BIZNESS

Saeima ceturtdien, 5.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas nosaka izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumos ārvalstu investoriem, kuri iegulda Latvijas uzņēmumos. Ar likuma grozījumiem papildināti nosacījumi par termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanu uz pieciem gadiem ārzemniekam, kurš ir ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu. Kā papildu nosacījums ieguldījumiem virs 150 tūkstošiem eiro noteikts, ka šajā kapitālsabiedrībā jāstrādā vairāk nekā 50 darbiniekiem un gada apgrozījumam vai bilancei jāpārsniedz 10 miljoni eiro. Tiek saglabāta iespēja ieguldīt arī mazākos uzņēmumos, kuros strādā līdz 50 darbiniekiem un gada apgrozījums vai bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro, un saimnieciskā gada laikā valsts un pašvaldības budžetā nodokļos samaksā ne mazāk kā 40 tūkstošus eiro. Minimālais ieguldījums šādos uzņēmumos uzturēšanās atļauju saņemšanai būs 35 tūkstoši eiro, bet ar noteikumu, ka, ieguldot vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, termiņuzturēšanās atļauju varēs pieprasīt ne vairāk kā trīs ārzemnieki. Likumprojekta autori norādījuši, ka, izmantojot pašreizējā regulējuma nepilnības, vairāki investori iegulda minimālo summu - katrs...

Latvijas iedzīvotāji sagaida no uzņēmumiem sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, savukārt maziem un vidējiem uzņēmumiem biežāk nekā lielajiem uzņēmumiem pietrūkst izpratnes par tās īstenošanu, to apliecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta apkopotie dati. Lai veicinātu zināšanas par stratēģisku un atbildīgu biznesa pieeju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu veido praktisku pašvērtējuma rīku maziem uzņēmumiem. Absolūtajam vairākumam (83%) Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai uzņēmumi darbotos atbilstoši ētikas principiem, to atklāj pētījumu kompānijas TNS 2013. gadā veiktā aptauja par korporatīvo sociālo atbildību. Turklāt 39% iedzīvotāju atzīst, ka ir pārtraukuši iegādāties to uzņēmumu ražojumus, kuru rīcību tie neatbalsta. Līdz ar to, ja uzņēmumi rīkojas pretēji sabiedrības interesēm, tad tie riskē ne tikai ar savu reputāciju, bet arī ar peļņas samazināšanos, norāda TNS mārketinga vadītāja Laura Vendele. „Lai veidotu atbildīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, esam secinājuši, ka nepietiek tikai ar lielo uzņēmumu aktivitātēm, ko ik gadu redzam Ilgtspējas indeksa dalībnieku vidū. Lai veicinātu...

Vidējā bruto darba samaksa, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, šā gada 3.ceturksnī ir pieaugusi straujāk nekā vidējā darba samaksa š.g. 1. un 2.ceturksnī, informē Laura Stelmaka, Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referente. Š.g. 3.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 508 lati, kas bija par 5,1 % vairāk nekā pirms gada. Bruto darba samaksa gada laikā straujāk pieauga sabiedriskajā sektorā (par 5,3 %), savukārt privātajā sektorā pieaugums bija nedaudz mērenāks – par 5 procentiem. Latvijas galvenajā eksporta nozarē - apstrādes rūpniecībā - 2013.gada 3.ceturksnī darba samaksa pieauga par 3,9 %. Visstraujāk darba samaksa palielinājās gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 11,5 %, un mēbeļu ražošanā – par 9,6 %. Mērenāks darba samaksas pieaugums bija pārtikas rūpniecībā (par 6,7 %), ķīmiskajā rūpniecībā (par 6,6 %), papīra ražošanā un poligrāfijā (par 6,1 %) un kokapstrādē (par 6 %). Vieglajā rūpniecībā darba samaksa pieauga par – par 5,7 %,...

