BIZNESS

Pilnā sparā risināsHipotēku bankas konkurss „Lec biznesā!”, kurā jaunieši vecumā līdz 30 gadiem, īstenojot savu biznesa ideju, var laimēt naudas balvu un saņemt mentora atbalstu biznesa veidošanas sākuma posmā. Mentoringa procesu organizē biedrība "Līdere" sadarbībā ar JCI Latvia. Konkurss “Lec biznesā!” šogad notiek jau ceturto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju iesniegšana konkursam "Lec biznesā!" noslēgusies - jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesūtījuši 165 dažādu biznesa ideju aprakstus. Lielākais pieteikumu skaits saņemts no Rīgas un tās apkārtnes - 57% no visiem pieteikumiem. Reģionos aktīvākie ir Vidzemes un Zemgales jaunieši. Vairums jauniešu jau ir ieguvuši augstāko izglītību. Hipotēku bankā sākusies šo ideju izvērtēšana, un 28. novembrī žurijas izvirzītie 50 labāko ideju autori tiks aicināti piedalīties konkursa otrajā kārtā. Daiga Buhholce, "Lec biznesā!" projekta vadītāja: "Šogad uz konkursa balvām - mentora atbalstu un naudas balvu pretendē jaunieši no visiem Latvijas reģioniem, apliecinot, ka labs potenciāls uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumam ir visā Latvijā....

Ekonomikas ministrija vakar, 12.novembrī, detalizēti iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu "Par Latvijas ekonomisko interešu pārstāvēšanu Starpvaldību komisijās un Apvienotajās komitejās divpusējo sadarbības līgumu ietvaros 2012.gada otrajā pusē un 2013.gada pirmajā pusē". Ekonomikas ministrija 2012.gada otrajā pusē un 2013.gada pirmajā pusē ir nodrošinājusi septiņu starpvaldību komisiju sēžu norisi - ar Ukrainu, Turkmenistānu, Baltkrieviju, Moldovu, Azerbaidžānu, Kazahstānu un Armēniju. Ar visām 13 valstīm, ar kurām Latvijai ir noslēgti ekonomiskās sadarbības līgumi, līdz 2009.gadam eksporta apjomi pakāpeniski pieauga. Savukārt, 2009.gadā ar vairumu no šīm valstīm eksporta apjomi samazinājās pasaules ekonomikas lejupslīdes ietekmē. Tomēr jau kopš 2010.gada tirdzniecības dati liecina par pozitīvām attīstības tendencēm un savstarpējā tirdzniecība pieaug. Lielākie Latvijas ārējās tirdzniecības partneri no valstīm, ar kurām ir noslēgti ekonomiskās sadarbības līgumi, ir Krievija un Baltkrievija. Lai aktivizētu divpusējo ekonomisko sadarbību pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), Latvijas Republikas valdība ir noslēgusi 13 divpusējās ekonomiskās sadarbības starpvaldību līgumus ar šādām valstīm: Krievijas Federāciju, Ķīnas Tautas Republiku, Baltkrievijas...

Ministru kabineta 12.novembra sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas rosinātie Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.361 „Noteikumi par darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.1.1.apakšaktivitāti „Kompetences centri”””, kas dos iespēju aktīvākajiem kompetences centriem veikt papildu pētījumus jaunu produktu radīšanai, kā arī tiks atvieglota projektu īstenošana. Kompetences centri ir veidoti ar mērķi apvienot noteiktas nozares uz inovācijām orientētus uzņēmumus un zinātniskās institūcijas, lai sadarbotos rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu. Patlaban Latvijā savu darbību īsteno seši kompetences centri šādās nozarēs - ķīmija un farmācija, mežu nozare, vide, biotehnoloģijas, bioenerģija, elektronika, informācijas tehnoloģijas un mašīnbūve. Sešos kompetences centros ir apvienojušies nozaru vadošie uzņēmumi un zinātniskās institūcijas - kopā 70 uzņēmumi un 20 zinātniskās institūcijas. 2014.gada sākumā ir plānots veikt Kompetences centru īstenoto projektu izvērtēšanu un pārdalīt neizmantoto naudu, papildu finansējumu piešķirot tiem kompetences centriem, kuri ir gatavi veikt...

