BIZNESS

Trešdien, 6.augustā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš tikās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu nodokļu politikas izmaiņu priekšlikumus, kas stimulētu uzņēmējdarbības attīstību reģionos un veicinātu līdzsvarotu Latvijas reģionālo attīstību. Latvijā vēsturiski ir izveidojusies pārāk liela disproporcija teritoriju attīstībā, kas uzskatāmi atspoguļojas dažādos rādītājos. Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte un neefektīvi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai reģionos, īpaši austrumu pierobežā un lauku novados. Pēdējos desmit gados iedzīvotāju skaits ir pieaudzis tikai teritorijās ap galvaspilsētu, bet pārējā valsts teritorijā tas ir samazinājies. Atsevišķās attālākās pašvaldībās samazinājums sasniedz pat 25-30%. Īpaši negatīvi ekonomiskās attīstības rādītāji novērojami Latgales reģionā un it īpaši austrumu pierobežā - no 2007.gada sākuma līdz 2012.gada sākumam iedzīvotāju skaits austrumu pierobežas novados sarucis trīs reizes straujāk, nekā novados vidēji un 2,5 reizes straujāk nekā Latvijā kopumā. Ministrs R.Naudiņš tikšanās laikā uzsvēra: "Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, iespējas atrast darbu, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgu dzīves kvalitāti...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina uzņēmējus informēt par atbalsta pasākumiem, kas būtu nepieciešami eksporta tirgu diferencēšanai, kas jo aktuālāka kļuvusi pēc Ukrainas krīzes un Eiropas Savienības ieviestajām sankcijām pret Krieviju. Lai izteiktu savu viedokli, LTRK aicina uzņēmējus aizpildīt aptaujas anketu, kurā ir tikai divi jautājumi - par uzņēmēju interesējošo pasākumu/pakalpojumu veidu (varianti - Tirdzniecības misija, Tirgus izpētes brauciens, Valsts vakari, Semināri par konkrētu tirgu, Eksporta menedžments) un uzņēmēju interesējošajām sadarbības valstīm. Uzņēmēju viedoklis esot svarīgs, lai īstenotu atbilstošas ārlietu aktivitātes tuvākā gada laikā, uzsver LTRK.

Eiropas Savienībā stājusies spēkā jaunā direktīva par patērētāju tiesībām attiecībā uz iepirkšanos internetā, kas nosaka vienlīdzīgus noteikumus visu dalībvalstu komersantiem, atgādina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Jaunā direktīva paredz: noteikt vienotu 14 dienu periodu, kurā pircēji var atgriezt pirkumu vai pārtraukt līgumu, nepaskaidrojot pārdomāšanas iemeslus;vienotu tirdzniecības internetā noteikumu ieviešana paver iespējas interneta veikaliem apkalpot klientus visās dalībvalstīs. Vairāk informācijas par uzņēmēju tiesībām un pienākumiem, ko paredz jaunā ES patērētāju tiesību direktīva: http://europa.eu/youreurope/business/.

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, Lauku atbalsta dienests (LAD) atgādina, ka arī gaidāmajā mācību gadā skolās Latvijā tiks īstenota programma „Skolas auglis”. No 2014.gada 3.novembra līdz 2015.gada 27.februārim visi skolēni Latvijā saņems bezmaksas augļus un dārzeņus, kā arī tiks veikti izglītojoši pasākumi, lai uzlabotu skolēnu zināšanas par augļu un dārzeņu veselīgo ietekmi uz veselību. Programmas skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem („Skolas auglis”) mērķis ir bez maksas nodrošināt svaigus augļus un dārzeņus, palielināt šo produktu patēriņu skolēnu uzturā, mainīt skolēnu ēšanas paradumus un paplašināt skolēnu zināšanas par veselīgu uzturu un svaigu augļu un dārzeņu nozīmi tajā. Programmas „Skolas auglis” ietvaros trīs reizes mācību nedēļā ikviens bērns var ēst dažādus augļus (ābolus, bumbierus, lielogu dzērvenes) vai dārzeņus (kāpostus, kolrābjus, burkānus, kāļus) vai to asorti porcijas. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka līderi izdalīto produktu skaita ziņā ir āboli un burkāni. LAD aicina līdz 2014.gada 20.septembrim uz valsts un Eiropas Savienības atbalstu programmas īstenošanā pieteikties produktu...

