakstā un iekļāvusi papildus 19 Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumus. Kā jau iepriekš informēts, 2015.gada 1.jūnija Ķīnas Tautas Republika atvēra savu tirgu Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem un iekļāva eksportēt tiesīgo uzņēmumu sarakstā pirmos 11 Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumus. Pašlaik uz Ķīnas Tautas Republiku eksportēt tiesīgi ir 30 Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumi.

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) pētījums European Attractiveness Survey 2015, kas analizē tiešo investīciju piesaisti Eiropā, tostarp Baltijā, atklāj, ka Baltijas valstīm kopumā 2014.gads bijis veiksmīgs - piesaistīts par 9% vairāk jaunu investīciju projektu nekā gadu iepriekš, kas radījuši par 31% vairāk jaunu darba vietu. Latvijai pagājušais gads ir bijis īpaši veiksmīgs - piesaistīts par 24% vairāk investīciju projektu, kamēr Lietuvā bijis par 18% vairāk jaunu projektu nekā gadu iepriekš. Igaunijā, savukārt, 2014.gadā jaunu investīciju projektu ir bijis par 17% mazāk nekā 2013.gadā. EY pētījums parāda, ka no visiem jaunajiem investīciju projektiem Baltijā 2014.gadā lielākais īpatsvars joprojām ir Lietuvai - 39%, kam seko Latvija ar 36% un Igaunija ar 26%. EY pētnieki atzīmē, ka gadu iepriekš Latvijai bija mazākais jauno investīciju projektu īpatsvars Baltijā - 31%, kas sekoja Igaunijas 33% un Lietuvas 35% proporcijai. "Latvija investīciju jomā ir uzņēmusi labu ātrumu un pērn jau apsteidza Igauniju pēc jaunu investīciju projektu pieauguma....

Interneta mārketinga aģentūra iMarketings.lv kopā ar Latvijas Universitāti, Swedbank un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru veikusi pētījumu par interneta mārketingu "iM Digital Trends". Viens no pētījuma mērķiem bija noskaidrot, kā interneta mārketingu izmanto augošie uzņēmumi (trīs gadus pēc kārtas augošs apgrozījums) salīdzinājumā ar tiem uzņēmumiem, kas ir neaugošie (trīs gadus pēc kārtas dilstošs apgrozījums). Pēc pētījuma autoru domām šie dati ļaus pārņemt veiksmīgu pieredzi, un Latvijas uzņēmumi varētu aktīvāk attīstīties, kļūt konkurētspējīgāki. Augošie uzņēmumi, kam ir svarīgi interneta mārketinga jautājumi, pievērš lielāku uzmanību reklāmas analīzes jautājumiem (+40.7%). Šī noteikti ir pieredze, kas būtu jāpārņem daudziem uzņēmumiem, kas nodrošina mārketinga aktivitātes internetā. Pieaugoša uzmanība analīzes jautājumiem ir globāla tendence. Pēc iMarketings.lv analīzes datiem (100+ Google Analytics kontu analīze) vidēji 35% no reklāmas budžeta tiek izmantots neproduktīvi, ja netiek veikta reklāmas efektivitātes analīze. "Augošie uzņēmumi ļoti novērtē mājas lapas nozīmi pārdošanas procesā (+77.2%). Tas ir pietiekami loģisks atklājums, bet vēl joprojām daudzi uzņēmumi cenšas...