2013.gada 7.novembrī, notika kārtējā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk - LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (turpmāk - LTRK) un šoreiz arī Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas (turpmāk - LNKA) tikšanās. Tās laikā tika runāts par iespējamo deklarāciju vienkāršošanu, par sadarbības pilnveidošanu ar kaimiņvalstu nodokļu un muitas administrācijām, par iespējamo klientu apkalpošanas organizāciju VID jaunajā administratīvo ēku kompleksā Talejas ielā, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem. VID sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar izstrādāto risinājuma projektu, kā ar VID mājaslapas starpniecību nodokļu maksātājiem piedāvāt iespēju pieteikties uz padziļinātu konsultāciju konkrētā laikā un vietā. Pārrunājot tehnisko risinājumu, sanāksmes dalībnieki vienojās par vairākiem nepieciešamiem pieteikuma formas papildinājumiem un uzlabojumiem, kas tiks ieviesti tuvākajā laikā. Tāpat VID informēja, ka drīzumā tiks izstrādāts arī risinājums tam, lai ar VID mājaslapas starpniecību nodokļu maksātāji varētu pieteikties VID jaunumiem, izvēloties sev interesējošo tematu. VID iesniedza LTRK, LDDK un LNKA savu redzējumu par šobrīd dienestam iesniedzamajām deklarācijām...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) sagatavotais analītiskais apskats par elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari liecina, ka VID administrētie valsts budžeta ieņēmumi 2013.gada septiņos mēnešos no nozares nodokļu maksātājiem ir 165,93 miljoni latu, un, salīdzinot ar 2012.gada attiecīgo periodu, tie ir saglabājušies gandrīz nemainīgi (2012.gada septiņos mēnešos budžeta ienākumi bija 165,95 miljoni latu). Nozares budžeta ieņēmumus galvenokārt nodrošina divi nodokļu maksātāji,2011.gadā šie nodokļu maksātāji nodrošināja 88,6 % no kopējiem ieņēmumiem no nozares, 2012.gadā - 81,8 %, bet 2013.gadā - 76,1 %. Pēc informācijas uz 2013.gada 15.oktobri nozarē darbojas 947 nodokļu maksātāji. 2013.gada 1.pusgadā 7,5 % no nozarē nodarbinātajiem saņēma valstī noteikto minimālo darba samaksu vai mazāku par to, kas ir mazāk nekā vidēji valstī (30,0 %). To, ka nozares darbinieki ir labāk atalgoti kā citās nozarēs strādājošie, apliecina fakts, ka no 500 latu līdz 1000 latu pelnīja 47,6 % nozarē nodarbināto. Salīdzinoši vidēji valstī šāda darba samaksa ir 22,9...

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft uzsācis piedāvāt saviem klientiem rīku debitoru kavēto maksājumu administrēšanai - Debitoru portfeli un publisko Kavēto maksājumu datu bāzi, kas informē par uzņēmuma nenokārtotajām saistībām. Lursoft klienti pārstāv dažādas nozares, līdz ar to dažādi ir arī parādu apjomi. Piemēram, lielākais reģistrētais kavētais maksājums ir 14827 LVL, bet mazākais – vien 0,19 LVL. Apkopotie dati parāda, ka klienti Lursoft jauno rīku izmanto, lai reģistrētu ne tikai pēdējā gada laikā izrakstītus rēķinus, bet arī teju desmit gadus vecus. Tā, piemēram, datu bāzē reģistrētais vecākais rēķins izrakstīts 2004.gadā, savukārt jaunākais – š.g. 14.oktobrī. Lursoft statistika parāda, ka, jo savlaicīgāk kreditors iesniedz ziņas par kavēto maksājumu, jo lielāka ir iespēja šo summu no debitora atgūt. Tā, piemēram, salīdzinot 2012. un 2013. gadā izrakstīto rēķinu atguvi, redzams, ka 2013. gadā iesniegto rēķinu atguve ir uz pusi lielāka, t.i., 40,2%, kamēr no 2012.gadā izrakstītajiem rēķiniem atgūti 20,5%. Tomēr, neskatoties uz to, ka vecākus parādus ir...

