BIZNESS

Saeima ceturtdien, 16.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumsu , kas paredz noteikt, kā turpmāk tiks pārvaldīti valsts un pašvaldību uzņēmumi. Jaunais regulējums nosaka šādu uzņēmumu dibināšanas, darbības, likvidācijas, kapitāla daļu pārvaldības kārtību, kā arī sasniedzamo mērķu noteikšanu un darbības rezultātu izvērtēšanu. Paredzēts, ka jaunais likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. "Šis likums ir izšķirošs mūsu valsts dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Komisija paveikusi apjomīgu darbu, lai ieviestu vienotus standartus un augsta līmeņa caurspīdīgumu valsts uzņēmumu pārvaldībā, tādējādi uzlabojot visa šī resursa kopējo atdevi gan valsts un pašvaldību budžetiem, gan arī ekonomikai kopumā. Jaunais likums attieksies uz visiem valsts uzņēmumiem, arī ostām un teātriem," iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Jaunais regulējums aizstāj līdzšinējo likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". Līdz šim katra ministrija savas kapitālsabiedrības pārvaldīja pēc saviem ieskatiem, taču jaunais likums...

Uzņēmēji, piedāvājot prakses vietas studentiem vai arī darba vietas izglītības iestādes absolvējušiem jauniešiem, nonākuši pie secinājuma, ka profesionālās izglītības iestādēs iegūtās zināšanas daudzos gadījumos nav pietiekamas darba pienākumu izpildei. To šonedēļ, tiekoties ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ekspertiem, pauda Rīgas reģiona uzņēmēji, piebilstot, ka pastāvīgi sadarbojas ar izglītības iestādēm, taču ar izglītības kvalitāti nav apmierināti. Reģionu uzņēmumi atzīmē, ka līdzās nepilnībām profesionālo izglītības programmu saturā jārisina arī jautājums par profesionālās izglītības pieejamību reģionos. Pretējā gadījumā jaunieši dodas mācīties lielākās pilsētās vai arī ārzemēs, taču pastāv liela varbūtība, ka viņi neatgriezīsies, tādējādi radot reģionos jauna un kvalificēta darbaspēka trūkumu. Valdis Bārda, Alojas novada domes priekšsēdētājs, stāsta, ka dome ir izstrādājusi projektu Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centra – bibliotēkas “Sala” būvniecībai, kas dos iespēju jauniešiem mācīties un attīstīties tepat, savā novadā: “Mums būs sava “zinību sala”, kur jaunieši varēs gan saņemt papildu zināšanas, sadarbojoties ar skolām un pieaicinātiem ekspertiem, gan reģistrēt savus uzņēmumus...

Vakar, 14.oktobrī, Luksemburgā, Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministri nolēma paplašināt informācijas apmaiņu par gūtajiem ienākumiem, mazinot iespējas izvairīties no nodokļiem. Tāpat tika parakstīta vienošanās ar Šveici, ka tā likvidēs virkni īpašo nodokļu režīmu. Ministri arī pieņēma lēmumu par darāmo investīciju veicināšanai, apmainījās ar viedokļiem par enerģijas nodokļu reformu un uzklausīja informāciju par vēl darāmo banku noregulējuma mehānisma finansēšanai nepieciešamo tiesību aktu izstrādē. Luksemburgā Latvijas pastāvīgā pārstāve ES vēstniece Ilze Juhansone vada Latvijas delegāciju Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu lietu padomes sanāksmē, informē Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība ES. Cīņa ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas Ministri vienojās pieņemt direktīvu, kas paplašina informācijas apmaiņas apmērus par ienākumiem, kuri tiek iegūti ārvalstīs. Ar šiem soļiem tiek ievērojami ierobežotas iespējas slēpt ienākumus, par kuriem būtu jāveic nodokļu nomaksa. Direktīvas grozījumi paredz, ka turpmāk notiks automātiska informācijas apmaiņa arī par ārvalstīs gūtiem ienākumiem no noguldījumu uzkrājumu procentiem, dividendēm un citiem finanšu ienākumu veidiem, kā arī tiks saņemta...

