BIZNESS

Bezskaidras naudas norēķinu ieviešanu uzņēmumi uzskata par vienu no būtiskākajiem soļiem, gatavojoties pārejai uz eiro, liecina Swedbank sadarbībā ar TNS veiktais pētījums "Latvijas eiro gatavības indekss" . To minēja gandrīz trīs ceturtdaļas (71%) aptaujāto Latvijas uzņēmēju, bet 42% atzina, ka plāno arī savus klientus virzīt uz bezskaidras naudas norēķiniem. Tomēr joprojām zema - zem 10% - ir uzņēmumu aktivitāte, plānojot skaidrās naudas plūsmu un tās atvieglošanu. Mazāk nekā desmitā daļa (9%) Latvijas uzņēmumu atzina, ka plāno naudas plūsmu 2013.gada otrajā pusgadā, bet par priekšpiegādes laikā saņemtās skaidrās naudas glabāšanu jūnijā ir domājuši vien 7%. Uzņēmumu sagatavošanās aktivitāte pieaug No marta, kad tika veikts pirmais "Latvijas eiro gatavības indeksa" mērījums, par 7 procentpunktiem (no 10% martā līdz 3% jūnijā) ir sarucis to uzņēmēju skaits, kuri nedara neko, lai gatavotos eiro ieviešanai. "Pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem ir uzņēmēju straujāk augošā aktivitāte, gatavojoties pārejai uz eiro. No marta tā palielinājusies par 16 procentpunktiem, apliecinot,...

Piektdien, 2. augustā, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera (LTRK) nākusi klajā ar paziņojumu, kurā kritizē 11.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas paredz, ka turpmāk par luksus klases automašīnām un ar tiem saistītiem izdevumiem vairs nebūs iespējams saņemt PVN priekšnodokļa atmaksu. „Nosakot, ka par luksus auto uzskatāms ikviens spēkrats, kura vērtība ieskaitot PVN pārsniedz 30 000 latu, neļaujot ar šīs kategorijas auto iegādi un ekspluatāciju saistītos izdevumus uzņēmumiem norakstīt saimnieciskās darbības izdevumos, Latvija kaimiņvalstīm ik gadu uzdāvina miljonus," saka LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune. „Latvijā ir spēkā tālajā 2007.gadā pieņemtā luksusa auto definīcija - Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts, ka luksus klases automašīna ir tāda, kuras vērtība pārsniedz 30 000 latu ieskaitot PVN. Turklāt būtiski ir nepiemirst, ka 2007.gadā Latvijā PVN apmērs bija 18% nevis 21%," atgādina L.Caune, vēršot uzmanību uz to, ka jaunierosinātie „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" problēmsituāciju saasinās un vairos Igaunijā...

Valdības un Ministru prezidenta kā tās vadītāja rīcība, 2014.gada valsts budžeta izstrādē ignorējot augstākā valsts stratēģiskās plānošanas dokumenta prioritāti „ekonomikas izrāviens," rezultēsies tautsaimniecības stagnēšanā, jaunu darba vietu trūkumā, demogrāfisko rādītāju kritumā un emigrācijas pieaugumā, uzskata uzņēmēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedri. „Jaunās politikas iniciatīvas būtu jāvērtē, par pamatu ņemot Nacionālās attīstības plāna (NAP) vadmotīvu - ekonomikas izrāviens - un prioritāti „Tautas saimniecības izaugsme," atgādina LTRK prezidents Gundars Strautmanis, akcentējot, ka šobrīd prioritātei atvēlētie 16% 2014.gadā, 8% - 2015.gadā un vien 4% 2016.gadā liecina, ka joprojām nepieciešama domāšanas maiņa. „Primāri ir jāsasniedz iekšzemes kopprodukta pieaugumā balstīts budžeta ieņēmumu palielinājums un tikai pēc tam jādomā par ieņēmumu tērēšanu, tos mērķtiecīgi novirzot," uzsver LTRK prezidents. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „„Ekonomikas izrāviena" sasniegšana ir atkarīga gan no pārdomātas, prognozējamas nodokļu politikas, kur uzsvars jāliek uz darba nodokļa sloga mazināšanu, gan no tā, kādiem pasākumiem fiskālās telpas finanšu līdzekļi...

