BIZNESS

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vizītē pie Ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska 14. februārī vienojusies par svarīgākiem jautājumiem, kas ir vitāli svarīgi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tika pārrunāta gan būvniecības procesa normatīvā regulējuma attīstība, sadarbojoties ar sociāliem partneriem, gan arī enerģētikas politikas pamatnostādnes un elektroenerģijas tirgus. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Pašlaik Latvijas ekonomikas rādītāji uzrāda pieaugumu un straujāku atveseļošanos no finanšu krīzes. Lai spētu noturēt uzsākto ekonomiskās attīstības kursu, mums visiem kopīgi ir jāstrādā, lai celtu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, veiktu investīciju piesaisti un uzlabotu infrastruktūru un vispārējo uzņēmējdarbības vidi." LDDK izteica atbalstu Deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību valdības izvirzītajām darbības prioritātēm 2014.gadam ekonomikas jomā. Papildus uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un uzlabošanai, svarīgie mērķi ir industriālās politikas ieviešana, vienotās inovāciju sistēmas izveide, kura veicinās izgudrojumu komercializāciju un tehnoloģiju pārnesi uzņēmējdarbībā, ka arī korporatīvās sociālās atbildības (KAS) principu ieviešana Latvijā. Darba devēji īpaši uzsver normatīvo aktu izstrādes kvalitātes uzlabošanu, un tādu lēmumu pieņemšanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis analītisko aprakstu par profesijām, kas atklāj vidējo atalgojumu atsevišķām profesijām, vienlaikus aicinot pievērst uzmanību deklarētās darba samaksas un faktiskās situācijas darba tirgū atbilstībai. Tas liecina ka lielākais darba vietu skaits ir profesiju pamatgrupā „Vecākie speciālisti” (123 660 darba vietas), bet augstākā vidējā stundas likme ir pamatgrupas „Vadītāji” darba vietās, proti, 8,71 eiro stundā. Analītiskais apraksts par profesijām sniedz plašu statistisko un analītisko informāciju par tādiem profesiju rādītājiem kā lielākais darba vietu skaits, nostrādātās stundas, vidējais darba stundu skaits mēnesī, kopējie nodarbināto ienākumi un vidējā stundu likme. Profesiju analītiskajā aprakstā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kas iekļautas Profesiju klasifikatorā, piemēram, vadītāji, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kvalificēti strādnieki un amatnieki u.c. Profesiju analītiskais apraksts ir sagatavots, apstrādājot VID rīcībā esošos datus par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informāciju par profesiju kodiem no ziņām par darba ņēmējiem par 2013.gada novembri. Profesiju...

No š.g. 17.februāra stāsies spēkā Komerclikuma grozījumi, kas noteiks, ka turpmāk, reģistrējot uzņēmumu vai citu subjektu, reģistrācijas apliecību vairs netiks izsniegtas. Kā norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere: "Šie grozījumi ir kā noslēdzošais posms procesam, lai pilnībā atteiktos no reģistrācijas apliecībām. Turpmāk Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem subjektiem nebūs nepieciešama reģistrācijas apliecības uzrādīšana vai tās kopiju iesniegšana valsts vai pašvaldību institūcijās, lai saņemtu kādu valsts pakalpojumu, vai nokārtotu saistības ar valsti." Reģistrāciju apliecība apliecina tikai to, ka tiesību subjekts kādreiz ir ticis reģistrēts, taču tā neapliecina to, ka šāds tiesību subjekts vēl joprojām pastāv un tā darbība nav izbeigta. Obligāts pienākums to saņemt vai uzrādīt valsts un pašvaldību institūcijās noteiktos gadījumos uzņēmējiem vai citiem reģistrētajiem subjektiem ir tikai kā papildus administratīvais slogs, kam nav juridiska nozīme. Tāpēc Uzņēmumu reģistra klienti tiek aicināti turpmāk reģistrācijas apliecības nepieprasīt, jo tās vairs nebūs obligātas un tiks izsniegtas par maksu pēc paša klienta pieprasījuma. Savukārt valsts...

