BIZNESS

Lai veicinātu diskusiju un savstarpējo sadarbību, labklājības ministrs Uldis Augulis otrdien, 11.martā, tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem. Puses vienojās kopīgi rast kompromisu jautājumā par iespējamām izmaiņām Darba likumā saistībā ar virsstundu apmaksu un arodbiedrības biedru atlaišanu. Par vairākiem jautājumiem saistībā ar Darba likumu līdz šim ir ļoti sekmīgi izdevies rast kompromisu, kas atbilstu gan darba devēju, gan darbinieku interesēm. Tomēr jautājumā par iespējamām izmaiņām virsstundu darba apmaksā un arodbiedrības biedru darba uzteikumā sociālie partneri nevar nonākt pie vienota risinājuma. Pašlaik arodbiedrības uzskata, ka par nostrādātajām virsstundām ir jāpiemaksā tikpat, cik par pamatlaiku, proti, 100% apmērā. Savukārt darba devēji pārliecināti, ka par virsstundām jāmaksā uz pusi mazāk jeb 50% apmērā, vai arī to varētu kompensēt, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku. Lai aktīvāk virzītos uz rezultātu, sarunas laikā iesaistītās puses vienojās sniegt priekšlikumus sabalansēta mehānisma izstrādei, lai darba devēji varētu elastīgāk plānot savu laiku un finanses,...

Lai līdzsvarotu tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 11.martā, konceptuāli atbalstīja Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma projektu, kas mazumtirgotājiem aizliegs piemērot noteiktas prasības preču piegādātājiem. Šis likums mazumtirgotājiem noteiks gan norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, gan atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem, kā arī virkni prasību, lai aizsargātu ražotājus no negodprātīgiem tirgotājiem, informē komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Vairāki deputāti komisijas sēdē uzsvēra likuma nepieciešamību, jo daudzi veikali vēl joprojām piemēro ļoti neizdevīgus noteikumus ražotāju piegādātajām precēm, kā rezultātā nauda pie vietējā ražotāja, it īpaši par pārtiku, nonāk ļoti vēlu. Šim likumam būtu jāizskauž negodīgi maksājumi par veikalu plauktos noliktajām precēm, norādīja komisijas deputāti. Jaunais regulējums noteiks, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevarēs noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu. Norēķinu termiņš, piemēram, par piegādātajiem svaigajiem dārzeņiem, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 10 dienām, tiks uzskatīts par nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 20 dienas no preču piegādes...

Lai pārrunātu Latvijas tālāko rīcību attiecībā uz notikumiem Ukrainā un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku, vakar, 10. martā, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) pārstāvji tikās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. |Sanāksmē tika atzīts, ka iropas uzņēmēji ir vienoti savā nostājā attiecībā uz notikumiem Ukrainā - nevar pieļaut Ukrainas maksātnespējas iestāšanos un konflikta tālāko eskalāciju. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Eiropai ir svarīgi būt vienotai savā reakcijā uz notikumiem Ukrainā, rīkojoties tā, lai nodrošinātu tālāko izaugsmi un nodarbinātību. Latvijai kopā ar pārējām Eiropas dalībvalstīm ir jāpanāk miermīlīgu konflikta risinājumu, lai negatīva ietekme uz starpvalstu politiskās, ekonomiskās un biznesa attiecībās ar Ukrainas konfliktā iesaistītajām valstīm ir pēc iespējas mazāka." LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Gan Krievijas, gan Ukrainas puse ir ieinteresēti novērst konflikta tālāko eskalāciju un atgriezties pie starptautisko tiesību ievērošanas. Biznesa sabiedrība ir ieinteresēta rast risinājumu starptautiski atzītā veidā - pie sarunu galda....

