BIZNESS

Finanšu ministrija (FM), lai mazinātu Krievijas embargo pārtikas precēm ietekmi uz vietējiem ražotājiem, ir nākusi ar iniciatīvu izstrādāt Ministru kabineta (MK) instrukciju zaļā publiskā iepirkuma prasību piemērošanai pārtikas preču un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. Tāpat FM ir izstrādājusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas sniegtu deleģējumu MK izdot noteikumus zaļā publiskā iepirkuma prasību piemērošanai dažādām preču grupām. "Esmu pārliecināts, ka šīs Finanšu ministrijas iniciatīvas spēs praksē iedzīvināt zaļā publiskā iepirkuma principus. Rezultātā pasūtītāji saņems kvalitatīvākas preces un pakalpojumus, tiks veicināta videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana un preču ražošana, un mūsu vietējiem ražotājiem būs iespēja kļūt konkurētspējīgākiem," pārliecināts finanšu ministrs Andris Vilks. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. pantu dalībvalstis nevar tiešā veidā aicināt iegādāties tikai vietējo ražotāju preces. Tāpat Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta direktīva 2004/18/EK un Publisko iepirkumu likums nepieļauj iespēju iepirkumos pieprasīt konkrētu ražotāju, zīmolu un konkrētas valsts preces. Tiesiskā veidā vietējo ražotāju produktu iepirkumu var veicināt, izmantojot...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) informē, ka 3.jūlijā stājās spēkā Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot grozījumuskodeksa (turpmāk – LAPK) 166.24 panta sestajā daļā, 166.25 pantā, papildinot to ar trešo daļu, un 215.11 pantā. LAPK 166.24 panta sestajā daļā noteikta stingrāka atbildība par šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām, ja noslēgtā iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma vai koncesijas līguma līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, līdzīgi tam, kā tas ir noteikts par šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām darbībām. LAPK 166.25 pants papildināts ar trešo daļu, paredzot atbildību par publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos paredzētā statistikas pārskata neiesniegšanu noteiktā termiņā vai nepilnīga pārskata iesniegšanu (brīdinājums vai naudas sods no 70 līdz 350 euro). LAPK 215.11 pantā paredzētas IUB amatpersonu tiesības sodīt arī par LAPK 175.2 pantā paredzētiem pārkāpumiem, kas saistīti ar biroja likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu, piemēram, par informācijas nesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam...

Konkurences padome (KP) 21.augustā pieņēma lēmumu atļaut AS "Virši-A", SIA "Viršu nekustamie īpašumi" un SIA "Sumata" apvienošanos. KP secina, ka darījuma rezultātā kopumā ietekme uz konkurenci Latvijā būs nebūtiska, kā arī palielināsies apvienošanās dalībnieku konkurētspēja attiecībā pret lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem. Konkrētais uzņēmumu apvienošanās process sastāv no trim darījumiem. Pirmais darījums noslēgts 2013. gada izskaņā, kad SIA "Viršu nekustamie īpašumi" no SIA "Sumata" iegādājās degvielas uzpildes staciju (DUS) Pūrē, kuru jaunais īpašnieks iznomāja SIA "Virši-A". Apvienošanās turpinājās šī gada sākumā, kad SIA "Sumata" noslēdza līgumu ar SIA "Virši-A" par DUS iznomāšanu Kandavā, kur ar savu preču zīmi "Virši-A" degvielas mazumtirdzniecību turpināja jaunais nomnieks. Savukārt uzņēmumi apvienošanos noslēdz ar AS "Virši-A" četru DUS Kurzemes reģionā - Ventspilī, Ēdolē, Ugālē un Jūrkalnes pagasta "Krastniekos" - iegādi no SIA "Sumata". Darījuma rezultātā SIA "Sumata" pārstās darboties Latvijas benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū. Izvērtējot apvienošanos, KP secināja, ka AS "Virši-A" līdz šim nav darbojusies benzīna un dīzeļdegvielas...

