BIZNESS

Otrdien, 18.novembrī, Eiropas Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts rīkoja pasākumu, kuru apmeklēja ģenerāldirektors Daniels Kaleha Krespo, ģenerāldirektora vietnieks Anti Peltomaki un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanas direktorāta vadītāja Džoanna Dreika, lai pārrunātu Direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos ietekmi pēc tās ieviešanas termiņa 2013.gadā. Uz būtisko apdraudējumu, ko maksājumu kavējumi rada Eiropas MVU, norādīja gan Eiropas, gan nacionālā līmeņa amatpersonas. Krespo uzsvēra: "Informēšanas kampaņas noslēgšana neparedz mūsu darba beigas. Mūs vēl sagaida intensīvs darbs, lai samazinātu maksājumu kavējumus." Šis pasākums bija Informatīvās kampaņas par maksājumu kavējumiem noslēdzošais seminārs. Divus gadus ilgusī Eiropas mēroga kampaņa bija paredzēta, lai MVU un ieinteresēto pušu vidū palielinātu informētību par Direktīvas paredzētajām jaunajām tiesībām ar mērķi izbeigt nevēlamo kavēto maksājumu praksi Eiropā. Komisija apkopoja kampaņas laikā paveiktos darbus un nodeva dalībvalstīm svarīgu ziņojumu, ka tagad tā ir viņu atbildība atbalstīt savus MVU, nodrošinot, ka Direktīva tiek pareizi īstenota. 2014. gada Eiropas maksājumu...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), veicot elektronisko sakaru komersantu uzraudzību, konstatējusi, ka divi elektronisko sakaru komersanti atkārtoti gada laikā ir pārkāpuši Vispārējās atļaujas noteikumus, kas paredz informācijas sniegšanu Regulatoram. Regulatora padome nolemj izteikt pēdējo brīdinājumu, dodot iespēju komersantiem novērst pārkāpumus līdz 12.decembrim. Regulators brīdinājumu izteicis SIA "SIMTEL" un SIA "Prolain", kas gada laikā ir divas reizes administratīvi sodīti par informācijas nesniegšanu pēc Regulatora pieprasījuma. Šis ir pēdējais brīdinājums ar iespēju novērst pārkāpumu un iesniegt trūkstošo informāciju Regulatora lēmumā noteiktajā termiņā - līdz 2014.gada 12.decembrim. Ja minētie komersanti nenovērsīs atkārtoto Vispārējās atļaujas noteikumu 5. un 6.punkta pārkāpumu līdz 2014.gada 12.decembrim, Regulators rīkosies atbilstoši Noteikumu par vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumiem 5.punktā noteiktajai kārtībai, kas paredz elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas un elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas tiesību atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Pirms nedēļas, 13. novembrī, Eiropas Parlaments Briselē deva savu piekrišanu Eiropas Savienības - Moldovas asociācijas nolīgumam, kas ietver arī paplašinātas brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Nolīgums veidos pamatu Eiropas Savienības un Moldovas politiskajai asociācijai un ekonomiku integrācijai, un nodrošinās savstarpēji brīvu tirgus piekļuvi. Deputāti pieņēma arī politisku rezolūciju, kurā uzsver, ka 27.jūnijā parakstītais asociācijas nolīgums nav Eiropas Savienības un Moldovas attiecību "galīgais mērķis". "Eiropas Savienības - Moldovas asociācijas nolīguma ratifikācija ir nepārprotama Eiropas Parlamenta atzinība Moldovas politisko un ekonomisko reformu centieniem. Nolīgums nostiprina Moldovas izvēli par labu ceļam uz Eiropas Savienību", norādīja ziņotājs Petras Auštrevičius (ALDE, LT). "Mums jāapsveic Moldovas iedzīvotāji ar šo vēsturisko soli, īpaši ņemot vērā tuvojošās Moldovas parlamenta vēlēšanas, kas noteiks valsts turpmāko likteni", viņš piebilda. Eiropas Parlamenta deputāti rezolūcijā uzsver, ka nolīgums ir jāpiemēro pilnā apmērā, pieprasa visaptverošu informācijas kampaņu, lai informētu Moldovas iedzīvotājus par nolīguma priekšrocībām. Nolīgums attiecas "uz visu Moldovas Republikas starptautiski atzīto teritoriju", ieskaitot Piedņestru, kurai...