Labklājības ministrija (LM) plāno īstenot divus jaunus Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas PROGRESS 2007.-2013.gadam līdzfinansētus projektus aktīvās novecošanās un sociālās uzņēmējdarbības jomā, kam nepieciešams papildus nacionālais finansējums. Par to otrdien, 11.februārī, LM informēja valdību, iesniedzot Informatīvo ziņojumu Par papildu valsts budžeta saistību uzņemšanos Eiropas Savienības nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas PROGRESS 2007.-2013.gadam līdzfinansēto projektu īstenošanai. LM plāno īstenot divus projektus - Latvijas visaptverošas aktīvās novecošanās stratēģijas izstrāde iedzīvotāju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai un Sociālo investīciju tirgus izveide Latvijā. Lai īstenotu minētos projektus, kopumā nepieciešams ieguldīt vairāk nekā 381 tūkst. eiro, no tiem 375,4 tūkst. eiro ir attiecināmie izdevumi, no kuriem 80% plānots Progress programmas līdzfinansējums, bet 20% - valsts līdzfinansējums. Ņemot vērā Progress programmas finanšu nosacījumus, projektu īstenošanai kopā ar nepieciešamo līdzfinansējumu ir jāparedz arī priekšfinansējums un pievienotās vērtības nodokļa maksājumi (PVN), jo PVN izmaksas uzskatāmas par neattiecināmām. Minētie projekti ir svarīgi labklājības nozares politikas veidošanas un attīstības...

Labklājības ministrija (LM) plāno izveidot tiesisko ietvaru un uzsākt veidot sistēmu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, tādējādi radot iespējas šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai Latvijā. Iepriekšminēto paredz Koncepcijas projekts par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā, kuru ceturtdien, 13.februārī, plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Koncepcijas projektā analizēti četri iespējamie risinājumu varianti, tostarp, izskatītas iespējas veikt grozījumus un papildinājumus spēkā esošajos tiesību aktos vai izstrādāt jaunu likumu. Tāpat konstatētas iespējamās problēmas, riski un pozitīvie faktori. Pirmajā variantā piedāvāts veikt Komerclikuma grozījumus, 2.variantā - Biedrību un nodibinājumu likuma grozījumus, 3.variantā - Sabiedriskā labuma organizāciju likuma grozījumus. Savukārt 4. variantā plānots izstrādāt jaunu normatīvo aktu. Arī LM izveidotās darba grupas vērtējums ļāvis secināt, ka vēlamais risinājuma variants ir jauns normatīvais akts sociālās uzņēmējdarbības regulējumam, jo Latvijā nepastāv tāds tiesiskais ietvars, kas ietvertu visas sociālam uzņēmumam raksturīgās iezīmes. Plānots, ka jaunais likumprojekts paredzētu skaidru uzņēmumu pārreģistrācijas kārtību. Tas nepieciešams, lai potenciālais...

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme pirmdien, 10.februārī, Briselē ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem diskutēja par Jauniešu garantijas mehānisma praktisko piemērošanu Latvijā. Atbildot uz jautājumiem, par sociālo partneru iesaisti pasākumu sagatavošanā, LM valsts sekretāre atzīmēja, ka ar plāna pasākumiem un darbībām iepazīstināti gan sociālie partneri - Latvijas darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvās tirdzniecības apvienības konfederācija, gan pašvaldības, tajā skaitā Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kā arī jauniešus pārstāvošas organizācijas, ieskaitot Latvijas Nacionālo jaunatnes padomi. Tāpat tā izstrādē iesaistīti sociālie darbinieki, jauniešu nevalstiskās organizācijas, jauniešu forumi un citi darba tirgus partneri. LM valsts sekretāre uzsvēra, ka ļoti būtiska jauniešu ekonomiskās aktivizācijas pieejas izstrādē ir tieši jauniešu un nevalstisko organizāciju, kā arī sociālo partneru iesaiste. Tas nepieciešams, lai izveidotu stratēģiskās partnerības katrā pašvaldībā, ar kuru palīdzību varētu sasniegt neaktīvos jauniešus, kas nemācās un nestrādā. Runājot par jauniešiem bezdarbniekiem paredzētajām izglītības programmām, I.Jaunzeme informēja, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA)...

