BIZNESS

Nodarbinātības valsts aģentūra ir sagatavojusi darba tirgus īstermiņa prognozes laika periodam no 2015.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 1.aprīlim. Tās apskatāmas darba tirgus īstermiņa prognožu vizualizācijas rīkā NVA mājaslapā. Prognožu rīka dati ļauj izvērtēt darbaspēka pieprasījuma izmaiņu tendences – jaunu darba vietu palielinājumu vai samazinājumu. Jāuzsver, ka prognozēs netiek iekļautas vakances, kas radušās darbaspēka rotācijas dēļ. Darba tirgus īstermiņa prognozes ir sagatavotas četru profesiju grupu līmeņos, piemērojot Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju (ISCO). Saskaņā ar prognozēm, 123 atsevišķu profesiju grupās līdz nākamā gada aprīlim sagaidāms 4 639 jaunu darba vietu pieaugums. Lielākais jaunu darba vietu pieaugums prognozējams šādās nozarēs: Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, Apstrādes rūpniecība, Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, Ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, Māksla, izklaide un atpūta, Mājsaimniecība kā darba devēju darbība, pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās, Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība, Citi pakalpojumi. Savukārt darba vietu samazinājums tiek prognozēts: Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, Vairumtirdzniecība...

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi ikgadējo uzņēmēju aptauju, ko iestāde veic, lai gūtu izpratni par konkurences ierobežojumu esamību uzņēmēju skatījumā, kā arī plānotu savu turpmāko darbību. Uzņēmēju sniegtās atbildes sniedza informāciju par konkurences situāciju respondentu pārstāvētajās nozarēs, kā arī atklāja problēmu loku, ar kurām uzņēmumi saskaras. Vairāk nekā divas trešdaļas KP aptaujāto uzņēmumu ir norādījuši, ka ar konkurences kropļojumiem nesaskaras, turklāt vairāk nekā 70% respondentu norādījuši, ka to pārstāvētajās nozarēs pastāv augsts vai vidēji augsts konkurences līmenis. Starp būtiskākajām konkurences problēmām uzņēmumi minējuši tiesību pārkāpumus publisko iepirkumu jomā, kā arī valsts īstenotās politikas radītos nevienlīdzīgos nosacījumus uzņēmumu darbībai. Abām uzņēmumu minētajām problēmjomām KP ir pievērsusi un arī turpmāk pievērsīs īpašu uzmanību. Publisko iepirkumu jomā KP ne vien kontrolē likuma ievērošanu, bet arī apmāca iepirkumu rīkotājus. Savukārt, lai nepieļautu vai mazinātu valsts un pašvaldību lēmumu negatīvu ietekmi uz konkurenci, KP izstrādā īpašas vadlīnijas šo lēmumu pieņēmējiem. Raksturojot savās nozarēs pastāvošos konkurences ierobežojumus, kas...

Uzņēmējus aicina pieteikties "Zviedrijas Biznesa gada balvai 2015", ko ik gadus piešķir Zviedrijas Karalistes vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un investīciju padome . Latvijā balvas pasniegšana notiks jau septīto gadu . Balvas galvenais mērķis ir izcelt veiksmīgus starptautiskas sadarbības un ilgtspējīga biznesa piemērus, kā arī aktualizēt korporatīvās atbildības pret sabiedrību un vidi nozīmīgumu. Pasākums tiek veidots kā ikgadēja diskusiju platforma, korporatīvo līderu tikšanās vieta un iedvesmas, ideju avots ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšanai. "Zviedrijas Biznesa gada balvai" var pieteikties vai tikt pieteikts ikviens uzņēmums vai organizācija, kas darbojas Latvijā. Pieteikumu šogad iespējams iesniegt kādā no trīs kategorijām - "Ilgtspējīgas attīstības balva", "Gada korporatīvās sociālās atbildības iniciatīva" un "Gada jaunais uzņēmējs". Uzņēmumu pieteikumus iespējams iesniegt līdz šā gada 14.septembrim, aizpildot formu "Zviedrijas Biznesa gada balvas 2015" mājaslapā "www.swedishbusinessawards.com". Pieteikumus izvērtēs komisija, kurā iekļauti pārstāvji no Zviedrijas vēstniecības, Zviedrijas Tirdzniecības un investīciju padomes, Rīgas Ekonomikas augstskolas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Zviedrijas Institūta, Zviedrijas Tirdzniecības kameras, Pasaules...

