BIZNESS

Uzņēmējiem, kuriem radušies nodokļu kavējumi saistībā ar Krievijas Federācijas noteiktajiem ierobežojumiem preču importam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs atlikt vai sadalīt termiņos nodokļu maksājumus. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 16.septembrī, galīgajam lasījumam kā steidzami atbalstītie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām” un Valsts ieņēmumu dienesta likumā. Grozījumi paredz sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nokavēto nodokļu samaksu, ja nokavējums radies saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem Eiropas Savienības produkcijas importam. Nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu varēs piemērot tiem uzņēmējiem, kuru sankcijām pakļauto eksporta darījumu īpatsvars uz Krieviju ir lielāks par 10 procentiem no kopējā realizācijas apjoma. Atvieglojumu nodokļu nomaksā VID varēs piemērot arī tiem komersantiem, kuru darbība ir saistīta ar ierobežojumiem pakļauto preču importu, ražošanu, pārvadāšanu vai ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumu sniegšanu, ja sankciju ietekmē lauzti attiecīgie līgumi vai samazināta preču vai pakalpojumu piegādes vai pārvadājuma cena, vai arī samazinājies attiecīgo pakalpojumu apjoms. Izmaiņas likumos rosinātas, lai...

Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2014. gada 30. jūnijam. Šādu ziņojumu FM iesniedz MK reizi ceturksnī. Finanšu ministrija sniedza ziņojumu par aktuālāko Kohēzijas politikas investīciju progresu līdz 2014.gada 31.augustam un īpaši par būtiskākiem riskiem un pasākumiem to iestāšanās novēršanai. Lai arī kopumā ES fondu projektu ieviešanas progress ir vērtējams pozitīvi, tomēr iepriekšējo gadu naudas plūsmas plānu ievērojamās nobīdes ir veicinājušas situāciju, ka 2014.gadā ir ārkārtīgi sarežģīti izpildīt noteikto minimālo deklarējamo izdevumu apjomu tieši Uzņēmējdarbības un inovāciju programmas ietvaros, lai nezaudēt Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējumu. Jau iepriekš valdība bija atbalstījusi vairākus pasākumus, lai mazinātu riskus ES finansējuma pilnvērtīgai neizmantošanai, tai skaitā paredzot elastību finanšu pieejamībā. Tāpat, lai kompensētu lauztos līgumus, iespējamās neatbilstības un citus riskus, valdība ir iepriekš...

Vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī 2014. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni, pieauga par 51 centu stundā jeb 8,6% un sasniedza 6,58 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek novērsta gan kalendāro dienu skaita atšķirības, gan sezonas ietekme) darbaspēka izmaksas palielinājās par 6,0%. Vienas stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, % Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde 2014. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu darbaspēka izmaksas straujāk auga nekustamo īpašumu nozarē – par 12,9%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,6%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 11,0%, būvniecībā – par 10,6%, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – par 10,3%. Nekustamo īpašumu nozarē regulārās darba samaksas fonds pieauga par 12,2%, kamēr nostrādāto stundu skaits samazinājās par 2,6%. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos,...

Pagājušajā nedēļā ar diskusiju par eksporta atbalsta un enerģētikas jautājumiem turpinājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētais uzņēmēju - politiķu priekšvēlēšanu debašu cikls - "Kas sagaida uzņēmēju pēc 12.Saeimas vēlēšanām". "Krievijas noteiktā embargo apstākļos, nākamo potenciālo sankciju "ēnā" šobrīd izšķiroši īstenot efektīvus eksporta atbalsta pasākumus un panākt, ka enerģijas - elektroenerģijas, siltumenerģijas un transporta - piekļuves un lietošanas izmaksas nav augstākas par vidējo līmeni Eiropas Savienībā (ES) un pavisam noteikti nav augstākas kā Igaunijā un Lietuvā," pēc diskusijas akcentē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, vēršot uzmanību uz to, ka pretējā gadījumā Latvijas uzņēmēju un valsts starptautiskā konkurētspēja pasliktināsies. LTRK biedri uzskata, ka eksporta atbalstam jānodrošina Latvijas uzņēmējiem pieejama, kompleksa eksporta atbalsta finanšu instrumentu sistēma, kurā ietilptu gan eksporta kredīti, apdrošināšana, gan īstermiņa, gan vidēja un ilgtermiņa garantijas ieiešanai jaunos eksporta tirgos. Tāpat nepieciešams valsts atbalsts eksporta vadītāju - pārdevēju apmācībām, veidojot studiju programmas augstākās izglītības iestādēs, un, sadarbībā ar privāto sektoru,...