Ceturtdien, 13.februārī, paredzēts atklāt darba drošībai un veselībai veltītu kampaņu "Strādā vesels!". Darbinieku un darba devēju vidū bieži vien valda uzskats, ka drošība un veselība darbā ir birokrātiska un traucējoša formalitāte, kurai ir maza jēga. Rezultātā 20,7% darbinieku Latvijā ir darba vides izraisīti veselības traucējumi. Lai paaugstinātu nodarbināto un darba devēju izpratni par darba aizsardzību, 2014. gadā tiks īstenota informatīvā kampaņa "Strādā vesels!". Kampaņas mērķi ir: Pārliecināt darba devējus un nodarbinātos, ka darba drošības un veselības pasākumi nav tikai birokrātija, argumentējot ar konkrētiem, izmērāmiem ekonomiskajiem un sociālajiem zaudējumiem slimošanas, ilgstošas slimošanas vai invaliditātes rezultātā. Emocionāli uzrunāt mērķa grupu pārstāvjus ar konkrētiem ilgstošas slimošanas vai invaliditātes piemēriem. Aicināt uz aktīvu rīcību - katram pašam darbavietā rūpējoties par savu vai savā pakļautībā strādājošu cilvēku drošības un veselības profilaksi. Kampaņa "Strādā vesels!" tiek īstenota Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta Latvijā Informācijas padomes apstiprinātā "Darba aizsardzības preventīvo pasākumu plāns 2014.gadam" ietvaros.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) aicina Latvijā reģistrētos uzņēmējus, kuri darbojas apstrādes rūpniecības, transporta un loģistikas, tūrisma vai informācijas un komunikāciju tehnoloģijas jomā, izmantot vienu no NVA finanšu atbalsta iespējām kvalificēta darbaspēka sagatavošanā - „Praktisko apmācību prioritārajās nozarēs”. Kopumā kopš pilotprojekta sākuma darba devēji ir pieteikuši 335 speciālistu praktisko apmācību. NVA jo īpaši aicina iesaistīties šajā aktivitātē darba devēju organizācijas, kas pilntiesīgi var pārstāvēt darba devējus šajā projektā un piedalīties potenciālo darbinieku atlasē no bezdarbnieku vidus. Šādu sadarbības modeli ar NVA izmanto daudzi uzņēmēji un līgumi par sadarbību NVA jau noslēgti, piemēram, ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju. Pieteikt nepieciešamo darbinieku praktisko apmācību var jebkurā NVA filiālē visā Latvijā: darba devējam jāaizpilda NVA mājaslapā ievietotā pieteikuma veidlapa (http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=437&txt=3242&from=5 ) un aizpildītais pieteikums jāiesniedz vai jānosūta pa pastu NVA filiālei, kuras administratīvajā teritorijā plānots veidot darba vietu. Tad NVA praktiski atlasa piemērotos kandidātus no...

Kā jau iepriekš vēstījām, vakar Saeimas sēdē tika skatīts Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekts, ko valdība bija atbalstījusi 7. janvāra sēdē (par to portālā var lasīt šeit). Deputāti likumprojektu nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vienlaikus ar minēto likumprojektu komisijai nodots arī likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā". Šī likumprojekta izstrādes mērķis ir noteikt, ka vienlaikus ar Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanos tiek izslēgta Konkurences likuma 13.panta otrā daļa (dominējošā stāvokļa izmantošana mazumtirdzniecībā), 14.panta otrās daļas 2. un 3.punkts, kā arī trešās daļas 2.punkts (sankcijas par Konkurences likuma 13.panta otrās daļas pārkāpumiem). Tādejādi tiek novērsta pārkāpumu dublēšanās mazumtirdzniecībā starp Konkurences likuma 13.panta otro daļu un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā paredzētajos pārkāpumu un sankciju sastāvos. Pārejas noteikums gan nosaka, ka lietas par dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgu izmantošanu (likuma 13.panta otrā daļa) Konkurences padome izskata atbilstoši likuma regulējumam, kurš ir spēkā līdz 2014.gada 31.decembrim. Atgādinām, ka juristi iesaka laikus gatavoties...

