BIZNESS

Valsts ieņēmumu dienests(VID) atgādina, ka daļai fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju līdz šī gada 15.aprīlim jāiesniedz VID ziņojums par pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 1.ceturksnī, mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija par 1.ceturksni, bet līdz 20.aprīlim - PVN taksācijas perioda deklarācija par 2014.gada martu vai 2014.gada 1.ceturksni. Šīs un citas nodokļu un informatīvās deklarācijas ir obligāti jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS). VID aicina fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, laikus noslēgt līgumu ar VID par EDS izmantošanu, kā arī apmeklēt VID bezmaksas seminārus visā Latvijā par VID EDS lietošanu. Aktuālā informācija par semināriem pieejama www.vid.gov.lv sadaļā „Semināri nodokļu maksātājiem”. Šobrīd iespējams pieteikties EDS līguma parakstīšanai noteiktā VID klientu apkalpošanas centrā un laikā, iepriekš piezvanot uz sev tuvāko klientu apkalpošanas centru un vienojoties ar konsultantu par piemērotāko līguma parakstīšanas datumu un laiku. VID klientu apkalpošanas centru tālruņi, kur iespējams pieteikties EDS līguma parakstīšanai, pieejami sadaļā Kontakti/Pieteikšanās EDS līguma noslēgšanai....

Vakar, 7. aprīlī, sākas Eiropas Savienības darba aizsardzības kampaņa "Veselīgas darbavietas uzvar stresu", informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba aizsardzības eksperts Z.Antapsons. Stress ir otra biežākā ar darbu saistītā veselības problēma Eiropā, un domājams, ka vairāk nekā puse - līdz 60% - no visiem darba dienu kavējumiem rodas stresa un psihosociālo risku rezultātā. Nelabvēlīgai psihosociālajai darba videi ir ievērojama negatīva ietekme uz darbinieku veselību. Psihosociālie riski ir raksturīgi visām darbavietām, bet pat ar ierobežotiem resursiem šos riskus var veiksmīgi novērtēt un pārvaldīt. Šajā kampaņā darba devējiem un darba ņēmējiem tiek sniegta informācija un padomi ar darbu saistītā stresa un psihosociālo risku pārvaldību, lai veicinātu to novēršanu. Darba devējiem - šīs kampaņas mērķis ir pārliecināt viņus, ka viņu juridiskās saistības ir saglabāt motivētu un veselīgu darbaspēku, un pārvaldīt uzņēmumā stresu un psihosociālos riskus. Tas prasa īstenot organizatoriskos pasākumus darbavietās. Darba ņēmējiem - mērķis ir pārliecināt viņus, ka ar darbu saistīts stress nav viņu...

Valsts ieņēmumu dienests(VID) informē, ka 1.aprīlī stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 „Akcīzes preču aprites kārtība”. Grozījumu mērķis ir uzlabot akcīzes preču uzraudzības un kontroles mehānismu, pastiprināt licencēšanas prasības, samazināt administratīvo slogu komersantiem, kā arī precizēt atsevišķas tiesību normas. Izmaiņas paredz, ka apstiprinātam noliktavas turētājam, kas plāno veikt spirta ražošanu, būs jāiesniedz VID informāciju par spirta ražošanas tehnoloģisko procesu, spirta daudzuma uzskaitē lietojamā skaitītāja tehnisko dokumentāciju. Komersants spirtu drīkst ražot tikai saskaņā ar VID deklarēto tehnoloģisko procesu. Ar 2014.gada 1.jūniju apstiprināts noliktavas turētājs, kas veic spirta vai tabakas izstrādājumu ražošanu, nodrošina novērošanas kameru uzstādīšanu un to nepārtrauktu diennakts darbību, nodrošinot skaidri saskatāmus noliktavas teritorijā iebraucošo un no tās izbraucošo automobiļu numurus, spirta vai tabakas izstrādājumu ražošanas procesa, minēto preču uzglabāšanas un izsniegšanas vietas pārskatāmību. Novērošanas kameru informācija jāsaglabā par iepriekšējiem trīs mēnešiem. Ar 2014.gada 1.jūniju apstiprināts noliktavas turētājs, kas veic darbības ar naftas produktiem, nodrošina novērošanas kameru uzstādīšanu un...