Otrdien, 9. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto MK instrukciju zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanai valsts tiešās pārvaldes iestāžu veiktajiem pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. Instrukcija izstrādāta, lai mazinātu Krievijas embargo pārtikas precēm ietekmi uz vietējiem ražotājiem. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 34.pantu dalībvalstis nevar tiešā veidā aicināt iegādāties tikai vietējo ražotāju preces. Tāpat Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīva 2004/18/EK un Publisko iepirkumu likums nepieļauj iespēju iepirkumos pieprasīt konkrētu ražotāju, zīmolu un konkrētas valsts preces. Tiesiskā veidā vietējo ražotāju produktu iepirkumu var veicināt, izmantojot zaļā iepirkuma sniegtās iespējas. Tā, piemēram, ēdinot bērnus, izglītojamos, sociālās aprūpes iestāžu iemītniekus un pacientus ar svaigiem un sezonāliem produktiem, bioloģiski audzētiem produktiem vai produktiem, kuru audzēšanā nav izmantoti pesticīdi vai minerālmēsli, ar izstrādājumiem, kuru ražošanā nav izmantota sintētiskās krāsvielas un kas nesatur ģenētiski modificētos organismus. Spēkā esošais tiesiskais regulējums jau sniedz pietiekami plašas iespējas iekļaut...

Ministru kabineta šā gada 9.septembra sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumos Nr.997 "Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai", kas dos iespēju Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA) izsniegt valsts garantiju kredīta brīvdienu iegūšanai komersantiem Krievijas ekonomisko sankciju negatīvo seku mazināšanai. Apstiprinātie grozījumi paredz garantiju sniegšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kurus tieši vai netieši un finansiāli negatīvi ir ietekmējušas Krievijas Federācijas noteiktās sankcijas. Valsts garantiju pieejamība uzņēmumiem palīdzēs iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus uzņēmuma darbības pašreizējai nodrošināšanai un eksporta pārorientēšanai uz jauniem eksporta tirgiem, uz laiku atliekot kredīta maksājumu veikšanu. Garantijas tiks sniegtas par esošiem finanšu pakalpojumiem ar nosacījumu, ka tiek atlikta šī finansējuma pamatsummas atmaksa vismaz uz vienu gadu, bet ne vairāk kā uz diviem gadiem, un, ja ir nepieciešams, tiek papildus atviegloti finansējuma atmaksas noteikumi, nepalielinot finansējuma procentu likmi (turpmāk - kredīta brīvdienu garantijas). Garantija tiks sniegta tikai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri pēc LGA atzinuma var...

Konkurences padome 2. septembrī saņēmusi LPKS "LATRAPS", LPPKS "Trikāta KS" un SIA "Latvijas Piens" saīsināto apvienošanās ziņojumu. Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi. Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padomes mājas lapā tiek publicēta tikai pamatinformācija par apvienošanās darījumu. Plašāku informāciju par darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki. Uzņēmumi var iesniegt saīsināto ziņojumu par apvienošanos, ja pastāv vismaz viens no diviem nosacījumiem: (1) neviens no apvienošanās dalībniekiem nedarbojas vienā konkrētajā tirgū vai ar to vertikāli saistītā tirgū vai (2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 15...

No 2015.gada 1.jūlija darba devējiem darbnespējas lapās vairs nebūs jāapstiprina, ka darbinieks nav ieradies darbā laika periodā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa. To paredz likumu izmaiņas, kas ceturtdien,14.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstītas Saeimā. Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" un likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" atbildīgajai komisijai un Saeimai vēl jāvērtē otrajā un trešajā lasījumā. No nākamā gada vidus plānots ieviest elektroniskās darbnespējas lapas - tas nozīmē, ka informācijas apmaiņa starp ārstiem un valsts iestādēm notiks e-veselības sistēmas ietvaros un slimības lapas papīra formā vairs nebūs nepieciešamas. "Ar šiem likuma grozījumiem mēs atmetīsim lieku birokrātiju, jo laikā, kad valsts reģistri ar informāciju var apmainīties elektroniski, atkrīt nepieciešamība pēc papīra dokumentiem. Jaunā kārtība aiztaupīs cilvēkam staigāšanu pie ārsta, tad pie darba devēja, un tad - uz Sociālās apdrošināšanas aģentūru. Mums vienīgi ir jādod laiks atbildīgajām iestādēm, lai pārkārtotu savas informācijas sistēmas un ar nākamā gada jūliju tās...

Vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti liecina, ka 2014. gadā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 4,7% un gada kopējā alga - par 5,8%. Saskaņā ar pētījuma, kurā analizēti dati no 249 organizācijām par vairāk kā 43 000 darbiniekiem, rezultātiem no darbiniekiem, kas veic līdzīgus pienākumus kā gadu iepriekš, pamatalgas nav mainītas 64,6% darbinieku, ir samazinātas 0,1% darbinieku, bet tiem 35,3% darbinieku, kuri saņēma pamatalgas pieaugumu, tas ir bijis būtisks - vidēji 8,4% apmērā. Algas pielikumu galvenokārt ir saņēmuši vecākie speciālisti un pieredzējuši vadītāji. Mainīgās daļas pieaugumu ir sajutis katrs otrais darbinieks, un šiem darbiniekiem pieauguma apjoms gada kopējai algai ir bijis vidēji 9,1%, kamēr gandrīz katrs trešais darbinieks ir sajutis gada kopējās algas samazinājumu vidēji par -6,3%. Mēneša un ceturkšņa prēmijas jau ierasti ir visbiežāk izmaksātā atalgojuma mainīgās daļas komponente (šogad kopumā saņēmuši 50% darbinieku). Pusgada vai gada prēmijas par iepriekšējā gada rezultātiem šogad kopumā nopelnīja 46% darbinieku,...

No 213 Uzņēmumu reģistrā reģistrētām šķīrējtiesām 88 šķīrējtiesas nav izpildījušas likumā noteiktās prasības un arī pēc brīdinājuma nosūtīšanas Uzņēmumu reģistrā nav iesniegušas Civillikuma jaunajam regulējumam atbilstošus reglamenta grozījumus. Līdz ar to 88 šķīrējtiesas no Uzņēmumu reģistra ir izslēgtas. Uzņēmumu reģistrs vēlas vērst sabiedrības uzmanību šīm šķīrējtiesu saraksta izmaiņām. Civilprocesa likums paredz, ka gadījumā, ja ir bijusi vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgajā šķīrējtiesā, kura ir izslēgta no reģistra, pusēm ir jāvienojas par strīda nodošanu izšķiršanai citā šķīrējtiesā. Ja vienošanās netiek panākta, strīds ir izskatāms rajona (pilsētas) tiesā. Tādējādi aicinām visus, kuriem pastāv vienošanās par civiltiesiskā strīda izšķiršanu kādā no šķīrējtiesām, pārliecināties, vai šī šķīrējtiesa nav izslēgta no šķīrējtiesu reģistra. Aktualizētais saraksts ar šķīrējtiesām, kuras nav izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra un ir tiesīgas darboties, ir pieejams Uzņēmumu reģistra mājaslapā, sadaļā UR reģistri. Saskaņā ar Civilprocesa likumu, tās šķīrējtiesas, kuras Uzņēmumu reģistrs ir izslēdzis no pastāvīgo šķīrējtiesu reģistra, var pabeigt uzsākto lietu izskatīšanu...

Ar diskusiju par nodokļu un nodevu politiku, finanšu pieejamības jautājumiem 4.septembrī turpinājās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētais uzņēmēju - politiķu 12.Saeimas priekšvēlēšanu debašu cikls - "Kas sagaida uzņēmēju pēc 12.Saeimas vēlēšanām". "Ir skaidrs, ka lielā daļā jautājumu uzņēmēju gaidas atšķiras no politisko partiju redzējuma par to, kas būtu šajās jomās darāms pēc vēlēšanām," pēc diskusijas atzīmē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, uzsverot, ka gan nodokļu sistēmas konkurētspējas, gan mērķtiecīgas cīņas ar "ēnu" ekonomiku Latvijā jautājumos, gan Attīstības finanšu institūcijas darbībā varētu vēlēties lielāku vienprātību. LTRK biedri Latvijas nodokļu sistēmu redz kā konkurētspējīgu, ja uzņēmumu ienākumu nodokļa likme tiek saglabāta viszemākā Baltijas valstīs, netiek ieviesta progresīvā nodokļu sistēma un progresivitāte darbaspēka nodokļu jomā. Tāpat LTRK biedri iestājas par to, ka darbaspēka nodokļu kopējais slogs tiek samazināts strauji, kļūstot par zemāko Baltijas valstu vidū, un mikrouzņēmuma nodoklis arī turpmāk nepārsniedz 9% likmi. "Pārsteidza fakts, ka no visām Saeimā pārstāvētajām partijām tikai Zaļo...

