BIZNESS

"Atļaujot uzņēmējiem turpmāk dividendes izmaksāt ik ceturksni, nevis reizi gadā kā tas tika noteikts līdz šim, tiks samazināta vēlme un izskausta nepieciešamība izsniegt finanšu aizdevumus uzņēmuma īpašniekiem un citas līdzīgas darbības," uzņēmēju viedokli pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune. Kā zināms, Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi LTRK rosinātos grozījumus Komerclikumā, kas nosaka kārtību, kādā izmaksājamas starpposma jeb t.s. ārkārtas dividendes - uzņēmumi turpmāk varēs dividendes izmaksāt reizi ceturksnī, nevis reizi gadā, kā līdz šim, nepārsniedzot 85% atzīmi no peļņas; tāpat uzņēmuma valdei būs jāapliecina, ka šī izmaksa nerada risku uzņēmuma saistību izpildei. Starpposma dividendes uzņēmums aprēķina no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. Jaunā dividenžu izmaksas kārtība stāsies spēkā š.g. 1.jūlijā.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen juristi informē par 2014. gada 7. janvārī Ministru kabinetā apstiprināto Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu (likumprojekts). Vispārīgais likumprojekta princips nosaka, ka par aizliegtām tiek uzskatītas darbības, ar kurām mazumtirgotāju risks tiek uzlikts piegādātājiem, nosakot tiem papildu pienākumus vai ierobežotas to iespējas brīvi darboties tirgū. Pēc izskatīšanas un apstiprināšanas Saeimā, likumprojekts aizstās līdzšinējo Konkurences likuma 13. panta otrajā daļā ietverto dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā (DSM) regulējumu. Juristi sagatavojuši nelielu ieskatu likumprojektā, cerot, ka tas ļaus laikus gatavoties gaidāmajam regulējumam, kā arī izvērtēt un precizēt līdz šim izmantoto iepirkumu un piegādes līgumu noteikumus. Ar likumprojektu ir plānots attiecībā uz pārtikas mazumtirgotājiem un tirgotāju iepirkumu korporācijām, kā arī uz mazumtirgotājiem ar būtisku ietekmi nepārtikas preču tirdzniecībā piemērot prasības, kas jau pašreiz ir noteiktas DSM regulējumā. Būtiski, ka salīdzinot ar pašreizējo DSM regulējumu, likumprojektā ir ietverti arī papildu ierobežojumi pārtikas mazumtirgotājiem sadarbības noteikumos ar piegādātāju, proti, pārtikas mazumtirgotājam attiecībās ar piegādātāju aizliegts pieprasīt:...

Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas eksperti 2011. gadā vienojās noteikt zemāku policiklisko aromātisko ogļūdeņražu pieļaujamo līmeni kūpinājumos. Tās ir vēzi izraisošas vielas, kas rodas dažādos rūpnieciskos procesos - ne tikai kūpinot, bet arī, piemēram, žāvējot. Jaunās normas tika pieņemtas 2011.gadā, nosakot trīs gadu pārejas laiku. Šis lēmums nenozīmē tradicionālo kūpināšanas metožu aizliegumu, skaidro Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Lai panāktu pēc iespējas zemu kaitīgo ogļūdeņražu līmeni, svarīgi izmantot labu kūpināšanas praksi - jālieto malka ar zemu lignīna un sveķu saturu (piemēram, nevajag lietot skujkoku malku). Veselībai kaitīgo ogļūdeņražu saturu var samazināt, palielinot attālumu starp kūpināmo produktu un dūmu avotu, kā arī kūpināšanas laikā novēršot tauku pilēšanu no produkta dūmu avotā. Iespējami arī tehniski risinājumi, piemēram, filtrs, kas atfiltrē daļiņas, kas produktam piesaista kaitīgos ogļūdeņražus no dūmiem. Ja būs nepieciešams, Eiropas Komisija esot gatava meklēt risinājumus, lai novērstu iespējamu kaitējumu uzņēmējdarbībai, taču šajā gadījumā nepieciešami pārliecinoši pierādījumi, ka ogļūdeņražus to ražotajos produktos nav...

Pasaulē pieaugusi uzņēmumu vadītāju pārliecība par 2014.gadu, taču vismazāk optimisma Centrālās un Austrumeiropas reģionā, tostarp arī Latvijā, ziņo nodokļu konsultantu kompānija PwC. PwC organizētajā 17. gadskārtējā pasaules uzņēmumu vadītāju aptaujā (17th Global CEO Survey) piedalījās 1344 respondenti no 68 pasaules valstīm laikā no 2013. gada oktobra līdz decembrim. Šogad pirmo reizi vēsturē aptaujā piedalījās arī Latvijas uzņēmumu vadītāji no telekomunikāciju, mediju, naftas pārstrādes un būvniecības nozares, ir noskaidrojies, ka divreiz vairāk uzņēmumu vadītāji kā pērn ir pārliecināti, ka tuvāko 12 mēnešu laikā globālā ekonomika uzlabosies, bet 39% ir ļoti pārliecināti par sava uzņēmuma ieņēmumu palielināšanos šogad. Aptaujas rezultāti norāda uz sekojošo: divkāršojies to uzņēmumu vadītāju skaits, kuri ir pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi šogad. Vismazāk pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi ir Centrālās un Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, uzņēmēji (26%). Galvenos draudus biznesa attīstībai uzņēmēji Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionā, tostarp arī Latvijā min darbinieku prasmju trūkumu (73%), korupciju un kukuļošanu valstī (69%)...