Kopš 2010.gada maija, kad tika dota iespēja reģistrēt SIA ar samazinātu pamatkapitālu, līdz 2014.gada augusta sākumam šo iespēju izmantojis jau ievērojams skaits uzņēmēju, pētījumā secinājis Lursoft. Kopumā Latvijā reģistrētas 43 862 mazkapitāla SIA, no kurām gan 1 015 patlaban likvidētas. Lursoft aprēķini rāda, ka nepilnos 7% mazkapitāla SIA vismaz viens no dalībniekiem nāk no ārvalstīm, tostarp 801 mazkapitāla SIA dalībnieks nāk no Krievijas, 574 no Lietuvas, bet 242 no Baltkrievijas. Lai gan pamatkapitālu kopš reģistrācijas palielinājuši 19,90% no visām mazkapitāla SIA, Lursoft apkopotā informācija parāda, ka teju 39% no visām SIA ar samazinātu pamatkapitālu tā apjoms aizvien ir 1 Ls vai 1 Eur. Jānorāda, ka no visām mazkapitāla SIA, kuras palielinājušas savu pamatkapitālu, 87,26% pēc palielināšanas kļuvušas par pilnvērtīgām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, jo to pamatkapitāls palielināts līdz 2 000Ls (līdz 2013.gada 31.decembrim) vai 2 800 EUR (sākot ar š.g. 1.janvāri). Līdzīgi kā valstī kopumā, arī liela daļa mazkapitāla SIA savu pamatdarbību...

Ceturdien, 21.augustā, notika ārkārtas Tautsaimniecības padomes (TSP) sēde, kurā pārrunāti aktuālie jautājumi saistībā ar Krievijas izsludināto embargo noteiktām preču grupām un sankciju ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī apspriesti Zemkopības, Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministrijas priekšlikumi situācijas risināšanai. Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras(LIAA) pārstāvji informēja, ka turpina tikšanās ar nozaru asociācijām, lai pārrunātu Krievijas noteiktā preču importa embargo ietekmi un nepieciešamo atbalstu. EM informēja, ka ar Eiropas Komisiju (EK) pašlaik tiek pārrunātas iespējas kredītbrīvdienu atbalsta programmas ieviešanai. Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstināja TSP ar veikto pētījumu par pārtikas produkcijas apjomiem publiskajos iepirkumos, kas šobrīd ir tikai 1% jeb 19 milj. eiro no kopējā realizētās pārtikas apjoma. ZM arī informēja, ka ir izstrādātas vadlīnijas publisko iepirkumu rīkotājiem, ar mērķi sekmēt „zaļos iepirkumus”. Tādējādi, nodrošinot kvalitātes un ekoloģiskuma kritērijiem atbilstošus pārtikas produktus skolu, pirmsskolas izglītības un ārstniecības iestāžu vajadzībām. Tāpat ZM informēja, ka ir paplašināts uzņēmumu grupu saraksts, kam tiks...

Riska kapitāla tirgus Latvijā pēckrīzes periodā ir sācis visai strauji attīstīties. Ņemot vērā Latvijas nelielo tirgu, riska kapitāla pieejamība un veikto investīciju apjomi kopumā ir salīdzinoši augsti, liecina investīciju un apvienošanās darījumu portāla mergers.lv pirmais apjomīgais pētījums par vietējo un ārvalstu riska kapitāla fondu aktīvajiem ieguldījumiem Latvijā - "Sekojot gudrajai naudai". 2014.gada 30.jūnijā desmit riska kapitāla fondu (septiņi Latvijas un trīs - ārvalstu) aktīvo investīciju portfeli veidoja ieguldījumi 45 Latvijas uzņēmumos, tajā skaitā 19 no tiem bija tā saucamie jaunie start-up uzņēmumi, kas vai nu darbojas tikai pirmo gadu, vai arī vēl nav sasnieguši nozīmīgus darbības rādītājus. Vidējais gada apgrozījums Latvijas uzņēmumiem, kuros investēts riska kapitāls, bija 1,03 miljoni eiro, bet, neskaitot start-up uzņēmumus - 1,86 miljoni eiro. No 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam riska kapitāla fondi Latvijā ir veikuši 34 ieguldījumus gan jaunos, gan jau esošajos riska kapitāla uzņēmumos. Aivars Jurcāns, KPMG Baltics SIA korporatīvo finanšu direktors un pētījuma līdzautors: "Laika...