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoftveicis pētījumu, lai noskaidrotu, kā pēdējos gados mainījusies sieviešu aktivitāte uzņēmējdarbībā. Pētījums parāda, ka Latvijā trešā daļa no visiem Latvijā esošajiem uzņēmumiem pieder sievietēm - 2014.gada februārī sievietēm piederēja 69 526 uzņēmumi, bet biznesā kā kapitāldaļu turētājas iesaistījušās kopumā bija 84 606 daiļā dzimuma pārstāves. Analizējot rādītājus par sieviešu īpatsvaru uzņēmumu valdēs atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma lieluma, redzams, ka pēdējo gadu laikā nemainīgi augsts rādītājs saglabājies starp uzņēmumiem, kuri gada laikā apgrozījuši līdz Ls 100 000. Skatot sieviešu aktivitāti uzņēmējdarbībā, sadalījumā pa Latvijas reģioniem, redzams, ka vairāk nekā 40% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kuros vismaz viena no dalībniecēm ir daiļā dzimuma pārstāve, atrodami Rīgā, bet vēl 14,41% - Pierīgas reģionā. Lursoft pētījums parāda, ka starp Latvijas reģioniem uzņēmumu skaita ziņā aiz Rīgas un Pierīgas seko Kurzeme, kurā sievietēm pieder 8 024 uzņēmumi, kas veido 11,54% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas pieder sievietēm. Vismazākā aktivitāte tāpat kā iepriekšējos gados vērojama...

Eiropas Savienības (ES) Inovāciju indeksa (Innovation Union Scoreboard 2013) rezultāti liecina, ka Latvija ierindota 25. vietā 27 ES valstu vidū inovācijas jomā (indeksa apkopošanas laikā Horvātija vēl nav ES valsts), kas ir zemākais rezultāts starp Baltijas valstīm. Lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem uzlabot biznesa efektivitāti un apgūt praktiskus paņēmienus sekmīgai biznesa attīstībai, SEB banka rīko inovāciju forumu "Innovation LAB". Forums pulcē ap 200 Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvju. Saskaņā ar Inovāciju indeksa rezultātiem Baltijas valstis inovācijas attīstībā ieņem atšķirīgas pozīcijas. Latvija ierindojas 3. vietā no beigām un tiek uzskatīta kā "pieticīgs inovāciju ieviesējs". Latvijas relatīvi stiprās puses ir cilvēkresursu attīstība, kā arī pieejamais finansējums un atbalsts inovācijām. Taču tālāku attīstību bremzē vāji funkcionējoša pētnieciskā vide un intelektuālā kapacitāte. Lietuva indeksā atrodas par divām vietām augstāk un ieņem 23. vietu, kura nodrošina piederību nākamajai kategorijai - "mērens inovators". Savukārt Igaunija ieņem 14. vietu, ierindojoties kategorijā "inovāciju sekotāji". Pirmās vietas indeksā stabili...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus izveidot valsts līdzfinansētās darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti, iesaistoties NVA "Pasākumā noteiktām personu grupām". Darba devējiem NVA sniedz šādu finansiālu atbalstu: dotāciju ikmēneša darba algai bezdarbniekam ar invaliditāti valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā; sedz valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no algas dotācijas daļas, ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums, kas bezdarbniekus ar invaliditāti nodarbina šādās profesijās – asistents, pavadonis, surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks, interešu pulciņa audzinātājs, speciālais pedagogs; vienreizēju finansējumu aprīkojuma un iekārtu iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, lai pielāgotu darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti. Nepieciešamības gadījumā pasākumā iesaistītie bezdarbnieki var saņemt ergoterepeita, surdotulka vai asistenta pakalpojumus. Darba devējam bezdarbnieks ar invaliditāti jānodarbina viņa norādītajā dzīvesvietā. Nodarbinātības laiks - līdz 24 mēnešiem. Ja 2013. gadā NVA "Pasākuma noteiktām personu grupām" ietvaros tika izveidota un līdzfinansēta 121 darba vieta bezdarbniekiem ar invaliditāti, tad šogad plānots izveidot kopumā 300 valsts...