Ekonomikas ministrija aicina uzņēmumus, īpaši mazos un vidējos komersantus, piedalīties Eiropas Komisijas rīkotajā tiešsaistes aptaujā, lai apzinātu šķēršļus un ierobežojumus pakalpojumu tirgus darbībā. Aptaujā aicināti piedalīties uzņēmumi, kuri veic saimniecisko darbību vai sniedz pakalpojumus citās ES dalībvalstīs, ir iegādājušies pārrobežu pakalpojumus vai ir mēģinājuši to darīt (ieskaitot darbības internetā), bet dažādu iemeslu dēļ ir saskārušies ar šķēršļiem. Eiropas Komisijas oficiālajā mājas lapā (http://ec.europa.eu/eusurvey/runner/internal-market-services-businesses?surveylanguage=LV) latviešu valodā pieejamo anketu aicina aizpildīt līdz šā gada 15.novembrim. Iegūtos datus Eiropas Komisija ņems vērā, veidojot pamatu diskusijām vietējo ieinteresēto personu darbsemināros, kas notiks 2014. gada rudenī. ES Vienotā tirgus forums un organizētie darbsemināri ir iespēja aktualizēt Latvijas uzņēmēju pozīciju ES Vienotajā tirgū, uzzināt iespējamo šķēršļu risinājumus, iepazīties ar atbalsta dienestiem ES, būt informētam par ES tiesībām, apmainīties ar pieredzi, dzirdēt veiksmes stāstus foruma paneļu sesijās un izmantot plašu kontaktu klāstu turpmākajai biznesa attīstībai.

Lai mazinātu pieejamās numerācijas sadrumstalotību un lai būtu iespējams operatīvāk apstrādāt elektronisko sakaru komersantu pieprasījumus par numerācijas lietošanas tiesību anulēšanu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) ir izstrādājusi projektu grozījumiem noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām. Lai izzinātu komersantu viedokli par sagatavotajiem grozījumiem, Regulators izsludina konsultāciju, aicinot tirgus dalībniekus izteikt savus komentārus un priekšlikumus. Visiem elektronisko sakaru komersantiem, kuriem ir piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības, Regulators ir noteicis specifiskus lietošanas tiesību nosacījumus - prasības attiecībā uz numerācijas efektīvu izmantošanu. Prasības attiecībā uz numerācijas efektīvu izmantošanu paredz noteiktā termiņā uzsākt izmantot numerācijas lietošanas tiesības uz piešķirto neizmantoto numerācijas resursu. Ņemot vērā Regulatora noteikto prasību noteiktā termiņā uzsākt izmantot numerācijas lietošanas tiesības, vairāki elektronisko sakaru komersanti ir iesnieguši Regulatorā pieprasījumus anulēt tās numerācijas lietošanas tiesības, kuru izmantošanu uzsākt nevar. Izskatot šos pieprasījumus, konstatēts, ka elektronisko sakaru komersanti atsakās no liela numerācijas lietošanas tiesību apjoma, kas ir ļoti sadrumstalots, jo saskaņā ar Regulatora 2011.gada 16.jūnija lēmuma Nr.1/5 "Noteikumi...

Valsts darba inspekcija norāda, ka kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi, nosaka 2009.gada 10.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem, nodarbinātos, kuri veic darbu birojā (katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā), uz periodiskajām veselības pārbaudēm nosūta reizi trijos gados. Ministru kabineta noteikumu Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 1.pielikuma (veselībai kaitīgie darba vides faktori) 4.11.apakšpunktā (darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)) noteikts - darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi trīs gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar 2001.gada 20.jūnija Darba aizsardzības likuma 15.panta otro daļu – izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto obligātām veselības pārbaudēm, sedz...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas kontroles pasākumu veikšanas laikā arvien biežāk konstatē iejaukšanos kases aparātu darbībā ar mērķi slēpt realizācijas ienākumus, lai samazinātu gūto ieņēmumu summu un izvairītos no nodokļu nomaksas. VID vērš uzmanību, ka arī turpmāk nodokļu kontroles pasākumos pievērsīs papildu uzmanību šādu kases aparātu lietošanai, pārbaudot, vai nav notikusi nesankcionēta iejaukšanās programmatūrā vai konstrukcijā, reģistrēto ieņēmumu samazināšana vai darījumu nereģistrēšana kases aparātā. Līdzšinējie kontroles pasākumi liecina, ka vairumā gadījumu ieņēmumu slēpšana tika veikta, darījumu reģistrēšanai izmantojot kases aparātu, kura konstruktīvās īpašības un programmatūra nenodrošina aizsardzību pret iejaukšanos kases aparāta programmatūrā vai konstrukcijā. Kases aparāts OPTIMA CR 500 un to modeļi ir minams kā biežāk lietojamais kases aparātu veids, kurš ir ticis izmantots darījumu reģistrēšanai VID amatpersonu konstatēto ieņēmumu uzskaites pārkāpumu gadījumos. VID atgādina, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr.95 „Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”, kas ir spēkā ar 2014.gada...