Baltijas valstu mazie un vidējie uzņēmumi nākotnē raugās ar optimismu, vērtējot ekonomikas un uzņēmējdarbības vides attīstību. Tas skaidrojams ar to, ka Baltijas valstu reģions kļūst arvien izturīgāks pret Eiropas ekonomikas svārstībām, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka mazā un vidējā uzņēmuma (MVU) segmentā aptaujāto 3680 lēmumu pieņēmēju vidū dominē pozitīvas apgrozījuma pieauguma prognozes 2014. gadam, it īpaši Igaunijā, kur aptuveni 25% no MVU pārstāvjiem sagaida pārdošanas pieaugumu vismaz 15% apmērā. Sava biznesa apgrozījumu plāno palielināt arī 19% Lietuvā strādājošie uzņēmēji un mazākā - 13% apmērā Latvijā. Tomēr Baltijas valstīs lielāku apgrozījumu galvenokārt veicinās iekšzemes pieprasījums, ne tik daudz eksports. Apmēram divas trešdaļas Igaunijas un Lietuvas, tāpat kā trīs ceturtdaļas Latvijas MVU atzina, ka turpinās iesākto uzņēmējdarbības koncentrēšanu tieši iekšējos tirgos. Pavisam neliels ir to mazo un vidējo uzņēmumu skaits, kuri plāno izvērst savu uzņēmējdarbību arī ārējos tirgos, paplašinot darbību...

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta daļēji apmierināja akciju sabiedrības „Grindeks” prasību pret akciju sabiedrību „Olainfarm” un atzina par spēkā neesošu preču zīmes „MIDOLAT" "МИДОЛАТ” reģistrāciju no tās reģistrācijas dienas attiecībā uz 5.klases precēm „farmaceitiskie preparāti”. Tiesa aizliedza akciju sabiedrībai „Olainfarm” izmantot vārdiskos apzīmējumus „MILDRONĀTS”, „MIDOLAT” un „МИДОЛАТ” attiecībā uz 5.klases precēm „farmaceitiskie preparāti”, tostarp minēto apzīmējumu lietošanu (uzdrukāšanu, piestiprināšanu) uz precēm vai to iepakojuma, preču piedāvāšanu, laišanu tirgū vai uzglabāšanu šādiem nolūkiem saistībā ar šiem apzīmējumiem, preču importu vai eksportu saistībā ar šiem apzīmējumiem, minēto apzīmējumu izmantošanu lietišķajos dokumentos un reklāmā. Tiesa uzlika pienākumu akciju sabiedrībai „Olainfarm” iznīcināt visas zāles un to iepakojumu, kas marķēti ar vārdiskajiem apzīmējumiem „MILDRONĀTS”, „MIDOLAT” un „МИДОЛАТ” viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Prasību daļā par zaudējumu atlīdzības, morālā kaitējuma atlīdzības un likumisko procentu piedziņu un pienākuma uzlikšanu atsaukt un pilnībā izņemt no tirdzniecības zāles, kas marķētas ar vārdiskajiem apzīmējumiem „MIDOLAT” un „МИДОЛАТ” – tiesa...

Īsi pirms mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvijā, ir noslēdzies pirmais darbības gads Igaunijas atvērtajam tirgum un šajā laikā elektroenerģijas tirgotāju ir nomainījuši aptuveni 6% igauņu. Gada sākumā AS Sadales tīkls veiktajā interneta aptaujā interesi par esošā tirgotāja maiņu 1.aprīlī gaidāmajā Latvijas mājsaimniecību tirgus atvēršanā izteikuši 55% respondentu. Tomēr, ņemot vērā prognozes par zemo konkurenci un patērētāju informētību, sagaidāms, ka tirgotāju maiņas rādītājs Latvijā nepārsniegs Igaunijā fiksēto. Tirgotāju maiņas īpatsvars Igaunijā ir ļoti tuvs citu attīstītu elektroenerģijas tirgu rādītājiem, kā, piemēram, Somijai, kur tas ir 8%. Igaunijas mājsaimniecību tirgū vispieprasītākie ir fiksētas cenas līgumi, kurus izvēlas 73% klientu. Vienlaikus aptuveni piektdaļa jeb 19% izvēlējušies spot cenas līgumus, kuros elektrības izmaksas ir piesaistītas svārstībām biržā. Savukārt 8% patērētāju izvēlas līgumus, kuros fiksēta cena ir kombinēta ar spot cenu. 2013. gada beigās 93% Igaunijas mājsaimniecību patērētās elektroenerģijas tika iegādāti atvērtajā tirgū, bet 7% kā universāls pakalpojums, kas Igaunijā līdzinās Latvijas pēdējās garantētās piegādes risinājumam biznesa...