20.janvārī Stokholmā notika jau 7. Starptautiskās kvalitātes inovāciju gada balvas (The International Quality Award of the Year Competition) pasniegšanas ceremonija. Konkursu rīkoja Somijas Kvalitātes asociācija, līdzdarbojoties Latvijas, Čehijas, Zviedrijas, Ungārijas un Igaunijas kvalitātes organizācijām. Uzvarētāji saņēma Somijas prezidenta Sauli Nīnistes (Sauli Niinistö) parakstītus diplomus, kurus pasniedza Zviedrijas parlamenta spīkeris Pērs Vesterbergs (Per Westerberg). P.Vesterbergs uzsvēra inovāciju nozīmi konkurētspējas celšanā un valsts atbalsta nozīmīgumu inovāciju veicināšanā. Balvu pasniegšanas ceremonijā piedalījās Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis. Vēstnieks G.Jegermanis iepazinās ar Latvijas uzņēmumu prezentācijām un vienojās par turpmāko sadarbību. Šī bija otrā reize, kad konkursā piedalās Latvijas pārstāvji. Par 2013. gada Kvalitātes inovāciju gada balvas uzvarētājiem no Latvijas mikrouzņēmumu kategorijā tika pasludināti SIA "Z2B", kas Latvijā plašāk zināms ar zīmolu "Lude - design with good karma" www.lude.lv, kas sociālās atbildības vārdā uzņēmumā nodarbina pensionārus, kā arī SIA "Trakais Rotors" ar atjaunināto atrakcijas Crazy Roller modeli, kurā uzlaboti vides ietekmes un drošības rādītāji. Valsts sektora un...

Zemkopības ministrija informē, ka arī pēc 2014. gada 1.septembra gaļas un zivju kūpināšanā nebūs aizliegts izmantot koksni. Tikai ir jāņem vērā, ka 2014. gada 1.septembrī stājas spēkā jauna benzo(a)pirēna norma (Eiropas Komisijas (EK) Regulas 835/2011) kūpinātā gaļā un kūpinātas gaļas produktos, kūpinātās zivīs un kūpinātu zivju produktos (tas neattiecas uz šprotēm - šprotēm norma paliek iepriekšējā). EK, izvērtējot jebkādu normu piemērošanu, ņem vērā, ka pārtiku piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas līmeņiem jābūt nekaitīgiem un tik zemiem, cik iespējams, pamatojoties uz labu ražošanas praksi. Atļautā benzo(a)pirēna norma tiks samazināta no 5 mg/kg uz 2 mg/kg, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa no 30 mg/kg uz 12 mg/kg. Šādas normas tika pieņemtas jau 2011. gadā un to ieviešanai tika noteikts trīs gadu pārejas periods, kas beidzas 2014. gada 1.septembrī. Pārtikas produktus, kuri tiks saražoti un laisti tirgū līdz 2014. gada 1.septembrim saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām normām, varēs turpināt iztirgot pēc šā datuma...

Reģistrējot uzņēmumu, reģistrācijas apliecības saņemšana turpmāk nebūs vairs obligāta. To paredz ceturtdien, 16.janvārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie likumu grozījumi. Reģistrācijas apliecības vai to dublikātus Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniegs tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma par maksu. Pašlaik pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tiek izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība. Likumprojektu autori norādījuši, ka reģistrācijas apliecības apliecina tikai reģistrācijas faktu, bet ne to, ka uzņēmums joprojām pastāv un darbojas. Atteikšanās no reģistrācijas apliecībām mazinās administratīvo slogu uzņēmējiem un komercreģistra iestādes administratīvās izmaksas. Regulējumā ieviesta arī ārkārtas dividenžu izmaksu iespēja, kas noteic, ka uzņēmumi turpmāk varēs dividendes izmaksāt reizi ceturksnī, nevis kā līdz šim - reizi gadā. Komerclikumā noteikts, kā un kādos gadījumos ārkārtas dividendes varēs izmaksāt, tostarp, ka uzņēmums tajās varēs izmaksāt ne vairāk kā 85 procentus no peļņas un valdei būs jāapliecina, ka šī izmaksa nerada risku uzņēmuma saistību izpildei. Šāda kārtība stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā. Tāpat regulējumā iekļauta norma, kas noteic - ja personai, kas...