Valdība, apstiprinot Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", ir definējusi Kohēzijas politikas fondu prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus 2014.-2020. gada plānošanas periodā. Lielākā daļa - 295,5 miljoni EUR jeb 43% - no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā esošā ES fondu finansējuma tiks novirzīta investīcijām uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldībās. Galvenās investīcijas plānots novirzīt uzņēmējdarbības veicināšanai, atbalstot investīcijas degradēto teritoriju revitalizācijā un publiskās infrastruktūras attīstīšanā. Sakārtotās degradētās teritorijas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izveidošanai tajās vai esošo uzņēmumu paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās. Vienlaikus plānots veicināt arī privāto investīciju apjoma palielināšanu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un vietējo uzņēmēju vajadzībām, novirzot investīcijas maza mēroga publiskās infrastruktūras uzņēmējdarbības atbalstam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš atzīmē: "Ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Tāpēc būtiski, ka VARAM ir izcīnījusi iespēju novirzīt ES fondu finansējumu...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir gandarīta par Globālās konkurētspējas indeksa 2014./2015.gada rādītājiem, kuros Latvija kopš pagājušā gada pakāpusies par 10 vietām, sasniedzot 42.vietu 144 pasaules valstu konkurencē. Tomēr LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver - indeksa uzlabojumi nedrīkst "iemidzināt" mūsu uzmanību un pūles uzlabot uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku, jo rādītāji, kuri nav uzlabojušies vai pēdējā gada laikā pat pasliktinājušies, norāda uz ļoti nopietniem problēmjautājumiem, kuru risināšana ir vitāli svarīga valsts ekonomikas ilgtspējai. L.Meņģelsone: "Indeksa uzlabojums neapšaubāmi liecina, ka esam īstenojuši virkni soļu pareizajā virzienā - piemēram, par to, ka tādos rādītājos kā tehnoloģisko inovāciju ieviešana uzņēmumu līmenī vai nodokļu ietekme uz vēlmi investēt Latvija pakāpusies pat par attiecīgi 20 un 16 pozīcijām, varam būt pateicīgi ieviestajām uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidēm gadījumos, kad tiek ieguldīts tehnoloģijās. Protams, vienlaikus arī jāapzinās, ka Latvijas pozīcijas uzlabošanās kopējā indeksā ne vienmēr nozīmē, ka esam būtiski pilnveidojuši savu sistēmu, - tikpat labi uzlabojumi iespējami arī tādēļ, ka...

Pēc iepriekšējā mēnesī fiksētā izlaides krituma apstrādes rūpniecībā šā gada jūnijā dati par saražotajiem produkcijas apjomiem jūlijā arī nav iepriecinoši - 2,6% samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju. Jau otro mēnesi pēc kārtas krīt ieguves rūpniecības izlaide, toties pozitīvus pieauguma tempus uzrādīja elektroenerģijas un gāzes apgādes apakšnozare. Tādējādi kopumā rūpniecības izlaides apjomi jūlijā gada griezumā ir samazinājušies par 1,5%, informē Finanšu ministrija. Jāatzīmē, ka samazinājums apstrādes rūpniecības izlaidē daļēji saistīts ar bāzes efektu - pērn jūlijā tika fiksēts straujākais gada pieauguma temps apakšnozarē attiecīgajā gadā. Turklāt, ja salīdzina ar jūniju, jūlijā apstrādes rūpniecība ir uzrādījusi kāpumu 1,2% apjomā. Tādējādi lielām bažām par pašreizējo situāciju apstrādes rūpniecībā nevajadzētu rasties, īpaši, ņemot vērā, ka īpatsvara ziņā lielākās nozares kārtējo reizi iepriecina ar labiem izaugsmes rādītājiem. Tā koka un koka izstrādājumu ražošanā jūlijā reģistrēts lielākais gada pieaugums (+12,3%), šādi apstiprinot augošo koka ēku būvniecības un koka konstrukciju izmantošanas popularitāti Eiropā. Arī gatavo metālizstrādājumu ražošana jūlijā,...

Komersantiem, kas ražo preces tā saucamajā reglamentētajā sfērā (piemēram, būvizstrādājumi, individuālie aizsardzības līdzekļi, mašīniekārtas, spiedieniekārtas, transportējamās spiedieniekārtas, gāzes iekārtas, lifti) noteiktos gadījumos pirms jaunradītu preču laišanas tirgū ir noteikts pienākums veikt neatkarīgu preces novērtēšanu, tādējādi pārliecinoties par preces atbilstību noteiktajām drošuma prasībām, lai attiecīgās preces lietošanas laikā neradītu apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, apkārtējai videi, kā arī personu mantai. Ekonomikas ministrija aicina komersantus - ražošanas uzņēmumus - būt īpaši vērīgiem un pirms slēgt darījumus par preces neatkarīgas, trešās puses novērtējuma veikšanu, pārliecināties, vai attiecīgā institūcija ir tiesīga veikt paziņotās institūcijas pienākumus reglamentētajā atbilstības novērtēšanas sfērā. (piemēram, sertificēšanu, testēšanu vai kalibrēšanu) Atgādinām, ka gadījumā, ja normatīvie akti nosaka obligātu trešās puses jeb paziņotās institūcijas iesaisti preces atbilstības novērtēšanas procesā, tad šai institūcijai ir jābūt paziņotai Eiropas Komisijai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtai. Latvijā šī kārtība tiek regulēta ar Ministru kabineta 2013. gada 3.decembra noteikumiem Nr.1376 "Kārtība, kādā izveido paziņošanas komisiju, kā arī kārtība, kādā...