Saeima vakar, 6. novembra ārkārtas sēdē, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", nosakot, kādas fiziskās personas uzskatāmas par riska personām, piemēram, personas bez noteiktas dzīvesvietas, kas ir reģistrētas kā uzņēmumu amatpersonas u.c. Likums paredz, ka tiks izveidots riska personu reģistrs, kuru uzturēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tajā tiks iekļautas fiziskas personas, kas saistītas ar nodokļu krāpnieciskajām shēmām vai nebūs samaksājušas nodokļus. VID piecu darbdienu laikā pēc attiecīgo kritēriju konstatācijas pieņems lēmumu par personas iekļaušanu riska personu sarakstā un piecu darbadienu laikā VID rakstveidā brīdinās personu par iekļaušanu riska personu sarakstā. Ar šo likumu tiek noteikta arī kārtība par personas izslēgšanu no riska personu saraksta. Grozījumi likumā noteic šādas riska personas pazīmes – tā ir fiziska persona, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: a) persona ir piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību; b) personas deklarētās dzīvesvietas adrese atbilst šā likuma 1.panta 30.punktā minētajam terminam "riska...

Domājot par Uzņēmumu reģistra klientiem un viņu drošību, no otrdienas, 5. novembra, tiek piedāvāts jauns pakalpojums "Uzņēmumu reģistrā pieteikto izmaiņu ziņotājs". Piesakoties šim e-pakalpojumam, klientam turpmāk tiks nosūtīta informatīva ziņa e-pastā tajā brīdī, kad Uzņēmumu reģistrā tiks saņemts pieteikums par izmaiņām uzņēmumā, kuru klients ir pieteicis ziņotāja pakalpojumam. Jaunais pakalpojums ļaus uzņēmējam būt informētam par to, kas notiek ar viņa uzņēmumu, tādējādi radot papildu drošības sajūtu. Piesakoties e-pakalpojumam, uzņēmuma amatpersona vai dalībnieks gadījumā, ja bez viņa ziņas tiks iesniegts pieteikums par izmaiņām, to uzzinās informatīvajā e-pastā un līdz ar to var novērst pretlikumīgās darbības vēl pirms izmaiņas tiek reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. Lai pilnībā notestētu pakalpojuma funkcionalitāti un lietojamību, sākotnēji tas darbosies testa režīmā. Tas nozīmē, ka pakalpojums būs pieejams klientiem pilnā apmērā, tikai par to šobrīd netiks iekasēta maksa. Maksu par jauno pakalpojumu paredzēts noteikt sākot ar 2014.gada 1.janvāri, plānotā cena - 3 eiro (abonements uz gadu par 1 uzņēmumu ). Vairāk...

"Aizstāvot Latvijas "mazā" biznesa intereses, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 5.novembrī Saeimas deputātiem nodeva 2 644 iedzīvotāju parakstus pret deputātes Elīnas Siliņas virzīto un Saeimas 1.lasījumā apstiprināto priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi paaugstināt no 9% līdz 15%," informē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Divu nedēļu laikā savākto parakstu lielākā daļa - 1 491 paraksts - saņemts klātienē - Uzņēmēju namā un Latvijas lielajās pilsētās - Jēkabpils, Jelgavas, Ventspils, Valmieras, Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes - dislocētajās reģionālajās nodaļās, savukārt 1 153 paraksti ienākuši elektroniski uz e-pasta adresi [email protected]. Starp lielajām pilsētām nodoto parakstu skaita ziņā visaktīvākā bijusi Jēkabpils. "Parakstu vākšanu pret mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšanu turpinām; ar savāktajām iedzīvotāju balsīm esam gatavi doties arī pie Valsts prezidenta, lai atgrieztu otrreizējai izskatīšanai Saeimā sīkbiznesam nedraudzīgos priekšlikumus," norāda J.Endziņš. Jau ziņots, ka ikviens Latvijas uzņēmējs un iedzīvotājs aicināts iegriezties Uzņēmēju namā (Kr.Valdemāra iela 35, Rīga), kā arī LTRK reģionālajās nodaļās, lai ar parakstu paustu atbalstu mikrouzņēmumu...