Augstākās tiesas(AT) Administratīvo lietu departaments 13.novembrī apturēja tiesvedību lietā par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālu jautājumu. Augstākā tiesa konstatēja, ka konkrētajā lietā vērtējamais konkurences tiesību pārkāpums nav tāds, kas būtu ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm, tādējādi strīds izšķirams, piemērojot Latvijas tiesības - Konkurences likumu. Tomēr vairāki apsvērumi liek Augstākajai tiesai uzdot prejudiciālu jautājumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību normu interpretāciju attiecībā uz aizliegtām vienošanām. Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu: Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 1.punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai konstatētu, ka uzņēmums ir iesaistījies konkurenci ierobežojošā nolīgumā, ir jāpierāda uzņēmuma amatpersonas personīgā rīcība, informētība par vai piekrišana tādas personas rīcībai, kura sniedz uzņēmumam ārpakalpojumu un vienlaikus darbojas citu eventuālā aizliegtā nolīguma dalībnieku labā? Augstākā tiesa apturēja tiesvedību lietā līdz Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Lēmums nav pārsūdzams. Lietā ir tālākminētie fakti: Pieteicējas SIA "Pārtikas kompānija", SIA "Ausma grupa"...

SEB bankasveiktā finanšu direktoru aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Baltijas lielo uzņēmumu - 53% - sagaida, ka nākamo 12 mēnešu laikā to apgrozījums turpinās pieaugt. Visoptimistiskāk noskaņoti Latvijas lielie uzņēmumi - 66% sagaida, ka tuvākā gada laikā to apgrozījums pieaugs, turklāt 11% no tiem prognozē, ka apgrozījuma pieaugums pārsniegs 10% robežu. Vispiesardzīgāk noskaņoti Igaunijas lielie uzņēmumi - tikai 34% saskata pamatu apgrozījuma kāpumam 10% robežās un 11% gaida straujāku ieņēmumu pieaugumu. Salīdzinājumā ar šī gada martu, kad apgrozījuma kāpumu prognozēja 65% finanšu direktoru, optimisms ir samazinājies visās trīs Baltijas valstīs. To uzņēmēju skaits, kas nobažījušies par apgrozījuma samazināšanos, faktiski ir saglabājies nemainīgs, bet ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas cer apgrozījumu noturēt līdzšinējā apjomā. SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: "Pozitīvi vērtējams tas, ka vēl aizvien vairāk nekā puse Baltijas lielo uzņēmumu ir noskaņoti optimistiski, jo tieši lielie uzņēmumi ir tie, kas nosaka valdošo noskaņojumu savās nozarēs. Taču redzam, ka lielo...

Mazā biznesa diena visā Latvijānorit katra novembra trešajā sestdienā, un šogad tā iekrīt 15. novembrī. Mazā biznesa diena ir viena diena gadā, kad pievēršam īpašu uzmanību Latvijas mikro un mazajiem uzņēmumiem, atbalstot viņus gan ar uzslavu vai padomu, gan pirkumiem vai pasūtījumiem. Mazā biznesa diena tiek organizēta iniciatīvas ''Atbalsti mazo biznesu'' ietvaros un ir viens no publiskākajiem pasākumiem, kurā piedalīties var ikviens sabiedrības loceklis. Pēc Lursoft datiem mikro un mazo uzņēmumu (līdz 10 darbinieki) apgrozījums gada laikā audzis par 7,4% no kopējā Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, un darbinieku skaits pieaudzis vidēji no 3 līdz 4, bet vidējā peļņa gada laikā pieaugusi sešas reizes, informē Eduards Filippovs, Latvijas Mazo un vidēju uzņēmumu foruma izpilddirektors. Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle norāda, ka Latvijā ir vairāk kā 99,3% mikro un mazie uzņēmumi, kuru iespējas augt ir atkarīgas no iekšējā patēriņa veicināšanas un iziešanas starptautiskos tirgos, ko iespējams celt izmantojot...