Neskatoties uz to, ka pēdējā gada laikā ir veikta virkne pasākumu, lai sakārtotu normatīvo vidi Latvijā, joprojām ir jāstrādā pie risinājumiem, kā mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs, runājot par normatīvas vides sakārtošanu Latvijā, norāda, ka galvenajām vērtībām ir jābūt sadarbībai un partnerībai. "Lai uzlabotu pārvaldību kopumā, bet jo īpaši, lai padarītu mūsu uzņēmējdarbības vidi labāku un mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku, valsts pārvaldei uz uzņēmējiem ir cieši jāsadarbojas. Taču mums ir jāizmanto ne vien pašu zināšanas un izpratne par pastāvošām nepilnībām un nepieciešamajiem risinājumiem, bet arī starptautiskā pieredze un starptautiskais salīdzinājums. Ka ari ir jāmazina administratīvais slogs, kas, protams, uzliek lielāku atbildību uzņēmējiem," uzsver LDDK prezidents. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka uzņēmējiem ir jābūt vienotiem, lai panāktu konkrētu rezultātu. "Mērķtiecīgas reformas un cieša sadarbība ar uzņēmējiem ļāvusi Latvijai sasniegt augstus rezultātus. Pasaules Bankas Doing Business pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindojas...

Juridiskajām personām, kam saskaņā ar Eiropas tirgus infrastruktūras regulu (Nr. 648/2012 (European Market Infrastructure Regulation (EMIR)) būs jāziņo par darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, jau laikus jāsaņem pre-LEI identifikācijas kodi (no angļu LEI - legal entity identifier) informācijas iesniegšanas nodrošināšanai no nākamā gada 12.februāra. Reģistrējot vairākus darījumu reģistrus, kas turpmāk nodrošinās informācijas pieņemšanu un analīzi, par ziņošanas sākšanas termiņu ESMA noteikusi 2014.gada 12.februāri. Paredzēts, ka ziņošanas pienākums aptver tos atvasinātos līgumus, kas ir noslēgti pēc vai bija spēkā 2012.gada 16.augustā. Lai saņemtu pre-LEI identifikatoru, juridiskajām personām jāsazinās ar vienu no iestādēm, kas saņēmusi tiesības piešķirt identifikācijas kodus: http://www.leiroc.org/publications/gls/lou_20131003_2.pdf Uzņēmumiem jārēķinās ar laiku, kas jāparedz identifikācijas koda piešķiršanas procesam (aptuveni 6 nedēļas) un izmaksām, kas ir atkarīgas no konkrēta pakalpojuma sniedzēja. Pēc identifikācijas koda saņemšanās, uzņēmumam būtu jāizlemj par ziņošanas kārtību. Latvijas gadījumā daļa darījumu ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem tiek noslēgta starp uzņēmumu un banku, tāpēc, ziņojot par noslēgto darījumu, banka varēs paziņot...

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK), sadarbībā ar Valsts kanceleju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk - VARAM) jau septīto gadu godinās uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestāžu sasniegumus organizāciju pārvaldībā. Šogad balvu pasniegšanas ceremonija, kurā godinās labākos pašvaldības un valsts institūciju efektīvas pārvaldības piemērus un uzņēmumu finanšu efektivitātes rezultātus, notiks konferences "Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai" nobeigumā, ceturtdien, 28. novembrī, 2013.gada 28.novembrī Rīgā, Elizabetes ielā 24, viesnīcā "Tallink Hotel Riga", plkst.15:00. Konferencē pārrunās aktuālos administratīvo procedūru vienkāršošanas un administratīva sloga mazināšanas jautājumus, kā arī meklēs jaunas idejas nepieciešamajiem uzlabojumiem un turpmākajiem risinājumiem šajās jomās. Šogad lielu uzmanību pievērsīsim lēmumu pieņemšanas procesam, administratīvajam procesam un to ietekmei uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Pirmajā kārtā balvas kandidātus katrā no nominācijām izvirzīja sektora nacionālā līmeņa organizācijas. Valsts sektorā kandidātu pieteikumus apkopoja Valsts kanceleja, pašvaldību sektorā Vides un reģionālās attīstības ministrija, bet privātajā sektorā - LDDK sadarbībā ar SIA "Lursoft". Otrajā kārtā izvirzītās...