Otrdien, 5.novembrī, valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā", kas nosaka, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2014. gadā paliek esošajā līmenī, proti, 0.25 lati jeb 0.36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Lai nodrošinātu atlikuma uzkrājuma veidošanos garantiju fondā, URVN ieņēmumus, kas iekasēti vairāk par plānoto, tiks ieskaitīti darbinieku prasījumu garantiju fonda kontā. Tāpat pieņemtie noteikumi reglamentē uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, tās maksāšanas kārtību, darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā. URVN Latvijā ieviesta no 2003. gada, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem darba devēja maksātnespējas gadījumā.

Kopš šī gada marta Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno pasākumu „Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana”, nodrošinot cilvēkiem, kuri darbu atraduši attālāk no savas dzīves vietas, finansiālu atlīdzību transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus darba mēnešus. Oktobra dati liecina, ka reģionālās mobilitātes programmā kopumā piedalās 141 nodarbinātais, pārstāvot dažādas tautsaimniecības nozares un visdažādākas specialitātes, informē NVA. Reģionālās darba mobilitātes pasākums sniedz atbalstu ne tikai darba ņēmējiem, kas iegūst iespēju strādāt un pelnīt sev iztiku, bet arī darba devējiem, jo palīdz viņiem piesaistīt nepieciešamos speciālistus no citām administratīvajām teritorijām. Tāpat ieguvējas ir daudzas pašvaldības, kuru teritorijās nav pietiekami daudz darba vietu, jo tiek veicināta vietējo iedzīvotāju nodarbinātība - viņi, nemainot savu dzīvesvietu, var strādāt citur. Uz NVA finansiālu atlīdzību pasākuma „Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana” ietvaros var pretendēt tie komersantu nodarbinātie, kuri ne mazāk kā 2 mēnešus bija reģistrēti NVA kā bezdarbnieki un...

Piektdien, 1.novembrī, valdības darba grupa par Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumiem konceptuāli vienojās par ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējuma sadalījuma pārstrukturizāciju, lai nodrošinātu fondu apguves nepārtrauktību. Ņemot vērā Eiropas Komisijas komentārus par sākotnējo piedāvājumu pārstrukturizācijas rezultātā lielākais palielinājums tiks veikts virzienam "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" - 127 mlj.eiro apmērā. T.sk., 88,9 milj.eiro novirzīti inovatīvās uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem. Tāpat atbilstoši līdz šim neformālo sarunu ar Eiropas Komisiju (EK) laikā saņemtajām rekomendācijām par veicamajām korekcijām palielināta daļa arī sociālajam fondam - 23 mlj.eiro, t.sk., jauniešu bezdarba risināšanai, bērnu nabadzības ierobežošanas pasākumiem u.c. sociāliem jautājumiem. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Armands Eberhards norāda, ka konceptuāli panāktā vienošanās par ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējuma pārstrukturizāciju ļauj virzīties tālāk neformālajā dokumentu saskaņošanas procesā ar Eiropas Komisiju. "Atbalstītie lēmumi ļaus novērst iespējamos investīciju plūsmu pārtraukumus starp esošo un nākamo plānošanas periodu, kas potenciāli pavērtu dažādus riskus...