Labklājības ministrija (LM) plāno sākt veidot atbalsta sistēmu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, tādējādi radot iespējas šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai Latvijā. Piedāvāto pieeju LM vispirms ieviesīs izmēģinājumprojekta veidā. Iepriekšminēto paredz otrdien, 14.oktobrī, valdībā atbalstītā Koncepcija par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā. Koncepcijā analizēti divi iespējamie risinājumu varianti, tostarp, konstatētas iespējamās problēmas, riski un pozitīvie faktori. Pirmajā variantā piedāvāts atstāt situāciju nemainīgu, 2.variantā - plānots uzsākt jaunu politikas iniciatīvu. Plānots, ka izmēģinājumprojekts notiks no 2016.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 31.decembrim. LM šī projekta ietvaros pildīs atbildīgās institūcijas funkcijas. Pēc pirmo rezultātu saņemšanas, LM plāno uzsākt darbu pie normatīvā regulējuma izstrādes. Lai to īstenotu, LM kopīgi ar Finanšu ministriju paredzējusi līdz 2015. gada 30.aprīlim sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā noteikumu projektu par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanu. Tajā būs ietvertas prasības un atlases kritēriji sociālās uzņēmējdarbības veicējiem. Mainoties sabiedrībai un tajā pastāvošajām sociālajām problēmām Eiropā,...

Ņemot vērā Krievijas Federācijas noteiktās ekonomiskās sankcijas attiecībā uz atsevišķu nozaru Eiropas Savienībā ražoto produktu grupu importa aizliegumu, kas būtiski ietekmē Latvijas komersantu eksporta apjomus, Ministru kabineta šā gada 14.oktobra sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums papildu piešķirt septiņu miljonu EUR atbalstam komersantiem jaunu eksporta tirgu apgūšanai. Savukārt komersantu atbalstam programmas "Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana" ietvaros papildu piešķirti vēl četri miljoni EUR. To paredz valdības apstiprinātie noteikumu projekti: "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.887 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas""" papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.2.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana"" ; "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.582 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings" sesto un turpmākajām kārtām"". Programma tiek papildināta ar jaunu atbalstāmo darbību - sagatavošanās pasākumi ieiešanai jaunos ārējos tirgos, kas ietver atbalsta saņemšanu tādām darbībām kā dalībai starptautiskajās izstādēs, tirdzniecības...

Jautājums: SIA (PVN maksātājs) pamatdarbības veids ir viesnīcas pakalpojumu sniegšana. Pamatojoties uz "PVN likuma" 41.p.2.p., izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs jāpiemēro samazinātā PVN likme 12%. Vai netiks pārkāptas šī likuma normas, ja izmitināšanas pakalpojumā (viesnīcas numuriņa cenā) tiks ietverta arī viesa 3x ēdināšana (brokastis, pusdienas, vakariņas), autostāvvietas noma, apģērba tīrīšana un līdz ar to visiem iepriekšminētajiem pakalpojumiem tiktu piemērota samazinātā PVN likme? Atbild Mg.soc.sc. Ņina Podvinska, sertificēta nodokļu konsultante, PricewaterhouseCoopers SIA projektu vadītāja Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu samazinātā PVN likme ir piemērojama izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma mītnēs, kas nozīmē, ka šī likme ir piemērojama viesnīcas numura maksai (diennakts uzturēšanās maksa). Tātad, ja maksa par uzturēšanos numurā paredz trīsreizēju ēdināšanu, autostāvvietu un apģērbu tīrīšanu, tad maksa nebūtu dalāma sastāvdaļās un būtu apliekama ar samazinātu PVN likmi. Vienlaikus gribētu brīdināt, ka šajā gadījumā pastāv reāls risks, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) audita laikā varētu apstrīdēt šādu PVN "optimizāciju". PVN likumā par to gan nekas...