Situācija darba tirgū 2014.gadā turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā- kopumā 636 uzņēmumus. Nākamajā gadā pieņemt jaunus darbiniekus plāno 63% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie skaitļi ir attiecīgi 58% un 56%. Salīdzinoši ar iepriekšējā gada Baltijas pētījuma rezultātiem, vislielākais procentuālais kāpums nākamgad sagaidāms Latvijā un Igaunijā. Tur salīdzinoši ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem par 13% Latvijā un 16% Igaunijā ir pieaudzis darba devēju skaits, kuri ieplānojuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Visbiežāk par pamatojumu personāla skaita pieaugumam minēts uzņēmuma darbības apjomu palielināšanās, to norādījuši 86% no aptaujātajiem Latvijas darba devējiem. Šogad šādu iemeslu min par 12% vairāk nekā pagājušajā, 2012.gadā, un par 45% vairāk nekā aizpagājušajā, 2011.gadā, veiktajā pētījumā. Tāpat nozīmīgs faktors jaunu darbinieku pieņemšanai minama arī darba ņēmēju rotācija, to atzinuši 67% aptaujāto Latvijas darba devēju....

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 26.novembrī, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas noteiks izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumos ārvalstu investoriem, kuri iegulda kapitālsabiedrībās. Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norāda, ka mainīti vairāki nosacījumi, lai likuma mērķis tiktu sasniegts un investori likuma prasības neizpildītu tikai formāli. Izmantojot pašreizējā regulējuma nepilnības, vairāki investori iegulda minimālo summu - katrs 25 tūkstošus latu - vienlaikus vienā uzņēmumā. Formāli viņi izpilda prasību par 20 tūkstošu nodokļu nomaksu, taču nodokļi nāk tikai no viena uzņēmuma, iepriekš komisijas deputātu uzmanību vērsa likumprojekta autori. Ar likuma grozījumiem papildinās nosacījumus par termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanu uz pieciem gadiem ārzemniekam, kurš būs ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu. Kā papildu nosacījums ieguldījumiem virs 150 tūkstošiem eiro paredzēts noteikt, ka šajā kapitālsabiedrībā jāstrādā vairāk nekā 50 darbiniekiem un gada apgrozījumam vai bilancei jāpārsniedz 10 miljonus eiro. Tiek saglabāta iespēja ieguldīt arī mazākos uzņēmumos,...

Otrdien, 26. novembrī, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas eksportējošu uzņēmumu atbalsta kustības The Red Jackets apaļā galda diskusijas "Latvijas eksporta zīmola valsts tēla veidošana" ietvaros, piedaloties dažādu nozaru pārstāvju un valsts institūciju pārstāvjiem, tika secināts, ka ir nepieciešams radīt vienotu un integrētu valsts eksporta zīmolvedības komunikācijas platformu, lai Latvijas uzņēmējiem izejot eksporta tirgos būtu vienots un skaidri izprotams vēstījums. Papildus tam ir jāvienojas par atbildību sadali, veidojot vienotu Latvijas tēla komunikācijas stratēģiju, lai tā būtu strukturēta un darbotos sinerģijā ar visām iesaistītajām pusēm komunikācijai ārpus Latvijas. Kustības The Red Jackets pētījumā par Latvijas eksporta tirgu, Latvijas lielākie eksportējošie uzņēmumu pārstāvji vairākkārtīgi ir uzsvēruši, ka galvenajai valsts lomai eksporta veicināšanā vajadzētu būt ilgtermiņa eksporta vīzijas un stratēģijas izstrādei konkrētas eksporta politikas ietvaros, kā arī Latvijas tēla veidošanai eksporta tirgos. Tajā pašā laikā eksportējošie uzņēmumi norāda, ka Latvijai šobrīd netiek veidota mērķtiecīga un stratēģiska komunikācija ārējos tirgos. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore...