Latvijas uzņēmumu darbiniekiem un arī to vadībai papildus noderētu apgūt svešvalodas un mārketingu, atzinuši Latvijas uzņēmumu vadītāji Citadele Index pētījumā. Teju puse jeb 43% Latvijas uzņēmumu vadītāju norādījuši, ka uzņēmuma vadībai un darbiniekiem noderētu papildināt zināšanas svešvalodu pārvaldīšanā, liecina Citadele Index jaunākais pētījums. Kā otra aktuālākā vajadzība ir mārketinga zināšanu apguve, uz ko norādījuši 34% uzņēmumu vadītāju, atbildot uz jautājumu, kādās ar uzņēmuma darbību saistītās jomās uzņēmuma darbiniekiem un vadībai noderētu papildu zināšanas. Ne mazāk aktuāla ir papildu zināšanu apguve ar uzņēmuma darbības virzienu saistītu datorprogrammu lietošanā, kā atzinuši 29% uzņēmēju, un finanšu plūsmas plānošanā - 27,5%, liecina Citadele Index. Santa Purgaile, bankas Citadele valdes locekle: "Uzņēmējdarbības vadības programmās dažādās augstskolās ļoti daudz iemāca par procesiem mikro un makro ekonomikā. Tomēr, lai būtu labs pamats un fundamentāla izpratne, svarīgi ir pievērst lielāku uzmanību tieši finanšu vadībai. Praksē redzam, ka tās uzņēmējiem, jo sevišķi jaunajiem uzņēmējiem, pietrūkst visvairāk. Būtiskākais trūkums - bieži uzņēmēji...

Pašreizējā globālajā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmumi arvien vairāk vērš skatus Ķīnas virzienā, taču pirms sākt darbību šajā milzīgajā un daudzsološajā Āzijas tirgū, ir jāveic rūpīga izpēte, lai saprastu tā īpatnības, secina Otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) eksperti. "Uzņēmējam, kas vēlas ieiet Ķīnas tirgū, jāveic tirgus pētījumi un personīgi jāapmeklē Ķīnu, lai saprastu, vai tur ir piemērots noieta tirgus viņa produktam vai pakalpojumam. Ķīna ir milzīgs tirgus, tāpēc ir jābūt izpratnei par konkrēto reģionu, pilsētu, pircēju un jāveic klientu segmentācija," sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, piektdien uzrunājot PLEIF dalībniekus. Cenšoties iekarot Ķīnas tirgu, jāņem vērā civilizācijas un līdz ar to - arī biznesa atšķirības, tostarp attiecībā uz lietišķajām sarunām un etiķeti. Ķīnieši ir loti praktiski un pragmatiski, tāpēc pirms viņus uzrunāt, ir jāizvērtē savs biznesa piedāvājums un tā pievilcīgums ķīnietim no investīciju atdeves viedokļa. Ķīnas biznesā svarīga ir uzticamība - ķīnietis šo uzticamību...

Lieliem un biržas sarakstos iekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj ikvienā dalībvalstī gūtā peļņa, maksātie nodokļi un saņemtās valsts subsīdijas, Eiropas Parlaments (EP) pieprasa 8.jūlijā apstiprinātajā direktīvas projektā. EP deputāti vēlas uzlabot pārredzamību nodokļu jomā un veicināt to, lai akcionāri uzņemtos ilgtermiņa atbildību par uzņēmumu darbību, kā arī spētu ietekmēt uzņēmumu vadības atalgojumu. EP deputāti pieprasa lieliem uzņēmumiem publicēt informāciju par peļņu vai zaudējumiem pirms nodokļu nomaksas, nodokļiem, kas uzlikti peļņai vai zaudējumiem, kā arī saņemtās valsts subsīdijas. Tam jāattiecas arī uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, piemēram, biržas sarakstā kotētām kompānijām un apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī uzņēmumiem, ko dalībvalstis atzinušas par nozīmīgiem sabiedrībai. EP pieprasa noteikumus, kas liktu akcionāriem vismaz reizi trīs gados ar balsojumu lemt par biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu vadības atalgojuma politiku. Tomēr dalībvalstīm jādod tiesības izlemt, vai akcionāru balsojums būtu saistošs, vai tikai ieteicošs. Uzņēmuma vadītāju atalgojuma politika jāveido tā, lai motivētu darbības plānošanu ilgtermiņā, un tajā skaidri jānosaka principi par atalgojuma...