Saeima ceturtdien, 27.februārī, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Komercķīlas likumā, kas paplašina komercķīlas devēju loku un reģistrācijai pakļauto lietu uzskaitījumu, paredz iespēju komercķīlu reģistrēt elektroniski, kā arī citus pasākumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Ar likuma grozījumiem tiks paplašināts komercķīlas devēju loks, attiecinot to uz visām juridiskām personām. Tādējādi arī biedrībām, tostarp dzīvokļu īpašnieku biedrībām, būs iespēja saņemt kredītus pret komercķīlas nodrošinājumu. Ņemot vērā pieaugošo tendenci ieķīlāt intelektuālo īpašumu, likuma grozījumi paplašinās reģistrācijai pakļauto lietu uzskaitījumu ar preču zīmēm, patentiem, dizainparaugiem un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām un šos objektus varēs ieķīlāt jebkura persona, kurai šis objekts pieder. Jauna kārtība tiks noteikta arī SIA pamatkapitāla daļu ieķīlāšanai. Likumprojekts paredz pāreju uz komercķīlas elektronisku reģistrāciju, kas ļaus samazināt birokrātiju un paātrināt reģistrācijas procesu. Pēc likuma izmaiņām visi pieteikumi komercķīlu reģistra turētājam tiek iesniegti elektroniski, izmantojot īpašu tiešsaistes formu. Tādējādi iesniedzējam būtiski samazināsies izdevumi, jo komercķīlas ņēmējam un devējam vairs nebūs jāmaksā notāram par komercķīlas pieteikuma noformēšanu. Patlaban komercķīlas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicina darba devējus un arodbiedrības uz auglīgu dialogu jautājumā par virsstundu darba apmaksu, mudinot visām pusēm pieņemamu kompromisu rast Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, informē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Komisija trešdien, 26.februārī, skatot otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, nolēma nevirzīt izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par virsstundu darba regulējumu, lūdzot līdz trešajam lasījumam par abpusēji pieņemamu risinājumu vienoties sociālajiem partneriem. „No vienas puses redzam daudz piemēru, ka pašreizējā virsstundu apmaksas sistēma reāli nedarbojas, un darbinieki tā vietā, lai saņemtu apmaksu dubultā, pārstrādātās stundas vispār neuzskaita un nesaņem neko. No otras puses, ir saprotamas arī arodbiedrību bažas par minimālās algas saņēmējiem, piemēram, mazumtirdzniecībā, kuriem jauna virsstundu apmaksas kārtība varētu nozīmēt ieņēmumu samazinājumu. Tomēr man ir pārliecība, ka arī šajā jūtīgajā jautājumā kompromisu starp sociālajiem partneriem ir iespējams panākt. Esam devuši iespēju gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvjiem rast situācijas kopsaucēju un trešajām lasījumam iesniegt redakciju, kas būtu...

Ceturtdien, 27.februārī Sorosa fonds - Latvija rīko ceturto diskusiju par dzīves kvalitāti Latvijā "Latvijas uzņēmējdarbības vide - skrejceļš vai batuts?", kas pulcēs uzņēmējus, valsts pārvaldes pārstāvjus, ekspertus un interesentus. Diskusijas mērķis ir noskaidrot, cik veicinoša jaunu uzņēmumu veidošanai un esošo uzņēmumu izaugsmei ir Latvijas uzņēmējdarbības vide. Kā to ietekmē valsts makroekonomiskie rādītāji, nodokļu politika un sabiedrības attieksme? Uzņēmējdarbības gars un iniciatīvas ir Latvijas nākamā attīstības posma lielākais uzdevums un izaicinājums. Uzņēmēju pieredze, kuru dzirdēsim diskusijā, palīdzēs izdarīt secinājumus par iespējām Latvijas uzņēmējiem attīstīt savus talantus un celt dzīves kvalitāti Latvijā. Latvijas vislielākā bagātība ir nevis zemes resursi, bet tās cilvēki. Augsta bezdarba līmeņa apstākļos cilvēkiem būs jāspēj pašiem radīt sev darba vietas. Tādēļ diskusijā galvenā uzmanība tiks pievērsta tieši Latvijas cilvēku spējām un potenciālam radīt pievienoto vērtību, neizmirstot, ka uzņēmējs un darba ņēmējs ir personība ar cieņu pret sevi un citiem. "Pašreizējais Latvijas iedzīvotāju radītais kopprodukts liek nopietni pārdomāt cerības uz labklājības...