Jau ilgāku laiku Latvijā gaisa temperatūra sasniedz karstuma rekordus, taču Valsts darba inspekcijas sagatavotie prakses standarti norāda, ka darba telpās jānodrošina normatīvajos aktos noteiktais mikroklimats. Ar terminu “mikroklimats” saprot fizikālo faktoru kopumu, kas veido organisma siltuma apmaiņu ar apkārtējo vidi un nosaka organisma siltumstāvokli. Galvenie mikroklimata rādītāji ir: gaisa temperatūra ( °C): gaisa relatīvais mitrums (%); gaisa plūsmas ātrums (m/s). Mikroklimatu, bet it īpaši gaisa temperatūru, telpās ietekmē klimats, gadalaiks, dienas laiks, telpā izvietotās iekārtas (piemēram, serveri, datoru skaits, kopētāji u. c. iekārtas, kas izdala siltumu), gaisa apmaiņa, darba telpu platība, nodarbināto skaits u. c. faktori. Darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats jeb optimāls mikroklimats ir tāds mikroklimats, kas 8 stundu darba dienas / maiņas laikā pie minimālas termoregulācijas sistēmas slodzes nodrošina vispārēju un lokālu siltuma komforta sajūtu, neizraisa nodarbināto veselības traucējumus un nodrošina augstas darbaspējas. Bez mikroklimata rādītājiem nodarbinātā komforta līmeni nosaka vairāki faktori: nodarbinātais un tā īpašības (piemēram,...

Ar mērķi novērst finansējuma pārrāvumu komersantu atbalstam līdz jaunā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas perioda aktivitāšu uzsākšanai, Ministru kabinets (MK) 22.jūlijā lēma pagarināt atbalsta piešķiršanu komersantiem tehnoloģiju pārneses un riska kapitāla jomā līdz 2015.gada 31.augustam, kā arī garantijām komersantu un lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai līdz 2015.gada 31.decembrim. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumos Nr.997 "Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai" un grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.novembra noteikumos Nr.983 "Noteikumi par atbalsta piešķiršanu tehnoloģiju pārneses un riska kapitāla jomā". MK lēmums paredz pagarināt investīciju veikšanas termiņu sagatavošanas, sākuma , izaugsmes un riska kapitāla fondos līdz 2020.gada 31.decembrim, bet ES struktūrfondu finansējuma izmantošanas termiņu - līdz 2015.gada 31.augustam. Tāpat tiks palielināts Ieguldījuma fonda pieejamā finansējuma apmērs par 3,7 milj.eiro sagatavošanas kapitāla fondam, lai nodrošinātu, ka sēklas investīcijas un apgrozāmie līdzekļi biznesa koncepcijas sākotnējai izstrādei būtu pieejami līdz noteiktajam pagarinājuma termiņam. Pieņemts lēmums arī par atvieglotu kritēriju...

Latvijā 22.jūlijā darbu uzsācis Zaļo tehnoloģiju inkubators (ZTI), kura mērķis ir atbalstīt un veicināt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar inovācijām zaļās ražošanas jomā. Uzņēmēji ir aicināti līdz 25. jūlijam ZTI iesniegt ideju pieteikumus pirmajai ideju uzņemšanas kārtai. ZTI ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Universitātes (LU) un Norvēģijas industriālās attīstības korporācijas SIVA kopprojekts, kas vērsts uz starpinstitucionālo sadarbību un zināšanu plūsmas veicināšanu starp universitātēm, pētniecības iestādēm un zaļās ražošanas uzņēmumiem. Finansējumu projektiem konkursa kārtībā piešķir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). 90% finansējuma veido Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums un 10% - valsts budžeta līdzekļi. "Šī ir lieliska iespēja ikvienam esošajam vai topošajam Latvijas uzņēmējam, kurš savu biznesu saista ar zaļajām tehnoloģijām, iegūt atbalstu intelektuālo un finanšu resursu piesaistē, kas nepieciešami inovatīvu biznesa ideju attīstīšanai," saka ZTI izpilddirektors Oskars Priede. Atbalsts uzņēmējiem notiks divos posmos: pirmsinkubācijā un inkubācijā. Pirmsinkubācijas laikā ZTI palīdzēs uzņēmējiem pilnveidot un notestēt biznesa idejas, kā arī sagatavot biznesa plānu un...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir vērsusies Tieslietu ministrijā ar aicinājumu pārskatīt Kriminālprocesa likuma grozījumus, kas regulē piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskām personām, nosakot, ka juridiskas personas mantai pat pirms izmeklēšanas rezultātu saņemšanas un tiesas procesa virzītājs var uzlikt arestu līdz pat simttūkstoš minimālo mēnešalgu jeb patlaban 32 miljonu eiro apmērā. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: “Kaut arī principiāli atbalstām to, ka noziedzīgu nodarījumu prevencijas mehānismam ir jāpastāv, konkrētajā redakcijā izdarītie likuma grozījumi ir nesamērīgi un veikti, nekonsultējoties ar tautsaimniecības ekspertiem, kuri savlaicīgi būtu norādījuši uz iespējamajiem riskiem. Būtiskākie no tiem ir investīciju klimata pasliktināšanās un reāls apdraudējums vietējiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī cietušo personu interešu aizstāvēšanas iespēju ierobežošana.” LDDK tautsaimniecības eksperti uzsver – tiecoties izveidot tīšu, kā arī aiz neuzmanības notikušu noziedzīgu nodarījumu prevencijas instrumentu, likumdevējs faktiski ir radījis mehānismu, kura ietvaros bez vainas pierādīšanas iespējams paralizēt uzņēmuma darbību. Likuma grozījumu pašreizējā redakcija neparedz kritērijus, pēc kādiem nosakāms, cik lielā apmērā...