Pasniedzot Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas, Rīgas Latviešu biedrības namā 13. novembrī apbalvoti gan visu Latvijas reģionu labākie darba devēji, gan arī pasniegts personisks apbalvojums par mērķtiecīgu un ilggadīgu darbu Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā - šo balvu ieguvis ilggadējais AS “Latvijas Finieris” vadītājs Juris Biķis. LDDK Gada balva tika pasniegta labākajiem darba devējiem sešās kategorijās: Latgales reģionā – SIA “Z-Light”, kurš nodarbojas ar optiskās šķiedras ražošanu un Līvānos nodarbina ap 90 augstas kvalifikācijas speciālistu. Uzņēmuma vadība daudz uzmanības velta jauno speciālistu izglītošanai, veidojot gan privātu stipendiju fondu, gan plānojot veidot jaunas izglītības iestādes reģionā; Kurzemes reģionā – SIA “Cemex”, kurš, Latvijā ieviešot starptautiski aprobētu pārvaldības un sociālās atbildības pieredzi, kalpo par paraugu ne tikai savas nozares, bet arī citu jomu uzņēmumiem un labprāt dalās savā darba drošības, sociālās atbildības, reģionālās attīstības veicināšanas u.c. aktivitāšu pieredzē; Zemgales reģionā – SIA “Laflora”, kas, strādājot tradicionālajā kūdras ieguves nozarē, veicina gan ilgtspējīgu attīstību,...

Lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumu darbību Krievijas noteiktais tirdzniecības embargo uz Eiropas Savienību nav ietekmējis. 22% uzņēmēju atklāj, ka ir izjutuši nelielu negatīvu embargo ietekmi, savukārt 8% uzsver, ka ir izjutuši lielu negatīvu ietekmi. Bet 1% uzņēmēju atzinuši, ka bijusi neliela pozitīva ietekme, liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Dati rāda, ka atkarībā no uzņēmuma lieluma, Krievijas noteiktais embargo visbiežāk negatīvi ietekmējis mazos uzņēmumus. Kopumā negatīvu ietekmi izjutuši 33% mazo uzņēmumu, no kuriem lielu negatīvu ietekmi izjutuši 8%, bet 25% aptaujāto - nelielu negatīvu ietekmi. Vismazāk embargo ir jutuši lielie uzņēmumi, 74% no tiem atzinuši, ka embargo tos nav ietekmējis, 14% - izjutuši nelielu negatīvu ietekmi, 3% - lielu negatīvu ietekmi, savukārt tikpat daudz jeb 3% izjutuši lielu pozitīvu ietekmi un 6% - nelielu pozitīvu ietekmi. Analizējot sniegtās atbildes atkarībā no nozares, embargo negatīvo ietekmi visbiežāk izjutuši tirdzniecības jomā strādājošie uzņēmumi - 29% norādījuši, ka izjutuši nelielu...

Ar vairāku politisko partiju deputātu atbalstu Saeimā tiks iesniegts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšlikums saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdzšinējā apmērā - 9% no uzņēmuma apgrozījuma, par to vakar, 12.novembrī, preses konferencē informēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. "Lielākā daļa Saeimā pārstāvēto politisko partiju gan Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajās priekšvēlēšanu debatēs š.g. septembrī, gan šobrīd ir pauduši atbalstu mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu turpināšanai un tālākai "sīkbiznesa" attīstīšanai Latvijā," vērš uzmanību J.Endziņš, uzsverot, ka tādēļ LTRK prezidijs lēmis aicināt deputātus turēt priekšvēlēšanu solījumus un uzņēmēju priekšlikumu nekavējoties virzīt izskatīšanai Saeimā. Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv iedzīvotāju parakstu vākšanu atstāt nemainīgu mikrouzņēmumu nodokļa likmi iniciējušais Kristaps Beķeris informēja, ka šobrīd savākts turpat 3 000 Latvijas iedzīvotāju parakstu. K.Beķeris aicināja politiķus pārtraukt pārbaudīt uzņēmēju pacietību, nākot klajā ar biežiem nodokļu politikas izmaiņu priekšlikumiem, un mudinot jaunos un potenciālos darba devējus pamest valsti. Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš norādīja: "Latvijā statistiski ir teju vismazākais cilvēku...