Netipiski siltā laika dēļ, pavasara šķīdonis šogad ietekmē autosatiksmi ievērojami agrāk nekā parasti. Uz atsevišķiem valsts reģionālajiem un daudziem vietējiem grants ceļiem Zemgalē un Latgalē jau ir ieviesti sezonālie satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam, bet pārējā valsts teritorijā tos paredzēts masveidā ieviest šonedēļ, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes informācijas centrs. Pavasarī, ceļa pamatnei nevienmērīgi atkūstot un pārmitrinoties, ceļu nestspēja samazinās, īpaši ietekmējot sliktā stāvoklī esošos lauku ceļus. Lai novērstu šo ceļu sabrukumu un nodrošinātu to lietojamību, lielā daļā valsts vietējo un uz dažiem reģionālajiem autoceļiem tiek ieviesti pagaidu satiksmes ierobežojumi kravas autotransportam. Pārsvarā tajos tiek ierobežota transportlīdzekļu pilnā masa (lielākoties 10 tn.), uzstādot ceļa zīmes. Šāda prakse ir vispāratzīta un to īsteno arī citās valstīs ar Latvijai līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem.Minētie satiksmes ierobežojumi neattiecas uz valsts galveno un svarīgāko reģionālo autoceļu maršrutiem, neietekmējot kravu tranzīta un apjomīgākos iekšzemes autopārvadājumus. Sezonālie satiksmes ierobežojumi katru gadu tiek ieviesti visos reģionos, skarot vairāk nekā 10 tūkst....

Kā liecina informatīvās kampaņas "Strādā vesels!" ietvaros veiktā aptauja portālā Draugiem.lv, 21,6% Latvijas vīriešu savas darba dzīves laikā ir nācies smagi ciest darbavietā, savukārt vēl 27,4% vīriešu ir guvuši vieglas traumas. Nelaimes gadījumos darbā ir cietusi arī katra trešā sieviete Latvijā, tomēr biežāk tās ir bijušas vieglas traumas (23,7%). Salīdzinot ar vīriešiem, smagas traumas sievietes guvušas divreiz retāk (9,9%). Viens no izskaidrojumiem biežākam vīriešu traumatismam darbā ir fakts, ka vīrieši biežāk nekā sievietes strādā bīstamās nozarēs. Pētījumu dati rāda, ka darbu ar aprīkojumu, piemēram, frēzēm, slīpmašīnām veic 38,6% vīriešu turpretim sievietes - četras reizes retāk - 9,7%. Savukārt darbu ar bīstamajām iekārtām, piemēram, celtņiem, cisternām, savā ikdienas darbā veic 32,9% nodarbināto vīriešu un tikai 6,1% sieviešu, kas ir piecas reizes mazāk. Tāpat vīriešiem ir raksturīga nedroša un pārgalvīga rīcība. Valsts darba inspekcijas dati liecina, ka nelaimes gadījumos, kuros cietuši vīrieši, starp cēloņiem ir minēts "nav ievēroti darba drošības noteikumi vai instrukcijas" (par...

2014.gada martā sāksies projektu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā atbalsta saņemšanai par veiktajiem ieguldījumiem zināšanu un tehnoloģiju intensīvajos projektos programmas "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" investīcijas 4.kārtas ietvaros, tāpēc Ekonomikas ministrija aicina komersantus jau savlaicīgi sākt darbu pie projektu gatavošanas. Plānots, ka programmas 4.kārtas ietvaros atbalstīti tiks vismaz 19 projekti, kuru kopējais investīciju apjoms Latvijas ekonomikā būs vismaz 51 milj. eiro. Iespējams, "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" kopējais finansējums tiks vēl palielināts. Attiecībā uz programmas 3. un 4.kārtas projektu īstenotājiem ir atvieglota finansējuma plūsma, attiecinot kredītiestādes garantijas izmaksas avansa un starpposma maksājumu saņemšanai, kā arī zema riska projektos ļaujot izmaksāt starpposma maksājumus bez kredītiestādes garantijas. Papildus ir pagarināts 4.kārtas maksimālais īstenošanas termiņš līdz 2015.gada 15.novembrim. Tāpat 4.kārtā kravu pārkraušanas un glabāšanas iekārtas, kā arī alus ražošanas iekārtas būs attiecināmas. Programmas "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar...