21.novembrī Liepājā Valsts ieņēmuma dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone apmeklēja Liepāju, lai ar pašvaldības vadītāju Uldi Sesku, citiem domes speciālistiem un vietējiem uzņēmējiem pārrunātu sadarbības jautājumus starp VID un pašvaldību, uzņēmējiem, t.sk. informācijas apmaiņas pilnveidošanā, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanā. Tikšanās laikā tika secināts, ka nepieciešams uzlabot informācijas apmaiņu starp VID un Liepājas domi pašvaldības funkciju nodrošināšanai. VID apliecināja gatavību to pilnveidot, vienojās par nepieciešamās informācijas precizēšu un tikšanos jau ekspertu līmenī. Ņemot vērā, ka Liepājas dome ir Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, tika uzsvērts, ka sadarbība un informācijas apmaiņa svarīga arī ar citām Latvijas pašvaldībām, tāpēc tika pieņemts lēmums š.g. decembra sākumā tikties ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, lai pārrunātu jautājumus sadarbības pilnveidošanā. Savukārt ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) uzņēmējiem tika pārrunāti nodokļu politikas aspekti, akcentējot godīgas uzņēmējdarbības stimulēšanas nepieciešamību, kā arī VID piemērojamo naudas sodu apmērus konkrētās situācijās. Tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt kvalitatīvas VID konsultācijas jaunajiem un...

No 2013.gada jūnija sešās Latvijas un Lietuvas pašvaldībās Zemgalē un Ziemeļlietuvā darbu uzsāka tirgus ar jaunu koncepciju - Mājtirgus. Šis ir pirmais sociāli orientētais pārrobežu projekts, ar mērķi sniegt atbalstu mājražotājiem, radot jaunas iespējas vietējas izcelsmes preču un produktu tirdzniecībai un stimulētu vietējo ekonomiku. No 2013. gada jūnija līdz oktobrim projekta ietvaros pavisam notika 12 Mājtirgus pasākumu, kuros piedalījās vairāk nekā 450 mājražotāju. Savukārt apmeklētāju skaits mājtirgos šovasar krietni pārsniedza 7000 cilvēku. Mājtirgus kustība izveidota Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta "Vietējo produktu attīstība Vidusbaltijā" ietvaros. Tirdziņi savu darbu turpinās arī rudens - ziemas sezonā līdz pat Ziemassvētkiem, kā arī nākamajos gados. Tos var apmeklēt Latvijā: Rundālē, Viesītē, Pļaviņu novadā, bet Lietuvā - Šauļu rajonā, Kurtuvenai un Žagarē. Katram tirdziņam raksturīga sava īpašā gaisotne, ko veido gan tā atrašanās vieta, gan paši tirgotāji, gan tirdziņa apmeklētāji. Kopīgā iezīme visiem mājtirgiem - produktu un preču individuālais un unikālais raksturs - tie ir mājās ražoti...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotais analītiskais apskats par pārējo individuālo pakalpojumu sniegšanas nozari liecina, ka VID administrētie valsts budžeta ieņēmumi 2013.gada septiņos mēnešos no nozares nodokļu maksātājiem ir 12,6 miljoni latu. Salīdzinot ar 2012.gada attiecīgo periodu, tie palielinājušies par 1,58 miljoniem latu jeb 14,3%. Šīs nozares raksturīgākie nodokļu maksātāji ir skaistumkopšana un frizieru pakalpojumu sniedzēji. Pārējo individuālo pakalpojumu analītiskais apskats sniedz plašu statistisko un analītisko informāciju arī par tādiem nozares rādītājiem kā nodokļu maksātāju skaits, nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna, aprēķinātās un iemaksātās nodokļu summas un valsts kopbudžeta ieņēmumi. Apskatā analizēti arī faktori, kas negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, saimnieciskās darbības rezultāti, nodarbināto skaits un darba samaksa, maksājumu parādi un nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi. Pēc informācijas uz 2013.gada 25.septembri nozarē darbojas 30 631 nodokļu maksātāji (9,4 % no visiem nodokļu maksātājiem), t.sk. 1 563 (5,1 % no visiem nozares nodokļu maksātājiem) ir PVN maksātāji un 3 759 (12,3 %) ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN)...