Šā gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir palielinājies par 14%, informē Finanšu ministrija. Preču eksports septembrī ir uzrādījis vislielāko mēneša pieaugumu pēdējo divu gadu laikā - 12,7%, savukārt importa apjoms palielinājies par 15,2% salīdzinājumā ar augustu. Kā vienu no faktoriem, kas izskaidro tik strauju pieaugumu, var minēt rūpniecībā saražotās produkcijas apjomu, kas pēc četru mēnešu krituma septembrī būtiski palielinājās. Tomēr gada griezumā eksporta apjomā vērojams samazinājums par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Jau sesto mēnesi pēc kārtas samazinās minerālā kurināmā un naftas produktu eksports, kur kritums septembrī veidoja 14,7%. Eksporta samazinājums arī vērojams satiksmes līdzekļiem, par 4% salīdzinājumā ar pērno gadu, tomēr importa pieauguma temps arī ir negatīvs, kas norāda uz reeksporta apjomu kritumu šajā preču kategorijā. Neskatoties uz to, ka lauksaimniecības preču un pārtikas eksports pieauga par 0,7%, šīs preču kategorijas struktūra nav viendabīga. Krievijas noteikto sankciju dēļ par vairāk nekā 20% samazinājās piena...

Publicēts jaunākais globālās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen starptautiskais patērētāju noskaņojuma un paradumu pētījums. Patērētāju optimisms pasaulē šā gada trešajā ceturksnī pieaudzis līdz indeksam 98. Tas ir par vienu punktu vairāk nekā iepriekšējā pārskata posmā, un par diviem vairāk nekā gada sākumā. Indekss, kas lēnu, bet stabilu pieaugumu uzrāda jau kopš 2012. gada sākuma, pašlaik jau trīs ceturkšņus pēc kārtas ir augstāks nekā pirms krīzes, kad tas bija 94. Patērētāju noskaņojumu nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem - pesimistiskāku attieksmi. Eiropā optimisma līmenis ir 78, kas ir zemāks, nekā pasaulē kopumā. Tieši ar šādu atzīmi mērāms arī patērētāju noskaņojums Latvijā, savukārt mūsu Igaunijas un Lietuvas kaimiņi noskaņoti nedaudz optimistiskāk - Lietuvā indeksa rādītājs ir 86, bet Igaunijā - 80. Nielsen jaunākā tiešsaistes aptauja šī gada augustā un septembrī liecina, ka patērētāju noskaņojums ir uzlabojies 65% valstu, ko aptvēra pētījums. Salīdzinājumam - ceturksni iepriekš optimistiskāks vērtējums bija...

Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta projekta, no jauna aktualizēts jautājums par nodokļu administrēšanas uzlabošanu un būtiskākajām problēmām saistībā ar nodokļu krāpšanas shēmām. Rezultātā izstrādāti vairāki priekšlikumi ar mērķi uzlabot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu apkarošanu un veicināt caurspīdīgāku uzņēmējdarbības vidi, informē Finanšu ministrija. Kā viens no priekšlikumiem caurspīdīgākas uzņēmējdarbības vides veicināšanai Latvijā ir iespēja publiskot informāciju par visu komersantu samaksāto nodokļu apmēru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā. Tādējādi tiktu veicināta nodokļu nomaksa un ienākumu deklarēšana. Šāda prakse jau nesusi pozitīvus rezultātus mūsu kaimiņvalstī Lietuvā. Tāpat viena no būtiskiem priekšnosacījumiem nodokļu shēmu apkarošanā ir informācijas apmaiņas uzlabošana starp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu un VID par neparastajiem un aizdomīgajiem darījumiem, jo šobrīd VID informāciju var saņemt tikai pēc pieprasījuma par konkrētu personu. Situācijas uzlabošanai šo informāciju VID būtu jāsaņem automātiski, lai konkrētos gadījumus atklātu daudz efektīvāk. Vēl viena no PVN izkrāpšanas shēmām ir uzņēmumu reģistrēšana tā sauktajās riska adresēs. Tā...