Jaunākajā Pasaules Bankas Doing Business 2014 pētījumā, kura atskaites periods ir 2012.gada 2.jūnijs līdz 2013.gada 1.jūnijs, 189 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 24.vietā, kas ir par pozīciju augstāk nekā iepriekšējā pētījumā, informē Ekonomikas ministrija. Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 9.vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, novērtējumā piekāpjoties tikai Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Somijai, Zviedrijai, Īrijai, Lietuvai, Vācijai un Igaunijai. Tāpat Pasaules Banka ir atzinusi Latviju kā vienu no TOP 30 līderēm, kas pēdējo divu gadu laikā ir veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanai vairāk nekā trīs jomās. "Doing Business 2014 pētījumā Latvija ir uzlabojusi savu sniegumu uzņēmējdarbības uzsākšanā, būvatļauju saņemšanas procedūrās, kredītu pieejamības un pārrobežu tirdzniecības kritērijos. Savukārt līdzīgi kā iepriekšējos gados būtiskākās nepilnības ir saistītas ar tieslietu sistēmas efektīvu darbību un būvniecības procesu. Veiktās izmaiņas esošajā būvniecības regulējumā palīdzējušas saīsināt būvatļauju saņemšanas procedūras, bet jaunais Būvniecības likums, kas stāsies spēkā nākamgad 1.februārī, padarīs vēl vienkāršāku, kvalitatīvāku un ātrāku būvniecības procesu, kas ir būtiski...

Piektdien, 25. oktobrī, Kurzemē SIA ""Ventspils nafta" termināls", SIA "Ventspils Reiss" un SIA "Krauzers" saņēma tradicionālo Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apbalvojumu "Labākais darba devējs reģionā". Izvērtējot uzņēmumu sniegumus, korporatīvo sociālo atbildību, attīstību un finanšu radītājus LDDK kops 2008. gada viesojās Latvijas reģionos, lai atzīmētu labākos darba devējus. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Šogad LDDK Latvijas reģionu labākos darba devējus apbalvo jau sesto reizi. Turpinām šo tradīciju, lai sacītu paldies uzņēmējiem, kuri ne tikai veiksmīgi attīsta savu biznesu, bet arī rūpējas par saviem darbiniekiem, darba vidi, strādājot ar ilgtermiņa perspektīvu. Pateicības vārdi vismaz reizi gadā nepieciešami, lai akcentētu to, ko šie uzņēmēji dara ne tikai sava reģiona, bet visas Latvijas ekonomikas labā. Turklāt uzņēmējiem jādod iespēja ar savu "veiksmes formulu" iepazīstināt arī citus darba devējus visā Latvijā." Uzņēmumu vērtēšana apbalvojuma "Labākais darba devējs reģionā" piešķiršanai norisinās, izvērtējot vairākus kritērijus, proti, uzņēmums ievieš labu pārvaldību un savā darbībā apliecina korporatīvo sociālo atbildību, aktīvi līdzdarbojas...

Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments 29.oktobrī, izskatot trešās personas lietā - Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF) blakus sūdzību, Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 14.jūnija lēmumu atstāja negrozītu, bet CAF blakus sūdzību noraidīja. Ar minēto lēmumu apmierināts pieteicējas - ārvalstu kompānijas Stadler Bussnang AG lūgums par pagaidu noregulējuma piemērošanu lietā un noteikts aizliegums AS „Pasažieru vilciens” līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai pildīt ar 2012.gada 2.aprīlī starp AS „Pasažieru vilciens” un Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. noslēgto līgumu par jaunu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iegādi uzņemtās saistības. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Senāts savā lēmumā pievienojies pirmās instances tiesas motivācijai, kurā secināts, ka 2012.gada 2.aprīļa līgumā ir grozīti līguma būtiski noteikumi – maksāšanas noteikumi, apjoms, termiņi, līgumsoda apmērs, ir mainīts atbildības apjoms par labu izpildītājam. Izvērtējot līguma projekta un līguma saturu, pirmās instances tiesa secinājusi, ka līguma noteikumi ir labvēlīgāki CAF, kas ir pretrunā piegādātāju brīvas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes pret tiem...