Valsts sekretāru sanāksme (VSS) 9. oktobrī izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2015.gadā. Kā minēts šī projekta anotācijā, saskaņā ar likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 6.panta ceturto daļu Ministru kabinets katru gadu nākamajam gadam nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (turpmāk – URVN) apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fonda pašu ieņēmumos ieskaitāmās nodevas daļu. Ministru kabinetā 2012.gada 14.augustā izskatīts Tieslietu ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums „Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2013.-2015.gadam”, kā arī nolemts , ka 2013. - 2015.gadā URVN ir 0,25 lati (0,36 euro) mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, izvērtējot atlikuma uzkrājuma un izmaksājamo summu apmēru un nepieciešamības gadījumā pārskatot URVN apmēru atbilstoši esošajai situācijai. Vienlaicīgi nolemts visus iekasētos URVN ieņēmumus, kas pārsniedz likumā par valsts budžetu kārtējam gadam plānoto apjomu,...

No 6. oktobra Valsts darba inspekcijas Vecāko darba inspektoru komitejas uzsākušas tematiskās pārbaudes paslīdēšanas, paklupšanas nelaimes gadījumu novēršanai. Līdz 2014. gada 7. novembrim tiks apsekoti vismaz 100 viesnīcu, restorānu un kafejnīcu uzņēmumi. Tematiskās pārbaudes šogad norisinās arī citās Eiropas Savienības valstīs. Paslīdēšana, paklupšana un kritieni ir galvenais nelaimes gadījumu iemesls visās tautsaimniecības nozarēs no rūpniecības līdz biroja darbam, cēlonis 24% no visiem nelaimes gadījumiem darbā Eiropas Savienībā. Šādi nelaimes gadījumi var notikt ar jebkuru neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai fiziskās sagatavotības, taču diemžēl nereti darba vietās to neuztver kā nopietnu risku, kas var izraisīt nelaimes gadījumus ar smagām sekām un prasa ilgstošu ārstēšanu un rehabilitāciju. Arī Latvijā 2013. gadā visbiežāk (37%) nelaimes gadījumus darbā izraisa paklupšana, aizķeršanās, paslīdēšana. Ar minimālu laika un finanšu ieguldījumu var mazināt nelaimes gadījuma iespējamību, piemēram, mazus pakāpienus apzīmēt ar signālkrāsojumu, savlaicīgi nomainīt bojātu grīdas segumu vai uzkopt izlijušu šķidrumu. Tādējādi šajā tematiskajā pārbaudē Valsts darba inspekcija vērsīs...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome plāno pieņemt vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumus ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarēs, kas paredz izmaiņas regulējamo komersantu reģistrēšanā. Lai aicinātu komersantus izteikt viedokli un priekšlikumus par minēto noteikumu projektu, Regulators līdz 17.oktobrim izsludina publisko konsultāciju. Regulatora noteikumu projekti paredz noteikt vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumus, kas ir saistoši visiem reģistrētiem komersantiem, kas sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus un atkritumu apglabāšanas atkritumu poligonos pakalpojumu. Vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumu projekti ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarēs paredz to, ka Regulators turpmāk regulējamos ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozares komersantus, pamatojoties uz likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un saskaņā ar šiem noteikumiem reģistrēs komersantu reģistrā, nevis licencēs. Šādas prakse, kas ievērojami atvieglos komersantu reģistrēšanas procesu, jau tiek piemērota enerģētikas, elektronisko sakaru un pasta nozarē. Komentārus un priekšlikumus par grozījumu projektu Regulatoram var izteikt līdz 17.oktobrim, sūtot tos uz elektroniskā pasta adresi [email protected]. Plašāk ar Vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumu projektiem...