Vakar, 17.augustā, Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Noteikumi par maksimāli pieļaujamo trans-taukskābju daudzumu pārtikas produktos". Noteikumi izstrādāti ar mērķi uzlabot Latvijas iedzīvotāju uztura paradumus, tādējādi ilgtermiņā uzlabojot sabiedrības veselību. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas sniegtajai informācijai neveselīgs uzturs (ar trans-taukskābēm, cukuru un sāli bagātu ēdienu lietošana un mazs augļu un dārzeņu patēriņš uzturā) ir viens no hronisko neinfekcijas slimību (tai skaitā sirds un asinsvadu slimību) saslimšanas riska faktoriem. Noteikumu projektā noteikts maksimāli pieļaujamais trans-taukskābju daudzums pārtikas produktos, kas tiek izplatīti Latvijā - gan Latvijā ražotajiem, gan ievestajiem no citām valstīm, gan arī tiem, kas tiek izplatīti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Jaunās prasības piemēros tiem pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir trans-taukskābes jeb daļēji hidrogenēti augu tauki, kas iegūti rūpnieciski pārveidotas pārtikas ražošanas procesā, piemēram, hidrogenējot eļļas, pārtikas produktus cepot un karsējot eļļās, spiežot eļļas augstās temperatūrās u.c. Noteikumi neattieksies uz dzīvnieku izcelsmes taukiem un produktiem, kuru sastāvā trans-taukskābes radušās...

Pērn Rīgā bija lielākā strādājošo vidējā mēnešalga pēc nodokļu nomaksas – 633 eiro, kas ir par 73 eiro vairāk nekā vidēji Latvijā (560 eiro). Rīgā vidējā mēneša darba samaksa salīdzinājumā ar 2013. gadu ir augusi par 50 eiro. Desmit gadu laikā darba samaksa ir palielinājusies par 394 eiro (2004. gadā – 239 eiro), informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Rīgā 2015. gada sākumā dzīvoja 641 007 iedzīvotāji jeb 32% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. No tiem 358 000 bija sievietes, bet 283 000 – vīrieši. No visiem Rīgas iedzīvotājiem 14,5% jeb 93 tūkstoši bija līdz darbspējas vecumam (14 gadiem), 62,1% jeb 398 tūkstoši – darbspējas vecumā (15 – 61 gads) un 23,4% jeb 150 tūkstoši – virs darbspējas vecuma (vecāki par 62 gadiem). Rīgā ir vislielākais iedzīvotāju blīvums – 2015. gada sākumā vienā kvadrātkilometrā dzīvoja 2 109 iedzīvotāji, salīdzinoši Latvijā – vidēji 31 cilvēks uz vienu kvadrātkilometru, Salīdzinot ar citām republikas pilsētām, Rīgā ir...