Valdības sociālais partneris, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) otrdien, 19. augustā, nedaudz vairāk kā sešas nedēļas pirms 12. Saeimas vēlēšanām ir vērsusies pie visām 13 kandidējošajām politiskajām partijām vai to apvienībām, aicinot ievēlēšanas gadījumā turpmākajos četros likumdevējvaras darbības gados koncentrēties uz 13 būtiskiem uzdevumiem, kas Latvijai palīdzēs sasniegt stratēģiskajos dokumentos minēto "ekonomikas izrāvienu" un nodrošināt valsts un tās tautsaimniecības konkurētspēju. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Pēdējos gados gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā ir izstrādāti līdz šim izsvērtākie un pamatotākie stratēģiskie dokumenti, kas nosaka turpmāko mūsu reģionu virzību, - tā ir gan Eiropas stratēģija "Eiropa 2020", gan uz to balstītā Latvijas Nacionālo reformu programma, gan Nacionālā attīstības stratēģija, kas definē tieši Latvijai būtiskos attīstības virzienus. Neatkarīgi no tā, vai darbu Saeimā turpina līdzšinējie deputāti vai viņu vidū stāsies jauni likumdevējvaras pārstāvji, viņu rīcībā jau šodien ir precīzs Latvijas attīstības plāns, kura īstenošanai veicami konkrēti uzdevumi. Aicinājums, kuru esam nosūtījuši visām kandidējošajām partijām un politiskajām...

Uzsākot jauno mācību gadu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šogad jau otro reizi aicina uz inovāciju un studentu-uzņēmēju sadarbības platformu DEMOLA Latvia. Jaunajai sezonai starts tiks dots jau oktobrī. Augustā uzņēmumi un organizācijas ir aicinātas iesniegt risināšanai DEMOLA komandām savus problēmjautājumus, kas saistīti ar produktu un pakalpojumu attīstību. Jau septembrī uzņēmēju pieteikumi tiks publicēti, lai studenti varētu ar tiem iepazīties un pieteikties dalībai jaunajā DEMOLA projektu sezonā. DEMOLA ir inovāciju un studentu-uzņēmēju sadarbības platforma, kas pasaulē ir zināma jau kopš 2008.gada, kad tā tika atklāta Somijā. Šī gada janvārī DEMOLA uzsāka pirmo sezonu Latvijā, noslēdzot to ar septiņiem projektiem, ko bija izstrādājušas septiņas studentu grupas. Kopumā projektā darbojās 30 studentu, un rezultātā trīs uzņēmumi iegādājās licenci rezultātu izmantošanai, piecas komandas apņēmušās turpināt strādāt ar savām idejām jau ārpus DEMOLA projekta, un četriem studentiem ir piedāvāts darbs pie projekta partnera. Kā rāda DEMOLA darbība pasaulē, apvienojoties studentu komandām, zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem,...

Eiropas regulatoru sadarbības aģentūra (Agency for the Cooperation of Energy Regulators (ACER)) ir pieņēmusi lēmumu par izmaksu sadalījumu starp projekta dalībvalstīm par alternatīvā gāzes vada izbūvi caur Poliju un Lietuvu. „Pateicoties, tai skaitā, Latvijas iniciatīvām un aktivitātei beidzot ir pieņemts šis nozīmīgais lēmums par finanšu ieguldījumu sadalījumu starp projekta dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka alternatīvā gāzes vada būvniecība kļūst pavisam reāla,“ atzīmē ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Šāda alternatīva gāzes vada izbūve izbeigs enerģijas salas statusu Baltijas valstīm un savienos mūs ar centrālās un Austrumeiropas gāzes tirgiem, tai skaitā Polijas sašķidrinātās gāzes (SDG) termināli. Tas arī ir būtisks solis Latvijas enerģētiskās drošības kontekstā, kas balstās uz Inčukalna pazemes gāzes krātuves priekšrocībām un reģionāliem starpsavienojumu projektiem. „Šovasar, tiekoties ar Polijas vicepremjeru Janušu Pjehočinski (Janusz Piechociński), es uzrunāju viņu par šī projekta virzību un nepieciešamību pieņemt lēmumus, lai varētu pārskatāmā nākotnē diversificēt gāzes piegādes, nodrošinot enerģētisko drošību. Tai skaitā, es runāju par nepieciešamību pārskatīt projekta dalībvalstu...