Tādi mūsdienās pazīstami tehnoloģiskie sasniegumi kā GPS un internets cēlušies no militārajiem pētījumiem. Taču pēdējā laikā aizsardzības nozare aizvien vairāk paļaujas arī uz civilajām tehnoloģijām un civilo tirgu. Vairums ar aizsardzību saistītu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) jau šobrīd gūst aptuveni 39%-62% no to kopējā tirdzniecības apjoma civilajā tirgū. Robežām starp civilo un militāro tirgu saplūstot, Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem attīstās jaunas "dubultā pielietojuma" biznesa iespējas, jo īpaši tas attiecas uz MVU. Tomēr šie uzņēmumi var saskarties ar informācijas iegūšanas grūtībām par šādu jaunu iniciatīvu finansēšanu. Tāpēc Eiropas Komisija ir izstrādājusi vadlīniju dokumentu, tajā paskaidrojot atbilstības noteikumus, kurus ievērojot, MVU spētu piekļūt Eiropas finansējumam dubultā pielietojuma projektiem. Itālijā, Spēcijā (La Spezia) notiekošajā konferencē "Mazie un vidējie uzņēmumi Eiropas aizsardzības tehnoloģiju un rūpniecības bāzes stiprināšanai" rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Ferdinando Nelli Feroči norādīja: "Ar aizsardzību saistīti MVU ir galvenie inovāciju un izaugsmes nodrošinātāji. Tāpat viņi ieņem nozīmīgu vietu sarežģītajos Eiropas aizsardzības piegādes tīklos....

Domājot par atbalstu uzņēmējdarbībai, Nordea biznesa skola "No idejas līdz investoram" atklāj jubilejas mācību sezonu. Jau piekto gadu jaunie un topošie uzņēmēji sešus mēnešus bez maksas apgūs vērtīgas zināšanas, saņems praktiskus padomus un smelsies pieredzi no vadošajiem nozaru ekspertiem un uzņēmējiem. Mācību programmas noslēgumā veiksmīgākās biznesa idejas tiks prezentētas potenciālajiem investoriem. Pieteikšanās līdz 13.oktobrim, aizpildot pieteikumu www.nordea.lv/biznesaskola. „Nordea biznesa skolas programma turpina augt un attīstīties, un jau sevi pierādījusi kā novērtēts un noderīgs instruments topošo un jauno uzņēmēju atbalstam. Četru gadu laikā Nordea biznesa skolā iesniegtas aptuveni 3500 biznesa idejas, vairāk nekā 200 jaunie uzņēmēji piedalījušies mācībās klātienē, trešdaļa savas idejas prezentējuši potenciālajiem investoriem un veiksmīgi uzsākuši uzņēmējdarbību,” norāda Kristīne Lomanovska, Nordea biznesa skolas idejas autore. „Nenoliedzami viena no programmas panākumu atslēgām ir spēcīgais un daudzpusīgais partneru loks, kas sniedz praktiskas zināšanas un individuālas konsultācijas par visām jaunajam uzņēmējam interesējošajām tēmām. Taču veiksmes stāsts, ar kuru gadu no gada īpaši lepojamies ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka, turpinot darbu pie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanas, 2.oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas paredz, ka no 2015.gada 1.augusta visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem būs jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundu tarifa likme nav zemāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. VID aicina uzņēmējus jau tagad pievērst uzmanību grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un sekot līdzi vidējai darba ņēmēju stundu tarifa likmei attiecīgajā profesiju grupā valstī, izmantojot jau šobrīd VID mājaslapā pieejamo informāciju par vidējo stundas tarifa likmi 2014.gada jūlijā atbilstoši profesiju klasifikatoram. Minētā informācija tiek atjaunota reizi ceturksnī, bet saistībā ar vakar pieņemtajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā VID plāno šo informāciju atjaunot biežāk. Taču no 2015.gada 1.augusta, lai nodrošinātu nodokļu maksātājiem iespēju objektīvi novērtēt savu atbilstību šim kritērijam, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā būs pieejami jauni pārskati (paraugs pielikumā), kuros tiks attēlota vidējā stundu...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore, norādot uz 3. oktobrī laikrakstā "Latvijas Avīze" ievietoto rakstu "Par melnajām kasēm un nepiedzītajiem nodokļiem" apakšsadaļā "Nepiedzītie 540 miljoni" sniegto neprecīzo un nepilnīgo informācija par VID nodokļu kontroles procesu un Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem, sniedz plašāku skaidrojumu par to, kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem dienestā tiek īstenoti nodokļu nomaksas uzraudzības un kontroles pasākumi. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: "Man ir tiešām skumji joprojām lasīt tādus aplamus un nepatiesus apgalvojumus, ka ir nodokļu maksātāji, kurus VID nepārtraukti uzrauga, bet citus - ļoti riskantus nodokļu maksātājus, vispār nepamana. Es pati esmu visdažādākajām auditorijām skaidrojusi nodokļu nomaksas uzraudzības un kontroles procesu dienestā un vienmēr esmu uzsvērusi, ka tās galvenie stūrakmeņi ir datorizētas riska analīzes sistēmas, rūpīgi izstrādāti un regulāri aktualizēti vienoti riska kritēriji, kas izslēdz subjektīvo faktoru ietekmi. Un tas nav tikai mans personīgais vērtējums - arī Valsts kontrole, kas regulāri pārbauda, kā VID notiek kontrolējamo nodokļu maksātāju atlase, savās...