Ja kādam uzņēmumam vajadzīgs profesionāls speciālists, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pēc darba devēja pieprasījuma sagatavo šādu speciālistu dažu mēnešu laikā, apmācot bezdarbniekus uzņēmumam nepieciešamajās profesijās jebkurā licencētā profesionālās pilnveides izglītības programmā, profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmā. Apmācības laikā bezdarbniekam tiek maksāta stipendija - 99,60 EUR mēnesī. Pēc apmācības pabeigšanas darba devējam jāpieņem bezdarbnieks darbā un attiecīgajā profesijā jānodarbina vismaz pusgadu. Iepriekšējos gados NVA veiksmīgi sadarbojās ar Ķīmijas, farmācijas, biotehnoloģijas un vides nozaru kvalifikācijas centru (SIA "NKC"), organizējot darba devēju izvēlētu 96 bezdarbnieku apmācību. Pēc mācību pabeigšanas viņi uzsāka darbu tādos atpazīstamos uzņēmumos kā AS "Grindeks", AS "Olainfarm", SIA "Biolars", SIA "Tenax grupa", SIA "Silvanols". Lai īstenotu apmācību pēc SIA "NKC" pieprasījuma, Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžā tika izstrādātas 3 aktuālas izglītības programmas: "Ķīmisko procesu tehniķis", "Analītiskās ķīmijas tehniķis", "Farmācijas produktu pārdošana". Tāpat sadarbojoties ar Latvijas Veļas Ražotāju asociāciju un tekstilnozares uzņēmumiem, NVA filiālēs Ogrē un Liepājā nozares uzņēmumu vajadzībām apmācīti 72...

"Atļaujot uzņēmējiem turpmāk dividendes izmaksāt ik ceturksni, nevis reizi gadā kā tas tika noteikts līdz šim, tiks samazināta vēlme un izskausta nepieciešamība izsniegt finanšu aizdevumus uzņēmuma īpašniekiem un citas līdzīgas darbības," uzņēmēju viedokli pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune. Kā zināms, Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi LTRK rosinātos grozījumus Komerclikumā, kas nosaka kārtību, kādā izmaksājamas starpposma jeb t.s. ārkārtas dividendes - uzņēmumi turpmāk varēs dividendes izmaksāt reizi ceturksnī, nevis reizi gadā, kā līdz šim, nepārsniedzot 85% atzīmi no peļņas; tāpat uzņēmuma valdei būs jāapliecina, ka šī izmaksa nerada risku uzņēmuma saistību izpildei. Starpposma dividendes uzņēmums aprēķina no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. Jaunā dividenžu izmaksas kārtība stāsies spēkā š.g. 1.jūlijā.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen juristi informē par 2014. gada 7. janvārī Ministru kabinetā apstiprināto Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu (likumprojekts). Vispārīgais likumprojekta princips nosaka, ka par aizliegtām tiek uzskatītas darbības, ar kurām mazumtirgotāju risks tiek uzlikts piegādātājiem, nosakot tiem papildu pienākumus vai ierobežotas to iespējas brīvi darboties tirgū. Pēc izskatīšanas un apstiprināšanas Saeimā, likumprojekts aizstās līdzšinējo Konkurences likuma 13. panta otrajā daļā ietverto dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā (DSM) regulējumu. Juristi sagatavojuši nelielu ieskatu likumprojektā, cerot, ka tas ļaus laikus gatavoties gaidāmajam regulējumam, kā arī izvērtēt un precizēt līdz šim izmantoto iepirkumu un piegādes līgumu noteikumus. Ar likumprojektu ir plānots attiecībā uz pārtikas mazumtirgotājiem un tirgotāju iepirkumu korporācijām, kā arī uz mazumtirgotājiem ar būtisku ietekmi nepārtikas preču tirdzniecībā piemērot prasības, kas jau pašreiz ir noteiktas DSM regulējumā. Būtiski, ka salīdzinot ar pašreizējo DSM regulējumu, likumprojektā ir ietverti arī papildu ierobežojumi pārtikas mazumtirgotājiem sadarbības noteikumos ar piegādātāju, proti, pārtikas mazumtirgotājam attiecībās ar piegādātāju aizliegts pieprasīt:...