Valsts tautsaimniecības kopējā konkurētspēja ir lielā mērā atkarīga no atsevišķu tās nozaru un uzņēmumu konkurences apstākļiem un nosacījumiem, tostarp konstruktīvas darba tirgus jautājumu risināšanas, vienlīdzīgas konkurences, darba ražīguma un dzīves līmeņa pieauguma, ēnu ekonomikas samazināšanas un nozaru likumdošanas uzlabošanas. Šos faktorus kā būtiskākos turpmākai Latvijas ekonomikas konkurētspējas celšanai ilgtermiņā uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kuras uzdevumā pētnieks Gints Klāsons, balstoties uz starptautiski aprobētu metodiku un labās prakses piemēriem, izstrādāja nozaru sociālā dialoga stiprināšanas vadlīnijas. Būtiska daļa šajās vadlīnijās veltīta informācijai par nozaru ģenerālvienošanos kā nozīmīgu nozaru konkurētspējas veidošanas mehānismu, kā arī sakārtotas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai nozaru līmenī. Līdztekus vadlīnijās ir sniegts detalizēts pārskats par sociālā dialoga procesu un pieredzi Latvijā, kā arī nozaru sociālā dialoga īstenošanas praktisko soļu izklāsts. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Nozaru ģenerālvienošanās pirmsākumi meklējumi rietumvalstu praksē, kur pašlaik sociālais dialogs ļoti attīstīts un izmantots, lai sekmētu sakārtotu uzņēmējdarbības vidi. Sociālā dialoga attīstības perspektīvā, sekojot pasaules pozitīvajam piemēram, ar...

Ekonomiskā noziedzība pret uzņēmumiem un citām juridiskām personām turpina augt visā pasaulē. Saskaņā ar PricewaterhouseCoopers (PwC ) 2014. gada pētījumu par globālo ekonomisko noziedzību apmēram 37% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem. Turklāt apmēram 25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem, jo krāpnieki arvien biežāk kā nozieguma pamatieroci izmanto tehnoloģijas. Gandrīz 40% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši par krāpniecības upuriem, un 25% ziņo par kibernoziegumiem. PwC veiktajā pētījumā, kurš ir visplašākais pasaulē par šo tēmu, secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība - 29%, kukuļošana un korupcija - 27%, kibernoziegumi - 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība - 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība. Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām...

Jau 3.aprīlī sāksies triju semināru cikls "Padziļināta apmācība ekomarķējuma zīmes iegūšanai", kuru projekta ELEEN ietvaros organizēs Latvijas Tehnoloģiskais centrs un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls Latvijā. Semināra ietvaros uzņēmumu pārstāvji varēs apgūt visu nepieciešamo, lai sagatavotu uzņēmumu "Ziemeļu gulbja" un "Eko puķītes" sagatavošanai, kā arī vides deklarāciju izpildīšanai. Semināru dalībnieki saņems sertifikātus un katra uzņēmuma viens pārstāvis tiks sagatavots ekomarķējuma zīmes iegūšanai. Mūsdienu plašajā tirgū, kurā pieejams teju viss un arī cena vairs nav nekāds konkurētspējas rādītājs, arvien lielāku nozīmi gūst produkta ekoloģiskais un dzīves cikla aspekts, tādējādi padarot ekomarķējumu par spēcīgu produkta konkurētspējas instrumentu. Sarežģītie birokrātijas, terminu un formalitāšu līkloči, kas jāiziet katram, kurš savam produktam nolēmis eko-marķējumu iegūt, nereti pārliek šo nodarbi konsultantu rokās, kas no tā veido ienesīgu biznesu. Nenoliedzami, allaž atradīsies tādi, kas atstās šīs nodarbes lietpratēju rokās, taču daudzi labprāt arī ietaupītu un veiktu šo procesu paši, ja vien zinātu - kā. Tādēļ Latvijas Tehnoloģiskais centrs un Eiropas...