Labklājības ministrija (LM) aicina darba devējus, kuri vēlas iekļaut jaunu profesiju (arodu, amatu, specialitāti) Profesiju klasifikatorā, sniegt ministrijai priekšlikumus līdz 2013.gada 16.augustam. Piedalīties Profesiju klasifikatora aktualizēšanā var ikviens darba devējs, kurš uzskata, ka Profesiju klasifikatorā līdz šim nav iekļauta tāda profesija, kas ir nepieciešama viņa uzņēmumā. Lai ieteiktu jaunu profesiju, LM aicina rakstīt brīvas formas vēstuli un adresēt to Labklājības ministrijai, Skolas ielā 28, Rīgā, LV1331. Tāpat priekšlikumus iespējams sniegt elektroniski, nosūtot tos uz e-pasta adresi [email protected]. Vēstulē par jaunas profesijas iekļaušanu Profesiju klasifikatorā nepieciešams norādīt šādu informāciju: profesijas nosaukums (ja nepieciešams, pievienojot arī papildu apzīmējumus); profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts. LR Profesiju klasifikators ir valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, un tas veidots, adaptējot Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju "International Standard Classification of Occupations (ISCO-08)". LR Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) saraksts, kas veidots, lai nodrošinātu starptautiskajai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Profesiju klasifikators ir apstiprināts ar...

Ar mērķi noteikt riskus un šķēršļus pārrobežu apdrošināšanas jomā Eiropas Komisija (Komisija) ir uzsākusi sabiedrisko apspriedi, aicinot uzņēmumus, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, un citas ieinteresētās puses informēt par prasībām, ar kurām tie saskārušies, mēģinot apdrošināt savu darbību citās dalībvalstīs. Īpaši aicināti izteikt savu viedokli mazie un vidējie uzņēmumi, kas snieguši īslaicīgus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Ekonomikas ministrija informē, ka līdz sabiedriskās apspriedes noslēgumam palikušas 15 dienas, un aicina Latvijas uzņēmējus un citas iesaistītās puses aktīvi iesaistīties šajā apspriešanās procesā un paust savu viedokli, aizpildot šeit pieejamo anketu līdz 2013.gada 16.augustam (anketa ir īsa un tās aizpildīšana aizņems līdz 3 minūtēm). Latvijas uzņēmumiem ir nodrošināta iespēja brīvi veikt uzņēmējdarbību citās ES dalībvalstīs, tāpat arī sniegt pārrobežu pakalpojumus īslaicīgi, nereģistrējot uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Bieži uzņēmumiem, sniedzot pakalpojumus citās dalībvalstīs, ir jāapdrošina sava darbība pēc dalībvalstu pieprasījuma. Dažas no šīm prasībām pārklājas ar tām, ko paredz valsts, kurā attiecīgais uzņēmums veic uzņēmējdarbību, un tādējādi pieaug...

Saskaņā ar Nacionālās industriālās politikas (NIP) mērķi veicināt augstāka ienesīguma preču un pakalpojumu attīstību Latvijā, Ekonomikas ministrija sagatavojusi un Ministru kabinets otrdien, 30. jūlijā, apstiprinājis Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas (APV) trešo kārtu (pieņemot grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos Nr.817 „Noteikumi par darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām”), kurā finansējums būs plašāk pieejams maziem un vidējiem komersantiem. Sākotnēji programmā uzņēmējiem būs pieejami 26 576 882 latu, bet rudenī pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju plānots piešķirt APV programmai vēl 13 336 957 latu. „Ziemeļvalstu un citu attīstītu ekonomiku piemērs rāda, ka veselīgas un ilgtspējīgas ekonomikas mugurkauls ir moderni un spēcīgi mazie un vidējie uzņēmumi. Tie ir uzņēmumi, kas spēj elastīgi reaģēt uz izmaiņām tirgū un atrast aizvien jaunas nišas saviem produktiem. Īstenojot NIP plānotos pasākumus Latvijas ekonomikas turpmākai modernizācijai un ražošanas attīstībai, APV programmas trešajai kārtai kopumā esam plānojuši novirzīt...