Patlaban Latvijā nozaru sociālo dialogu kavējošie apstākļi ir salīdzinoši zemā darba ņēmēju (arodbiedrību) pārstāvniecība sociālajā dialogā, kā arī darba devēju ieinteresētība aizstāvēt savas biznesa intereses reģionālā un nacionālā līmenī. Līdztekus sabiedrībā kopumā ir nepietiekama izpratne par sociālo dialogu, kā arī par darba devēju apvienojošas organizācijas izveidošanas lietderību. Šādi secinājumi izdarīti Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) patlaban īstenotā projekta "Nozaru sociālā dialoga uzlabošana" ietvaros, kura mērķis ir nostiprināt divpusējo sociālo dialogu starp nozaru asociācijām un to arodbiedrībām, attīstīt trīspusējo sociālo dialogu nozaru līmenī, kā arī nodrošināt un veicināt sapratni par cienīgu darba vidi Latvijā. Projekta ietvaros veikts plašs nozaru sociālā dialoga prakses izvērtējums, kā arī apkopots sociālā dialoga tiesiskais regulējums Latvijas un starptautiskajos aktos. Pētījums "Nozaru sociālā dialoga analīze Latvijā", kura autors ir pētnieks Kaspars Vingris, sniedz ieskatu sociālā dialoga praksē valstī, kā arī sniedz priekšlikumus tā veiksmīgai attīstībai nākotnē, ņemot vērā pašreizējo nozaru un starpnozaru sadarbības salīdzinoši zemo līmeni. Pētījuma gaitā analizēta...

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti ir sagatavojuši vēstules Valsts prezidentam ar lūgumu neizsludināt likumprojektus, kas ir klaji vērsti uz daudzu mazo uzņēmumu bankrotu un ēnu ekonomikas pieaugumu. Dana Reizniece - Ozola, ZZS deputāte: "Nākamā gada budžets ir izteikti vērsts pret uzņēmējiem - tiek ieviesti vairāki jauni nodokļi un maksājumi, kas traumēs veselas nozares, novedīs pie darbavietu zaudēšanas un vēl lielākas cilvēku aizbraukšanas. Mikrouzņēmumu nodokļa strauja celšana, nodokļu ieviešana valdes locekļiem, kas nesaņem atalgojumu, nodoklis mazajām HES un ostu maksājumi, ir pasākumi, kurus nevaram atbalstīt. Valdība un Saeimas vairākums domā tikai sausos budžeta ieņēmumu skaitļos, nedomājot par jaunu nodokļu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā." Atbilstoši Satversmes 71.pantam, ZZS lūdz nodot 2013.gada 6.novembra Saeimas sēdē pieņemto likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļu likumā" otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Šie grozījumi paredz mikrouzņēmumu nodokļa likmes celšanu no 9 procentiem līdz 11 procentiem 2015.gadā, līdz 13 procentiem 2016.gadā un līdz 15 procentiem 2017.gadā. ZZS norāda, ka šī likumprojekta mērķis...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2013.gada 24.septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.983 „Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.584 „Kases operāciju uzskaites noteikumi””, kas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.584 „Kases operāciju uzskaites noteikumi” (turpmāk –noteikumi) veikti šādi grozījumi saistībā ar euro ieviešanu: 1. Noteikumu 5.punktā noteikts, ka robežvērtība, līdz kurai uzņēmumiem atļauts kārtot kases grāmatu reizi nedēļā, ir 150 euro (pašlaik – 100 lati). 2. Noteikumi papildināti ar 9.1 un 9.2punktu attiecībā uz kases grāmatas kārtošanu lata un euro vienlaicīgas apgrozības periodā un latu skaidras naudas nomaiņas periodā pret euro, kā arī pārejot no lata uz euro. Noteikumu 9.1punkts paredz, ja kases grāmata tiek kārtota papīra reģistra veidā, uzņēmums papildus kases grāmatām euro un citās valūtās (ja tādas ir), iekārto atsevišķu kases grāmatu kases operācijām latos. Ja kases grāmatu kārto elektroniski, kases operācijas un skaidrās naudas atlikumus uzņēmuma kasē reģistrē pa valūtu veidiem vienā kases grāmatā....