No 25.marta darba devēji - komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi aicināti pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs visā Latvijā valsts līdzfinansēto darba vietu izveidei bezdarbniekiem, kuriem ir grūtāk nekā citiem atrast darbu. Darba devējiem šogad finansiāls atbalsts tiek sniegts 713 jaunu darba vietu izveidošanai. NVA reģistrētie bezdarbnieki un darba devēji saņems atbalstu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Pasākumi noteiktām personu grupām" ietvaros. Pieņemot darbā NVA reģistrēto bezdarbnieku, darba devējs no NVA saņems finansiālu atbalstu - 50% no darba algas, ko noteiks darba devējs. Jāņem vērā, ka ikmēneša dotācija nevar pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, t.i. 320 euro. Tāpat NVA segs ikmēneša izmaksas valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no algas dotācijas daļas. Tas attieksies uz biedrībām vai nodibinājumiem, kuru darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kuri nodarbinās bezdarbnieku šādās profesijās - asistents, pavadonis, surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks, interešu pulciņa audzinātājs, speciālais pedagogs. Lai pieteiktos...

"Lēno ES izaugsmi nedrīkst attaisnot tikai ar krīzes ietekmi un turpināt neefektīvi risināt savas ekonomiskās problēmas, kamēr parējās pasaules straujie attīstības tempi mūs apsteidz," uzsvēra Eiropas Biznesa konfederācijas BUSINESSEUROPE prezidente Emma Marcegaglia, runājot par Eiropas nākotni Trīspusējā sociālo lietu samitā (TSS) par izaugsmi un nodarbinātību, kas norisinājās 20.martā Briselē. Trīspusējais sociālo lietu samits, kurā piedalās Eiropadomes prezidents Hermans Van Rompejs, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes Prezidentūras augstākās amatpersonas, kā arī darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, kuru starpā ir arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), notiek divas reizes gadā tieši pirms Eiropadomes, nodrošinot ES vadības viedokļu apmaiņu ar sociālajiem partneriem par aktuālajiem Eiropadomes darba kārtības jautājumiem. Viens no Eiropai un Latvijai prioritārākajiem un steidzamākajiem jautājumiem, ko LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra TSS, ir darba vietu radīšana, ko var panākt ar konkurētspējīgu uzņēmējdarbību: "Darba vietu galvenais avots ir sekmīga un konkurētspējīga uzņēmējdarbība, tāpēc ir jāmazina darba spēka nodokļus, jāapkaro ēnu ekonomiku, jāmazina administratīvos...

Valsts ieņēmumu dienests sniedz uzziņu par šādu faktu izklāstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs nodarbina vairākas personas, kuras darba dēļ pie Iesniedzēja ir mainījušas savu dzīves vietu, pārceļoties no ārvalstīm uz Latviju un kuru darba līgumi paredz piešķirt šīm personām dzīvojamo telpu īres maksas kompensācijas. Proti, darba līgumos ir paredzēts mēneša limits īres maksas kompensācijai, un Iesniedzējs kompensē īres maksu (tai skaitā komunālos pakalpojumus) tās faktiskajā apmērā, pamatojoties uz darbinieka iesniegtajiem dokumentiem (īres līgums, rēķins), bet ne vairāk par darba līgumā noteikto limitu. Visas Iesniedzēja nodarbinātās personas ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā. Nodokļu likumu izpratnē tās ir uzskatāmas par Latvijas Republikas rezidentiem. Saistībā ar to Iesniedzējs vēlās saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Vai aprakstītās īres maksas kompensācijas ir kvalificējamas kā „sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo darba attiecību pamata” saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta otro daļu? 2. Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, kāds...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju, kopējais darbavietu skaits 2013. gada beigās, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni, ir palielinājies par 16,5 tūkst. jeb 1,9%. Ņemot vērā salīdzinoši augsto bezdarbu, lielākā daļa no jaunām darbavietām (16.3 tūkst.) tika aizpildītas un brīvo darbavietu skaits palielinājies vien par 0,2 tūkstošiem, informē Normunds Ozols, Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Vienlaikus, jāatzīmē, ka brīvo darba vietu pieauguma tempi bija straujāki nekā aizņemto darbavietu pieaugums, kas zināmā mērā norāda uz uzņēmumu aizvien pieaugošajām grūtībām aizpildīt vakances.Darbavietu pieaugumu galvenokārt noteica darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā. Aizņemto darbavietu skaits privātajā sektorā 2013.gada 4.ceturkšņa beigās palielinājās par 2,8% jeb 15,4 tūkst., salīdzinot ar 2012.gada atbilstošo periodu. Vienlaikus sabiedriskajā sektorā aizņemto darbavietu skaits pieaudzis vien par 0,8 tūkst. jeb 0.3%.Starp tautsaimniecības nozarēm būtiskākais darbavietu pieaugums gada griezumā bija būvniecības nozarē (3,5 tūkst. darbavietu), veselības un sociālās aprūpes nozarē (2,6 tūkst. darbavietu), mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (2,2...