Burtnieku novada Valmiermuižas alus dārzā 19.augustā notiks Vidzemnieku dārza svētki, kuru laikā godinās 26 Vidzemes veiksmes stāstu varoņus - uzņēmējus no katra Vidzemes plānošanas reģionā ietilpstošā novada un pilsētas. Vidzemes veiksmes stāsti ir Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) iedibināta tradīcija un atklāj aktīvus, radošus un uzņēmīgus vidzemniekus. Viņi ar savu darbu un entuziasmu ir pierādījuši, ka dzīvojot šeit, Vidzemē, iespēju ir daudz, vajag tikai mācēt tās saskatīt, ņemt un darīt. Stāsti ir apkopoti Vidzemes veiksmes stāstu brošūrā, ko prezentēs svētku laikā, un no 19. augusta tie būs lasāmi arī VPR tīmekļa vietnē www.vidzeme.lv. Šogad stāstu lokā ir jauni pulverkrāsotāji no Apes novada, šokolādes izstrādājumu meistare no Beverīnas novada, bioloģiskas kosmētikas ražotāji no Raunas novada, vīna darītāji no Naukšēnu novada un daudzi citi gan produktu ražotāji, gan pakalpojumu sniedzēji, gan mājražotāji, gan plašus eksporta tirgus iekarojuši uzņēmumi. Vidzemes veiksmes stāstu tradīcijas aizsākumi meklējami 2012.gadā. Apzinoties, ka visā pasaulē un arī Vidzemē vērojama tendence iedzīvotājiem...

Ekonomikas ministrija publicējusi video materiālus no semināra "Aizdevumu un riska kapitālu programmas biznesa uzsācējiem". Tajā Imprimatur Capital pārstāvis Jānis Janevics iepazīstina ar svarīgākajiem principiem riska kapitāla piesaistē - galvenajiem vērtēšanas kritērijiem, pēc kuriem investori izlemj, kur ieguldīt riska kapitālu; informāciju, kas par uzņēmumu prezentējama investoram, lai radītu viņā interesi; iespējamo investīciju apjomu, utt. http://www.slideshare.net/ekonomikas_ministrija/kas-ir-riska-kapitls-jnis-janevics-3-june-2015

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību līdz 2022.gadam pārbaudīs labākos risinājumus sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, tādējādi veicinot sociālās uzņēmējdarbības attīstību un palielinot nodarbinātības iespējas, jo sevišķi nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem. Iepriekšminēto paredz otrdien, 11.augustā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi. Minētajā laika posmā paredzēts izstrādāt un ieviest sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu, t.sk. izstrādāt sociālo uzņēmumu atlases kritērijus, atbalsta instrumentus, kā arī to piemērošanas metodikas un izstrādāt sociālās uzņēmējdarbības veicēju reģistra paraugu. Plānots veicināt arī sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu, organizējot ideju konkursu un sniedzot konsultācijas biznesa plānu izstrādei, kā sniegt konkrētu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem. Tāpat arī paredzēta pasākuma starprezultātu novērtēšana un priekšlikumu izstrāde sociālo uzņēmumu tiesiskā ietvara un atbalsta pilnveidošanai. Vienlaikus plānoti pasākumi sabiedrības izpratnes veidošanai par sociālajiem uzņēmumiem, to nozīmi un iespējamiem ieguldījumiem tautsaimniecības izaugsmes un...

Domājot par nākamā gada Latvijas valsts budžetu, absolūti lielākā daļa Latvijas uzņēmēju atbalsta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu un finansējuma palielināšanu pensijām un autoceļu infrastruktūras sakārtošanai, liecina Citadele Index jaunākais pētījums. Lielākā daļa jeb 84% Latvijas uzņēmumu vadītāju norādījuši, ka nākamajā gadā Latvijas valsts budžetā sagaida iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanu no 23% uz 22%. Tāpat 84% uzņēmēju norādījuši, ka atbalsta pensiju palielināšanu. 81% uzņēmēju atbalsta finansējuma palielināšanu autoceļu sakārtošanai. Interesanti, ka finansējuma palielināšanu autoceļu infrastruktūrai vairāk atbalsta uzņēmēji ārpus Rīgas, liecina Citadele Index pētījums. Atbalsts finansējuma palielināšanai skolotāju algām un valsts aizsardzībai uzņēmēju vidū ir mazāks. Skolotāju algu palielināšanu no nākamā gada atbalsta 67% uzņēmēju, savukārt finansējuma palielināšanu valsts aizsardzībai atbalsta 57% uzņēmēju. 38% uzņēmēju atbildējuši, ka neatbalsta finansējuma palielināšanu valsts aizsardzībai. Skolotāju algu palielināšanu tikmēr neatbalsta 27% aptaujāto uzņēmēju. IIN likmes samazināšanu neatbalsta 12%, pensiju palielināšanu - 13% uzņēmēju, savukārt 16% neatbalsta finansējuma palielināšanu autoceļiem. Daļai uzņēmēju nav konkrēta...