Ņemot vērā, ka šobrīd jau ir sākusies aktīva ogu un sēņu lasīšanas sezona, un daudzi iedzīvotāji papildina savu ģimenes budžetu ar ienākumiem no ogu un sēņu pārdošanas, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) izplatījis informāciju par normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, kā arī atgādina dabas velšu iepircējiem viņu pienākumus. Nosacījumi ogotājiem, sēņotājiem un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vācējiem VID atgādina, ka ogotāji, sēņotāji un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vācēji, ja to ienākumi gada laikā nepārsniedz 2000 latu, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, taču viņiem ir jāveic uzskaite par gūto ienākumu (t.i. no viņa gūtajiem ieņēmumiem ir jāatskaita izdevumi, kas radušies sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas gaitā). Tas ir jādara tādēļ, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un...

Vakar, 31. jūlijā, Ministru kabineta apstiprinātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.-2016.gadam paredz, ka vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.Latvija.lv vienkopus tiks apkopota un izvietota emigrējušajiem iedzīvotājiem aktuālā informācija par jautājumiem, kas attiecas uz personas pārcelšanos un uzturēšanos Latvijā. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) savas kompetences ietvaros darbosies kā koordinators informācijas sniegšanā par darba tirgus piedāvājumu un darba iespējām Latvijā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: "Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns bieži kļūdaini tiek jaukts ar Nacionālo attīstības plānu (NAP). NAP fokusējas uz visas valsts un ekonomikas attīstību, bet Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna uzdevums ir viens - palīdzēt aizbraukušajiem iedzīvotājiem, kuri vēlas atgriezties un strādāt Latvijā, vai no savas mītnes zemes grib uzturēt ciešākas saites ar Latviju. Plāna mērķis nav aicināt visus emigrācijā dzīvojošos nekavējoties braukt atpakaļ, rūpīgi neizvērtējot darbavietu un atalgojuma situāciju Latvijā. Tomēr plāns paredz astoņus konkrētus rīcības virzienus un to īstenošanas pasākumus, lai cilvēki varētu noorientēties informācijas klāstā un nepieciešamajās darbībās ar dažādajām...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pirms šodien, 30.jūlijā paredzētās valsts budžeta 2014. gadam apspriešanas Ministru kabinetā aicina valdību, Saeimu un Valsts prezidentu pievērst īpašu uzmanību tam, lai budžets tiktu veidots atbilstoši Nacionālās attīstības plānā (NAP) ietvertajiem attīstības mērķiem un virzieniem, tādējādi nodrošinot pieņemto lēmumu pēctecību un paredzamību. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzskata, ka "Nacionālās attīstības plānā ietverts redzējums, kas definē katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumu, turklāt uzsvērta apņēmība veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides uzturēšanu, veidojot prognozējamu un konkurētspējīgu nodokļu sistēmu vidējā termiņā. Nākamā gada budžeta tapšanas periodā LDDK vēlas vērst lēmējinstitūciju uzmanību uz to, ka nepieciešams saglabāt uz ekonomisko izaugsmi, kā arī reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku un ikviena pieņemtā lēmuma atbilstību valsts ilgtermiņa stratēģijai." LDDK uzsver, ka ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai NAP, pirmkārt, paredz pilnveidot nodokļu stimulu sistēmu, lai atbalstītu jaunu produktu izstrādi un investīciju piesaisti uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai. Tādēļ darba devēji aicina jaunveidojamajā budžetā paredzēt uzņēmumu ienākuma...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nākusi klajā ar asu paziņojumu saistībā ar valsts galvoto AS "Liepājas Metalurgs" kredītu, kurš no valsts budžeta prasījis gandrīz 50 miljonus latu. "Valsts amatpersonas, izsniedzot uzņēmumam "Liepājas metalurgs" kredīta garantijas desmitiem miljonu latu apmērā, nav pienācīgi un atbildīgi sekojušas situācijas attīstībai uzņēmumā un tādējādi, pildot uzņemtās saistības un atmaksājot Itālijas bankai "UniCredit" rūpnīcas parādu vairāk nekā 47 miljonu latu apmērā, palaidušas "vējā" Latvijas nodokļu maksātāju, t.sk. uzņēmēju naudu," LTRK biedru viedokli pauž tās prezidents Gundars Strautmanis. "Nodokļu iekasēšanā ieviestas arī represīvas metodes, bet nodokļu ieņēmumu izlietojuma uzraudzībā tikpat konsekventu metožu un sodu par bezatbildīgu vai paviršu rīcību šīs naudas apsaimniekošanā nav," neizpratni pauž LTRK viceprezidente, SIA Arkolat valdes locekle Daina Pečate, uzsverot, ka situāciju par normālu nosaukt ir grūti. "2014.gada valsts budžeta izstrādē skaitām santīmus, lai nodrošinātu tādu Latvijas tautsaimniecībā stratēģiski svarīgu problēmjautājumu kā darbaspēka nodokļu, t.i. iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana, obligātā iepirkuma komponentes fonda...