Latvijā prasība par patieso labuma guvēju norādīšanu jau esot "augstā līmenī", taču noziedzība nepazīst robežas, tāpēc vienots Eiropas patieso labuma guvēju reģistrs, iekļaujot arī tādas valstis, kā piemēram, Kipru, būtiski atvieglotu tiesībsargu darbu, - pauda eksperti Eiropas Parlamenta Informācijas biroja rīkotajā diskusijā "Kā atšķetināt ofšoru tīklus?". Saskaņā ar Eiropas Parlamenta (EP) lēmumu pirmajā lasījumā, ES dalībvalstu publiskajos reģistros būs jānorāda uzņēmumu un fondu galīgie īpašnieki. Latvijā šāda prasība jau darbojas, kaut, kā atzīst Uzņēmumu reģistrs, neskatoties uz kriminālatbildību, to izpilda trešā daļa juridisko personu, kam tas būtu jādara. Taču ne visās ES valstīs pieņemti šādi noteikumi, tāpēc cīņa ar nelegālo naudu notikusi tikai valsts ietvaros, kas, kā uzsver Krišjānis Kariņš, EP ziņotājs par minēto direktīvu, ir grūti izpildāms - vienots reģistrs būtu efektīvāks risinājums. LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns, atzīstot, ka vēl tāls ceļš ejams, pauž prieku par pirmo soli. Viņš redz divus scenārijus - vienots...

Aptaujā*, ko veica DNB banka sadarbībā ar pētījumu centru "SKDS", ir noskaidrots: pārliecinoši lielākā daļa jeb 79% aptaujāto valsts iedzīvotāju uzskata, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts. Iedzīvotāji uzskata - lai Latvija nebūtu saucama par lētā darbaspēka valsti, darbiniekam pēc nodokļu nomaksas mēnesī būtu jāsaņem atalgojums vismaz 701 eiro un vairāk. Aptauja atklāja, ka 41% aptaujāto uzskata, ka mēnesī pēc nodokļu nomaksas būtu jāsaņem vismaz 701 eiro un vairāk, lai darbinieku neuzskatītu par "lētā darbaspēka" pārstāvi, savukārt 21% uzskata, ka atalgojumam būtu jābūt robežās no 601 līdz 700 eiro, bet 19% - ka tam būtu jābūt robežās no 501 līdz 600 eiro. Divas trešdaļas aptaujāto respondentu, kuriem ir darbs, uzskata, ka saņem neatbilstoši zemu atalgojumu. Starp respondentiem, kuri piekrita apgalvojumam, ka Latvija ir lētā darbaspēka valsts, ir salīdzinoši lielāks strādnieku (51%) un bezdarbnieku (63%) īpatsvars. Savukārt tie aptaujātie, kuri ir darba devēji vai nodarbojas ar savu biznesu, biežāk (41%) nepiekrīt tam, ka...

Vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī 2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 4.ceturksni, pieauga par 34 centiem (24 santīmiem) stundā jeb 5,9% un sasniedza 6,18 eiro (4,34 latus) stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Arī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek novērsta gan kalendāro dienu skaita atšķirības, gan sezonas ietekme) darbaspēka izmaksas palielinājās par 5,9%. Visstraujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas gada laikā pieauga ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - par 19,9%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē - par 15,6%, valsts pārvaldē un tirdzniecībā - par 8,7%, būvniecībā - par 7,7%, nekustamo īpašumu nozarē - par 7,1%. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē darbaspēka izmaksas (gan algas, gan darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas un pabalsti) palielinājās par 15,7%, bet nostrādāto stundu skaits samazinājās par 3,5%, kam par iemeslu bija darbinieku skaita kritums (-0,4%). Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē lielāka ietekme bija darbaspēka izmaksu kāpumam azartspēļu un derību nozarē. Valsts pārvaldē un tirdzniecībā darbaspēka izmaksas...

Aizrit jau ceturtā nedēļa, kopš reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistra klientiem vairs netiek izsniegtas. Kā rāda statistika, tad pirmajās divās nedēļās puse jaunreģistrēto subjektu turpināja pieprasīt reģistrācijas apliecības, tomēr tagad, kad pēc reformas ir pagājis gandrīz mēnesis, izsniegto reģistrācijas apliecību skaits ir samazinājies līdz 33%. Normatīvo aktu grozījumu mērķis, kas noņem pienākumu tiesību subjektiem turpmāk uzrādīt reģistrācijas apliecību vai iesniegt tās kopiju valsts un pašvaldību iestādēs, ir mazināt administratīvo slogu gan pašām iestādēm, gan arī Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem subjektiem. Mūsdienu digitālajā vidē pārliecināties, vai konkrētais subjekts ir reģistrēts Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, ir krietni ērtāk Uzņēmumu reģistra mājas lapas meklētājā (www.ur.gov.lv), nevis, lūdzot uzrādīt reģistrācijas apliecību. Turklāt jāņem vērā fakts, ka reģistrāciju apliecība apliecina tikai to, ka tiesību subjekts kādreiz ir ticis reģistrēts, taču tā neapliecina to, ka šāds tiesību subjekts vēl joprojām pastāv un tā darbība nav izbeigta. Galvenā valsts notāre Guna Paidere aicina: „Atstāsim reģistrācijas apliecības vēsturei un plašāk izmantosim digitālās...

Maksātnespējas konsultatīvas padomes sēdē tika spriests, kā uzlabot maksātnespējas procesu un nodrošināt tā iespējami ātru ieviešanu. Būtiskākās pārmaiņas skartu kapitālsabiedrību valdes locekļus atbildību, izsoļu organizēšanu un maksātnespējas administratoru uzraudzību. Iecerētais ļaus panākt kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildības pastiprināšanu situācijās, kad viņu pārvaldītais uzņēmums nonācis finanšu grūtībās. Izmaiņas veicinās tiesiskās aizsardzības procesu savlaicīgu uzsākšanu, aktivizēs pārrunas ar kreditoriem, kā arī pastiprinās atbildību par nepilnīgas informācijas sniegšanu uzņēmuma kreditoriem un maksātnespējas administratoram. Savukārt praksē konstatētās problēmas izsoļu organizēšanā jeb tā sauktais „izsoļu reiderisms” tiktu ierobežots, izmantojot citas alternatīvas – nosakot, ka izsoles nodrošinājums tā dalībniekiem netiek atgriezts, ieviešot elektroniskās izsoles vai izsoles dalības maksu. Tieslietu ministre B.Broka ir pārliecināta, ka tas dos iespēju būtiski samazināt izsoļu ļaunprātīgu izmantošanu iedzīvošanās nolūkos. Ministre norāda arī uz nepieciešamību pastiprināt maksātnespējas administratoru darbības uzraudzību. To plānots panākt, nodrošinot tiesas lēmumu pārsūdzības iespēju un maksātnespējas administratoru uzraudzību, kontroli un administratīvo sodīšanu, ko īstenotu Maksātnespējas administrācija.