Latvija vēlas padziļināti iepazīties ar Vācijas pieredzi, veidojot augsti konkurētspējīgu, multimodālu transporta un loģistikas infrastruktūru, kā arī valsts un privātā sektora ciešas mijiedarbības ietvaros nodrošinot pastāvīgu inovācijas un kompetenču attīstības procesu. Par to, otrdien, 22.jūlijā, Satiksmes ministrijā tiekoties ar Vācijas Federālo satiksmes un digitālās infrastruktūras ministru Aleksandru Dobrintu (Alexander Dobrindt), paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Tāpat Latvija aicina Vāciju paplašināt abu valstu tiešos transporta savienojumus, kā arī sadarboties Ķīnas-Eiropas sauszemes pārvadājumu koridora izveidē, veidot šī koridora atzaru uz Latviju kā platformu Skandināvijas tirgus apgādei. A.Matīss: "Jau kopš Hanzas savienības ziedu laikiem Latviju un Vāciju ir vienojušas stipras transporta saites. Vācija ir Latvijas nozīmīgākais partneris RO-RO un konteineru jūras pārvadājumu jomā, un šo segmentu attīstība ir viena no Latvijas satiksmes nozares prioritātēm. Tāpat aktīvi sekojam Vācijas vadošo uzņēmumu panākumiem, attīstot Ķīnas-Eiropas sauszemes koridoru jeb Jauno Zīda ceļu. Mēs aicinām Vācijas partnerus izvērtēt iespēju veidot šo koridora atzaru uz Latviju kā loģistikas platformu Ziemeļvalstu...

Ņemot vērā, ka šobrīd ir aktīva ogu un sēņu lasīšanas sezona, un daudzi iedzīvotāji papildina savu ģimenes budžetu ar ienākumiem no ogu un sēņu pārdošanas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie ogotāji, sēņotāji un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vācēji, kuru ienākumi no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas gada laikā nepārsniedz 2845,74 euro, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji. Taču viņiem ir jāveic uzskaite par gūto ienākumu (t.i. no viņa gūtajiem ieņēmumiem ir jāatskaita izdevumi, kas radušies sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas gaitā). Tas ir jādara tādēļ, ka gadījumos, kad ienākumi no minētās darbības pārsniedz 2845,74 eiro gadā, tiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Proti, ja ienākumi no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas pārsniedz 2845,74 euro gadā, tie ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tādējādi ogotājs un...

Šī gada sešos mēnešos ražotāju cenas gan vietējā tirgū realizētai produkcijai, gan eksportētai produkcijai pieauga par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan vietējā tirgū realizētajai, gan eksportētajai rūpniecības produkcijai cenas palielinājās par 0,6%; tajā skaitā eksportam uz eiro zonas valstīm samazinājās par 0,1%, bet eksportam uz ārpus eiro zonas valstīm palielinājās par 1,0%. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kāpums elektroenerģijā, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā. Jūnijā, salīdzinot ar 2013. gada jūniju, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,4%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas palielinājās par 0,3%, bet eksportētajai produkcijai pieauga par 0,6%. Lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu kāpumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 0,8 procentpunktiem), bet lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 0,6 procentpunktiem). Vietējā tirgū realizētās produkcijas ražotāju cenas lielā mērā nosaka pakāpenisks pieprasījuma pieaugums, tomēr tas joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī un kopumā...