Lai palīdzētu Latvijas uzņēmējiem pārvarēt Krievijas Federācijas noteiktā preču ievešanas embargo sekas, Ministru kabinets šā gada 12.augusta sēdē lēma par valsts atbalstu sankciju skartajiem uzņēmumiem. Valdības lēmums paredz piešķirt valsts atbalstu tiem komersantiem, kuru sankcijām pakļauto eksporta darījumu īpatsvars uz Krieviju ir lielāks par 10% no kopējā realizācijas apjoma. Atvieglojumus paredzēts piešķirt arī tiem nodokļu maksātājiem, kuru darbība ir saistīta ar sankcijām pakļauto preču eksportu un ražošanu vismaz 10% apmērā no kopējā realizācijas apjoma, vai izejvielu piegādi iepriekšminētajiem uzņēmumiem, ja sankciju ietekmē tiek lauzti piegādes vai pakalpojuma līgumi vai samazināta preces vai pakalpojuma iepirkuma (piegādes) cena. Valdības lēmums paredz arī konkrētus uzdevumus ministrijām, lai iespējami īsā laikā varētu sākt piemērot atvieglojumus embargo skarto uzņēmumu atbalstam. MK lēmums paredz, ka Ekonomikas ministrija (EM) divu nedēļu laikā sagatavo grozījumus noteikumos par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai, paredzot kredītbrīvdienu garantiju piešķiršanu līdz 1 gadam komersantiem, kas cieš no Krievijas sankcijām....

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) paudusi gandarījumu par trešdien notikušās tikšanās ar premjerministri Laimdotu Straujumu rezultātiem. "Tikšanās rezultējusies vairākos biznesā sen gaidītos lēmumos," akcentē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā nozīmīgākos no tiem minot - Finanšu ministrijai uzdots sākt darbu pie vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijas izstrādes, panākta vienošanās, ka eksporta atbalsts šobrīd ir prioritārs un nepieciešams veicināt finanšu pieejamību uzņēmējiem ārpus banku sektora. "Vidēja termiņa - 3-5 gadu periodam - nodokļu politikas stratēģija uzņēmējdarbībā ir ļoti nepieciešama, lai bizness jau tuvākajā nākotnē varētu sākt rēķināties ar stabilitāti un nemainīgiem spēles noteikumiem," norāda LTRK vadītājs. "Saistībā ar Krievijas noteikto embargo Latvijā ražotajām pārtikas preču grupām šobrīd valsts atbalsts eksportam nosakāms par fundamentālu Latvijas prioritāti. Sarunās ar Ministru prezidenti bijām vienisprātis arī šajā jautājumā - Ekonomikas ministrijai uzdots koncentrēt resursus eksporta atbalstam gan caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, gan nevalstisko sektoru," informē J. Endziņš. J.Endziņš sarunās informēja, ka arī LTRK aizsāks...

Ministru kabinets šā gada 12.augustā ir apstiprinājis noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 13.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.241 "Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai"", pielāgojot noteikumus jaunajam reģionālā atbalsta regulējumam un tādējādi pagarinot mezanīna aizdevumu investīcijām piešķiršanas termiņu līdz 2015.gada 31.decembrim. Saskaņā ar jauno reģionālā atbalsta karti 2014.-2020.gadam lieliem uzņēmumiem ir samazināta atbalsta intensitāte. Proti, turpmāk lielie uzņēmumi vairs nevarēs saņemt mezanīna aizdevumu investīcijām 40 % apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām, bet atbalsts turpmāk tiks piešķirts 35 % apmērā. Savukārt maziem un vidējiem uzņēmumiem atbalsta intensitāte netiek mainīta, un arī turpmāk mazie un vidējie uzņēmumi varēs saņemt atbalstu 40 % apmērā no attiecināmajām izmaksām investīciju projekta realizēšanai. Ievērojot jaunā reģionālā atbalsta regulējumu, mezanīna aizdevumi investīcijām turpmāk netiek piešķirti enerģijas ražošanas, sadales un infrastruktūras nozarē. Mezanīna aizdevumu programma ir viena no ES fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gada programmām. Mezanīna...