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi kārtējo ceturkšņa Ziņojumu par makroekonomisko situāciju valstī, kurā raksturota ārējā vide, analizēta tekošā situācija reālajā un finanšu sektorā, aplūkotas tendences darba tirgū, iekļauta informācija par inflācijas procesiem valstī, kā arī sniegtas ekonomikas attīstības prognozes. 2013.gada pirmajā pusē Latvijas tautsaimniecības izaugsme turpinājās un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums joprojām bija viens no straujākajiem ES. 2013.gada 1.ceturksnī IKP bija par 3,6% lielāks nekā iepriekšējā gada 1.ceturksnī. Ceturkšņa laikā IKP pieauga par 1,4% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), kas bija tik pat strauja izaugsme kā vidēji ik ceturksni 2012.gadā. Lai arī pēdējos gadus Latvijā ir vērojama straujākā izaugsme ES, IKP vēl ir par 11% mazāks nekā pirms krīzes 2007.gadā. Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas preču un pakalpojumu eksports ir audzis ļoti strauji un ir galvenais tautsaimniecības attīstības dzinulis. Eksporta apjomi 2012.gadā par gandrīz 20% pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Saglabājoties zemam pieprasījumam vairākās tirdzniecības partnervalstīs, kā iepriekš tika prognozēts, Latvijas eksporta dinamika 2013.gadā ir kļuvusi...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā turpina pieņemt iedzīvotāju pieteikumus dalībai pasākumā "Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana". Šobrīd NVA filiālēs iesniegti 109 pieteikumi finanšu atlīdzības piešķiršanai tiem cilvēkiem, kuri darbu atraduši ārpus savas dzīves vietas teritorijas, 90 pieteikumi ir atbalstīti, 17 noraidīti, bet pārējo pretendentu atbilstība mobilitātes pabalsta saņemšanas nosacījumiem vēl tiek izvērtēta. Lielākais pieteikumu skaits saņemts NVA Rēzeknes filiālē - 14 pieteikumi, NVA filiālē Ludzā iesniegti 12 pieteikumi, Jelgavā - 9, Cēsīs -7, Liepājā - 6, Aizkrauklē - 5, pieci pieteikumi saņemti arī NVA Gulbenes filiālē. NVA Rīgas reģionālajā filiālē iesniegti 3 pieteikumi mobilitātes pabalsta piešķiršanai darbam ārpus galvaspilsētas. Galvenokārt finansiālais atbalsts tiek pieprasīts transporta izdevumu segšanai ceļā no dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ. Pasākuma dalībnieki strādā gan vienkāršākās profesijās, gan tādās, kas prasa īpašu izglītību un pieredzi, piemēram - tehniskais direktors, metālmateriālu metinātājs, farmaceita asistents, galvenais grāmatvedis, gids un citās. NVA īstenotais reģionālās darba mobilitātes veicināšanas pasākums...