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Pašvaldību kopīgās iestādes "Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde" (turpmāk – RSEZ) pārvaldniece Sandra Ežmale 3.oktobrī ir parakstījušas vienošanos par sadarbību, lai kopīgi veicinātu RSEZ komercsabiedrību izpratnes paaugstināšanu par godīgu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu, kā arī informācijas apmaiņu. Divpusējās vienošanās mērķis ir veicināt Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošo komersantu izpratni par godīgu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu, kā arī nodrošināt savstarpējo profesionālo konsultācijas sniegšanu. RSEZ pārvaldniece Sandra Ežmale: "RSEZ pārvaldes pieredze liecina, ka RSEZ komersanti ir ieinteresēti godīgas uzņēmējdarbības veikšanā un nozīmīgākā problēma reizēm ir neviennozīmīga izpratne vai pieredzes trūkums par normatīvo aktu prasību piemērošanu nodokļu jautājumos. RSEZ pārvalde atzinīgi vērtē sadarbību ar VID speciālistiem un uzskata, ka sadarbības līgums starp abām institūcijām pavērs plašākas iespējas operatīvai informācijas apritei uzņēmumiem aktuālos jautājumos." VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone: "Esmu gandarīta ka tagad arī rakstiski ir apstiprināta sadarbība ar iestādi, kas savu lomu un nozīmi Latvijas ekonomikā ir...

Uzņēmējiem, kuri pretendē uz valsts iepirkumiem, būs jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem. Savukārt iepirkuma pasūtītājam no nākamā gada 1.augusta būs pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums būs mazāks par 80 procentiem, salīdzot ar vidējo atalgojumu valstī attiecīgajā profesiju grupā. To paredz ceturtdien, 2.oktobrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. „Tas veicinās regulāru nodokļu nomaksu, izskaužot gadījumus, kad nodokļu parādi tiek nomaksāti tikai pēc uzvaras valsts vai pašvaldību iepirkumos. Šādā veidā nodrošināsim, ka labvēlīgākā situācijā ir tie uzņēmēji, kas nomaksā visus nodokļus. Pilnīgi absurda ir situācija, ja valsts nodokļos iekasēto naudu izlietojam pasūtījumos, par kuru darbu veikšanu uzņēmēji vai to apakšuzņēmēji saviem darbiniekiem nemaksā nodokļus,” likuma grozījumu būtību iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš. Līdz šim likums noteica, ka valsts iestādes nodokļu nomaksu pārbauda tikai uzņēmējam, kurš uzvarējis iepirkuma konkursā. Līdzšinējais likums uzņēmējam nodokļu parādu ļāva...