Lai aktualizētu darba samaksas un darba ražīguma attiecību sarežģīto raksturu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 19.februārī plkst. 11.00 rīko ekspertu diskusiju "Darba samaksa un darba ražīgums". Diskusijas norises vieta - Arodbiedrību namā, Bruņinieku ielā 29/31, Valdes zālē, 4.stāvā. Diskusijā piedalīsies LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns, ekonomiste Raita Karnīte, LTRK viceprezidents Aigars Rostovskis, LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš un Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs. LBAS eksperti uzskata, ka darba ražīguma un darba samaksas atšķirīgās bāzes ļauj šobrīd Latvijā paaugstināt darba samaksu straujāk, nekā pieaug darba ražīgums. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: "Latvijā darba ražīgums ir salīdzinoši augsts, un darba samaksa, salīdzinot ar darba ražīguma līmeni, ir zema. Tas norāda uz to, ka pārāk ilgi par vienu no tautsaimniecības attīstības instrumentiem ir lietots lēts darbaspēks. Kā sekas tam ir ievērojama darbinieku emigrācija uz citām attīstītām valstīm. LBAS uzskata,...

Eiropas Komisija lūgusi Patērētāju drošības zinātniskajai komitejai (SCCS) sagatavot atzinumu par smaržvielu alergēniem, jo dažas smaržās esošas vielas var izraisīt ādas vai elpošanas ceļu alerģijas, informē EKpārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa. Kosmētikas līdzekļu regulā ir iekļauts to vielu saraksts, kuras kosmētikas līdzekļos ir aizliegtas (Kosmētikas līdzekļu regulas II pielikums), un to vielu saraksts, kuras kosmētikas līdzekļu sastāvā drīkst būt tikai tad, ja tās atbilst noteiktiem ierobežojumiem (III pielikums). Dažas no II un III pielikumā iekļautajām vielām ir smaržvielu alergēni. Šie minētie saraksti ir regulāri jāpārskata. Tā kā smaržvielu alergēnu saraksts pēdējo reizi tika atjaunināts 2003. gadā (tostarp III pielikumā iekļautās papildu vielas), Komisijas dienesti lūdza SCCS šo jautājumu pārskatīt, un minētā komiteja 2012. gada jūlijā nāca klajā ar savu atzinumu. Šī sabiedriskā apspriešana attiecas vienīgi uz ādas alergēniem (sauktiem arī par kontaktalergēniem). Ādas alergēni var būt gan sintētiskas ķīmiskās vielas, gan dabiskas izcelsmes vielas. Ir aprēķināts, ka aptuveni 1-3 % Eiropas...

Līdz ar pagājušajā gadā uzrādīto stabilo ekonomikas izaugsmi turpina uzlaboties arī situācija darba tirgū, tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitam 2013.gadā palielinoties par 2,1% un darba meklētāju īpatsvaram sarūkot līdz 11,9%. Tas ir zemākais līmenis kopš 2008.gada, informē Finanšu ministrija. Līdzās nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugumam pagājušajā gadā bija vērojama arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas tāpat atspoguļo darba tirgus situācijas uzlabošanos, kad, pieaugot izredzēm atrast darbu un palielinoties piedāvātajai samaksai, darba meklējumus atsāk cilvēki, kas iepriekš no tiem bija atteikušies. Vienlaikus šis iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums arī nedaudz bremzējis bezdarba līmeņa samazināšanos. Jaunu darba vietu veidošanos un strādājošo skaita pieaugumu pagājušajā gadā nodrošinājis galvenokārt privātais sektors, kamēr sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits palielinājies tikai niecīgi. No atsevišķām nozarēm, kā liecina statistika par aizņemtajām darba vietām, lielākās jaunu darba vietu radītājas ir bijušas būvniecība, apstrādes rūpniecība, veselība un sociālā aprūpe, kamēr finanšu pakalpojumu nozarē kā vienīgajā darba vietu skaits 2013.gadā ir samazinājies. Procentuāli straujākais strādājošo...