Valsts ieņēmumu dienests kopā ar Labklājības ministriju informē, ka 2013.gada 19.februārī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – noteikumi), kas nosaka jaunu darba devēja pienākumu. Atgādinām, ka no 2013.gada 1.jūlija darba devējam, pieņemot darba darbinieku, ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmēja profesijas (aroda amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram. Profesiju klasifikators ir valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, un tas veidots, adaptējot Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju „International Standard Classification of Occupations (ISCO-08)”. Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) saraksts, kas veidots, lai nodrošinātu starptautiskajai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu (Profesiju klasifikators apstiprināts ar normatīvo aktu - Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumiem Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”)....

Lai gan uzņēmēji Latvijā joprojām ir piesardzīgi, jo nemaksāšanas riski saglabājas augsti, tomēr SIA "Creditreform Latvijā" veiktais pētījums par pārdošanas nosacījumu un maksājumu kavējumu tendencēm komercdarījumos starp juridiskām personām Latvijas iekšējā tirgū par 2012.gadu atspoguļo tendenci slēgt līgumus uz klientiem labvēlīgākiem nosacījumiem ar garāku apmaksas termiņu. Novērotās tendences ir labvēlīgas klientiem, jo tikai 10% darījumu veikti ar simtprocentīgu priekšapmaksu pirms preču piegādes vai darbu izpildes, salīdzinājumā ar 2011.gadu - 18%, bet 2010.gadā - 23%. Joprojām ļoti aktuāla ir sadarbības partneru nemaksāšanas risku izvērtēšana, ko pirms darījumiem veic 91% uzņēmēju. Lai novērtētu savus klientus, uzņēmēji izmanto dažādas metodes - papildus informācijas meklēšanu internetā, uzņēmumu apmeklēšanu klātienē, atsauksmju apzināšanu no citiem partneriem un piegādātājiem, datu pārbaudes par maksātspēju, finanšu rādītājiem un parādvēsturi. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2012.gadā lielākā daļa uzņēmēju būtisku nozīmi piešķir iepriekšējās sadarbības novērtējumam. "Jaunums šajā sfērā ir ieviestais maksātspējas sertifikāts CrefoCert, kas var būtiski atvieglot potenciālā sadarbības partnera maksātspējas novērtēšanu....

Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu jūlija pārskatā teikts, ka šā gada 1.ceturksnī vidējā darba samaksa latos nedaudz pārsniegusi pirmskrīzes līmeni 2008.gadā. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT raidījumu 900 sekundes jūlijā veiktais pētījums. Tomēr lielākā daļa (71%) 2008.gadā un arī patlaban nodarbināto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pauduši, ka viņu saņemtais atalgojums nav pārsniedzis pirmskrīzes jeb 2008.gada vidus atalgojuma līmeni (17% - drīzāk nē; 54% - noteikti nē). Salīdzinoši biežāk šādu atbildi snieguši aptaujātie vecumā no 40 līdz 55 gadiem, Kurzemes iedzīvotāji, iedzīvotāji ar salīdzinoši zemākiem vidējiem mēneša ienākumiem. Piektā daļa (19%) 2008.gadā un arī patlaban nodarbināto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka viņu šobrīd saņemtais atalgojums ir pārsniedzis pirmskrīzes līmeni (9% - noteikti jā; 10% - drīzāk jā). Salīdzinoši biežāk atalgojuma pieaugumu min iedzīvotāji ar augstākiem vidējiem mēneša ienākumiem. 6% aptaujāto nodarbināto Latvijas ekonomisko iedzīvotāju norādījuši, ka 2008.gadā nebija nodarbināti. Savukārt 4% aptaujāto šobrīd...