No š.g. 21.janvāra līdz 20.martam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāks atklātu projektu konkursu "Atbalsts "zaļo" tehnoloģiju ieviešanai ražošanā". Tā ietvaros Latvijas uzņēmējiem videi draudzīgo tehnoloģiju ieviešanai ražošanā būs pieejams atbalsts 7,7 miljonu eiro apmērā. Lai informētu interesentus par aktivitātes pamatnosacījumiem, projektu sagatavošanu un iesniegšanas kārtību, kā arī par vērtēšanas kritērijiem, š.g. 20.janvārī LIAA notiks bezmaksas seminārs "Atbalsts "zaļo" tehnoloģiju ieviešanai ražošanā". Semināra laikā būs iespēja saņemt individuālas konsultācijas. Aktivitātes "Atbalsts "zaļo" tehnoloģiju ieviešanai ražošanā" ietvaros atbalsts tiks piešķirts jaunu iekārtu iegādei, publicitātes pasākumiem, pētniecības pasākumiem un zināšanu pārneses darbību finansēšanai ar projekta partneri. Programmas mērķis ir atbalstīt inovatīvu vides tehnoloģiju, pakalpojumu un produktu ieviešanu produktiem, tehnoloģijām vai procesiem saistīto uzlabojumu veikšanai, kas dod ieguldījumu enerģijas efektīvai izmantošanai, izmešu samazināšanai un mazākam resursu patēriņam. Kopējais pieejamais finansējums šai aktivitātei ir EUR 7 769 107, no kuriem EUR 6 992 196 ir Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļi, bet EUR 776 911 ir valsts...

Piedāvājam video versijā uzzināt par Latvijas garantiju aģentūras (LGA) piedāvātajiem finanšu instrumentiem. LGA ir valsts kapitālsabiedrība, kas sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem biznesa ideju īstenošanai. LGA palīdz uzņēmējiem piesaistīt jaunas investīcijas, sniedzot kredīta, eksporta garantijas un mezanīna aizdevumus. LGA darbojas kopš 1998.gada un tās kapitāla daļu turētājs ir Ekonomikas ministrija. Uzziniet, kā saņemt papildus nodrošinājumu uzņēmuma kredītam? Kur meklēt investīcijas uzņēmuma paplašināšanai? Kā eksportēt droši? Noskatieties LGA sagatavoto sižetu:

Valsts darba inspekcija (VDI) sagatavojusi nformatīvu video materiālu par darba aizsardzību noliktavās. Tajā attēlota labā prakse darba drošības noteikumu ievērošanā attiecībā uz smagumu pārvietošanu un citās ikdienišķās darbībās, kas prasa fizisku piepūli. Darba devējam un jebkuram nodarbinātajam jādomā, kā atvieglot ikdienu, ja tiek strādāts ar kravu pārvietošanu.

Zemgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) un Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) janvārī Jelgavā un Jēkabpilī organizē bezmaksas semināru par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā. Seminārā IUB Metodoloģijas departamenta pārstāve stāstīs par: Aktuāliem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā; Administratīviem pārkāpumiem publisko iepirkumu, kā arī publiskās un privātās partnerības jomā. Savukārt VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta pārstāve stāstīs par: Elektronisko iepirkumu sistēmas un e-izziņu izmantošanu iepirkumos, tostarp ES fondu projektu ieviešanā. Semināra norises vieta un laiks: Jelgavā - 20.janvārī pulksten 10, Svētes ielā 33 , Zemgales Reģionālā kompetenču attīstības centra konferenču zālē; Jēkabpilī – 24.janvārī pulksten 10, Rīgas ielā 150a , Krustpils novada domes konferenču zālē. Seminārā aicināti piedalīties pašvaldību iepirkumu speciālisti, izglītības iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, esošie un topošie uzņēmēji, kā arī ikviens interesents. Dalībnieki aicināti lektoriem iesūtīt sev interesējošus jautājumus, izmantojot tālāk norādīto reģistrācijas E-pastu vai elektronisko reģistrācijas formu pie sadaļas Jaunumi/Ieteikumi ne vēlāk kā divas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2013.gada 5.decembrī Saeimā tika pieņemts likums „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, kas stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī. Likumā „Par grāmatvedību” veikti šādi grozījumi saistībā ar jauno regulējumu Komerclikumā (XIV sadaļa „Komersanta darbības apturēšana un atjaunošana”), atbilstoši kuram komersanti, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, ievērojot Komerclikumā noteikto kārtību un atbilstošos nosacījumus, var apturēt komersanta darbību patstāvīgi, pamatojoties uz savu lēmumu: papildināta likuma 11.panta pirmā daļa nosakot, ka arī gadījumā, ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta vai atjaunota komersanta darbība, veicama inventarizācija; likuma 13.panta otrā daļa izteikta jaunā redakcijā, paredzot, ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta komersanta darbība, sagatavojams saimnieciskās darbības pārskats saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas noteikumiem un, papildus tiem, šajā pārskatā sniedzama informācija par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ; papildināta likuma 13.panta trešā daļa, nosakot, ka komersanta darbības apturēšana, pamatojoties uz komersanta lēmumu, neatbrīvo šo komersantu no...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir kategoriski pret papildu atbildības noteikšanu komercsabiedrību izpildinstitūciju valdes locekļiem, t.sk. paredzot atbildību par nodokļu parādiem ar visu valdes locekļa mantu. "Ne velti Komerclikumā noteikts, ka persona komerctiesībās neatbild ar savu mantu, bet gan tikai ar to mantisko ieguldījumu, kas ieguldīts komercsabiedrības darbības nodrošināšanai. Atrunājot pretēji, maz būtu personu, kas par kļūdām uzņēmējdarbībā būtu gatavi atbildēt ar visu savu privātīpašumu," uzsver LTRK viceprezidente Lienīte Caune, skaidrojot, ka atbildība ar visu mantu būtu pieļaujama tikai un vienīgi par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu t.i. kriminālprocesa ietvaros, nevis par neveiksmīgu, kļūdainu komercdarbību un par tādiem normatīvo aktu pārkāpumiem, kuri nav kvalificējami kā noziedzīgi nodarījumi. "Jau šobrīd, ļaunprātīgi novedot uzņēmumu maksātnespējas stāvoklī, valdei likumā noteikts gan kriminālatbildības, gan administratīvās atbildības apmērs, turklāt ziņas par t.s. šaubīgajām personām pieejamas un pārbaudāmas "riska personu reģistrā," atzīmē Deloitte Latvia projektu vadītājs Kaspars Rumba. Uzņēmēji uzskata, ka atbildība ar visu personas mantu administratīvā procesa ietvaros...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) izsludina pieteikšanos LTRK eksporta apbalvojumiem - Krišjāņa Valdemāra balvai "Latvji, brauciet jūriņā!" un "Sprīdīša balvai". Savas vai kolēģu kandidatūras ikviens eksportējošs uzņēmējs var pieteikt līdz š.g. 4.februāra plkst. 17:00, iesniegumu nosūtot elektroniski uz e-pasta adresi: [email protected]. Krišjāņa Valdemāra balva Latvji, brauciet jūriņā! tiek pasniegta Latvijas uzņēmumam ar lielāko eksporta potenciālu. LTRK Eksporta padome uzņēmēju nominētos komersantus vērtē sekojošās kritēriju kopās: ne mazāk kā 51% pamatkapitāla pieder Latvijas rezidentam, kurš savus pakalpojumus/ preces eksportē uz vismaz piecām pasaules valstīm. Komersantam ir ne mazāk kā pieci eksporta produkti, tai skaitā inovatīvi, un kopējais eksporta preču/ pakalpojumu apjoms ir ne mazāks kā 500 000 latu. "Sprīdīša balva" tiek pasniegta jaunam, inovatīvam Latvijas uzņēmumam ar lielisku eksporta potenciālu. Uzvarētāju LTRK Eksporta padome izraugās komersantus, vērtējot sekojošu kritēriju kopās: mazs uzņēmums, kurš Latvijas tirgū darbojas aptuveni piecus gadus un kurš darbības laikā spējis sasniegt 50% eksporta pieaugumu vai eksporta apgrozījumu -...

Vakar, 7.janvārī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegto likumprojektu "Par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos". 2013.gada 3.oktobrī Latvija kļuva par pilntiesīguEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas dalībvalsti un tika uzaicināta pievienoties Konvencijai. Konvencijas ratifikācija ir ļoti svarīgs priekšnosacījums Latvijas iestāšanās OECD un tiek uzskatīta par efektīvāko starptautisko pretkorupcijas instrumentu. "Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, viens no galvenajiem uzdevumiem un izaicinājumiem ir novērst kukuļošanu biznesa darījumos gan valsts, gan starptautiskā līmenī", pauž tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Ko tas nozīmēs Latvijas uzņēmumiem? Pēdējo gadu laikā vērojama Latvijas tautsaimniecības izaugsme, kā rezultātā pieaug Latvijas eksporta apjomi. Aizvien vairāk uzņēmumu eksportē savu preci, tādējādi meklējot vai paplašinot produkcijas noieta tirgu. Taču jāraugās, lai uzņēmumi neizmantotu kukuļdošanu kā līdzekli tirgus iekarošanai vai pelņas gūšanai. Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā, viens no galvenajiem uzdevumiem un izaicinājumiem ir novērst starptautisko kukuļošanu biznesa darījumos....