Nevalstiskās organizācijas (NVO) tiek dibinātas, lai sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Taču līdz šim ir izveidojusies prakse, ka NVO statusu ne reti izmanto, lai veiktu komercpraksi, nemaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības. NVO saimnieciskā darbība var būt tikai kā papilddarbība , tāpēc, gatavojot 2015. gada valsts budžetu, tiek rosināts nodalīt biedrību un nodibinājumu saimniecisko darbību no darbības, kurai ir peļņas gūšanas mērķis, norāda Finanšu ministrija. Lai turpmāk izskaustu negodīgu komercpraksi un nekropļotu uzņēmējdarbības vidi, ir nepieciešams izšķirt, kad un pie kādiem nosacījumiem veicamajai saimnieciskajai darbībai ir papilddarbības un kad - pamatdarbības raksturs. Finanšu darbības uzdevumu grupas naudas atmazgāšanas jautājumos (Financial Action Task Force) speciālajās rekomendācijās noteikts, ka ir jāpārskata normatīvie akti, kas reglamentē bezpeļņas organizācijas saimnieciskās darbības veikšanu. Jau šobrīd vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Čehijā, Polijā un citās ir noteikts, ka, ja bezpeļņas organizācija ir uzsākusi intensīvu saimniecisko darbību, tad šādas organizācijas darbība tiek pārtraukta šajā...

Piektdien, 14.novembrī, Rīgas domes sēžu zālē plkst.12 norisināsies Mazā biznesa dienas pēcpusdiena, kuru aicināti bez maksas apmeklēt mazā biznesa uzņēmēji, cilvēki ar idejām, kuri vēlas sākt biznesu, kā arī vidējie un lielie uzņēmumi, kuri sadarbojas ar mikro un mazajiem uzņēmējiem. Iniciatīvas “Atbalsti mazo biznesu” partneri ir sarūpējuši iedvesmojošus un praktiskus padomus mazā biznesa sākšanai, vadīšanai un attīstībai. Mazā biznesa pēcpusdiena ir iespēja kopīgi sniegt atbalstu mikro un mazajiem uzņēmējiem – atvērt durvis jauniem klientiem. Mazās biznesa dienas dalībnieki, kuri ir vairāk nekā 4000, kopš pagājušā gada ir kāpinājuši apgrozījumu par 18%, kā arī pieņēmuši darbā vismaz vienu darbinieku. Tas nozīmē, ka mazā biznesa loma tautsaimniecībā pieaug. Mazajai biznesa dienai www.mazabiznesadiena.lv/karte kartē reģistrējušies vairāk nekā 4000 uzņēmumu visā Latvijā. Lai saņemtu atbalstu no iniciatīvas partneriem, aicinām uzņēmējus reģistrēties Rīgas semināram, kas tapis ar SEB bankas un Rīgas domes atbalstu! Reģistrāciju var veikt www.mazabiznesadiena.lv/seminari. Pasākuma laikā būs iespēja arī paviesoties informatīvajos stendos sadarbībā ar...

Piektdien, 31. oktobrī, pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un politisko partiju pārstāvjiem, kuri patlaban strādā pie jaunveidojamās valdības deklarācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzina: "Deklarācijas pamatmērķis "strauja, bet ilgtspējīga ekonomikas izaugsme” atbilst gan stratēģiskajos valsts plānošanas dokumentos (Nacionālajā attīstības plānā) paredzētajiem mērķiem, gan reālajām dzīves vajadzībām, tomēr deklarācijai kopumā vajadzētu iedot precīzāku ceļa karti, kurā ikviens paredzētais darbs ved šī mērķa virzienā.” Arī LDDK viceprezidents Mārtiņš Bičevskis uzsvēra, ka valdības deklarācija ir politisko spēku vienošanās un apņemšanās, taču liela loma ir tam, kā tiek veidots uz šīs deklarācijas pamatprincipiem balstīts valdības Rīcības plāns. Tā detalizētā izstrādē sociālie un sadarbības partneri izteica gatavību aktīvi piedalīties, sniedzot ieteikumus, priekšlikumus un konkrēto soļu reālās ietekmes uz tautsaimniecību un valsti izvērtējumu. LDDK uzsvēra, ka uz deklarācijas pamatprincipiem balstītajā Rīcības plānā līdzās katram veicamajam darbam jābūt ne tikai atbildīgajai institūcijai, bet arī konkrētam, izmērāmam sasniedzamajam rezultātam. "Uzņēmējdarbībā esam pieraduši, ka strādājam...