Uzņēmumos, kuriem pieder intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), pretstatā uzņēmumiem, kuriem IĪT nepieder, kopumā: ir par 29 % lielāki ieņēmumi uz vienu darbinieku;darbiniekiem ir līdz pat 20 % lielāks atalgojums. Tie ir svarīgākie atzinumi 2015. gada jūnijā publicētajā pētījumā "Intelektuālā īpašuma tiesības un uzņēmumu sniegums Eiropā: ekonomiskā analīze", ko veica Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (OHIM) kopīgi ar ES Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru. Pētījumā apsekoti vairāk nekā 2,3 miljoni Eiropas uzņēmumu, kuriem pieder patenti, preču zīmes vai dizainparaugi nacionālā vai Eiropas līmenī, un analizēti oficiālie publiskie finanšu dati. Šis pētījums, kurā apskatīts IĪT devums uzņēmumu dimensijā, ir turpinājums pirmajai ES mēroga analīzei par IĪT intensīvo nozaru devumu ekonomiskajam sniegumam un nodarbinātībai Eiropas Savienībā, kurā tika konstatēts, ka aptuveni 40 % no kopējās ekonomiskās darbības (~ 4,7 triljoni EUR katru gadu) veido IĪT intensīvās nozares un aptuveni 35 % no visas nodarbinātības ES (77 miljoni darba vietu) tieši vai netieši ir saistītas ar...

Rīgas plānošanas reģionā 2007.-2013.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā aktīvi īstenoti dažādi projekti inovāciju veicināšanai un uzņēmējdarbības konkurētspējas uzlabošanai. Kamēr vēl nav izsludināti jaunā ES fondu plānošanas perioda konkursi, uzņēmēji aicināti izmantot ES finansējuma atbalstu pasākumos, kas sekmē to eksportspēju. Uzņēmējdarbības vidi Rīgas plānošanas reģionā, ko veido divi statistiskie reģioni - Rīgas un Pierīgas reģions - raksturo vairāki pozitīvi rādītāji, piemēram, jaundibināto uzņēmuma skaita piegums, jaundibināto uzņēmumu skaits uz katriem 1000 iedzīvotājiem, iekšzemes kopprodukts (IKP), kur vairāk nekā puse no Latvijas radīta Rīgas plānošanas reģiona teritorijā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem pieejamajiem datiem, tad 2012.gadā Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās radīts 67% no nacionālā IKP, no kuriem 52% jeb 11 501 370 eiro bija Rīgas reģiona, bet 15% jeb 3 222 662 eiro Pierīgas reģiona pienesums. Analizējot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas sniegtos datus par pabeigtajiem vai ieviešanas procesā esošiem ES struktūrfondu projektiem, kas īstenoti 2007.-2013.gada plānošanas perioda...

Valdība otrdien, 4. augustā, pieņemot noteikumu projektus "Noteikumi par publiskas personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību tipveida statūtiem" un "Noteikumi par publiskas personas akciju sabiedrību tipveida statūtiem", apstiprinājusi jaunos tipveida statūtus akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Gan akciju sabiedrībām, gan sabiedrībām ar ierobežotu atbildību valdība noteikusi divu veidu tipveida statūtu formas – gadījumam, ja publisko personu akciju sabiedrībai (AS) vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) nav izveidotas padomes un gadījumam, ja tajās ir izveidotas padomes. Kapitālsabiedrību likuma 106.panta pirmā daļa nosaka, ka kapitālsabiedrībā var izveidot padomi tikai tad, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro, turklāt bilances kopsumma ir lielāka par 4 miljoniem eiro. MK noteiktie tipveida statūti gan akciju sabiedrībām, gan SIA iekļauj sabiedrības komercdarbības veidu (pēc NACE klasifikācijas) uzskaitījumu, sabiedrības darbības termiņu un mērķi (ja tā dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai), sabiedrības pamatkapitāla apjomu un akciju skaitu, valdes (un, ja...

Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) Foruma projekts paredz, ka 15 Eiropas valstu inspektori no 2015.gada jūlija līdz decembrim pārbaudīs ikdienā izmantojamu bīstamu ķīmisku vielu un maisījumu iepakojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Arī Veselības inspekcija piedalās šajā projektā, un inspektori veiks to iepakojumu pārbaudes, kas ir pieejami Latvijas patērētājiem. Saindēšanās ar sadzīvē izmantojamām ķīmiskajām vielām Latvijā nav reta parādība - 2012.gadā reģistrēti 22, 2013.gadā - 29, bet 2014.gadā - 28 saindēšanās gadījumi, kad cietušie tika hospitalizēti. Kontroļu laikā inspektori uzmanību pievērsīs plaša patēriņa precēm - bīstamām vielām un ķīmiskiem maisījumiem, kam ir jābūt noslēgtiem ar īpašām, bērniem nepieejamām aizdarēm. Tiks pārbaudīti tādi produkti kā degmaisījumi, piemēram, grilšķidrumi, dezinfekcijas līdzekļi, tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļi un citi sadzīves ķīmijas produkti. Tiks pārbaudītas ne tikai šo produktu aizdares, bet arī produktu iepakojums kopumā. Atbilstoši prasībām šādu preču iepakojuma izskats nedrīkst būt maldinošs - tas nedrīkst atgādināt pārtikas produktu, dzīvnieku barību vai kosmētiku. Produkta marķējumā ir jābūt...

Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojošu materiālu par darbinieku nosūtīšanu, ko reglamentē Darba likuma 14.pants, kurā pārņemti Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra direktīvas Nr.96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā noteikumi. Saskaņā ar minēto Darba likuma pantu darba devējam ir tiesības uz noteiktu laiku nosūtīt darbinieku starptautisko pakalpojumu sniegšanai no vienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uz citu dalībvalsti. Tas nozīmē, ka šādai nosūtīšanai jānotiek pārrobežu pakalpojumu sniegšanas kontekstā, turklāt visu darba veikšanas laiku ir jāpastāv darba attiecībām starp nosūtīto darbinieku un uzņēmumu, kurš nosūta darbinieku darbam uz citu valsti, un šādai nosūtīšanai jānotiek īslaicīgi – uz noteiktu laika periodu. Vienlaikus jāņem vērā, ka par darbinieku norīkošanu netiek uzskatīts tāds gadījums, kad personas pašas dodas meklēt darbu vai strādāt uz citu dalībvalsti. Darbinieku nosūtīšana ir gadījumi, kad: darba devējs nosūta darbinieku uz citu valsti, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar personu, kuras labā tiks veikts darbs;darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs (t.s. pagaidu darba...

Valdība otrdien, 4. augustā, apstiprinājusi grozījumu likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz izslēgt no likuma normu, kas nosaka, ka par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību ir maksājamas valsts nodevas. Izmaiņas nozīmē, ka turpmāk valsts nodeva nebūs jāmaksā par patentu, preču zīmju, dizainparaugu un citu rūpnieciskā īpašuma formu reģistrāciju. Tiesa gan, tas nenozīmē, ka šis pakalpojums turpmāk būs par velti. Par preču zīmju u.c. reģistrāciju joprojām būs jāmaksā, tikai tā vairs nebūs valsts noteikta nodeva, bet Patentu valdes cenrādī norādīta maksa. Paredzams, ka izmaksas uzņēmējiem un izgudrotājiem nepieaugs, jo Patentu valdes izcenojumu apmērs par Patentu valdes sniegtajiem pakalpojumiem tiks noteikts tādā pašā apjomā kā šobrīd valsts nodevas par Patentu valdes attiecīgajām darbībām.