Pagājušajā nedēļā Krievijas izsludinātais embargo noteiktu pārtikas preču grupām Latvijas ekonomikai kopumā patlaban nav kritisks, taču šāda situācija liek apzināties, ka ļoti nepieciešama stratēģiska pieeja un risku analīze dažādu krīzes situāciju risināšanai nākotnē, vienlaikus mērķtiecīgi strādājot pie uzņēmējdarbības vides un biznesa konkurētspējas uzlabošanas, - tā šodien pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ārkārtas Padomes sēdes teica LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Šajā situācijā ir nepieciešami gan īstermiņa risinājumi konkrētu nozaru un uzņēmumu atbalstam, gan ilgtermiņa pieeja, kuras ietvaros jāveic detalizēta Latvijas tautsaimniecības risku analīze, paredzot iespējamos nākotnes scenārijus un to prevencijas mehānismus, kā arī jāveicina Latvijas uzņēmēju un tautsaimniecības kopumā konkurētspēja, risinot tos jautājumus, kas ir skaidri definēti Nacionālās attīstības plānā 2014.-2020.gadam un citos stratēģiskos dokumentos." Kā īstermiņa risinājumus LDDK atbalsta grūtībās nonākušu uzņēmēju definēšanu un precīzi mērķētu, zaudējumus kompensējošu mehānismu ieviešanu Krievijas noteiktā embargo skarto ražotāju atbalstam, tostarp, piemēram, "nodokļu brīvdienas", garantiju mehānismu, kā arī vietējā patēriņa un...

Trešdien, 6.augustā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš tikās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu nodokļu politikas izmaiņu priekšlikumus, kas stimulētu uzņēmējdarbības attīstību reģionos un veicinātu līdzsvarotu Latvijas reģionālo attīstību. Latvijā vēsturiski ir izveidojusies pārāk liela disproporcija teritoriju attīstībā, kas uzskatāmi atspoguļojas dažādos rādītājos. Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte un neefektīvi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai reģionos, īpaši austrumu pierobežā un lauku novados. Pēdējos desmit gados iedzīvotāju skaits ir pieaudzis tikai teritorijās ap galvaspilsētu, bet pārējā valsts teritorijā tas ir samazinājies. Atsevišķās attālākās pašvaldībās samazinājums sasniedz pat 25-30%. Īpaši negatīvi ekonomiskās attīstības rādītāji novērojami Latgales reģionā un it īpaši austrumu pierobežā - no 2007.gada sākuma līdz 2012.gada sākumam iedzīvotāju skaits austrumu pierobežas novados sarucis trīs reizes straujāk, nekā novados vidēji un 2,5 reizes straujāk nekā Latvijā kopumā. Ministrs R.Naudiņš tikšanās laikā uzsvēra: "Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, iespējas atrast darbu, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgu dzīves kvalitāti...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina uzņēmējus informēt par atbalsta pasākumiem, kas būtu nepieciešami eksporta tirgu diferencēšanai, kas jo aktuālāka kļuvusi pēc Ukrainas krīzes un Eiropas Savienības ieviestajām sankcijām pret Krieviju. Lai izteiktu savu viedokli, LTRK aicina uzņēmējus aizpildīt aptaujas anketu, kurā ir tikai divi jautājumi - par uzņēmēju interesējošo pasākumu/pakalpojumu veidu (varianti - Tirdzniecības misija, Tirgus izpētes brauciens, Valsts vakari, Semināri par konkrētu tirgu, Eksporta menedžments) un uzņēmēju interesējošajām sadarbības valstīm. Uzņēmēju viedoklis esot svarīgs, lai īstenotu atbilstošas ārlietu aktivitātes tuvākā gada laikā, uzsver LTRK.